Jaunākais izdevums

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

Arktiskie ūdeņi

Krievija savu naftas sektora izaugsmi lielā mērā saista ar arktisko ūdeņu melnā zelta lauku apguvi. Tam savukārt nepieciešamas Rietumvalstu tehnoloģijas, zināšanas un investīcijas. Jau šobrīd rietumvalstis noteikušas ierobežojumus attiecībā uz Rietumu kompāniju spēju palīdzēt finansēt naftas un gāzes industrijas objektu būvniecību Krievijā. Tāpat aizliegts piegādāt Krievijai vajadzīgo dziļūdens naftas izpētes un ieguves tehnoloģiju. Īstermiņā gan Krievijas naftas ražošanas apjomi, visticamāk, nesamazināsies. Tomēr gluži kā sēnes pēc lietus radušās prognozes, ka pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai būs visai ievērojama ietekme uz Krievijas naftas ražošanas apjomiem ilgtermiņā. Piemēram, Financial Times raksta, ka visai ticams, ka līdz 2020. gadam Krievijas naftas ražošanas apjomi no pašreizējiem līmeņiem saruks par 20%. Turklāt pat bez visām sankcijām jau kādu valdīja skepse par Krievijas spēju nākotnē kāpināt naftas ieguves apjomus. Šīs valsts naftas nauda galvenokārt tiek izlietota budžeta tēriņiem un tā caurumu lāpīšanai un netiek pietiekami ieguldīta ražotņu modernizācijā un jaunu atradņu apguvē. Rezultātā vecie padomju periodā apgūtie naftas lauki izsīkst, bet jaunie naftas lauki netiek apgūti pietiekami ātri. «Ilgtermiņā tehnoloģiju trūkums atsauksies spējā iegūt resursus. Jau patlaban iezīmējas investīciju nepietiekamība jaunu atradņu izpētē, infrastruktūrā, jo ienākumi tiek novirzīti politisko ambīciju apmierināšanai. Piemēram, ir naftas ieguves platformas, ko nav iespējams sankciju dēļ salabot, un tur ieguve ir apstājusies,» stāsta SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Cīņas lauks

Šobrīd Krievija vidēji dienā iegūst aptuveni 11 milj. barelu naftas. Aptuveni 65% no šīs naftas tā saražo Sibīrijas laukos, kas tiek uzskatīti par tehnoloģiski novecojušiem un tajos ieguve jau sarūk. Krievijas melnā zelta ražošanas apjomi pēdējo gadu laikā kāpināti tieši uz netradicionālāku naftas resursu apguves rēķina (arktiskā nafta, slānekļa nafta, naftas smiltis). Nu šie projekti ir apdraudēti tāpat kā apdraudēta ir tādu rietumvalstu uzņēmumu kā Exxon Mobil, ENI un Statoil sadarbība ar Krieviju. Tiek ziņots, ka grūtības skars, piemēram, 27 miljardu ASV dolāru vērto Jamalas sašķidrinātās gāzes projektu Arktikā, kur Krievijas Novatek sadarbojas ar Francijas Total un Ķīnas CNPC. Novatek vadība jau atzinusi, ka pēc sankcijām tai būs grūtības nodrošināt savu daļu finansējuma šajā projektā. Tāpat sašķidrinātās gāzes ražošanā apdraudēta ir Rosneft un jau pieminētā Exxon Mobil sadarbība. Interesanti, ka Krievija līdz 2020. gadam grib dubultot (līdz 10%) savu daļu globālajā sašķidrinātās gāzes tirgū. Nav izslēgts, ka arī Krievija atbildēs uz Rietumu sankcijām, izmantojot Rietumvalstu atkarību no tās energoresursiem. Katrā ziņā, ja vēl pirms pāris gadiem valdīja ilūzija, ka Rietumu un Krievijas savstarpējā sadarbība un integrācija ap enerģijas sektoru lielvaras satuvinās, tad tagad šis sektors ir kļuvis par cīņas lauku.

