Vakar notikušajā izsolē bijušo Liepājas sporta manēžu Daugava nosolījusi mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja. Manēžas teritorijā uzņēmums nākamgad plāno atvērt jaunu kokvilnas higiēnas preču ražotni, informēja Liepājas domē.

Izsolei bija pieteicies viens pretendents. Pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu uzņēmums Cotton Club Liepāja nosolījis par 115 700 eiro. Visa pirkuma summa izsoles uzvarētājam jāsamaksā divu mēnešu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas, kas plānota nākamajā Liepājas domes sēdē 11.decembrī.

Kā informēja Cotton Club Liepāja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis, bijušās sporta manēžas telpās plānots ierīkot noliktavu, bet blakus tai tiks būvēta jaunā ražotnes ēka. Ražotnes būvniecībā un ražošanas iekārtu iegādē plānots investēt aptuveni piecus līdz sešus miljonus eiro. Plānots, ka jaunā ražotne sāks darbu nākamgad.

Uzņēmumu SIA Cotton Club un AS Sanitars vadītāji pēc tikšanās Liepājas domē vienojās par turpmākas sadarbības veidošanu jaunas ražotnes atvēršanai Liepājā, nākotnē radot papildus aptuveni 200 darba vietas, informē domes pārstāvji.

Turklāt Cotton Club šī gada laikā paplašinās savu ražošanu AS Lauma telpās, papildus darbā pieņemot līdz 40 darbiniekiem.

Uzņēmēji ir izstrādājuši jaunas ražotnes projektu, kas paredz izveidot vienu no lielākajām kokvilnas higiēnas preču ražotnēm Eiropā. Paredzēts, ka līdz 2015. gada septembrim tā uzsāks darbu, radot darba vietas aptuveni 200 cilvēkiem.

Uzņēmuma Cotton club prezidents Maralbeks Gabdsatarovs atzina, ka sākotnēji par labu investīcijām Liepājā izlemts dēļ pilsētas labā ģeogrāfiskā novietojuma un atrašanās vietas tuvu ostai, kas sniedz ērtas eksporta iespējas, līdz ar to ļaujot samazināt loģistikas izmaksas. SIA Cotton club 2013. gadā izveidoja kokvilnas higiēnas preču ražotni, radot ap 90 darba vietām.

Noslēgušies vairāki mitro salvešu ražotāja SIA Cotton Club Liepāja izsludinātie iepirkumi par dažādu iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējais iepirkumu apjoms ir vairāk nekā 3,7 miljoni eiro. Uzņēmums iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu savienošanas mezgli par 948 tūkstošiem eiro un auduma žāvēšanas un satīšanas mezglu par 640 tūkstošiem eiro.

Tāpat par 708 tūkstošiem eiro SIA Cotton Club Liepāja iegādāsies atsevišķu kokvilnas auduma slāņu ražošanas mezglu, bet par 678 tūkstošiem eiro – atsevišķu kokvilnas auduma slāņu pārklāšanas mezglu.

Par 272 tūkstošiem eiro kompānija pirks gaisa filtru un gaisvadu sistēmu, bet par 54 tūkstošiem – kokvilnas ķīpu attinējus.

Līdz jūlija beigām ražošanu Liepājā sāks Krievijas koncerna Коттон Клаб meitasuzņēmums SIA Cotton Club Liepaja.

Ražotnē jau uzstādītas divas ražošanas līnijas mitro salvešu ražošanai, bet līdz jūlija beigām tiks samontētas vēl sešas šādas iekārtas, stāsta koncerna viceprezidents investīciju jautājumos Ildars Garajevs. Līdz gada beigām uzņēmums cer sasniegt aptuveni trīs miljonu izstrādājumu jaudu mēnesī, nodrošinot nepārtrauktu darba režīmu - 24 stundas diennaktī. Nākamajā gadā jauda sasniegs 10 milj. izstrādājumu mēnesī, lēš SIA Cotton Club Liepaja rīkotājdirektors Sergejs Binkovskis. Pagaidām Liepājā tiks ražotas mitrās salvetes, taču nākotnē šeit, iespējams, no kokvilnas izgatavos arī audumu salvešu ražošanai. Pagaidām Liepājā ražotajai produkcijai izejvielu iepērk Somijā. Produkcijai, ko saražos Liepājā šogad, noiets jau garantēts, līgumi noslēgti ar pircējiem Krievijā. Tālāk jau plānota sadarbība ar koncerna grupas uzņēmumu Polijā un Eiropas Savienības tirgus iekarošana. «Mēs nevis vienkārši ieguldām jaunās ražotnēs, bet vispirms parūpējamies par noieta tirgu,» skaidro I.Garajevs. Pagaidām nodarbināti tikai desmit cilvēki, kuri montē iekārtas, taču, ja viss notiks atbilstoši plānam, tad nākamgad ražošanā strādās vairāk nekā 100 cilvēku. Līdz šim jau ieguldīts aptuveni miljons eiro, taču kopējo investīciju apjomu vēl grūti aplēst, jo neesot vēl noslēgti līgumi par visu nepieciešamo iekārtu piegādi.

Mitro salvešu ražotāja Cotton Club Liepāja jaunās kokvilnas higiēnas preču ražotnes būvniecību un noliktavas rekonstrukciju plānots sākt janvārī, bet pabeigt paredzēts sešu līdz septiņu mēnešu laikā, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Sergejs Binkovskis.

Viņš norādīja, uzņēmums šogad 1.decembrī izsolē par 115,7 tūkstošiem eiro iegādājās Liepājas sporta manēžu Daugava, kuru plānots rekonstruēt par noliktavu. «Manēžu izmantosim kā noliktavu, bet blakus celsim jaunu ražošanas ēku, kur atradīsies kokvilnas higiēnas preču ražotne,» sacīja Binkovskis.

Tāpat viņš pastāstīja, ka projekta investīcijas plānotas sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, tajā skaitā aptuveni trīs miljonus eiro uzņēmums plāno piesaistīst no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

Pēc viņa teiktā, uzņēmumā ražos vates kociņus un vates plāksnītes, kā arī uzņēmumā tiks pārstrādāta kokvilna, kas ir nepieciešama vates kociņu un vates plāksnīšu ražošanai. Saražotā produkcija tiks realizēta Eiropas tirgū.

Kokvilnas pārstrādes uzņēmums SIA Cotton Club Liepāja ieguvis Kurzemes Biznesa inkubatora statusu.

KBI statuss uzņēmumam piešķirts, lai veicinātu ārvalstu investīciju piesaisti Liepājai, db.lv informēja KBI.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas būvvalde akceptējusi SIA Cotton Club Liepāja pasūtīto skiču projektu kokvilnas pārstrādes un mitro salvešu ražotnei Liepājā, Ģenerāļa Baloža ielā 50. Skiču projektu izstrādājusi SIA LVCT.

Šā gada 17. februārī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde atļāva a/s Liepājas metalurgs līdz 2021. g. nodot apakšnomā Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja 21 tūkst. kv. m plašu teritoriju Tosmarē. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

SIA Lauma Fabrics parakstījusi līgumu ar Krievijas kapitāla SIA Cotton Club Liepāja par ražošanas telpu nomu jaunas ražotnes izveidei.

Kokvilnas pārstrādes uzņēmums SIA Cotton Club Liepāja jau pērn ieguva Kurzemes Biznesa inkubatora statusu. Liepājas būvvalde ir akceptējusi rūpnīcas būves projektu, taču pagaidām uzņēmums strādās bijušā tekstilkombināta Lauma brīvajos korpusos. Uzņēmuma dibinātājs ir Maskavā dzīvojošais Maralbeks Gabdsatarovs. SIA Cotton Club Liepāja pamatkapitāls ir 2,475 miljoni latu.

Sīkāk par jaunās rūpnīcas plāniem lasiet rīt, 20.marta, laikrakstā Dienas Bizness.

Iegādājusies tekstila rūpnīcu Vācijā, Latvijas ražotāja Lauma Fabrics cer vienlaikus rietumos iegūt elitāro veļas zīmolu pasūtījumus.

Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrība Lauma Fabrics beidzot publiski apstiprinājusi pērn rudenī noslēgto darījumu par 100% kapitāldaļu iegādi Vācijas tekstila ražošanas uzņēmumā Elastic Textile Europe GmbH, kas ir viens no vadošajiem elastīgo materiālu ražotājiem Eiropā. Saglabājot pasaulē pazīstamu zīmolu ar pusgadsimtu ilgu vēsturi Elastic, izveidots jauns uzņēmums LE Textile.

Arī Elastic Textile Europe saistītajā uzņēmumā Elastic & Weskott Latvijas ražotājs ieguvis 51% kapitāla. Darījuma, kas ilga visu pagājušo gadu, rezultātā Vācijā izveidota jauna Latvijas kapitāla sabiedrība ar ierobežotu atbildību LE Textile. Vācijas uzņēmums turpina pārstāvēt zīmolu Elastic, kas tirgū pazīstams jau kopš 1958. gada. Uzņēmumi Latvijā un Vācijā strādā pēc stratēģiskās alianses principa, un sadarbības rezultātā Lauma Fabrics cer iegūt vairāk klientu rietumu tirgū, jaunas zināšanas un papildu ražošanas apjomus, DB atklāj SIA Lauma Fabrics valdes loceklis Edijs Egliņš, kurš mātesuzņēmuma vārdā pārrauga arī LE Textile. Līdz ar jauna uzņēmuma iegādi arī Lauma Fabrics veiktas izmaiņas vadības komandā – kopš 2013. gada septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Indreks Rahumā, valdes locekļi ir Edijs Egliņš un Tatjana Tužilkina.

Veļas ražotāja AS Lauma Lingerie pagaidām nav saskārusies ar jebkādām problēmām, kas skartu mežģīņu biksīšu eksportu uz Muitas savienības valstīm - Krieviju, Baltkrieviju un Kazahstānu, sacīja Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Krievijas ziņu aģentūra ITAR-TASS informē, ka jau kopš 2010.gada Muitas savienības teritorijā aizliegts ražot, ievest un pārdot mežģīnu biksītes no sintētiskajiem materiāliem, kuru higroskopiskums nesasniedz 6%. Vairumam mežģīņu biksīšu, kuras tiek ražotas no sintētiskajiem materiāliem, higroskopiskums ir 3-3,6% robežās.

«Līdz šim nekādu problēmu mūsu produkcijas eksportam uz šīm valstīm nav bijis. Neesam saņēmuši arī nekādu informāciju, ka biksītes varētu neatbilst prasībām,» skaidroja Matisone.

ITAR-TASS ziņo, ka vairāki Krievijas ražotāji informējuši par to, ka līdz 2014.gada 1.jūlijam ir atļauts ražot un pārdot mežģīņu biksītes saskaņā ar agrāk saņemtajiem atbilstības sertifikātiem, bet pēc šī datuma sertifikātus pagarināt nevarēs. Savukārt Eirāzijas ekonomiskās komisijas tehniskā regulējuma ministrs Valērijs Koreškovs ITAR-TASS norādījis, ka prasības nav jaunas un drīzāk būtu jānoskaidro, kādā veidā līdz šim Krievijas tirgū nonākusi prasībām neatbilstoša produkcija.

Veļas ražotāja AS Lauma Lingerie klientiem un franšīzes partneriem no vairāk nekā 10 dažādām pasaules valstīm tradicionāli prezentējusi jau 2015./2016. gada rudens-ziemas sezonas kolekciju. Prezentācijas ietvaros tika pieteiktas 56 kolekcijas un vairāk nekā 300 atsevišķi izstrādājumi, kas iezīmē nākamā gada rudens un ziemas sezonas tendences sieviešu veļas pasaulē.

Partneriem un klientiem tika prezentētas jaunākās zīmolu Lauma Lingerie un Laumelle Lingerie veļas kolekcijas. Tradicionāli Lauma Lingerie prezentē savas nākamo sezonu kolekcijas divas reizes gadā - aprīli un oktobrī – ar mērķi iepazīstināt savus klientus ar aktuālākajām veļas pasaules modes tendencēm. Šoreiz tika prezentētas arī pavisam jaunas kolekcijas – Lauma Active līnija aktīvā dzīvesveida piekritējām, ko veido sporta krūšturi, šortiņi, legingi un topi, kā arī Home Wear kolekcija, kas radīta nesteidzīgai mājas dzīves baudīšanai.

Šogad Lauma Lingerie dizaineru komandai ir pievienojušies divi jauni dizaineri no Latvijas, kuri aktīvi strādā pie jaunu tendenču ieviešanas un attīsta veļas kolekciju piedāvājumu.

AS Lauma International, kurai pieder LSEZ Lauma Fabrics SIA, ir iegādājusies Vācijas sieviešu apakšveļas ražošanas un tirdzniecības grupu Felina, informē uzņēmumā. Darījuma summa netiek atklāta.

1885. gadā dibinātā Felina ražo un izplata sieviešu apakšveļu ar zīmoliem Felina un Conturelle. Felina grupai pieder ražotne Ungārijā un vairumtirdzniecības uzņēmumi Vācijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, ASV, Portugālē, Polijā un Čehijā. Grupas galvenā mītne atrodas Manheimā, Vācijā. AS Lauma International iegādājusies 100% Felina International AG akciju no privātā kapitāla fonda palero.

AS Lauma International ir tekstilmateriālu, mežģīņu un citu sieviešu apakšveļas šūšanai paredzētu materiālu vadošā Eiropas ražotāja LSEZ Lauma Fabrics SIA mātes uzņēmums. Lauma Fabrics pieder ražotnes Latvijā un Vācijā. Uzņēmums izgatavo un tirgo arī medicīnas tekstilpreces ar zīmolu Lauma Medical. AS Lauma International īpašnieki ir Indreks Rahumā (Indrek Rahumaa) un Džons Bonfīlds (John Bonfield).

Apakšveļas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2017.gadā strādājis ar apgrozījumu 2016.gada līmenī, un šogad uzņēmums plāno veicināt galveno zīmolu «Lauma Fabrics» un «Lauma Medical» starptautisko atpazīstamību, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Pērn SIA «Lauma Fabrics» apgrozījums bija 32,513 miljoni eiro, kas bija pieaugums par 0,5%, salīdzinot ar 2016.gadu. Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa bija 2,291 miljons eiro, kas bija par 11,4% mazāk nekā gadu iepriekš.

SIA «Lauma Fabrics» pērn izdevies palielināt ieņēmumus galveno saražoto produktu kategorijās. Lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no sieviešu veļas šūšanai paredzēto materiālu realizācijas; tie pērn bija 29,013 miljoni eiro (pieaugums par 0,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu).

Savukārt ieņēmumi no medicīniskās veļas, elastīgo saišu un jostu pārdošanas bija 2,601 miljons eiro (pieaugums par 4%). Pārējie ieņēmumi no formēšanas un veļas ceha izstrādājumiem, un citiem produktiem veidoja nepilnus 900 tūkstošus eiro (kritums par 1,5%).

#Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard.

Liepājas Lauma Fabrics mātes uzņēmums AS European Lingerie Group (ELG) iegādājies krievu izplatīšanas uzņēmumu AO Avangard. Līdz ar to ELG vēlas nostiprināt savu uzņēmējdarbību Krievijas tirgū un uzlabot apgrozījumu, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecibu nodaļas vadītājs Silvers Puks (Silver Pukk).

ELG vadītājs Pīters Partma (Peter Partma) norāda, ka šis darījums būs laba platforma turpmākai izaugsmei Krievijā un NVS valstīs, jo Krievijas tirgus ir ļoti svarīgs, un Avangard kā izplatītājam tajā ir neatsverama loma. Arī ELG valdes locekle Diāna Suprunoviča atzīmā, ka ar Avangard palīdzību uzņēmums vēlas palielināt Krievijas apakšveļas ražotājiem pārdoto materiālu apjomu un ieviest jaunus medicīnas produktus, jo ir svarīgi ne tikai ražot labus produktus, bet arī savlaicīgi tos piegādāt. Iegādājoties Avangard, tiks iegūta kontrole pār piegādes ķēdi un klientiem Krievijā varēs piedāvāt centralizētus loģistikas pakalpojumus.

Tekstilražotājs "Lauma Fabrics" reģistrējis komercķīlu ar 58,8 miljonu eiro nodrošinātā prasījuma maksimālo summu, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Kā parādnieks reģistrēts uzņēmuma kapitāldaļu turētājs SIA "European Lingerie Group", savukārt ieķīlātā manta ir SIA "Lauma Medical" kapitāldaļas un cita manta. Komercķīlas ņēmējs ir "Rietumu banka".

Ieķīlātā manta ir visi krājumi, visi ķermeniskie pamatlīdzekļi, visas prasījuma tiesības, transportlīdzekļi, kā arī cita "Lauma Medical" manta.

Komercķīla reģistrēta trešdien, 9.jūnijā.

2019.gadā reģistrētās "Lauma Medical" kapitāldaļu turētājs ir "Lauma Fabrics".

Jau vēstīts, ka "Lauma Fabrics" 2019.gadā strādāja ar 32,228 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1% vairāk nekā 2018.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 9,4% un bija 3,132 miljoni eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2020.gadu vēl nav publiskoti.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veļas ražotāja Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone. Uzņēmums eksportē produkciju uz vairāk nekā 20 pasaules valstīm.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Uzņēmumā strādāju jau četrpadsmit gadus. Modes bizness ir ļoti dinamisks un vienlaikus arī ļoti nežēlīgs, jo nepārtraukti jāizdomā kas jauns, nemitīgi jādomā, kā apsteigt konkurentus. Dāmu veļa ir vissarežģītākais no visiem sieviešu apģērbu veidiem; šeit ir svarīga precizitāte lekālos līdz milimetru desmitdaļai. Darbs ir ļoti interesants, izaicinājumu pilns, tas man patīk un tāpēc esmu šeit.

Veļas ražotājs Lauma Lingerie šo gadu ir uzsācis ar jauna franšīzes veikala atvēršanu Kosovas galvaspilsētā Pristinā, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

50m2 plašais veikals atvērts 7.februārī tirdzniecības centrā GRAND STORE, galvaspilsētas rajonā Veternik.

«Strādājot ar veikaliem Albānijā, esam pamanījuši, ka ļoti daudz cilvēku ierodas atvaļinājumā no kaimiņvalsts Kosovas un iepērkas Lauma Lingerie veikalos. Bieži tika jautāts, kāpēc Kosovā nav pieejama Lauma Lingerie veļa,» stāsta Albānijas uzņēmējs Rubins Lami.

«Mūsu franšīzes veikalu tīkls izplešas un Lauma Lingerie veļa - ar šī veikala atvēršanu Kosovā - ir pieejama 10 pasaules valstīs. Šis mums ir jauns, neapgūts un interesants tirgus,» teic AS Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Viena no lielākajām veļas ražotājām Latvijā a/s Lauma Lingerie pērn labi nopelnījusi un par ceturtdaļu audzējusi noietu

Tekstilnozares sestā lielākā uzņēmuma neto apgrozījums 2013. gadā bijis 7,2 milj. Ls (10,24 milj. eiro), kas ir par 25,6% vairāk nekā 2012. gadā. Apgrozījuma pieaugums bijis visos galvenajos noieta tirgos un nesis gandrīz miljonu eiro peļņu, kas vairākas reizes pārsniedz 2012. gada rezultātu, kad uzņēmums nopelnīja 264,2 tūkst. eiro. Akciju sabiedrības mātes uzņēmumam pērnais gads bijis mazāk veiksmīgs.

Attīsta pārdošanu

2013. gadā Lauma Lingerie atvēra 11 jaunus franšīzes veikalus, tostarp divus no tiem Latvijā, divus Igaunijā, divus Saūda Arābijā, četrus Baltkrievijā un vienu Ukrainā. Pašlaik Lauma Lingerie pieder 50 mazumtirdzniecības veikali, kuru vidū ir 39 franšīzes, kas izvietotas astoņās pasaules valstīs – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Albānijā un Saūda Arābijā. Pērn akciju sabiedrība franšīzes veikalu atvēršanā, kā arī jaunu iekārtu iegādē ieguldīja 237 tūkst. eiro. A/s Lauma Lingerie valdes priekšsēdētāja Linda Matisone pērnā gada pozitīvos finanšu datus saista ar veiksmīgu franšīzes attīstību un spēju piedāvāt dizaineru radītas kolekcijas. «Tās ne tikai atbilst pasaules modes tendencēm, bet arī nosaka veļas gaumi pārdošanas tirgos. Turklāt pēdējās sezonās mūsu produkcija ir tikusi atzīta par īpaši inovatīvu un sievietei draudzīgu,» apgalvo L.Matisone. Viņa lēš, ka apgrozījums veļas ražošanas nozarē ir audzis strauji ne tikai Latvijā, bet visās Baltijas valstīs. DB rakstīja, ka tekstila nozares kopējais apgrozījums pērn bija 664,5 milj. eiro, tostarp 585,4 milj. eiro bija eksporta apjoms.

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

A/S Lauma Lingerie turpina attīstīt franšīzes biznesu, 2014. gada otrajā un trešajā ceturksnī atverot piecus veikalus. Tagad zīmola produkcija nopērkama Rēzeknē un Talsos, kā arī divos jaunos veikalos Albānijā un Rīgas iepirkšanās centrā Galleria Riga.

Turpinot ekspansiju Albānijas tirgū, A/S Lauma Lingerie franšīzes partneri atvēra vēl divus jaunus veikalus. Tagad albāņi var iegādāties zīmolus Lauma Lingerie un Laumelle piecos veikalos ne tikai galvaspilsētā Tirānā, bet arī Albānijas dienvidrietumos, pilsētā Fiēra (Fier).

«Neskatoties uz to, ka pirmais Lauma Lingerie veikals Albānijā tika atvērts 2010. gada oktobrī, lai izveidotu savu uzticīgo klientu loku bija nepieciešams daudz laika un darba, jo ir grūti uzticēties kvalitātei, ja neatpazīsti zīmolu. Toties pēc četru gadu aktīvas darbības, 2014. gada jūnijā Lauma Lingerie tika piedāvāta telpa Tirānas vecākajā un pazīstamākajā tirdzniecības centrā QTU. Tajā pašā laikā tika atvērts Lauma Lingerie veikals Albānijas dienvidrietumos, Fiērā, kas atrodas 110 km attālumā no Tirānas,» stāsta EuroBridge sh.p.k. valdes priekšsēdētājs Rubins Lami (Rubin Lami).

Veļas šūšanas materiālu ražotājs SIA «Lauma Fabrics» 2018. gadā strādāja ar neto apgrozījumu 31,909 miljonu eiro apmērā, kas bija par 1,9% mazāk nekā 2017.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Taču neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmuma peļņa pērn pieauga par 50,9% un bija 3,457 miljoni eiro.

Uzņēmuma ieņēmumi no sieviešu veļas šūšanai paredzēto materiālu realizācijas pērn bija 28,346 miljoni eiro un veidoja lielāko daļu no uzņēmuma apgrozījuma, savukārt ienākumi no medicīnas produkcijas veidoja 2,292 miljonus eiro. Pārējos ieņēmumus SIA «Lauma Fabrics» guvusi no formēšanas izstrādājumu, korsešu izstrādājumu un iepirkto cieto kausiņu realizācijas.

2018.gadā uzņēmuma galvenie noieta tirgi bija Baltijas valstis, Vācija, Polija, Francija, Maroka un NVS valstis.

SIA «Lauma Fabrics» 2018.gadā kopumā pamatlīdzekļos ieguldīja 1,556 miljonus eiro, cita starpā ieguldīti 802 tūkstoši eiro jaunās iekārtās un tehnoloģijās. Uzņēmums ieguldījumus veicis, īpašu uzmanību pievēršot efektivitātes un pielāgošanās spējas paaugstināšanai, kā arī zemo izmaksu bāzes saglabāšanai.

Pusotra gada laikā skolotāju skaits, kuri izmanto mūzikas mācību platformu Solfeg.io, pieaudzis no 100 līdz 1700

Mūzikas mācību platformas Solfeg.io mērķa valstis ir Latvija, Zviedrija un ASV. 40% jauno lietotāju ir no ASV, skolotāji tur Solfeg.io atrod pēc atslēgas vārdiem interneta meklētājā. Tāpēc uzņēmums arvien nopietnāk domā par šo reģionu. «Rudenī sāksim aktīvus mārketinga soļus šajā virzienā, lai vairāk iesaistītu skolotājus, kuri Amerikā ir kļuvuši par mūsu klientiem,» saka Lauma Kazaka, Solfeg.io (SIA Solfegio) līdzdibinātāja. Risinājumu lieto arī daudzi skolotāji Austrālijā, Kanādā un citās angliski runājošās valstīs. Ir arī vairāki visai tāli reģioni, kur skolotāji ir atraduši Solfeg.io, piemēram, Taivānā. Kopumā risinājumu lieto 96 valstīs.

AS "Lauma Lingerie" valdes locekle Linda Matisone atstājusi uzņēmuma vadītājas amatu, liecina Matisones paziņojums vietnē "Facebook".

Matisone norāda, ka izlēmusi uz laiku pārtraukt darbošanos uzņēmējdarbībā un noslēdz 17 gadus ilgušo darbu "Lauma Lingerie" valdē kā vienīgā valdes locekle.

Vienlaikus Matisone ierakstā pauda pateicību uzņēmuma akcionāriem, darbinieku komandai, klientiem, piegādātājiem, kā arī sadarbības partneriem.

Savukārt portāls "liepajniekiem.lv" vēsta, ka Matisone saņēmusi piedāvājumu rudenī startēt Saeimas vēlēšanās, kā viena no politisko partiju apvienības "Apvienotais saraksts - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija" kandidātēm.

Vienlaikus Matisone norāda, ka amata atstāšana uzņēmumā "Lauma Lingerie" nenozīmē to, ka ģeopolitisko norišu dēļ uzņēmumam klājas slikti. "Pieprasījums ir ļoti liels, uzņēmums strādā ar peļņu, un apgrozījuma pieaugums ir divciparu skaitļa lielumā," skaidro Matisone.

Par tekstilmateriālu ražotājas SIA «Lauma Fabrics» tiešo īpašnieku kļuvusi apakšveļas ražošanas uzņēmumu grupa AS «European Lingerie Group», kurai iepriekš kompānijas kapitāldaļas piederēja pastarpināti, liecina informācija «Firmas.lv».

Iepriekš «Lauma Fabrics» kapitāldaļas piederēja AS «European Lingerie Brands», kuras vienīgais īpašnieks ir «European Lingerie Group».

«Tā kā vēlējāmies vienkāršot grupas struktūru »European Lingerie Brands« un »European Lingerie Group« tika apvienotas. Līdz ar to formāli Uzņēmumu reģistrā parādās īpašnieku maiņa, kaut gan pēc būtības īpašnieku struktūrā izmaiņu nav, arī ietekmes uz »Lauma Fabrics« darbību nav,» aģentūrai LETA skaidroja «Lauma Fabrics» pārstāvji.

Izmaiņas Uzņēmumu reģistrā iegrāmatas 13.jūlijā.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka «Lauma Fabrics» apgrozījums 2017.gadā bija 32,513 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2016.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 11,4% un bija 2,291 miljons eiro.

Veļas ražotājs AS "Lauma Lingerie" maijā nodarbina apmēram 10% darbinieku, bet pārējie darbinieki ir dīkstāvē, pastāstīja "Lauma Lingerie" valdes priekšsēdētāja Linda Matisone.

Viņa sacīja, ka patlaban strādā tikai tās šuvējas, kuras šuj sejas aizsargmaskas, kā arī darbojas uzņēmuma veikals, e-veikals un strādā daļa konstruktoru. Pārējie darbinieki pieteikti dīkstāves pabalsta saņemšanai, taču atsevišķi darbinieki ir arī atlaisti. Kopumā "Lauma Lingerie" strādā aptuveni 200 darbinieku.

"Lai saglabātu darbiniekus, lielāko daļu esam pieteikuši dīkstāves pabalstam. Protams, optimizējam izmaksas, tāpēc daļu darbinieku esam arī atlaiduši. Maijs paies dīkstāves režīmā, kas palīdz samazināt izmaksas, bet vēlāk situācija varētu uzlaboties," piebilda Matisone.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka aprīlī situācija bija savādāka, jo daļa ražošanas cehu vēl strādāja, izpildot pēdējos pasūtījumus, un daļa darbinieku dīkstāves pabalstus saņēma tikai no aprīļa vidus.

Tekstilmateriālu ražotāja SIA Lauma Fabrics 2012.gadā guvusi 2,8 miljonus latu peļņu, audzis arī apgrozījums.

^{Papildināts viss teksts.}

Pērn Lauma Fabrics apgrozījums bijis 24,2 miljoni latu un tas ir lielākais uzņēmuma vēsturē, db.lv informēja uzņēmumā. Labos finanšu rezultātus uzņēmuma vadība skaidro ar tirgus aktivizēšanos un pieprasījuma pieaugumu, kā arī mērķtiecīgām investīcijām ražošanā un energoefektivitātē.

«Mēs apzināti gājām uz to, lai gūtu maksimālu peļņu, jo no tās finansējam apdares ceha rekonstrukciju,» db.lv skaidroja SIA Lauma Fabrics ģenerāldirektors Edijs Egliņš. Visu gadu uzņēmumā bija noteikts stingrs taupības režīms, lai varētu sākt vērienīgāko investīciju projektu kopš uzņēmuma dibināšanas.