Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra, jo īpaši ilgtermiņā, teikts Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinumā par likumprojektu.

ECB atzinumā minēts, ka, no vienas puses, likumprojekta rezultātā samazināsies kredītiestāžu pelnītspēja, kura salīdzinājumā ar situāciju citās eirozonas jurisdikcijās ir bijusi salīdzinoši augsta, un tādējādi samazināsies nodokļu bāze, uz kuru attiecas parastais nodoklis kredītiestāžu peļņai.

Pelnītspējas samazināšanās, ja tā būs ilgstoša, varētu ierobežot kredītiestāžu spēju ilgtermiņā izsniegt kredītus Latvijas tautsaimniecībai. No otras puses, atlaide, kas būs atkarīga no atsevišķas kredītiestādes kreditēšanas apmēra, stimulēs kredītu izsniegšanu īstermiņā.

ECB ieskatā ar atlaidi panāktais stimuls var būt īpaši efektīvs, palielinot kredītu izsniegšanu Latvijas nefinanšu sabiedrībām, kas novērtēta kā strukturāli vāja, jo īpaši ierobežotā kredītu piedāvājuma dēļ, ņemot vērā salīdzinoši zemo konkurenci kredītiestāžu starpā.

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Strauji pieaug pret Krieviju un Baltkrieviju vērstajām sankcijām pakļauto personu aktivitātes, kas vērstas uz izvairīšanos no sankcijām, teikts Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā.

Finanšu izlūkošanas dienests saņem arvien vairāk aizdomīgo darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu - 2021.gadā tika saņemti 13 ziņojumi, 2022.gadā - 281 ziņojums un 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 114 ziņojumi.

Tāpat pieaug Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes konstatēto pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju pārkāpumu skaits. Pērn tie bija 3433 gadījumi, tostarp 250 mēģinājumu izvest Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu naudas zīmes. Savukārt 2023.gada pirmajos trijos mēnešos - jau 2081 gadījums, tostarp 581 mēģinājums izvest ES dalībvalstu naudas zīmes.

Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārskatā teikts, ka Latvijas kredītiestāžu klientu pārrobežu maksājumu dati un ārējās tirdzniecības statistika kopsakarā ar aizdomīgu darījumu ziņojumiem un sankciju pārkāpumu skaita pieaugumu liecina, ka paaugstinās draudi Latvijas kredītiestādēm tikt iesaistītām sankciju pārkāpumos vai to rezultātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Latvijas banku sektora finanšu rādītāji ir labi, un Makrouzraudzības padome uzskata, ka šajos apstākļos ir tālredzīgi papildināt kredītiestāžu kapitāla rezerves jeb ievērot principu "taisi ratus ziemā, un kal ragavas vasarā".

Makrouzraudzības padomes šā gada 19. jūlija sēdē, apspriežot svarīgākos sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei un nepieciešamos makrouzraudzības politikas pasākumus finanšu stabilitātes veicināšanai, tika secināts, ka banku sektora finansiālie rādītāji ir sekmīgi, un pašreizējie apstākļi ir piemēroti banku sektora noturības nostiprināšanai.

Latvijas kredītiestādēm ir augstas brīvprātīgās kapitāla rezerves, labi peļņas rādītāji un joprojām zemas finansējuma izmaksas. Vienlaikus nedrīkst aizmirst par riskiem, t. sk. ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi un norisēm kontekstā ar pandēmiju un Krievijas sākto karu Ukrainā. Liela mēroga šoki var iestāties negaidīti un pēkšņi, joprojām pastāv augsta nenoteiktība, turklāt Latvijas tautsaimniecība tās izmēra un atvērtības dēļ ir īpaši pakļauta ārējām norisēm. Tāpēc būtu tālredzīgi labos finansiālos apstākļus izmantot, lai laikus veidotu papildu noturības rezerves nebaltai dienai, kad riski var īstenoties. Turklāt kredītiestāžu pašreizējie finansiālie apstākļi ļautu nostiprināt noturību bez negatīviem procikliskiem efektiem.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Laikā, kad biznesā palielinās nenoteiktība, pieaug prasmīgas finanšu pārvaldības nozīme, jo tā palīdz uzņēmumam sabalansēt risku un peļņu, saglabājot likviditāti. Vienkāršs risinājums ir noguldīt brīvos naudas līdzekļus krājkontā vai termiņdepozītā. Kā izvēlēties piemērotāko noguldījumu veidu tieši sev?

“Visa pamatā ir “ekselis”, proti, rūpīga finanšu tirgus izpēte un labākā piedāvājuma meklēšana. Izvēloties banku, kurā noguldīt brīvos naudas līdzekļus, mums bija svarīga gan piedāvātā procentu likme, gan arī procedūru vienkāršība. Tādēļ noguldījumus turam citā komercbankā, nevis “savā” bankā, kurā ir konti ikdienas darījumiem,” stāsta SIA “Palleteries” vadītājs un īpašnieks Edijs Ošs.

SIA “Palleteries” no Latvijā augušiem apaļkokiem ražo dažādus taras dēlīšus, savukārt kā blakusprodukti top šķelda un skaidas, kas tālāk tiek pārstrādāti kurināmajās granulās un briketēs. Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, eksporta potenciālam nav robežu, jo dažādas paletes ir nepieciešamas teju visā pasaulē. Tādēļ pirmajos darbības gados “Palleteries” attīstījies ļoti strauji, apgrozījuma pieaugumam sasniedzot pat 20–25 %. Uzsākot darbu 2006. gadā, uzņēmumā strādāja seši cilvēki, tagad darbinieku skaits sasniedz 120 cilvēku, bet apgrozījums pieaudzis līdz 25 miljoniem eiro gadā.

2025.gada 1.janvārī spēku zaudēs sadarbības memorands, ar kuru Latvijas Banka, Finanšu nozares asociācija (FNA) un komercbankas ar plašāko bankomātu un filiāļu tīklu - "Swedbank" AS, AS "SEB banka", Luminor Bank AS Latvijas filiāle un AS "Citadele banka" - vienojās īstenot pasākumus skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Šie pasākumi iekļauti 2021.gada rudenī parakstītajā sadarbības memorandā, kas tika atjaunots vairākas reizes.

Tomēr, arī zaudējot spēku sadarbības memorandam, kredītiestādes turpinās nodrošināt skaidrās naudas pieejamību - atbilstoši Saeimā 2024.gada septembrī pieņemtajiem Latvijas Bankas ierosinātajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā un uz to pamata izdotajiem Latvijas Bankas noteikumiem.

Regulējums attiecas uz tām kredītiestādēm, kuru klientu maksājumu kontu skaits un rezidentu mājsaimniecību noguldījumu apjoms veido vismaz 5% no attiecīgi kopējā kontu skaita un noguldījumu apjoma Latvijā reģistrētajās kredītiestādēs, ārvalstu kredītiestāžu filiālēs vai citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestāžu filiālēs Latvijā. Pašreizējā tirgus situācijā tās ir "Swedbank" AS, AS "SEB banka", AS "Citadele banka" un Luminor Bank AS Latvijas filiāle. Minētajām kredītiestādēm ir lielākie bankomātu tīkli Latvijā un tās ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.

Saeima trešdien galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes iemaksu likumu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksas.

Opozīcijas deputāti nekritizēja ieceri, taču pauda, ka tas esot novēlots risinājums.

Parlaments noraidīja Nacionālās apvienības deputāta Artūra Butāna piedāvājumu ieviest solidaritātes iemaksas arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem.

"Progresīvo" deputāts Andris Šuvajevs skaidroja, ka Finanšu ministrija Budžeta komisijā norādīja, ka šajā brīdī Satversmes tiesā tiek skatīts jautājums saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un to, vai bankas un nebankas var nostādīt vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz līdzīgiem regulējumiem. Koalīcijas politiķis uzskata - ja Satversmes tiesas lēmums to ļaus, tad solidaritātes iemaksas jāievieš arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Paredzēts, ka kredītiestādes veiks solidaritātes iemaksu avansa ceturkšņa maksājumus. Likumprojekts paredz, ka iemaksa būs jāveic par trim maksāšanas periodiem - par 2025., 2026. un 2027.gadu.

Vienlaikus likumprojekts nosaka arī solidaritātes iemaksu atlaides piemērošanas mehānismu, kas nodrošinās līdz 100% atlaidi, ja kredītiestāde konkrētajā periodā sasniegs noteiktu kreditēšanas pieauguma rādītāju.

Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar Latvijas Banku un Latvijas Finanšu nozares asociāciju ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, kā arī ar to saistīto likumprojektu “Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā”.

Ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” tiek saīsināts noguldījumu prasījuma tiesību noilguma termiņš, kādā klients zaudē tiesības pieprasīt savu noguldījumu (tai skaitā tā izmaksu) no kredītiestādes – no pašreizējiem 60 gadiem uz 10 gadiem, ja šajā laikā nav veikti nekādi darījumi ar noguldījumu. Savukārt gadījumos, kad klients – fiziskā persona – ir miris, paredzēts noteikt atšķirīgu, piecu gadu noilguma termiņu.

Šāds atšķirīgs noilguma termiņš situācijām, kad noguldītājs – fiziska persona – ir mirusi, tiek saskaņots ar šī brīža Civillikuma 685. panta regulējumu, kas nosaka, ka mantojuma prasība noilgst pēc piecu gadu notecējuma. Tādējādi tiek nodrošināta lielāka tiesiskā skaidrība un saskaņotība starp nozares speciālajām un Civillikuma normām mantojuma lietās.

Šodien Ministru kabinets izskatīs Finanšu ministrijas izstrādāto Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu, kas paredz ieviest regulējumu specializēto kredītiestāžu darbībai Latvijā, informē Finanšu ministrijā.

Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurenci finanšu sektorā, veicināt inovāciju attīstību un nodrošināt plašāku finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Likumprojekts paredz iespēju dibināt specializētas kredītiestādes ar samazinātu sākotnējo kapitālu - vismaz viens miljons eiro, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošo piecu miljonu eiro slieksni. Ministrijā uzsver, ka šāds risinājums radīs iespējas ienākt tirgū jauniem un inovatīviem tirgus dalībniekiem, tostarp finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem, kā arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm nodrošināt tālākas attīstības iespējas.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) uzskata, ka šis ir nozīmīgs solis konkurences veicināšanai un inovāciju atbalstam Latvijas finanšu sektorā. Viņaprāt, specializētās kredītiestādes pavērs iespējas arī reģionālajiem spēlētājiem attīstīties un paplašināt savu darbību, īpaši digitālajā vidē. Šāds regulējums ļaus vieglāk ienākt tirgū nelieliem un elastīgiem uzņēmumiem, kuri piedāvā mūsdienīgus, tehnoloģiski balstītus risinājumus, bet tas savukārt nozīmē plašāku finanšu pieejamību gan iedzīvotājiem, gan mazajiem uzņēmumiem, īpaši ārpus lielajiem centriem, uzsver ministrs.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ir sagatavoto Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm un citu valstu kredītiestāžu filiālēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes iemaksu.

Ar solidaritātes iemaksām plānots 2025.gada budžetā iegūt 96 miljonus eiro, 2026.gadā - 60,8 miljonus eiro, bet 2027.gadā - 66 miljonus eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) valdības sēdē skaidroja, ka "solidaritātes iemaksu ideja nav radusies no vieglas dzīves". Ministrs norādīja, ka tas ir saistīts ar valsts budžeta saspringto situāciju un nepieciešamību finansēt valsts aizsardzību.

Ar solidaritātes iemaksu plānots sasniegt divus mērķus - finansējumu valsts drošībai un stimulu zināmā mērā stagnējošai valsts ekonomikai, lai veicinātu kreditēšanu, teica Ašeradens.

Likumprojektā noteikts, ka solidaritātes iemaksa būs 60% no aprēķinātās bāzes. Šī bāze būs kredītiestādes kalendārā gada neto procentu ienākumu daļa, kas par vairāk nekā 50% pārsniedz vidējos gada procentu ienākumus pēdējos piecos finanšu gados - no 2018.gada 1.janvāra līdz 2022.gada 31.decembrim.

Kopumā Latvijas kredītiestādes ievēro Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteikto pamatkonta regulējumu, tomēr šajā jomā ir vieta arī būtiskiem uzlabojumiem - to Latvijas Banka secinājusi, apkopojot Latvijas kredītiestādēs veiktā patērētāja pamatkonta atvēršanas un uzturēšanas neklātienes novērtējuma rezultātus.

Pamatkonts ir maksājumu konta veids, kurš paredz nodrošināt patērētājam - fiziskai personai, kurai ir tiesisks pamats uzturēties Eiropas Savienības teritorijā, kā arī personai, kurai nav uzturēšanās atļaujas, bet kuras izraidīšana no Latvijas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nav iespējama, - piekļuvi pamata maksājumu konta pakalpojumu klāstam.

Latvijas Banka ir izvērtējusi kredītiestāžu un dalībvalstu kredītiestāžu Latvijas filiāļu sniegtā pamatkonta pakalpojuma atbilstību Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam. Kopumā secināts, ka kredītiestādes pamatkonta pakalpojumā iekļauj tādus pakalpojumus, kādi konkrētajā kredītiestādē ir pieejami. Maksa par patērētāja pamatkonta uzturēšanu ir noteikta atbilstoši likumam, un kredītiestādes informāciju par pamatkontu ir izvietojušas savās tīmekļvietnēs un klientu apkalpošanas centros. Papildus minētajam kredītiestādes nodrošina patērētājam iespēju ierosināt, grozīt vai atsaukt maksājumus.

Saeima 15.februārī galīgajā lasījumā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Kredītiestāžu likumā un Notariāta likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Ministrijā lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Eiropas Centrālā banka (ECB) iesaka Saeimas nu jau pieņemtos, bet Valsts prezidenta vēl neizsludinātos Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumus papildināt ar rūpīgu analīzi attiecībā uz iespējamām negatīvām sekām banku nozarē, liecina ECB atzinums par hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības pagaidu nodevu kredītiestādēm.

ECB atzinumu publicējusi 11.decembrī, norādot, ka jau 6.decembrī grozījumi pieņemti Saeimā, tādēļ netika dots apspriedēm ar ECB vajadzīgais laiks. Iesniegumu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ECB saņēma 30.novembrī.

Atzinumā kritizēts, ka, lai gan likumprojekta īstenošana Latvijas banku sektoram radīs finanšu izmaksas, komisija nav iesniegusi ietekmes uz banku nozares rentabilitāti, kapitalizāciju un turpmāko kreditēšanas spēju novērtējumu.

Tostarp ECB skaidro - lai gan tiek lēsts, ka aptuveni 13% kredītņēmēju Latvijā varētu saskarties ar finanšu grūtībām cenu un procentu likmju pieauguma dēļ, procentu likmju pieauguma ietekme uz mājsaimniecību vispārējo maksātspēju būs mērena. Lielāku ietekmi radīšot patēriņa cenu kāpums.

Likvidējamā "ABLV Bank" saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Kredītiestāžu likumā aicina kreditorus, kuri vēl nav pieteikuši prasījumus, izdarīt to pēc iespējas ātrāk, teikts "ABLV Bank" paziņojumā oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

"ABLV Bank" vērš uzmanību, ka 2023.gada 8.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas stājās spēkā 2023.gada 15.jūlijā.

Attiecībā uz "ABLV Bank" likvidācijas procesu grozījumi cita starpā paredz, ja kreditors nav pieteicis prasījumu līdz 2028.gada 15.jūlijam, šāds kreditors zaudē prasījuma tiesības pret kredītiestādi, bet naudas līdzekļi, attiecībā uz kuriem iestājas noilgums, piekrīt valstij kā bezīpašnieka manta.

Tāpat grozījumi piešķir tiesības kredītiestādes likvidatoram attiecībā uz tādiem kreditoriem, kas ilgstoši nekomunicē ar likvidējamo kredītiestādi vai nesniedz likvidatora pieprasīto normatīvu prasību izpildei nepieciešamo informāciju, atzīt šādu kreditoru prasījumus par nepieteiktiem. Tādējādi arī uz šādiem prasījumiem tiks attiecināts grozījumos minētais noilgums.

Obligācijas šobrīd ir viens no pieprasītākajiem investīciju instrumentiem Baltijas valstīs – īpaši tās, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu, piedāvājot iespēju dažādot ieguldījumu portfeli ar ko atšķirīgu no svārstīgajiem akciju tirgiem. Kamēr Latvijas iedzīvotāji joprojām tur ievērojamus līdzekļus noguldījumos ar zemu ienesīgumu – 2024. gada beigās kopējais noguldījumu apjoms Latvijas bankās pārsniedza 23 miljardus eiro –, tikmēr lietuvieši un igauņi daudz aktīvāk izmanto investīciju iespējas.

Obligāciju tirgus uzplaukums Baltijā

Šī brīža ekonomiskajos apstākļos obligācijas kļūst par vienu no populārākajiem investīciju veidiem Baltijā. Pieprasījumu veicina gan salīdzinošie augstās procentu likmes – līdz pat 10–11 % gadā, gan arī lielāka pieejamība privātajiem investoriem.

„Atbildot uz tirgus pieprasījumu un pateicoties regulējuma uzlabojumiem, aizvien vairāk uzņēmumu izvēlas piesaistīt kapitālu ar obligāciju palīdzību, nevis izmantojot tradicionālos banku aizdevumus. Līdz ar to tirgū parādās arvien vairāk uzņēmumu obligācijas, tostarp tādas, kas nodrošinātas ar nekustamo īpašumu. It īpaši Igaunijā un Lietuvā pēdējā laikā gan valsts, gan privātās obligācijas ir ļoti pieprasītas, kas liecina par lielu investoru interesi,“ norāda “Artea” bankas tirgus daļas vadītāja Egle Džiugīte (Eglė Džiugytė).

Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz, ka nebanku finanšu iestādēm būs iespēja iegūt specializētās kredītiestādes licenci.

Plānots, ka specializētās kredītiestādes minimālais sākotnējā kapitāla slieksnis nedrīkstēs būt mazāks par vienu miljonu eiro.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka grozījumi sagatavoti, lai veicinātu konkurētspēju kredītiestāžu sektorā un veicinātu finanšu tirgus dalībnieku, tai skaitā tehnoloģiju uzņēmumu, krājaizdevu sabiedrību un maksājumu iestāžu, attīstību, kā arī finanšu pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā.

Patlaban Kredītiestāžu likums nosaka, ka kredītiestādes sākotnējais kapitāls nedrīkst būt mazāks par pieciem miljoniem eiro.

Savukārt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīva paredz, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis var piešķirt atļauju īpašu kategoriju kredītiestādēm, kuru sākotnējais kapitāls nav mazāks par vienu miljonu eiro.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien pirmajam lasījumam skatīs Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un trīs saistītajos likumos, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

EM ir iecerējusi, ka izmaiņas veicinās klientu mobilitāti un kredītdevēju konkurenci, attīstot kredītiestāžu piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes, kas Latvijā ir vienas no augstākajām Eiropā.

Grozījumus paredzēts veikt Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā.

EM lēš, ka pēc izmaiņu pieņemšanas pārkreditēšanas process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks - vajadzēs vērsties pie potenciālā kredītdevēja, izvērtēt viņa piedāvājumu, noslēgt jaunu hipotekāro līgumu un attālināti apliecināt parakstu nostiprinājuma lūgumam par ķīlas tiesību pārgrozīšanu par labu jaunajam kredīta devējam pie zvērināta notāra. Visu procesu varēs īstenot attālināti.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Eleving Group, Frankfurtes un Rīgas biržās kotēts, starptautisks finanšu tehnoloģiju uzņēmums, ir ierindots 57. vietā "Europe's Long-Term Growth Champions 2025" kopējā reitingā un 1. vietā finanšu tehnoloģiju, finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas kategorijā.

Eleving Group ir vienīgais sarakstā iekļautais uzņēmums no Latvijas.

„Eleving Group pašlaik strādā 17 valstīs visā pasaulē. Pēdējās desmitgades laikā esam stratēģiski paplašinājuši savu darbību, kļūstot par globālu uzņēmumu, tādēļ varam būt gandarīti par Financial Times atzinību, kas ierindojusi Eleving Group starp visstraujāk augošajiem uzņēmumiem Eiropā šajā periodā. Skatoties nākotnē, arī turpmāk strādāsim, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi — nākamo trīs līdz piecu gadu laikā mēs plānojam dubultot sava biznesa apjomu, procentuālajai izaugsmei ik gadu sasniedzot divciparu skaitli, vienlaikus saglabājot stabilus pelnītspējas un darbības efektivitātes rādītājus,” norāda Eleving Group izpilddirektors Modestas Sudnius.