Ķīnai būs sava cena

Protams, Krievija meklēs naudu citur. Jau izskanējusi informācija, ka Krievija piedāvājusi Ķīnai daļas savā Vankorskas naftas laukā, ko apstiprinājis arī Vladimirs Putins. «Vietā tiek meklētas alternatīvas, šajā gadījumā tā ir Ķīna, kas piedāvā finansējumu, kas īstermiņā situācijas smagumu nedaudz apslāpēs. Taču tas notiek uz nākotnes naftas ieguves rēķina, un to, ka Ķīnas teikšana par to, kas notiek resursu ieguves sektorā, augs, bet esošais valsts monopols zaudēs pozīcijas. Protams, patlaban nepārprotamus secinājumus izdarīt nevar, jo Krievija darīs visu, lai savu ietekmi un ienākumus nezaudētu, bet, situācijai ieilgstot, Krievijai izvēles paliks arvien mazāk. Nav jāšaubās, ka ķīnieši to pratīs izmantot savā labā. Pašlaik iezīmējas scenārijs, ka Krievijas ekonomika, tai izjūtot stagnāciju un sankcijas, un energoresursu piedāvājumam pasaulē pieaugot, var sākt darboties pret sevi,» uzskata D. Gašpuitis. Tas nozīmē, ka Krievija, lai noturētu tirgu un ienākumus, visiem spēkiem mēģinās naftu iegūt vairāk, bet šajā pašā laikā veicinās tās cenu kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labvēlīgā gadījumā pēc desmit gadiem Olainfarm Turcijā būs tikpat liels tirgus kā Krievijā, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas zāļu ražotāja a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Neskatoties uz ģeopolitisko situāciju un to, ka Krievijas un Ukrainas tirgus daļa ir būtiska jūsu produkcijas realizācijā, a/s Olainfarm peļņa pirmajā ceturksnī pieauga par 81%. Kas to ietekmēja un kā vērtējat situāciju Krievijā un Ukrainā?

Ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija ir slikta Krievijā, Ukrainā tā ir vēl sliktāka. Taču šī gada pirmajā ceturksnī mēs tiešām pārdevām vairāk, nekā plānots gan Krievijas tirgū, gan visos citos tirgos, izņemot Baltkrieviju. Tur radās problēmas ar piegādēm, jo valsts regulē tirgu, nosakot ierobežojumus ārvalstu kompānijām.

Mēs ļoti koncentrējamies arī uz Latvijas tirgu. Krievijā mēs 1.ceturksnī piegādājām produkciju par 2 miljoniem eiro vairāk, Latvijā un Ukrainā kopā – par 1 miljonu vairāk. Tāpat mums izdevās par 1,5 miljonu eiro vairāk pārdot medikamentu tuberkulozes ārstēšanai PASS nātrija sāls Pasaules Veselības organizācijai. Līdz šim mēs bijām pēc apjoma otrie lielākie šī produkta piegādātāji Pasaules Veselības organizācijai, pēc audita esam kļuvuši par pirmajiem, apsteidzot kompāniju no ASV. Mūsu peļņas izaugsme ir balstīta arī uzņēmuma mārketinga panākumos, kas ir ļoti aktīvi gan Krievijā, gan Kazahstānā, gan Ukrainā. Ekonomisko problēmu dēļ mēs nesamazinām uzņēmuma medicīnas pārstāvju skaitu, bet gan to palielinām. Piemēram, Kazahstānā mums bija aptuveni divdesmit pārstāvju, tagad to skaits ir ap trīsdesmit. Runājot par 1.ceturkšņa peļņu, tomēr jāatzīst, ka pēc rubļa devalvācijas decembrī un milzīgajiem zaudējumiem, ko cietām tās dēļ, mēs koriģējām pārdošanas cenu. Lielā valūtas riska dēļ faktiski vienu eiro pielīdzinājām 82 rubļiem. Rublis noripoja lejā, un mēs guvām virspeļņu. Līdz ar to var teikt, ka šī gada 1. ceturksnī mēs atguvām vismaz daļu no tā, ko pazaudējām pērn decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijai nav izvēles Austrumos, jo tās veidojošie faktori ir Rietumos, saka žurnāla Snob galvenais redaktors Nikolajs Uskovs. Rīgā viņš viesojās starptautisko konferenču cikla Reputāciju kari konferencē

Latvija vēsturiski ir dabūjusi visu ko labu, kas Krievijā tās iekšējās loģikas dēļ ir izrādījies lieks. Piemēram, vecticībniekus, kas no sākta gala ir bijuši gan lojāli pilsoņi, gan ar izteiktu uzņēmējdarbības garu. Vai pēdējo gadu krievu vilnis, kas ienāk līdz ar uzturēšanās atļauju tirdzniecību, ir «labie krievi»?

Starp viņiem ir arī daži mani draugi, kas ir ļoti labi krievi un šeit iegādājušies dzīvokļus vai mājas. Es arī pats to esmu apsvēris, bet tad pārdomāju, jo man tomēr sirdij tuvāka ir Vidusjūra. Taču kopumā šeit, Latvijā, ir parādījies daudz tādu cilvēku, kas izdaiļo Maskavu, un arī jums viņi noteikti netraucēs. Un viņi jau šurp brauc galvenokārt atpūsties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Intervija: Man tiešām nepatika dzīve Krievijā

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas vēsturnieks: Putinu var apturēt tikai sankcijas, tomēr viņa dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas

LETA, 14.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidenta Vladimira Putina agresīvo politiku var apturēt tikai rietumvalstu sankcijas, tomēr Putina dzīves laikā politiskas izmaiņas Krievijā nav gaidāmas un ir iespējami dažādi pavērsieni, šādu viedokli Neatkarīgajā paudis Krievijas vēsturnieks Boriss Sokolovs.

Sokolovs uzsvēris, ka ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Krieviju jābūt ļoti nopietnām - «tādām, kas vismaz uz laiku bloķētu Krievijas tirdzniecību ar energoresursiem». Amerikāņi tādas sankcijas pagaidām neieviešot, jo ASV prezidents Baraks Obama esot neizlēmīgs cilvēks un viņam nepatīk izmantot spēku un draudēt ar spēku.

«Putinu var apturēt tikai stingras sankcijas. Jā, no šīm sankcijām cietīs ne tikai Krievija, bet arī ES un arī Latvija, taču tas ir vienīgais veids, kā iegrožot Krievijas valdošo režīmu un ielikt to atpakaļ starptautisko tiesību normu rāmjos. Atpakaļ starptautisko tiesību rāmjos Krievija gan būs tikai tad, kad atteiksies no anektētās Krimas. Baidos, ka pēc tā vajadzēs nevis gadus, bet gadu desmitus. Tātad - vēl gadu desmitus nāksies dzīvot pasaulē, kas būs sadalīta ar līnijām kā aukstā kara laikos. Tas gan ir atkarīgs no tā, cik ilgi vēl valdīs Putins un kas nāks viņa vietā,» sacījis vēsturnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ekonomisti: Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus

LETA, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rubļa vērtības krišanās negatīvi ietekmēs uz Krieviju eksportējošos Latvijas uzņēmumus, atzina ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna uzsvēra, ka rubļa vērtības kritums, neapšaubāmi, ietekmēs visus Latvijas eksportētājus, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus Krievijā.

«Šobrīd rubļa kurss pret eiro ir par 45% zemāks nekā pirms gada (pret dolāru rublis ir pat uz pusi lētāks). Pēc Krievijas centrālās bankas reakcijas un bāzes procentu likmes paaugstināšanas līdz pat 17% (no 10,5%) rubļa vērtība ir nedaudz atguvusies, bet pēc tam atkal pavājinājusies. Tajā pat laikā šis centrālās bankas solis vēl vairāk sadārdzina finansējumu Krievijā, kas noteikti samazinās investīcijas un bremzēs ekonomikas attīstību. Pieaugošā inflācija dārgāka importa dēļ un ievērojami lielāki kredītmaksājumi savukārt mazinās mājsaimniecību patēriņu Krievijā,» informēja Strašuna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta (EP) deputātei Sandrai Kalnietei (V) liegts iebraukt Krievijā līdz 2019.gada 11.oktobrim, liecina deputātei izsniegtā pavēste, kas viņai iedota pases vietā.

Pirmdienas vakarā Kalniete bija devusies uz Maskavu, lai piedalītos nogalinātā Krievijas opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova bērēs.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, Kalniete vispirms tika apturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, viņas pase paņemta tuvākai apskatei un nācies ilgāku laiku gaidīt informāciju.

Kalniete sarunā ar aģentūru LETA sacīja, ka iebraukšana Krievijā atteikta, pamatojoties uz Krievijas likumu kodeksa 27.1.pantu. Pase deputātei gan vēl neesot atdota, turklāt Krievijas pārstāvji arī neesot paskaidrojuši, ko tieši attiecīgais pants nosaka.

«Mums Ņemcovs bija ļoti nozīmīgs. Viņš bija tā Krievija, kādu mēs vēlamies to redzēt. Man ir ļoti žēl, ka nebūs iespēju rīt parādīt pēdējo godu,» atzina Kalniete. «Acīmredzot Krievija uzskata mani par bīstamu ienaidnieku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Krievijas premjers: Rietumu produktu importa aizliegums «ļaus attīrīt veikalu plauktus mūsu ražojumiem»

LETA--AFP, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Lietuvas prezidente: Sabiedrotie ir gatavi Lietuvu aizstāvēt; svarīgi nebaidīties arī pašiem

LETA, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas sabiedrotie uz iespējamajiem Krievijas draudiem ir gatavi reaģēt ne tikai ar pagājušajā nedēļā atsūtītajiem sešiem papildu iznīcinātājiem Zokņu aviobāzē, bet arī ar kuģiem Baltijas jūrā, kas to sargātu, intervijā Lietuvas televīzijai pirmdienas vakarā norādījusi prezidente Daļa Grībauskaite. Vienlaikus viņa uzsvērusi, ka Lietuvai ir svarīgi arī pašai nebaidīties.

Pēc viņas teiktā, Krievija sākusi rādīt savu patieso dabu arī Eiropai un pasaulei, bet pagājušajā nedēļā notikušais Eiropas Savienības samits parādījis, ka daži Eiropas valstu līderi vēl nav līdz galam apjēguši situāciju, kādā šobrīd nonākusi Krievija un Eiropa.

«Daži izteicās, ka spiediens uz Krieviju šai brīdī nedrīkstētu būt pārāk stiprs - it kā lai nelaupītu tai iespēju «nezaudēt savu seju» un atstātu «atkāpšanās stratēģiju». Es ļoti skaidri pateicu - tā ir pati Eiropa, nevis Krievija, kura nedrīkst zaudēt savu seju, jo Krievija pat nedomā par savas sejas saglabāšanu. Tai sen vairs nav savas sejas - ir tikai Putina seja,» prezidente sacījusi intervijā, kas izskanējusi Lietuvas Neatkarības atjaunošanas dienas priekšvakarā. «Eiropa līdz galam vēl neaptver, kas notiek, un nav līdz galam sapratusi, ka Eiropai pašai pienācis laiks izšķirties un saglabāt savu seju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija palielinājusies par 28%

Žanete Hāka, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada aprīļa rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 11,28 miljonus eiro, kas ir par 28% vairāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Nīderlandē, kur tā ir palielinājusies par 6642%, Kazahstānā - par 159%, Polijā - par 143%, Krievijā - par 58%, un Lietuvā - par 49%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Itālijā - par 43%. AS “Olainfarm” koncerna lielākie noieta tirgi aprīlī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 1,66 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 66 aptiekas. Savukārt SIA “Silvanols” apgrozījums 2017. gada aprīlī bija 0,48 miljoni eiro, kas ir par 23% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA „Silvanols” 2017. gada aprīlī produkciju realizēja sešās Eiropas valstīs, ar AS “Olainfarm” palīdzību arī Azerbaidžānā, Krievijā, Baltkrievijā un Armēnijā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA “Tonus Elast” realizācija 2017. gada aprīlī veidoja 0,65 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada septembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,63 miljonus eiro, kas ir par 17% vairāk nekā šajā periodā pērn, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 388%, Albānijā – par 232%, Vācijā – par 159%, Krievijā – par 69%, un Ukrainā – par 54%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Nīderlandē – par 73%. AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi septembrī bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada septembrī veidoja 1,94 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada septembrī bija 0,55 miljoni eiro, kas ir par 13% mazāk nekā šajā periodā pērn.

SIA Silvanols 2017. gada septembrī realizēja produkciju četrās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Lietuvā, Baltkrievijā, Krievijā, Armēnijā, Mongolijā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2017. gada septembrī veidoja 0,74 miljonus eiro, kas ir par 40% vairāk nekā šajā periodā pērn, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada oktobra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,18 miljonus eiro, kas ir par 22% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Uzbekistānā, kur tā ir palielinājusies par 220%, Krievijā - par 94%, un Kirgizstānā - par 71%. 2016. gada oktobrī AS Olainfarm veica nozīmīgas piegādes uz Nīderlandi, Vāciju un Gruziju. Lielākie noieta tirgi oktobrī bija Krievija, Latvija un Ukraina.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 1,62 miljonus eiro, kas ir par 1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 64 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada oktobrī bija 0,53 miljoni eiro, kas ir par 36% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada oktobrī realizēja produktus astoņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Krievijā, Kazahstānā un Azerbaidžānā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA Tonus Elast realizācija 2016. gada oktobrī veidoja 0,87 miljonus eiro, produkti tika realizēti 16 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Decembrī lems par Ventspils naftas akciju izslēgšanu no biržas

Žanete Hāka, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī notiks AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulce, kurā vēlēs padomi un lems par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Akcionāru sapulce notiks 2.decembrī.

Ieraksta datums akcionāru dalībai AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē ir 24.novembris. Tikai personas, kas ir akcionāri ieraksta datumā, ir tiesīgas ar tiem piederošo akciju skaitu ieraksta datumā piedalīties AS Ventspils nafta ārkārtas akcionāru sapulcē.

Akcionāri var piedalīties sapulcē personiski vai ar savu likumisko pārstāvju vai pilnvarnieku starpniecību.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Ventspils nafta saņēmusi Euromin Holdings (Cyprus) Limited paziņojumu par tiešas nozīmīgas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta un Vitol R&M SA paziņojumu par nozīmīgas netiešas līdzdalības iegūšanu Ventspils nafta, liecina Ventspils naftas paziņojums Nasdaq Riga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc preču pirkšanas ažiotāžas pērnā gada nogalē, kad straujās rubļa devalvācijas ēnā cilvēki Krievijā centās atbrīvoties no rubļu uzkrājumiem, lielā mērā pārvēršot tos tādās ilgtermiņā lietojamās sadzīves elektroprecēs kā televizori, ledusskapji un tamlīdzīgi, nu iestājusies pretēja tendence – elektropreču tirgū Krievijā sācies dziļš kritums. Līdzīgas tendences ir daudzās bijušā padomju reģiona valstīs, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Ainu paspilgtina fakts, ka drūmu skatu nākotnē rāda ne tikai šī gada pirmā ceturkšņa statistika, bet arī patērētāju noskaņojuma aptaujas un tirgus ekspertu prognozes.

Šogad notikušajā lielākās vācu plaša patēriņa sadzīves elektronikas izstāžu kompānijas IFA rīkotajā mediju saietā nozares eksperti prognozēja strauju pārdošanas lejupslīdi Krievijā. Piemēram, šogad lielās sadzīves tehnikas – ledusskapju, veļas mašīnu un tamlīdzīgi – vienību skaita samazinājums varētu pārsniegt 20%, lēš globālās tirgus izpētes kompānijas GfK eksperts Friedemans Stokle. Savukārt GfK mazumtirdzniecības un tehnoloģiju tirgu izpētes virziena vadītājs Jurgens Boinijs Krievijas tirgus atlabšanu prognozē tikai 2018. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,1 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2017. gada augustā, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Itālijā, kur tā pērnā gada zemās bāzes dēļ palielinājusies par 11 650%, un Kirgizstānā - par 292%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Turkmenistānā - par 31%, un Krievijā - par 9%. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada augustā veidoja 1,9 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2017. gada augustā. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada augustā bija 0.42 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā šajā periodā 2017. gadā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2018. gada augustā veidoja 0.88 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2017. gada augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Politologs: Krievijas piedāvājums Ukrainai ir noraidāms

LETA, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija savu piedāvājumu Ukrainai kļūt par federālu valsti izteikusi, lai Ukraina varētu to noraidīt, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Krievija šo ierosinājumu izteikusi, lai tai nevarētu pārmest, ka tā nav izteikusi nekādu piedāvājumu. «Taču tas ir noraidāms, jo tas principā norāda uz Krievijas iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās,» skaidroja profesors.

Turklāt, ja minēto piedāvājumu nav izteicis pats Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vai prezidents Vladimirs Putins, šo Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu nevar uzskatīt par oficiālu Krievijas valdības piedāvājumu. «Šajā līmenī tas ir mēģinājums zondēt pozīciju,» piebilda Skudra.

«Krievija mēģina runāt par Ukrainas lietām, nerunājot ar pašu Ukrainu,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Nordea Krievijā privāto kredītu apkalpošanas biznesu pārdod vietējai bankai Sovkombank

LETA--INTERFAX, 23.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas banku grupa Nordea sava atzara Krievijā privāto klientu kredītu apkalpošanas biznesu par 16 miljardiem rubļu (251,5 miljoniem eiro) pārdevusi Krievijas bankai Sovkombank.

Nordea bankas Krievijā kredītportfelis šā gada 1.janvārī bija 16 miljardi eiro, no kuriem 97,3% veidoja hipotekārie kredīti. Lielākā daļa hipotekāro kredītu ņemti rubļos. Pārējo kredītportfeli veidoja patēriņa kredīti un aizdevumi auto iegādei.

Banka paziņoja, ka no 23.janvāra visi Nordea fizisko personu aizņēmumi Krievijā nonāk Sovkombank īpašumā. Gaidāms, ka līgumu nosacījumi klientiem nemainīsies.

«Privāto kredītu portfeļa pārdošana Nordea ir nozīmīgs solis, samazinot privāto klientu apkalpošanas darbību un īstenojot stratēģiju Krievijā veidot korporatīvo investīciju banku,» teikts Nordea atzara Krievijā valdes priekšsēdētāja Mihaila Poļakova paziņojumā, norādot, ka šo stratēģiju banka īsteno kopš 2015.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Uzņēmēji: Turpinoties rubļa lejupslīdei, jārēķinās ar ļoti augstu Krievijas iekšējā tirgus risku

NOZARE.LV, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Krievijas rubļa katastrofālo kritumu, Latvijas pārtikas ražotāji, kuru biznesu vēl nav skārušas Krievijas noteiktās sankcijas, turpina eksportēt savu preci uz kaimiņvalsti, vienlaikus rēķinoties ar ļoti augstu šī tirgus iekšējo risku rubļa turpmākās lejupslīdes gadījumā, atzina aptaujātie uzņēmēji.

AS Latvijas balzams komercdirektors Valters Kaže norādīja, ka sadarbības līgums paredz atsevišķas detaļas, kas uzņēmumu līdz šim pasargājušas no rubļa svārstībām, taču iekšējā tirgus riski Krievijā, rubļa kursam krītot, ir augsti.

«Krievijas rubļa kritums nav noticis vienā dienā - šis process ir jau ilgstošs. Pēdējo 12 mēnešu laikā rubļa kurss pret eiro ir krities par aptuveni 10%, bet zemākais punkts - 50,93 rubļi pret vienu eiro - tika sasniegts martā. Ar lejupslīdi rēķinājāmies jau aizvadītā gada nogalē, kopā ar partneriem plānojot pārdošanas budžetu 2014.gadam, un mūsu piesardzīgais plāns atbilst šī brīža rubļa kursam, taču tālākai lejupslīdei var būt nopietnas sekas un risks,» sacīja Kaže.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm realizācija februārī par 3% mazāka nekā pirms gada

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada februāra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Gruzijā, kur tā palielinājusies par 35% un Krievijā, kur tā palielinājusies par 23%, savukārt lielākais realizācijas samazinājums vērojams Ukrainā, kur tā samazinājās par 33% un Lietuvā, kur tā samazinājās par 30%. 2017.gada februārī veiktas būtiskas piegādes arī uz Bulgāriju, Moldovu un Vāciju. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada februārī veidoja 1,68 miljonus eiro, kas ir par 3% mazāk kā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada februārī bija 0,57 miljoni eiro, kas ir par 21% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada februārī realizēja produktus sešās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm palīdzību arī Baltkrievijā. SIA Tonus Elast realizācija šajā laika posmā sasniedza 0.77 miljonus eiro un tā tika veikta 17 valstīs trīs kontinentos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks eksports uz Krieviju veido 35% no apgrozījuma; strādā pie jaunu tirgu apguves

Nozare.lv, 22.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas kompānijas AS Grindeks produktu eksports uz Krieviju no kopējā apgrozījuma veido 35%, biznesa portālam Nozare.lv atklāj Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš norāda, ka Grindeks produkcija tiek eksportēta uz 59 valstīm un veido 95% no kopējā apgrozījuma. Krievija, kā arī pārējās NVS valstis ir nozīmīgas Grindeks sadarbības partneres. Eksports uz Krieviju ir pietiekami ievērojams - aptuveni 35% no Grindeks kopējā apgrozījuma.

Grindeks pastāvīgi seko tam, kā situācija Krievijā attīstīsies, un patlaban kompānija nav saskatījusi nevienu indikāciju, kas liecinātu, ka uzņēmuma pozīcijas Krievijā varētu nelabvēlīgi mainīties.

Pēc pieejamās informācijas, visas likumdošanas iniciatīvas Krievijā šobrīd tiek virzītas nevis uz medikamentu importa aizliegumu, bet uz vietējo ražotāju atbalstu valsts iepirkumos. Savukārt komercsegmentā turpinās brīva konkurence, atzīmē Bundulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Avens: Krievijā tiešām ir ļoti daudz mītu par bagātajiem

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris un vienlaikus arī latviešu strēlnieka mazdēls, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mecenāts un mākslas darbu kolekcionārs Pēteris (Pjotrs) Avens intrervijā laikrakstam Diena.

Dzīvojam dīvainā laikā, kad atkal ir pretnostatījums starp Rietumu pasauli un Krieviju, daudzi runā par aukstā kara atgriešanos. Kā jūs vērtējat situāciju, īpaši ņemot vērā, ka dzīvojat Krievijā, bet ļoti daudz uzturaties ārpus tās robežām?

Es neesmu politiķis, īpaši negribu to komentēt. Bet, neapšaubāmi, šobrīd ir ne to labāko attiecību periods, ceru, ka tas drīz beigsies. Bizness no tā cieš. Mēs nodarbojamies ar biznesu gan Krievijā, gan Rietumos un esam īpaši ieinteresēti, lai valstu attiecības būtu normālas.

Ir sajūta, ka pārskatāmā nākotnē attiecības var uzlaboties? Vai abām pusēm ir vēlme normalizēt situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru