Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Līdz šim par krājaizdevu sabiedrību attīstību Latvijā visbiežāk dzirdēts partiju priekšvēlēšanu programmu solījumos, taču skumjā realitāte joprojām ir tāda, ka alternatīvie aizdevēji savā darbībā ir ļoti ierobežoti. Piemēram, krājaizdevu sabiedrības nedrīkst kreditēt juridiskas personas – tām ir tikpat stingras prasības kā bankām, pietrūkst pašu kapitāla. Arī diskusijas ar Ekonomikas un Finanšu ministriju par speciālas atbalsta programmas ieviešanu, pēc kuras krājaizdevu sabiedrības varētu piesaistīt un izmantot arī Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ko dara citas ES valstis, diemžēl ir beigušās bez cerētā rezultāta. Tam, manuprāt, varētu būt trīs galvenie iemesli.

Pirmkārt – par spīti tam, ka komercbankas nelabprāt kreditē reģionu uzņēmējus un iedzīvotājus, tiek saskatīti konkurences riski. Labvēlīgu apstākļu gadījumā nākotnē pavisam reāla ir situācija, ka krājaizdevu sabiedrības kooperējas, kas ļauj izsniegt arī lielākus kredītus un garantijas. Otrkārt – tās varētu būt dabiskas valsts ierēdņu bailes, ka palielināsies riski attiecībā uz noguldījumu drošību, jo valsts garantē depozītus, tāpat kā komercbankām. Un treškārt – trūkst izpratnes visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan pašu patērētāju vidū par esošo situāciju reģionos. Turklāt nereti krājaizdevu sabiedrības tiek uzskatītas nevis par pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā, bet gan par vienkārši lētu finansējuma avotu.

No vienas puses, var saprast arī bankas, jo administratīvais slogs, izsniedzot nelielus kredītus – kādi tie visbiežāk tiek prasīti reģionos, ir lielāks par gaidāmo atdevi. No otras puses, tieši šāda situācija ir viens no iemesliem, kāpēc reģioni turpina tukšoties. Ja topošais uzņēmējs ir izstaigājis vairākas bankas un saņēmis atteikumu finansējumam, lai uzsāktu mazo uzņēmējdarbību, zūd perspektīva un cilvēks dodas prom. Labākajā gadījumā – pārvācas uz kādu lielāku Latvijas pilsētu, taču biežāk – dodas laimi meklēt ārzemēs.

Tomēr pozitīvi, ka pēdējā laikā gan Latvijā, gan citviet Eiropā analītiķi norāda uz kādu tendenci: cilvēki arvien biežāk apsver iespēju pārcelties no dzīves lielpilsētā uz piepilsētu, mazāku pilsētu vai dažkārt uz laukiem. Domāju, šī migrācija turpinās augt, – arī Valkas novadā esam novērojuši, ka cilvēki no Rīgas atgriežas dzimtajā pusē. Īpaši šodienas apstākļos, kad tehnoloģijas ļauj strādāt attālināti un arī pandēmija ir iemācījusi, ka daudzus darbus efektīvi var veikt no mājām. Tas vēlreiz tikai apliecina, ka ar steigu ir jāsakārto kredītu pieejamība reģionu iedzīvotājiem, esošajiem un potenciālajiem uzņēmējiem.

Politikas veidotāji gan mēdz apgalvot, ka šo tirgus nepilnību palīdz novērst Attīstības finanšu institūcija Altum. Lai arī Altum tiešām ir daudz labu atbalsta programmu, diemžēl situācija reģionos liecina, ka viena institūcija nevar pārklāt visu spēles laukumu. To atspoguļo arī statistikas dati – Altum sniegtais atbalsts koncentrējas Rīgā, Pierīgā un lielajās pilsētās, jo, tāpat kā komercbanku, arī Altum kritēriji ir stingri, un nereti mazais reģionu uzņēmējs caur šo prasību sietu netiek cauri. Risinājums, kas palīdzētu mazināt plaisu starp Rīgu un reģioniem, ir krājaizdevu sabiedrības, kas dotu labumu ne tikai sabiedrībai kopumā, bet arī stiprinātu finanšu pakalpojumu tirgu.

Krājaizdevu sabiedrību spēks ir tajā, ka, izvērtējot aizdevuma pieteikumus, tiek ne tikai ņemti vērā formālie kritēriji, bet vērtēts arī iesniedzējs. Reģionos to var izdarīt, jo cits citu pazīst – zina cilvēku, viņa spējas un var izvērtēt arī potenciālos riskus. Protams, tiek prasītas arī pamatlietas, naudas plūsmas aprēķins, taču to visu var izdarīt arī bez tik liela birokrātiskā sloga. Tāpēc ārkārtīgi nozīmīgi ir veicināt krājaizdevu sabiedrību attīstību gan no tiesiskā, gan normatīvo aktu viedokļa, neierobežojot kreditēšanu un ļaujot izsniegt aizdevumus arī juridiskām personām.

Eiropas Atveseļošanās plāns paredz jaunu programmu cīņā ar koronavīrusa pandēmijas radīto kaitējumu ekonomikai “Atveseļošanas un noturības mehānisms”, kurā ir ne tikai grantu bet arī aizdevumu daļa. Latvija vēl šaubās, vai šos līdzekļus izmantot, taču, manuprāt, tā būtu iespēja mērķtiecīgi atbalstīt krājaizdevu sabiedrības ar ilgtermiņa resursu, kas palīdzētu veicināt kredītu pieejamību reģionu iedzīvotājiem un mazā biznesa uzsācējiem. Eiropas divu gadsimtu pieredze rāda, ka krājaizdevu sabiedrību spēks ir kopdarbā, tāpēc šie līdzekļi varētu tikt izmantoti, lai, sadarbojoties vairākām sabiedrībām, tiktu izveidota arī grantu shēma – bez lielas birokrātijas un stingriem, nereti neizpildāmiem kritērijiem.

Protams, tāpat kā citās grantu shēmās, ir jārēķinās, ka daļa pieteikto biznesu var izrādīties neveiksmīgi, tomēr, ja daļa no tiem ir sekmīgi, tas jau ir ieguvums tautsaimniecībai. Papildus minētajam – krājaizdevu sabiedrības būtu viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt ātro kredītu bēdu, kura savā ziņā attīstījusies arī banku kredītpolitikas dēļ. Redzam, ka reģionos mazie uzņēmēji pēc tam, kad nav ieguvuši finansējumu komercbankā, griežas pie ātro kredītu izsniedzējiem, lai iegūtu līdzekļus, piemēram, tehnikas iegādei, pēc tam – maksā mežonīgus procentus un nereti nonāk kredītu parādu jūgā.

Ļaujot pilnvērtīgi darboties krājaizdevu sabiedrībām – izsniegt aizdevumus gan fiziskām, gan juridiskām personām, arī ātro kredītu biznesa apjomi samazinātos, ļaujot no apburtā loka izkļūt daudziem reģionu iedzīvotājiem. Jo vairāk mums būs pieejami caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi un iespējas par saprātīgiem procentiem saņemt aizdevumu gan reģionu mazo uzņēmumu attīstībai vai uzsākšanai, gan hipotekārajiem kredītiem, jo ātrāk mazināsies arī ēnu ekonomika. Ieguvēji būtu visi – gan valsts, gan tās iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Modernas krājaizdevu sabiedrības kā nacionālās ekonomikas balsts

Jānis Goldbergs, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka.

Tā intervijā Dienas Biznesa zīmola izdevumam TOP 500 saka kooperatīvās sabiedrības LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Fragments no intervijas

Ko domājat par krājaizdevu sabiedrībām? Ideja kādreiz ir stāvējusi kooperācijas pamatos? Vai kāda no tām spēj finansēt lielus projektus? Vai ir iespējams tādu radīt?

Tādas krājaizdevu sabiedrības, kas spētu atbalstīt ražotņu veidošanu Latvijā, nav. Mazu sabiedrību nelieliem aizņēmumiem ir daudz, tomēr pietiekami lielu nav. Idejas izveidot pietiekami lielu krājaizdevu sabiedrību ar nopietnu kapitālu, kas spētu finansēt lielākus vietējos projektus, ir bijušas jau vairākkārt. Taču līdz šim dažādi apstākļi ir traucējuši šiem projektiem attīstīties. Šis mirklis atkal ir tas, kad šī ideja kļūst aizvien aktuālāka. Tas ir viens no virzieniem, kas ļautu un ļoti palīdzētu attīstīties. Jāteic, ka šobrīd šādu krājaizdevu sabiedrību vajadzētu redzēt mazliet atšķirīgā veidolā, nekā tādas pastāvēja pagājušā gadsimta sākumā. Ir cita ēra, ir izveidojies ļoti spēcīgs un labi attīstīts fintech kompāniju sektors. Šis moderno tehnoloģiju pienesums klasiskajās krājaizdevu sabiedrībās, pieļauju, ir tā komponente, kas varētu pilnveidot ideju. Domās mēs, lauksaimnieku sabiedrība, esam pie šīs idejas īstenošanas. Modernas krājaizdevu sabiedrības tāpat kā pirms gadsimta varētu būt nacionālās ekonomikas balsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) uzsāks fasādes atjaunošanu teju pusotra gadsimta senajai neorenesanses stila ēkai Brīvības ielā 32, Rīgā, kas plaši pazīstama kā suvenīru veikala "Sakta" atrašanās vieta, kā arī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pagaidu ekspozīcijas vieta.

Atjaunošanas darbus veiks saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks ēkas fasādes atjaunošana, noteku sakārtošana, kā arī zibensaizsardzības atjaunošana. Darbu veikšanai tiek slēgts līgums AS "Būvuzņēmums Restaurators", līguma summa – 635 634.55 eiro, kuru segs no VNĪ kapitālieguldījumiem.

"Lai gūtu skaidrību par saglabājamām kultūrvēsturiskajām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Fasādes atjaunošana notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt līdz 2021. gada sākumam," piebilst R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 65% mājsaimniecību nevar atļauties iegādāties pat padomju laika mājokli. Savukārt 44% mājsaimniecību ir pārāk "turīgas", lai varētu pretendēt uz mājokļa pabalstu vai arī pašvaldības sociālo mājokli, tomēr nevar arī atļauties hipotekāro kredītu.

Tā, tiekoties ar Reģionālo attīstības centru apvienības (RACA) pārstāvjiem prezentācijā par mājokļu problēmu Latvijā norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietniece Ilze Beināre. Kā pamata risinājumu EM redz "izmaksu ziņā pieejamu īres mājokļu būvniecību", ko daļēji finansētu valsts, bet organizatoriski pārvaldītu vai nu "Altum" vai privātie nekustamā īpašuma attīstītāji.

EM un RACA vienojušies, ka RACA biedri izveidos savu kopīgu redzējumu par nepieciešamajiem soļiem mērķtiecīgas mājokļu politikas īstenošanā Latvijā, un jo īpaši reģionos.

"Brīvais tirgus šo problēmu Latvijā nespēj atrisināt, un bez mērķtiecīgas valsts politikas un atbilstošu finanšu resursu piešķiršanas liela daļa Latvijas ģimeņu turpinās dzīvot novecojušos un pārapdzīvotos mitekļos. Turklāt mājokļu trūkums ir būtisks šķērslis ekonomiskās aktivitātes veicināšanai novados, jo bez pietiekama mājokļu piedāvājuma piesaistīt darbiniekus kāda vērienīgāka biznesa uzsākšanai ir praktiski neiespējami," komentē RACA valdes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Izveido mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai

Db.lv, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valodu tehnoloģiju uzņēmums Tilde un Igaunijas tulkošanas aģentūra Avatar svinīgā tiešsaistes pasākumā laida klajā EstLat tulkotāju — pirmo mākonī izvietoto mašīntulkošanas rīku igauņu un latviešu valodai.

Rīks izveidots, lai abu valstu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un organizācijām būtu uzticams un mūsdienīgs automatizētās tulkošanas rīks.

EstLat publiski pieejamā tulkošanas platforma sniedz lietotājiem iespēju saņemt automatizētus tulkojumus, piekļūt pirmajai digitālajai igauņu-latviešu, latviešu-igauņu vārdnīcai, meklēt terminus lielākajā Eiropas terminoloģijas krātuvē un pasūtīt profesionālu tulkotāju veiktus tulkojumus tikai ar vienu pogas klikšķi, savukārt reģistrētie lietotāji var izmantot arī datorizēto tulkošanas palīgu, kas ļauj viegli rediģēt tulkojumus, izmantojot personalizētu tulkošanas atmiņu.

“Ideja par EstLat tulkotāju radās kā atbilde uz nepieciešamību uzlabot saziņu starp abiem ģeogrāfiski tuvajiem tirdzniecības partneriem. Līdz šim automatizētiem tulkojumiem starp nelielām un strukturāli sarežģītām valodām, kā igauņu un latviešu valoda, tika izmantota trešā valoda. Tas nozīmē, ka teksts vispirms tika iztulkots no igauņu valodas angļu valodā un tikai pēc tam pārtulkots latviešu valodā. Tomēr šādi tulkojumi pārrobežu saziņā nav uzticami. Tāpēc mēs izveidojām EstLat. Tā ir pirmā mašīntulkošanas sistēma, kas tulko tieši no igauņu uz latviešu valodu un pretēji, nodrošinot precīzu un labskanīgu tulkojumu,” stāsta Tildes mašīntulkošanas vadītājs Artūrs Vasiļevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru