Jaunākais izdevums

Lai iztaptu Moneyval prasībām, Saeimas Juridiskās komisijas vairākums Tieslietu ministrijai pieprasīja sagatavot izmaiņu formulējumus Krimināllikumā divās nedēļās pieprasīto divu mēnešu vietā.

Nepieciešamās izmaiņas Krimināllikumā, kas ierobežotu pārāk maigos sodus naudas atmazgātājiem, Tieslietu ministrijai jāsagatavo divās nedēļās, lai arī ministrijas pārstāvji prasīja šim darbam divus mēnešus. Tā 5. martā nolēma Saeimas Juridiskās komisijas vairākums.

«Mēs jau šobrīd rakstām Moneyval ziņojumu. Moneyval prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai ir vairāk nekā 90. Pārāk maigie Latvijas tiesu sodi naudas atmazgātājiem ir jāmaina, un tas ir jāizdara līdz vasarai, kad deputāti dodas brīvdienās,» steigas patiesos iemeslus Dienas Biznesam atklāja Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Runa ir par izmaiņām Krimināllikumā, kas liegtu naudas atmazgātājiem piemērot nosacītus sodus vai sabiedriskos darbus īsta cietumsoda vietā. Līdzīga prakse ir vien dzimumnoziegumu gadījumā, un paredzams, ka šajā jautājumā varētu būt smagas juristu diskusijas, jo iespējama ietekme arī uz citiem noziegumu veidiem.

Paralēli notiek diskusijas arī par izmaiņām Kriminālprocesa likuma trīs pantos, kur vēl nav skaidru formulējumu, bet nolūks ir piespiest cilvēkus ticami stāstīt likumsargiem par to kā, viņi tikuši pie naudas. Arī šīs izmaiņas tiks virzītas steidzami un jau raisa šaubas par iespējamo likuma izmaiņu kvalitatīvu izstrādi, jo tas taps ļoti ātri. Kriminālprocesa likumu pantu izmaiņas skar nevainības prezumpcijas principu. Ir plāns šur un tur mainīt vārdu tiesības uz vārdu pienākums, kas principiāli nozīmē mazāk darba un izdevumu valsts apsūdzībai un sola pamatīgu ķēpu ikvienam, kuram bankas kontā ir nauda.

Ideja ir, ka naudas izcelsme ir jāspēj ticami pierādīt, un, lai arī runa komisijā ir par naudas atmazgātājiem, kuri vairumā gadījumu pat nav Latvijas pilsoņi, mainīto likumu normas attieksies uz ikkatru, norāda pie frakcijām nepiederošā komisijas deputāte Jūlija Stepaņenko. «Es neatbalstu šādu steigu. Tie ir būtiski jautājumi, par kuriem profesionāļiem ir jārunā,» uzsvēra J. Stepaņenko. Jāpiebilst, ka diskusiju laikā opozīcijas deputāte Ļubova Švecova pameta komisijas darbu īsi pirms noslēguma, sakot, ka vienkāršāk ir ļaut «Judinam uzrakstīt jaunu Krimināllikumu, un miers.»

Visu rakstu lasiet 6. marta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā stāsies spēkā 64 jauni likumi vai izmaiņas tajos un 53 Ministru kabineta noteikumi, aģentūru LETA informēja valsts oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis". Savukārt 43 tiesību akti, sākoties 2021.gadam, spēku zaudēs.

Šogad oficiālajā izdevumā publicēti 3830 tiesību akti un oficiālā informācija, tostarp 283 likumi vai to izmaiņas, 833 valdības noteikumi vai to izmaiņas, 87 166 oficiālie paziņojumi.

Vairums no 161 oficiālā izdevuma papildu laidiena šogad iznāca, lai operatīvi publicētu ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistītos tiesību aktus.

2019. gada janvārī Latvijā kopumā bija spēkā 5733 likumi, 9945 Ministru kabineta noteikumi, liecina "Dienas Biznesa" apkopotā informācija pēc lvportals.lv datiem.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

1. Darba likums;

2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

3. Krimināllikums;

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Strupišs: Likumi tiek grozīti pārāk bieži, zaudējot kopējo konceptu

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik likumi ir salāpīti, nevis veidoti, un tiem zūd kopējais koncepts, šodienas svinīgajā sēdē par godu Tieslietu padomes desmit gadu jubilejai sacīja padomes priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Viņš norādīja, ka likumi tiek grozīti pārāk bieži. Strupišs uzskata, ka tādā veidā likumos zūd kopējais koncepts, to būtība.

Kā piemērus viņš minēja to, ka likums par tiesu varu un krimināllikums tika grozīti vairāk nekā 40 reizes, bet Civilprocesa likums 72 reizes, un, pēc Strupiša domam, tas norāda uz kaut kādu problēmu likumdošanas procesā.

Strupišs sacīja, ka padomes izveide bija grūts un laikietilpīgs process, jo tā bija jāveido no nulles. Viņš norādīja, ka līdz 2019.gadam padomei bija izvirzīti trīs mērķi - tiesas neatkarības stiprināšana, efektivitāte un sabiedrības uzticības veicināšana, un ar šiem mērķiem padome lielākoties tika galā.

Tāpat viņš vērsa uzmanību uz to, ka pašlaik jauna stratēģija ar mērķiem nav izveidota, bet, piedāvājot savu redzējumu turpmākai padomes darbībai, Strupišs norādīja, ka tiesa nav iekļaujama politikā un tā nevar piedalīties politikas veidošanā klasiskajā izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Adamoviču kriminālvajāšanai lūdz izdot par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu

LETA, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) kriminālvajāšanai lūgts izdot saistībā ar šajā parlamenta sasaukumā, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs pastāstīja, ka Ģenerālprokuratūra lūdz Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Pārkāpums veikts 13.Saeimas sasaukuma darbības laikā, proti, no 2018.gada novembra.

Adamovičs aģentūrai LETA, pagaidām gan neatklājot, ar kādu konkrētu gadījumu saistīta lieta, uzsvēra, ka apsūdzībai nepiekrīt.

Adamoviča advokāte Ieva Garanča pastāstīja, ka kriminālprocess ir sākts saistībā ar transporta un dzīvojamo telpu īres kompensācijām. Deputātam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) inkriminē aptuveni 83 eiro lielas transporta izdevumu kompensācijas un aptuveni 2000 eiro lielas dzīvojamo telpu īres kompensācijas izkrāpšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID: Latvijā līdzšinējie tiesu spriedumi neveicina finanšu noziegumu apkarošanu

LETA, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tiesu līdzšinējie spriedumi neveicina finanšu noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, trešdien žurnālistiem sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Podiņš.

Viņš minēja, ka no 2004.gada līdz 2016.gadam tiesa nav piespriedusi nevienu reālu cietumsodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai gan tas tiek uzskatīts par sevišķi smagu noziegumu, par kuru Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 12 gadiem.

Vienlaikus Podiņš norādīja, ka kopumā laika posmā no 2004.gada līdz 2009.gadam par finanšu noziegumiem tiesas ir piespriedušas 20 cietumsodus, laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam - divus cietumsodus, bet laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam - trīs cietumsodus.

Laika posmā no 2014.gada līdz 2016.gadam tiesas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ir izskatījusi trīs krimināllietas un visos trijos gadījumos piespriesta nosacīta brīvības atņemšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) par, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Ģenerālprokuratūra lūdza Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka prokurors Ando Skalbe tuvākajā laikā plāno pieņemt lēmumu par apsūdzības celšanu Adamovičam, taču konkrēts termiņš nav noteikts.

Adamovičs debatēs norādīja, ka ir gatavs sadarboties un sniegt skaidrojumus ģenerālprokuratūrai un, ja nepieciešams, aizstāvēt savu viedokli tiesā. Deputāts uzsvēra, ka nav ļaunprātīgi vai ar viltu izmantojis deputātu kompensācijas, ko piešķirt deputātiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Politiķis norādīja, ka pats balsos par savu izdošanu un aicina arī kolēģus balsot par.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret Preiļu novada domes amatpersonām

Db.lv, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 3. augustā nosūtījis krimināllietas materiālus Latgales tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai attiecībā pret piecām Preiļu novada domes amatpersonām par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Vienai no iepriekšminētajām amatpersonām KNAB papildus inkriminē arī nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, kā arī šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgās ieroču glabāšanas atļaujas.

KNAB konkrēto kriminālprocesu uzsāka 2019. gada 4. oktobrī pēc Krimināllikuma 327. panta otrās daļas, proti, par dokumentu viltošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Savukārt 2019. gada 7. novembrī šī kriminālprocesa ietvaros KNAB veica neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā sankcionētas kratīšanas.

Pirmstiesas izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums liecina, ka 2019. gada 6. augustā un 7. augustā trīs Preiļu novada domes amatpersonas ar vēl divu Preiļu novada domes amatpersonu atbalstu viltojušas aktu par atjaunotās Preiļu novada domes ēkas pieņemšanu ekspluatācijā. Preiļu novada domes amatpersonas minēto aktu 2019. gada 7. augustā uzrādījušas Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvjiem, kas veica būves ārpuskārtas pārbaudi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pēc VID kritikas tiesa nodokļu nemaksātājiem piespriež cietumsodu un apcietina tiesas zālē

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesa septembra beigās lietā par izvairīšanos no nodokļu nomaksas piecām personām piespriedusi cietumsodus, apcietinot tiesas zālē, turklāt šāds spriedums sakrīt ar laiku, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) paudis kritiku par tiesu spriedumiem finanšu noziegumu lietās, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokuratūras paziņojumā presei rakstīts, ka 21.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pasludinājusi spriedumu krimināllietā, kurā divu uzņēmumu amatpersonas apsūdzētas par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, bet trīs personas apsūdzētas par izvairīšanās no nodokļu nomaksas atbalstīšanu.

Saskaņā ar Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras celto apsūdzību, vienam uzņēmumam izvairoties no nodokļu nomaksas, valsts budžetam nodarīts mantisks kaitējums 337 731 eiro apmērā, savukārt otra uzņēmuma šāda pati rīcība radījusi mantisku kaitējumu 521 510 eiro apmērā.

Pirmās instances tiesa apsūdzētās personas atzina par vainīgām izvirzītajās apsūdzībās un noteica brīvības atņemšanas sodus no diviem gadiem septiņiem mēnešiem līdz vienam gadam astoņiem mēnešiem, visas piecas personas apcietinot tiesas zālē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors tiesai ir nodevis krimināllietu, kurā par cilvēku tirdzniecību organizētā grupā - apsūdzētas trīs personas, tai skaitā saldumu biznesa uzņēmējs Jāzeps Zukuls.

Neminot personu vārdus, Latvijas Ģenerālprokuratūras Sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe sacīja, ka viena no šīm trim personām apsūdzēta arī par tīšu vieglu miesas bojājumu nodarīšanu, kā arī uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskai personai.

Iepriekš vēstīts, ka izmeklēšanā noskaidrots, ka par iespējamās cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši ne mazāk kā septiņi Indijas pilsoņi.

Krimināllikums par cilvēku tirdzniecību paredz brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lieta nosūtīta izskatīšanai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai.

Jau ziņots, ka policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ziņojuši par piespiedu darbu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kaimiņam par grāmatvedības dokumentu viltošanu piespriež 280 stundu sabiedrisko darbu

LETA, 16.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušā Saeimas deputātam Artusam Kaimiņam par grāmatvedības dokumentu viltošanu piesprieda 280 stundu sabiedrisko darbu.

Kaimiņa aizstāvis advokāts Normunds Duļevskis sacīja, ka spriedums tiks obligāti pārsūdzēts, bet sākumā ir jāsagaida pilnais tiesas spriedums, lai iepazītos ar tiesas motivāciju.

Viņa ieskatā Kaimiņš nebija SIA "Al De media" faktiskais valdītājs un viņam nebija piekļuves nedz uzņēmuma kontam, nedz arī grāmatvedības datiem. Attiecīgi viņš nevarēja viltot dokumentus, vai arī lūgt to darīt kādam citam.

Kā aģentūru LETA informēja prokuratūras preses pārstāve Ieva Šomina, prokurors Juris Ločmelis, sākotnēji vērtējot, uzskata, ka Kaimiņam sods piespriests atbilstoši nodarījumam, ņemot vērā viņa materiālo stāvokli, ko apsūdzētais atklāja pēdējā vārdā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) speciālās atļaujas maksājumu veikšanai nesniedz uzņēmumiem, bet tikai finanšu iestādēm, kuru klienti lūguši izpildīt maksājumus sankcijām pakļautām personām atsevišķos izņēmuma gadījumos.

Tā informē FKTK pārstāvji, komentējot enerģētikas uzņēmuma AS "Latvijas gāze" (LG) lūgumu FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom".

Latvijas gāze lūgusi FKTK sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Gazprom 

Enerģētikas uzņēmums AS "Latvijas gāze" (LG) vērsusies Finanšu un kapitāla tirgus komisijā...

Vēl jo vairāk šāda atļaujas sniegšana nav iespējama, ja atļauja tiek prasīta darījumu veikšanai ar Krievijas kredītiestādi, kas nekādā veidā neietilpst FKTK uzraudzības tvērumā, uzsver FKTK pārstāvji.

Papildus minētajam FKTK pārstāvji norāda, ka Eiropas Komisijas kopējā nostāja nosaka, ka saņemt Krievijas gāzi pašlaik ir iespējams, ja tas tiek darīts esošo līgumu un to nosacījumu ietvaros. Citi scenāriji pašlaik netiek izskatīti un nav iespējami, un varētu tikt vērtēti kā mēģinājumi apiet sankcijas.

Vienlaikus FKTK pārstāvji uzsver, ka sankciju ievērošana nav tikai uzraudzības iestāžu atbildība, bet arī katra konkrēta uzņēmuma individuāla atbildība. Sankciju apiešana var atstāt lielu negatīvu ietekmi uz uzņēmuma turpmāko darbību un reputāciju, kā arī par Eiropas Savienības noteikto sankciju pārkāpšanu Krimināllikums paredz personu atbildību.

Jau ziņots, ka LG vērsās FKTK ar lūgumu sniegt speciālo atļauju izmaiņām norēķinu kārtībā ar Krievijas "Gazprom", liecina kompānijas valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša izplatītais ziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka LG ir noslēgts ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgums ar "Gazprom" par dabasgāzes piegādēm periodam no 2000. līdz 2030.gadam. Atbilstoši šī līguma nosacījumiem, līdz šim maksājumi par dabasgāzes piegādēm tika veikti eiro.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 31.martā parakstīja dekrētu, kas paredz no 1.aprīļa samaksu no Rietumvalstīm par dabasgāzi saņemt tikai rubļos.

Polija prasa sodīt ES dalībvalstis par Krievijas gāzes pirkšanu rubļos 

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsoda valstis, kas izmanto rubļus, lai norēķinātos par...

Kremļa ieviestā jaunā maksājumu shēma paredz, ka Rietumvalstīm būtu jāatver rubļu konti Krievijas bankā "Gazprombank". Savukārt banka no gāzes pircējiem saņemto ārvalstu valūtu pārdos Maskavas biržā par rubļiem, kurus ieskaitīs šajos kontos, un no šiem kontiem tiks ņemta samaksa par gāzi.

Kopš izmaiņu stāšanās spēkā LG nav veikusi dabasgāzes iepirkumu no "Gazprom". Tas ir pamatots gan ar politiskiem, gan komerciāliem apsvērumiem. Kalvītis uzsver, ka vēl joprojām nav skaidra Eiropas Komisijas un Latvijas nostāja jautājumā par izmaiņām līdzšinējā norēķinu kārtībā, kā arī dabasgāzes tirgus cena ir ekonomiski nekonkurētspējīga un pārmērīgi augsta.

LG arī ir lūgusi Ekonomikas ministriju kā par enerģētikas sektoru un nozares politiku atbildīgo kompetento iestādi sniegt skaidrojumu, vai norēķinu veikšanas kārtība eiro ir uzskatāma par tādu, kas ir saderīga ar sankciju režīma prasībām attiecībā uz Krieviju, lai tādējādi LG būtu iespējams plānot turpmāko saimniecisko darbību un turpināt pildīt savas saistības kā publiskajam tirgotājam pret vairāk nekā 350 000 mājsaimniecību klientiem.

Kā ziņots, Saeima 28.aprīlī atbalstīja grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu. Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Papildināta - Krievija pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai 

Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" trešdien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa...

Vēl ziņots, ka "Gazprom" paziņoja, ka pārtrauks piegādāt gāzi Polijai un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos. Tikmēr Ungārija publiski paziņojusi, ka ir gatava par Krievijas dabasgāzi norēķināties rubļos.

LG lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). LG akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

LG koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes amatpersonas, veicot kontroles pasākumus Rīgas brīvostā, divos konteineros atklāja lielu daudzumu - 24 528 - viltotu sporta apavu ar «Nike» preču zīmi, aģentūru LETA informēja VID.

Konteineri bija ievesti no Ķīnas. Preču zīmes īpašniekam novērstais kaitējums ir aptuveni 2,93 miljoni eiro.

Veicot muitas kontroli diviem konteineriem ar apavu kravām, VID muitas darbinieki atklājuši, ka konteineros atrodas sporta apavi. Dažās kastēs bija apavi bez zīmola un nosaukuma, bet lielais vairums - sporta apavu ar «Nike» zīmolu, kuriem bija saskatāmas iespējama viltojuma pazīmes. Lai pārliecinātos, vai aizdomas par iespējamo viltojumu ir pamatotas, «Nike» preču zīmes pārstāvim lūgts sniegt atzinumu.

Ar pagājušajā nedēļā saņemto preču zīmes «Nike» īpašnieka pilnvarotā pārstāvja atzinumu preces ir atzītas par kontrafaktām jeb viltotām, jo preču zīmes uz apaviem norādītas bez preču zīmju īpašnieka atļaujas. Tādējādi tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Futbola spēļu sarunāšanas krimināllietā aizturētas trīs personas, tostarp Gavrilovs

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) sāktajā kriminālprocesā par futbola spēļu sarunāšanu ir aizturētas trīs personas, trešdien notikušajā preses konferencē atklāja VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Aģentūra LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka starp aizturētajām personām ir arī bijušais Daugavpils futbola kluba «Dinaburg» prezidents, uz mūžu no Latvijas futbola diskvalificētais Oļegs Gavrilovs, kurš ir apsūdzēts arī citā kriminālprocesā par spēļu sarunāšanu. Šajā kriminālprocesā nākamā tiesas sēde paredzēta Daugavpils tiesā 23.decembrī plkst.10.30.

Ķuzis medijiem norādīja, ka policija vēlējusies, lai galvenajam spēļu sarunāšanas organizatoram tiktu piemērots drošības līdzeklis - apcietinājums, taču tiesa šai personai noteikusi drošības naudu 30 000 eiro apmērā. Ķuzis atzīmēja, ka VP izvērtēs naudas izcelsmi.

Viņš arī atzina, ka lietā iesaistītās personas jau iepriekš bijušas VP redzeslokā par līdzīga rakstura noziegumiem. Ķuzis gan neatklāja nevienas personas identitāti, taču atklāja, ka visi trīs ir Latvijas valstspiederīgie. Tāpat viņš norādīja, ka lietā tiek izmeklētā spēļu rezultātu manipulēšana vairākās oficiālās futbola spēlēs, tostarp Latvijas čempionātā. Noziedzīgā kārtā iegūtās summas vēl tiek skaidrotas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Zagtākās mašīnas Latvijā un Lietuvā ir BMW, Igaunijā - Toyota

Monta Glumane, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozagto automašīnu daudzums un markas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā būtiski atšķiras. 2018. gadā Latvijā un Lietuvā joprojām zagtāko automašīnu topa pirmajā vietā bija BMW markas auto, savukārt Igaunijā visvairāk ir zagtas Toyota mašīnas, liecina Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Apdrošinātāju asociāciju dati.

Būtiski atšķiras arī auto zādzību skaits - Latvijā apdrošinātājiem pērn ziņots par 256 nozagtām mašīnām, Igaunijā - tikai par 38 mašīnām. Par Lietuvas pērnā gada datiem var spriest no pirmā ceturkšņa un iepriekšējo gadu tendencēm - Lietuvā gadā apdrošinātājiem tiek ziņots par nedaudz vairāk nekā simts nozagtām automašīnām (1. ceturksnī - par 37 nozagtiem auto).

«Lielākās atšķirības nozagto auto skaitā ir starp Latviju un Igauniju. Viens no skaidrojumiem ir vispārējā atšķirība abu valstu autoparkos - Latvijā ir daudz vairāk luksusa klases auto, kas ir dārgāki un tādējādi interesantāki auto zagļiem. Protams, atšķiras arī valstu izmērs, un Latvijā mēdz uzdarboties arī citu valstu zagļi. Igaunijā un Lietuvā arī soda apmērs, ko piemēro transportlīdzekļa zādzības gadījumos, līdz šim ir bijis smagāks nekā Latvijā,» stāsta Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir sākusi kriminālprocesu par iespējamo amatpersonu bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pirmo iepirkumu, un šajā lietā tiks vērtēta arī ministru iespējamā atbildība, ceturtdien valdības sēdē paziņoja ģenerālprokurors Juris Stukāns.

Līdz ar prokuratūras lēmumu ir atcelti Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmumi par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā par Covid-19 vakcīnu iepirkumu.

Materiāli nodoti KNAB, kuram tagad būs jāveic izmeklēšana kriminālprocesā.

Krimināllikums par valsts amatpersonas bezdarbību atkarībā no nodarījuma kvalifikācijas paredz sodīt ar brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu.

Jau ziņots, ka ģenerālprokurors martā, realizējot savas pilnvaras, atzina par nepieciešamu Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroram veikt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu. Tāpat pārbaudē tika vērtēts 9.marta KNAB lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā par Covid-19 vakcīnu iepirkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Covid-19 ierobežojumu neievērošanu varētu paredzēt kriminālatbildību, bet ierobežojumu ievērošanas kontrolei turpmāk varētu piesaistīt Aizsardzības ministrijas resursus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP).

Politiķis stāstīja, ka pēc pāris nedēļām Saeimas Krimināltiesību apakškomisija varētu sākt vētīt Krimināllikumu, lai tajā paredzētu atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojošos pasākumus. Plānots, ka diskusijai tiks piesaistīti eksperti, policijas, prokuratūras un tiesu pārstāvji.

"Pieļauju, ka varētu veidot speciālu normu, nevis uzlabot to, kas paredz sodu par huligānismu. Es pat ietu tālāk, proti, jauno normu veidotu tā un noteikt atbildību līdzīgi kā to paredz Krimināllikums par aicinājumu uz genocīdu. Proti, jaunā norma paredzētu atbildību vienkārši par aicinājumu, neparedzot, kādas sekas būs iestājušās," sacīja Rancāns.

Viņš tomēr piebilda, ka par šādu ideju ir nepieciešamas plašas diskusijas un jāvērtē, vai situācija ir tik nopietna, ka nepieciešams šādu speciālu normu izstrādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dažas piezīmes par Trauksmes celšanas likumu

Ellex Kļaviņš partnere Daiga Zivtiņa, 05.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pavisam nesen, pateicoties psiholoģes un psihoterapeites Andrijas Likovas drosmei, visa sabiedrība uzzināja par notiekošo Jelgavas bērnunamā – bērnu raušanu aiz matiem, barošanu ar varu un citiem fiziskās un emocionālās vardarbības gadījumiem. Andrija pusgadu valsts pasūtījumā vērtēja bērnu individuālās vajadzības bērnunamā un savus novērojumus fiksēja, vēlāk nodeva atbildīgajām iestādēm. Pēc Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izmeklēšanu rezultātiem mainījies gandrīz viss bērnunama darbinieku kolektīvs, ieskaitot vadību.

Savukārt biedrības Dzīvnieku brīvība aktīvisti ar apskaužamu regularitāti izgaismo dzīvnieku labturības pārkāpumus ūdeļu, vistu un cūku fermās. Ar neglaimojošiem video biedrība atklājusi visai sabiedrībai to, kā fermās notiek rupji dzīvnieku tiesību un likumu pārkāpumi. Cūku fermās atklāta dzīvnieku sišana, kā arī sivēnmāšu turēšana aizgaldos, kuros nav iespējams pat apgriezties. Savukārt vistu fermā ikviens varēja būt liecinieks nožēlojamiem turēšanas apstākļiem, ko fermas pārstāvji nodēvēja kā «atbilstošus normatīviem». Atsevišķu cilvēku drosme, spītējot bailēm, trauksmes sajūtai ikdienā un neziņai par nākotni, kā arī dažādu biedrību nerimstošie centieni sekot savai misijai ir tikai daži piemēri, kas izgaismo nepieciešamību pēc pienācīga tiesiskā rāmējuma, kā to darīt droši jeb Trauksmes celšanas likuma. Viens no pēdējiem 12. Saeimas paveiktajiem mājasdarbiem bija šī likuma atbalsts galīgajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī pavadošo likuma grozījumu paketi, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Kopumā grozījumi veikti 18 likumos, kā arī viens likums izstrādāts no jauna.

Jaunais Latvijas Bankas likums izstrādāts, lai noteiktu Latvijas Bankas pārvaldes struktūru un darbību pēc FKTK pievienošanas, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks deputātiem iepriekš Saeimas Budžeta komisijas sēdē sacīja, ka centrālās bankas apvienošana ar finanšu un kapitāla sektora uzraudzības iestādi dos vairākus ieguvumus. Tostarp, apvienojot abu institūciju personāla zināšanas un prasmes, varēs efektīvāk veicināt finanšu stabilitāti un mazināt sistēmiskos riskus, būs vispusīgāks skatījums uz pārmaiņām finanšu un kapitāla tirgū, kā arī varēs nodrošināt efektīvāku rīcību satricinājumu un krīzes situācijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas kaitīgāks – plastmasas iepakojums vai mūsu paradumi?

Ineta Legzdiņa, SIA “Narvesen Baltija” Iepirkumu direktore, 06.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunais regulējums nekustamo īpašumu starpniecībai neietekmēs advokāta un klienta attiecības

Zvērinātu advokātu biroja “O. Cers un J. Jurkāns” partneris Jānis Jurkāns, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. augustā spēkā stājās Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Starpnieku likums). Tā primārais mērķis ir palīdzēt novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, uzliekot starpniekiem izpētes un ziņošanas pienākumus līdzīgi kā, piemēram, zvērinātiem notāriem un kredītiestādēm.

Sekundāri Starpnieku likums sekmēs uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu nekustamā īpašuma darījumu jomā. Proti, no nākamā gada 1. jūlija ar starpniecību varēs nodarboties personas, kas būs iekļautas Ekonomikas ministrijas uzturētā starpnieku reģistrā. Iekļaušanai starpnieku reģistrā tiks vērtēta personas reputācija: tajā neiekļaus personas, kas sodītas par tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai personas, kuras ir sodītas par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta. Analogas reputācijas prasības būs pret starpnieka – juridiskas personas – patiesā labuma guvējiem un valdes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru