Nodokļi

Pašvaldību vadītāji satraukti par plānotajām IIN izmaiņām

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Valkas novada un Liepājas pilsētas pašvaldību vadītāji negatīvi vērtē valdības piedāvājumu samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu pašvaldību budžetā, paužot satraukumu par to, kā tās spēs nodrošināt virkni finansiāli ietilpīgu izmaiņu nākamajā gadā.

Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ("Vidzemes partija") valdības piedāvājumu pārskatīt IIN sadalījumu starp valsts un pašvaldību budžetiem vērtē ļoti negatīvi, paužot, ka "lielākajai daļai pašvaldību nākamgad nāksies veikt neiespējamo misiju".

"Valdība ir pieņēmusi un plāno pieņemt vairākus lēmumus, kuri pašvaldībām nākamgad būs jāpilda, piemēram, jāceļ minimālā alga, kas ir pozitīvi, taču tas pašvaldībām prasīs ievērojamus izdevumus. Turklāt algas būs jāpaaugstina ne tikai minimālās algas saņēmējiem, bet arī tiem cilvēkiem, kuri ar augstāko izglītību patlaban saņem 500 eiro atalgojumu. Arī viņiem kaut nedaudz būtu jāpaaugstina atalgojums. Valkas novada budžetā tas prasītu vairāk nekā 0,5 miljonus eiro," sacīja Krauklis.

Viņš norādīja, ka būs jāpaaugstina arī garantētais minimālais ienākums (GMI), kas prasīs ievērojamus izdevumus pašvaldības budžetā, tāpat būs jāpaaugstina pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieku atalgojums, kā arī jāapmaksā lielākā daļa brīvpusdienu, kuras agrāk pilnībā apmaksāja no valsts budžeta.

Valkas novada pašvaldība no 1.septembra vairs nesaņems arī mērķdotāciju par speciālo pirmsskolas izglītības iestādi, sacīja novada domes priekšsēdētājs.

"Situācijā, kad ir būtisks izdevumu pieaugums, par kuru pašvaldības nav pieņēmušas lēmumu, radīs milzīgas problēmas. Protams, gan Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), gan Reģionālo attīstības centru apvienība (RACA) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam un finanšu ministram, kurā lūdzam tikšanos. Tāpat arī ceram šajās sarunās iesaistīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru," sacīja Krauklis.

Viņš pieļāva, ka kaut kādu trūkstošo daļu varēs kompensēt no izlīdzināšanas fonda. Taču pat gadījumā, ja budžets nesamazinās, Valkas novada pašvaldība nevarēs saviem iedzīvotājiem nodrošināt visus tos pakalpojumus, kurus sniedz pašlaik, tādējādi viņu dzīves kvalitāte samazināsies, norādīja Krauklis.

Viņš uzsvēra, ka līdzīgā situācijā kā Valka ir lielākā daļa Latvijas pašvaldību. Tikai dažas pašvaldības varētu būt labākā finanšu situācijā, kurām ir rezerves, bet lielākajā daļā pašvaldību iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu apjoms samazināšoties.

"Es ceru, ka vēl notiks diskusijas un arī pašvaldību budžeta daļā izdosies panākt kaut nelielu budžeta pieaugumu," sacīja Valkas novada domes priekšsēdētājs.

Viņš bija skeptisks par premjera izteikumu, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības "atlabšanas fonda" diviem miljardiem eiro. Krauklis atzina, ka patlaban ar ministrijām notiek sarunas par to, ka pašvaldībās būs vairāk projektu, taču pozitīvu efektu no jebkura Eiropas Savienības fonda projekta pašvaldība sajūtot tikai pēc vairākiem gadiem.

Gan Krauklis, gan Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) norādīja, ka pašvaldībās no Finanšu ministrijas nav saņemta ne oficiāla informācija par plānotajām izmaiņām, ne arī kādi kontroldati, lai tās varētu veikt prognozes par nākamā gada budžetu.

Vilnītis norādīja, ka IIN samazinājums pašvaldībai par 5%, rēķinot atbilstoši šā gada budžeta ieņēmumiem, varētu nozīmēt, ka budžets samazinās par 2 miljoniem eiro.

Arī viņš norādīja, ka plānotās izmaiņas minimālajā darba algā, pedagogu darba samaksā, skolēnu ēdināšanā, speciālo izglītības iestāžu finansēšanā, garantētā minimālā ienākuma līmenī ievērojami palielinās pašvaldības budžeta izdevumu sadaļu. Tas nozīmē, ka pašvaldības budžeta ieņēmuma sadaļa samazināsies vairāk nekā par 3,3 miljoniem eiro.

"Pašvaldības budžetā šogad nebūs uzkrājumi, jo pašvaldībai vienai pašai ir jātur rūpe par kapitālsabiedrībām, kuras ir cietušas zaudējumus Covid-19 izraisītās krīzes dēļ. Būtu svarīgi, lai šādās situācijās pašvaldība nepaliktu viena ar problēmām, bet valsts nāktu palīgā," sacīja Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešams diskutēt par plānotajām nodokļu izmaiņām, jo patlaban pašvaldībām nav pietiekami daudz informācijas vai arī tā ir pretrunīga, lai varētu izteikt konkrētākas prognozes.

Finanšu ministrija piedāvā mainīt IIN pārdales attiecību, palielinot valsts budžetā ieskaitāmo IIN proporciju. Patlaban pašvaldību budžetā ienāk 80% IIN, bet valsts budžetā - atlikušie 20%, savukārt FM rosina valsts daļu palielināt līdz 25%, attiecīgi samazinot pašvaldību daļu līdz 75%.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (V) skaidroja, ka tas palīdzētu rast līdzekļus mediķu, pedagogu algu jautājuma risināšanai, kā arī GMI celšanai.

Premjers arī pauda, ka pašvaldības kā kompensējošu mehānismu varētu saņemt līdzekļus no tā dēvētā Eiropas Savienības "atlabšanas fonda" diviem miljardiem eiro.

"Šīs lielā mērā ir naudas, kas nogulsnēsies tieši pašvaldībās. Un ar gudru procesu vadību mēs varam atslogot darbaspēka nodokļus, pildīt visus lēmumus un solījumus, kas attiecas uz mediķiem, skolotājiem un GMI, un vēl nodrošināt pašvaldībām investīcijas, jo mums nāk šī papildu nauda no Eiropas Savienības," uzsvēra premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa automātiska atmaksas ēra Latvijā varētu sākties no 2022. gada; šādu iespēju varēšot izmantot daudz cilvēku. To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā.

Nodokļu administrācija iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu automātiski atmaksās tiem nodokļa maksātājiem, kuri nebūs iesnieguši iedzīvotāju ienākumu deklarāciju līdz nākamā gada 30. septembrim. Jāņem vērā, ka šāda automātiska nodokļa atmaksa būs iespējama tikai tiem, kuri nebūs reģistrējuši saimniecisko darbību, nebūs guvuši ienākumus ārzemēs un nebūs guvuši citus ienākumus, par kuriem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un nodokļu maksātājam nebūs nodokļu parādu.

Tāpat iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksa varēs īstenoties, ja tā būs radusies kā gada diferencētā neapliekamais minimums, kā papildu atvieglojumi (personām ar invaliditāti, politiski represētajiem un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem), kā pensionāra neapliekamais minimums, kā šī nodokļa progresīvā likme, kā atvieglojuma par apgādībā esošu personu nepilnīga izmantošana, kā arī par paša nodokļa maksātāja attaisnotajiem izdevumiem, kas saistīti ar personas veiktajām iemaksām kā privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Pašreiz saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa summu var, tikai iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, un, ja to nedara, tad pārmaksāto nodokļa summu nodokļa maksātājs nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koronavīruss "aprijis" 248 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetiem, pašvaldības zaudēs 91 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

FM jaunajā nodokļu izmaiņu piedāvājumā rosina no 2021.gada mainīt IIN pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% uz 75%, bet valsts pamatbudžetam no pašreizējiem 20% uz 25%. Šīs pārdales rezultātā pašvaldību budžetiem ies secen 91 miljons eiro ieņēmumu, turpretī šī summa nonāks valsts pamatbudžetā.

Savukārt diferencētā neapliekamā minimuma sliekšņa, līdz kuram piemēro šo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī pašvaldību budžetos veidos 31,2 miljonu eiro robu. Vienlaikus papildus 5,8 miljoni eiro nonāks pašvaldību budžetā, ja tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanās obligāto iemaksu (VSAOI) likme no līdzšinējiem 35,09% līdz 34,09%. 11,8 miljonus eiro pašvaldības iegūs, ja tiks ieviests minimālais VSAOI apmērs un nodoklis no apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

SA pasažieru pārvadājumu nozarē strādā vairāk nekā 60 gadus

Vitālijs Komars, SIA “B-Bus” valdes priekšsēdētājs, 15.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi publiskajā telpā atsevišķu pašvaldību transporta uzņēmumu organizētiem nepatiesiem apgalvojumiem par SIA "Sabiedriskais autobuss" (SA) saistībā ar valsts SIA "Autotransporta direkcija" (ATD) konkursa rezultātiem, SIA "B-Bus" valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars vēlas ieviest skaidrību, lai kliedētu jebkādas šaubas un pieliktu punktu nepamatoti saceltajai ažiotāžai ap uzņēmumu un konkursa rezultātiem.

"B-Bus" un SA vārds saistībā ar ATD konkursa rezultātiem tiek locīts un izmantots medijos dažādās interpretācijās, atsevišķus faktus sagrozot vai izraujot no kopēja konteksta, ar mērķi izplatīt apmelojošu informāciju un graut uzņēmumu reputāciju. Tad nu palūkosimies, vai tiešām tas velns ir tik melns, kā to mālē atsevišķi pašvaldību transporta uzņēmumi, kuri nespēj pieņemt faktu, ka diemžēl viņi nav konkurētspējīgi brīvajā tirgū.

Domāju, ka vairums piekritīs, ka SA, kas pasažieru pārvadājumu nozarē strādā kopš 1958. gada, ar vairāk nekā 60 gadu pieredzi grūti nosaukt par jaundibinātu uzņēmumu, līdzīgi kā "VTU Valmiera", "CATA" u.c. pagājušā gadsimtā dibinātie uzņēmumi. SA savu darbību uzsāka ar nosaukumu "Saldus autobusu parks", taču atšķirībā no augstāk minētajiem pašvaldību paspārnē strādājošiem uzņēmumiem 2011. gadā to iegādājās "B-Bus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sociālo iemaksu samazinājums par 1% ir nenopietna attieksme

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni pirms nedēļas Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu no 2021. gada veikt izmaiņas nodokļos ar mērķi veicināt iedzīvotāju sociālo aizsardzību. Tostarp paredzēts ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un par vienu procentpunktu plānots samazināt sociālās iemaksas.

Šāda mētāšanās ar 1% uz priekšu un atpakaļ liecina par ļoti nenopietnu attieksmi. Vēlos arī dalīties pārdomās par to, vai un kā minimālā sociālā iemaksa 170 eiro apmērā tiks ieturēta no pusslodzē strādājošajiem, kuri, iespējams, nesaņem minimālo algu.

"Mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku

Samazinot sociālās iemaksas par vienu procentpunktu, esam nonākuši tur, kur bijām iepriekš - laika periodā no 2014. gada līdz 2017. gadam, kad kopējā sociālo iemaksu standartlikme bija 34,09%. Tālāk seko trīs gadu periods ar likmi 35,09% un ar nākamo gadu atkal 34,09%. Finanšu ministrs gan ir norādījis, ka tas uzlabos mūsu uzņēmēju konkurētspēju, tomēr, manuprāt, biežās nodokļu izmaiņas traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Šobrīd uzņēmējiem jau tā ir grūti plānot uzņēmuma darbību Covid-19 radītās krīzes dēļ, un "mētāšanās" nodokļu jomā visu padara vēl sarežģītāku. Pēdējo dienu informācija par iespējamu nodokļu izmaiņu atlikšanu par pusgadu, līdz nākamā gada 1. jūlijam, jāuztver kā pozitīvs solis, jo tiek pagarināts laika periods, lai izsvērtu un pārdomātu nodokļu sistēmas sakārtošanas praktisko pusi un aprēķināšanas metodikas nianses. Turklāt visiem nodokļu maksātājiem būs iespēja izprast izmaiņas un noskaidrot savu gaidāmo nodokļu maksāšanas režīmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nesagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu

Nodokļu eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Anna Medne, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājums samazināt darbaspēka nodokļus, tādējādi atvieglojot uzņēmumu iespējas algot darbiniekus krīzes periodā var sagraut sociālās apdrošināšanas sistēmu. Šādā situācijā nevar "ķerties klāt" sociālajām iemaksām.

Mehāniska samazināšana var radīt citas problēmas

Nenoliedzami, darbaspēka nodokļu slogs Latvijā ir salīdzinoši liels, tomēr mehāniska tā samazināšana var radīt citas problēmas. Darbaspēka nodokļu slogu pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Paraugoties uz šīm komponentēm atsevišķi, ir skaidrs, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājums neko īsti nedos. Piemēram, ja darbiniekam ir divi apgādājamie un 2020. gadā atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu mēnesī ir 250 eiro, kopējais atvieglojuma apmērs veido jau 500 eiro. Ja bruto darba samaksa ir nedaudz virs 500 eiro, nodokļa faktiski nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā kopbudžeta ieņēmumi bija par 380,2 miljoniem eiro jeb 6,4% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kopbudžeta izdevumi veikti par 430,4 miljonu eiro jeb 8,2% lielākā apmērā nekā 2019. gada pirmajā pusgadā, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta bilance tādējādi šogad pasliktinājusies un kopbudžetā veidojies 131,4 miljonu eiro deficīts, pretstatā 679,2 miljonu eiro pārpalikumam pērn pirmajā pusgadā. Bilances pasliktināšanos ietekmē kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par 426,6 miljoniem eiro, tāpat arī zemāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (ĀFP) un izdevumu pieaugums, valdībai ieviešot atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai.

Jāatzīmē, ka valsts budžetā pirmajā pusgadā bija 232,8 miljonu eiro deficīts, kamēr pašvaldību budžetā veidojies 101,4 miljonu eiro pārpalikums.

Kopbudžeta ieņēmumos pirmajā pusgadā saņemti 5,526 miljardi eiro un to zemāku līmeni nekā pērn noteica Covid-19 dēļ ieviestie ierobežojumi un no tiem izrietošie satricinājumi ekonomikā, kā rezultātā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi saņemti par 98,8 miljoniem eiro jeb 2,3% zemākā apmērā nekā pērn pirmajā pusgadā un veidoja 4,171 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Nodokļu izmaiņas skars uzņēmējus un ģimenes

Jeļena Bārtule, “BDO Latvia” nodokļu speciāliste, sadarbībā ar Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas visvairāk skars darba ņēmējus, jo, pārdalot nodokļu slogu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa uz sociālajām iemaksām, lielāks nodokļu slogs būs piemērojams visai algai (13 % (8+5)) un mazāks (18%/21%) ienākumam, no kura būs atskaitītas sociālās iemaksas un atvieglojumi.

Tas nozīmē, ka darbinieki ar mazāku algu saņems nedaudz vairāk, bet ar lielāku algu nedaudz vairāk pēc nodokļu atskaitīšanas. Papildus veidojas interesants fakts, ka ģimenēm ar apgādībā esošām personām ienākumi nedaudz samazināsies, neskatoties uz tā jau diezgan slikto demogrāfisko situāciju.

Papildus ir jāatzīmē, ka šobrīd ir sagatavots MK noteikumu projekts minimālas algas palielināšanai no 430 līdz 500 eiro, kas tiešā veidā skars uzņēmējus, īpaši reģionos.

Iespējams, izmaiņas skars uzņēmējus, kuru darbinieki nesaņem minimālas algas apmēru mēnesī. Proti, ja ir aprēķināta mazāka alga nekā valstī noteiktā minimālā alga (piemēram, pusslodze, stundu likmes), tad darba devējs maksās minimālo sociālo iemaksu apmēru 175 -185 eiro (atkarībā no tā, vai grozījumi par minimālo algu 500 eiro tiks pieņemti).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) diskusijai valdībā iesniegusi informatīvo ziņojumu par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai.

Nodokļu sistēmas taisnīgums un vienkāršība ir būtisks nodokļu politikas mērķis. Vienlaikus pie atsevišķu pasākumu izstrādes un ieviešanas jāņem vērā pašlaik pastāvošās neskaidrības un riski, ko rada COVID-19 pandēmija un tās ietekme uz ekonomisko attīstību.

"COVID-19 izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mūsu valstī ir daudz cilvēku, par kuriem netiek veiktas vismaz minimālas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to viņi paliek bez sociālā nodrošinājuma - slimības pabalstiem, vecuma pensijām, arī pabalstiem krīzes situācijā. Uzlabojumi nodokļu politikā jāveic, maksimāli fokusējoties uz to, lai nodokļu sistēmu padarītu taisnīgāku, kā arī nekavējoties jārisina sociālās aizsardzības nodrošināšana alternatīvajos režīmos strādājošajiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ļoti daudz solījumu, kuriem nav finansiāla seguma, – šāds ir viens no secinājumiem par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu partiju programmām.

Turklāt topošie Rīgas domnieki sola izmainīt situāciju ekonomikas jomās, par kurām pašvaldībai nav tiesību vai iespēju lemt, piemēram, par iedzīvotāju atalgojuma vai ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanu.

"Kā viņi savas programmas nosegs finansiāli, tas ir nopietns jautājums," žurnālam "Dienas Bizness" norāda bijušais finanšu ministrs, Ekonomistu apvienības 2010 valdes loceklis Edmunds Krastiņš. Viņš vērš uzmanību uz svarīgāko ienākumu avotu pašvaldībā, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un to pašvaldība saņem no iedzīvotājiem, kas savas dzīvesvietas deklarējuši Rīgā.

"Tikai dažas partijas savās programmās ir pievērsušās jautājumam par iedzīvotāju piesaistīšanu," uz jautājumu, kuram vajadzētu būt iekļautam partiju programmās, norāda E. Krastiņš un piebilst: "Ja nepārvarēs tendenci, ka Rīgā dzīvot ir pārāk slikti un dārgi, nebūs iespējams izpildīt solījumus. Iedzīvotāju aizplūšana no Rīgas ir bijusi pārāk liela. Nils Ušakovs mēģināja tendenci pavērst pretējā virzienā, sasaistot sociālos labumus ar dzīvesvietas reģistrāciju. Tā bija pareiza taktika, taču tai bija īslaicīgs efekts, kas ir sevi izsmēlis, jāmeklē jauni risinājumi."

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatību Valsts ieņēmumu dienests (VID) seko līdzi nodokļu nomaksai transporta un viesmīlības sektorā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Transporta sektors un viesmīlības sektors tiek ietekmēti no koronavīrusa. Mēs turam roku uz pulsa - tiklīdz būs kādas problēmas, ziņosim Finanšu ministrijai un tā tālāk valdībai," teica VID vadītāja.

Vienlaikus Jaunzeme atzīmēja, ka atbilstoši jaunākajiem datiem nodokļu ieņēmumi pildās labi. "Tādā ziņā nav bažu, bet nebija jau arī tāda situācija līdz pat martam, kad redzam, ka koronavīruss ir atnācis līdz mums," viņa sacīja.

Pēc VID ģenerāldirektores minētā, tostarp īpaši labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis iekasēts atbilstoši plānam.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz šim sešiem cilvēkiem apstiprināta saslimšana ar "Covid-19", no tiem pēdējie pieci sestdien, 7.martā, atgriezušies no Itālijas ar vienu reisu - "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rutkaste: Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai

LETA, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze ir īstais brīdis darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai Latvijā, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Viņš norādīja, ka Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Tas nozīmē, ka mūsu uzņēmumiem, algot darbiniekus, ir dārgāk nekā daudziem mūsu konkurentiem. Līdz ar to darbaspēka nodokļu slogu būtu loģiski samazināt un negūtos nodokļu ieņēmumus pārcelt uz citām nodokļu kategorijām. Krīze ir īstais brīdis, lai samazinātu darbaspēka nodokļu slogu, jo šajā gadījumā ieguvums ekonomikai būtu daudz lielāks," sacīja Rutkaste.

Viņš norādīja, ka darbaspēka nodokļu sloga samazināšana palīdzētu iedzīvotājiem, kuri krīzes laikā ir zaudējuši darbu, ātrāk atgriezties darba tirgū, savukārt uzņēmumiem būtu iespējams veiksmīgāk konkurēt tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rutkaste: Nodokļu reformas jomā solis pareizā virzienā

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais piedāvājums nodokļu reformas jomā ir solis pareizā virzienā, samazinot darbaspēka nodokļu slogu, taču būtu jādomā par budžeta ieņēmumus kompensējošiem mehānismiem, palielinot patēriņa nodokļus, uzskata Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

"Šis piedāvājums nozīmē, ka darbaspēka nodokļu slogs, kas Latvijā ir augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā, īpaši algu kategorijā no vidējās algas uz leju, nedaudz mazināsies. Tomēr joprojām tas būs augstāks nekā kaimiņvalstīs, īpaši zemāko algu kategorijā," sacīja Rutkaste.

Jaunākais Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu reformas jomā 

Jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo...

Viņš norādīja, ka kopumā jaunais nodokļu reformas piedāvājums ir vērtējams kā solis pareizajā virzienā, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir salīdzinoši liels - virs vidējā rādītāja OECD valstīs, kā arī augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā.

"Nodokļu slogu samazināt tā, lai no nodokļu nastas atslogotu tieši zemo algu saņēmējus, ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazinājumu neko daudz līdzēt nevar, jo neapliekamais minimums, kā arī atvieglojumi par apgādājamajiem nosaka to, ka tieši zemo algu saņēmēji IIN samaksā ļoti maz," skaidroja Rutkaste.

Ņemot vērā, ka darba tirgus ir atvērts un darbaspēks ir mobils resurss, šis augstais nodokļu slogs veicina darbaspēka migrāciju uz valstīm, kur tas ir zemāks, pauda Rutkaste.

Vienlaikus Rutkaste norādīja, ka piedāvātās izmaiņas radīs budžeta ieņēmumu kritumu, tāpēc būtu labi, ja šajās izmaiņās būtu paredzēts arī kāds ieņēmumus kompensējošs solis.

"Daļēji budžeta ieņēmumu kritumu kompensēs paredzētās obligātās minimālās sociālās iemaksas, taču pilnai kompensācijai būtu jāpalielina patēriņa nodokļu slogs. Tāpat būtu jāpārskata un jāreformē arī dažādie atvieglotie nodokļu maksāšanas režīmi, kuriem ir ļoti spēcīgas ēnas puses, īpaši attiecībā uz darbinieku sociālo aizsardzību," skaidroja Rutkaste.

Kā kompensējošo mehānismu Rutkaste rosināja pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu, jo tieši šī nodokļa ieņēmumi veido lielāko patēriņa nodokļu daļu.

"Ja tiek mainīts sociālais nodoklis, ir jāpaskatās uz sociālās aizsardzības sistēmu un sociālo budžetu kopumā. Sociālās aizsardzības sistēma daudzās valstīs tiek šķērssubsidēta no citiem nodokļiem, kas ļauj turēt zemus sociālos nodokļus. Sociālā budžeta izdevumus daļēji būtu vērts pārnest uz pamatbudžetu un finansēt tos no citiem nodokļu ieņēmumiem," sacīja Rutkaste.

Jau ziņots, ka jaunākais Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums nodokļu reformas jomā paredz samazināt sociālo nodokli, palielināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni un ieviest obligātu minimālo sociālo iemaksu.

Viens no piedāvājumiem ir visiem strādājošajiem par vienu procentpunktu samazināt sociālo nodokli, kas tiktu sadalīts uz pusēm starp darba devēju un darba ņēmēju.

Otrs piedāvājums paredz līdz 1800 eiro kāpināt diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas slieksni, kas patlaban ir noteikts 1200 eiro apmērā.

Trešais risinājums paredz ieviest obligātu minimālu sociālo iemaksu visiem strādājošajiem.

Latvijā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas kopējā likme šobrīd ir 35,09%, tostarp darba ņēmējs maksā 11%, bet darba devējs - 24,09%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mikronodokļa režīmus vispareizāk būtu likvidēt

Ainis Dābols, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikronodokļa režīmi būtu jāatceļ, lai novērstu nevienlīdzīgo situāciju, kad parastajā nodokļu režīmā strādājošie darba ņēmēji maksā lielāku sociālo nodokli.

Savukārt veselības aprūpei un sociālās drošības sistēmai papildu finansējumu varētu meklēt, nedaudz palielinot kopējo nodokļu slogu no iekšzemes kopprodukta, piemēram, paaugstinot akcīzi cigaretēm un alkoholam.

Finanšu ministrija sadarbības partneriem ir prezentējusi priekšlikumus un idejas izmaiņām kopējā nodokļu sistēmā, tostarp par mikrouzņēmumu nodokli. Vēlos atgādināt, ka mikronodoklis tika ieviests krīzes situācijā kā atbalsts mazajiem uzņēmējiem, ar vienkāršiem uzskaites un maksāšanas nosacījumiem. Tas laiks ir pagājis, šie režīmi rada nevienlīdzīgu situāciju starp nodokļu maksātājiem, piedevām tiek izmantoti shēmošanā. Tagad ir Covid-19 krīze, bet būtībā mikronodokļa režīmu laiks ir pagājis un vispareizāk būtu šos režīmus pilnībā likvidēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Vienojas par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas pamatprincipiem

Lelde Petrāne, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija ir vienojušās par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas priekšlikuma īstenošanas pamatprincipiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nāca klajā ar ideju par ekonomikas pārkaršanas laikā ņemto un šobrīd bezcerīgi neatgūstamo parādu dzēšanu, proti, tādu mehānismu, kā kredītiestādes varētu dzēst līdz 2008.gada nogalei izsniegtos hipotekāros kredītus, kuru atgūšana ir bezcerīga un kuri ir jau norakstīti, bet nevar tikt vienpusēji dzēsti.

Latvijas Banka un asociācija aicinās ar risinājuma pamatprincipiem iepazīties atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Risinājuma pamatprincipi ir šādi:

• Kreditori (kredītiestādes) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz kredītiestādes apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņu, visticamāk, pārcels uz nākamo gadu, tā vietā tiks izvērtēti nodokļu atvieglojumi, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu.

Līdz šim bija plānots, ka valdība jau šogad varētu nākt klajā ar piedāvājumu izmaiņām nodokļu sistēmā, tomēr FM ziņojumā norādīts, ka valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes termiņš, visticamāk, tiks pārcelts uz nākamo gadu jeb 2021.gada 31.maiju.

Termiņa pārcelšana tiek skaidrota ar Covid-19 straujo izplatību Latvijā un pasaulē, kā arī Latvijā noteiktajiem ierobežojumiem. Tomēr FM ir sagatavojusi atsevišķu informatīvo ziņojumu par spēkā esošo nodokļu atvieglojumu izvērtēšanu, par pamatu ņemot iepriekš Valsts kontroles veikto revīziju "Nodokļu atlaides - neredzamie budžeta izdevumi".

Latvijā patlaban tiek piemēroti 307 nodokļu atvieglojumi dažādās nozarēs. Pēc FM aprēķiniem 2018.gadā kopējais būtiskāko nodokļu atvieglojumu apmērs bija 2,254 miljardi eiro, kas ir 37,7% no analizēto nodokļu kopējiem ieņēmumiem un 7,63% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lielāko nodokļu maksātāju TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētajos nodokļos uzņēmumi 2019.gadā samaksājuši 7,58 miljardus eiro, kas ir par 5,72% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

No šīs summas 2,58 miljardus eiro veido valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet 1,43 miljardus eiro - iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

"Lursoft" apkopotā informācija rāda, ka lielākie nodokļu maksātāji pērn, tāpat kā iepriekšējos gados, bijuši degvielas tirgotāji.

Kopumā pērn bijuši 6 nodokļu maksātāji, kuru maksājumi valsts kopbudžetā pārsnieguši 100 milj.eiro.

Lielāko nodokļu maksātāju TOP 10 skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru