Krīze skārusi uzņēmumus un parastos cilvēkus, kuru ikdienā ienācis jauns jēdziens – parādu piedzinējs.
Vislielāko paniku cilvēkos iesēj bailes no bankām, jo šajā gadījumā parādsaistību sekas ir īpašuma zaudēšana. Mazākā stresā cilvēkus iedzen rēķini par telefonu, līzinga pakalpojumiem un apdrošināšanu. A.Baranova skaidro, ka parādi veidojas kā ķēdes reakcija. Kā piemēru viņa min faktu, ka šobrīd strauji krities būvniecības apjoms. Celtnieki nevar norēķināties ar kreditoriem, kuri savukārt nespēj samaksāt saviem kredītdevējiem. Līdzīga situācija vērojama arī autotirdzniecības nozarē. Speciāliste ir pārliecināta, ka vienīgā izeja ir uzņēmumu apvienošana vai pārstrukturizēšana.
Par galveno parādu rašanās iemeslu tiek minēta budžeta neplānošana. „Piemēram, pirmās nepieciešamības preces joprojām pērkam diezgan negausīgi – cilvēki izvēlas dzert dārgos vīnus, ēst dārgo maizi un sieru. Dažiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem peļņa cēlusies pat par 25%! Tas nozīmē, ka šajā jomā cilvēki nemēģina ietaupīt. Pēdējās aptaujas rāda, ka tikai pieci procenti iedzīvotāju izvēlas naudu iekrāt. Vairāk nekā četrdesmit procentu to labprāt iztērētu sev tīkamās precēs. Absurda šķiet summa, no kuras daudzi uzskata, ka varētu sākt krāt – 500 vai pat 1000 latu. Turpretī gan teorija, gan banku speciālisti saka, ka krāt naudu var, sākot jau no 25 latiem,” raksta rb.lv.
