Eksperti

Cīņā ar legalizāciju - nepazaudēt tiesisku valsti

Tatjana Ļutinska, starptautiska nodokļu konsultante, TX Solutions, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Pie visa šī spēles noteikumi attiecībā uz nodokļiem mums sen jau ir skaidri, likumdošana ir paredzama. Mēs arī redzam praksē VID deklarēto darba principu “Konsultē vispirms!”. Veikto nodokļu auditu skaits un to rezultātā uzskaitītie nodokļi katru gadu samazinās. Pagājušogad tika veikti 497 nodokļu auditi, kas ir divas reizes mazāk nekā 2016. gadā. To rezultātā papildus aprēķināti nodokļi par 69 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā 2016. gadā.

Vidēji likumpaklausīgs un morāli stabils Latvijas pilsonis mūsdienās riskē sastapties ar valsts soda funkciju pavisam ne nodokļu administrācijas personā. Arēnā ir iznācis Finanšu izlūkošanas dienests. Mūsu prātus vairs nenodarbina nodokļi. Tajos šobrīd ir kaut kas daudz jaunāks, daudz plašāks un smagāks - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana. Un, ja negatīva attieksme un bailes no VID ir drīzāk saistītas ar zināšanu par nodokļiem trūkumu, zināšanas par pret-atmazgāšanas normām, tieši otrādāk, radīs Jums papildu sirmos matus. Es zinu, ka Jūs domājat, cik liels gan ir bezdibenis starp mani un terorismu...

Savu šī brīža aktualitāti tēma par cīņu ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju pasaulē patiešām ieguva pēc 2001. gada 11. septembra terorakta. Un arī Latvijā viss sākās 2017. gadā ar starptautiskās sabiedrības pārmetumiem Latvijas finanšu sistēmai par to, ka to izmanto terorisma finansēšanai. Un arī narkotiku tirdzniecībai, bērnu pornogrāfijai, cilvēku tirdzniecībai un citiem smagiem noziegumiem.

Ar to neapšaubāmi vajadzēja cīnīties, un valsts aparāts uzsāka savu labo darbu. No vienas puses bankas attīrīja no nerezidentu naudas. Paceļam pamatīgi apgrūtinot rezidentu darbu, kā rezultātā pēc SKDS aptaujas datiem jau 2019. gadā 17% uzņēmēju izskatīja iespēju atvērt bankas kontu ārpus Latvijas robežām. Šobrīd, domāju, šis procents jau ir trīskāršojies. No otras puses pie darba ķērās FID. 101 miljons eiro “iespējami” noziedzīgi iegūtu līdzekļu tika iesaldēti 2018. gadā, 346 miljoni - 2019. gadā. 2020.gadā iespējams jau miljards, ņemot vērā to, ka astoņu mēnešu laikā iesaldēts jau 391 miljons eiro un FID kapacitāte aug. Tas ir vēl neskaitot nekustamā īpašuma objektus.

Teroristisku organizāciju līdzekļi? Saskaņā ar statistiku par 2019. gadu no 5264 ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem, uz kuriem pamatojoties FID pieņem lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu, ziņojumi par iespējamu saikni ar terorismu ir 21, t.i. 0,4%. Cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju nepavisam nav par terorismu, patiesībā jau kopš tā 2001. gada. Biežākās aizdomīguma pazīmes, citējot FID, ir «neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, darījums bez acīmredzama likumiska nolūka, krāpšana, darījumos izmantotas nepamatoti sarežģītas shēmas».

Neskaidras līdzekļu izcelsmes pazīmes var izpelnīties pavisam nekaitīgs, bet pietiekoši sens aktīvs. Šodien jautājumiem par tā izcelsmi nav noilguma. Neskatoties uz to ka nodokļu likumdošana vienmēr ir norādījusi, ka mēs dokumentus glabājam trīs gadus vai piecus, ja nodarbojamies ar uzņēmējdarbību. Cilvēkam tomēr nevajadzētu visu dzīvi baidīties, ka nespēs attaisnot sava mājokļa iegādi pirms divdesmit gadiem.

Kas notiek ar iesaldētajiem līdzekļiem? FID nosūta materiālus policijai, policija lemj par kriminālprocesa ierosināšanu, izmeklē lietu un nodod prokuratūrai, prokuratūra virza lietu tiesā, kas lemj par līdzekļu konfiskāciju. Lai valstij būtu vieglāk tikt līdz galam, likumdevējs pakāpeniski ir ieviesis veselu rindu grozījumu. Gan legalizācijas robežas būtiski paplašinošus grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā. Gan krimināltiesībām, maigi sakot, netradicionālus grozījumus Kriminālprocesa likumā. Par to daudz ir izteikušies tiesībsargi. Un tādas situācijas nav nevienā citā Eiropas valstī.

Te ir tikai daži no grozījumiem. 124.pants, lai pierādītu legalizēšanu, ne tikai nav nepieciešams pierādīt, no kura konkrēta noziedzīga nodarījuma līdzekļi iegūti, bet arī nav vairs norādes, ka būtu jāpierāda, ka līdzekļi vispār ir noziedzīgi iegūti. 125.un 126.panti, manta, ar kuru veiktas legalizēšanas darbības, prezumējama par noziedzīgi iegūtu mantu, ja persona pati nepierāda pretējo, tātad atcelta nevainīguma prezumpcija. Un pēdējais – vakar pieņemtie 392. panta grozījumi, pēc kuriem no 2021.gada kriminālprocess var tikt izbeigts, ja manta konfiscēta, personas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā nav pierādīta un papildu pierādījumu iegūšana radīs lielus izdevumus. Vai tiešām teroristi un pārējie noziedznieki mūsu valstij nav vajadzīgi, bet vajadzīgi tikai “iespējami” noziedzīgi iegūti līdzekļi - budžetam?

Nodokļi Jums neatņēma visu. Nodokļu regulējums netika attiecināts uz pagātni un nerobežojas ar cilvēktiesību pārkāpšanu. Baiļu un naida kultivēšana pret valsts aparātu var novest līdz tam, ka likumi tiks pildīti tikai tur, kur citādāk ir bīstami. Konti tiks atvērti ārzemēs. Uzņēmējdarbība visiem iespējamajiem veidiem tiks organizēta tālāk no Latvijas jurisdikcijas. Līdzīgi kā tas notiek tajos austrumu kaimiņos, ko mēs vēl nesen piekāpīgi saucām par valstīm, kur netiek nodrošināts tiesiskums un likuma vara. Gaidām no mūsu tiesiskās valsts tiesiskus instrumentus cīņai ar legalizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noziedzīgi iegūtus līdzekļus legalizē caur virtuālās valūtas iekārtām

Db.lv, 02.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) atklājusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju caur virtuālās valūtas iekārtām.

VP Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas amatpersonas kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju šī gada 10. janvārī aizturēja kādu Polijas Republikas pilsoni. Aizturētā pienākumos ietilpa tehniski apkalpot virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas Latvijā un Igaunijā.

Izmeklēšanas laikā izņemtas trīs šādas iekārtas un skaidra nauda 97 000 eiro apmērā. Kriminālprocesā šobrīd turpinās izmeklēšana. Policijas lietvedībā atrodas kriminālprocess, kas tika uzsākts 2020. gada 27. novembrī un tiek izmeklēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētajām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm – par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvietojot Rīgas tirdzniecības centros divas virtuālās valūtas pārdošanas un pirkšanas iekārtas, ar kuru palīdzību tika nodrošināti pakalpojumi virtuālās valūtas pakalpojumi, neievērojot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (NILL likums) noteiktās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tiesībsargājošās iestādēs plāno pieņemt desmitiem darbinieku cīņai pret naudas atmazgāšanu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Starta šāviens finanšu sektora kapitālā remonta kļūdu novērtējumam

Jānis Goldbergs, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas jau 2019.gadā atklāja organizētu grupu, kuras dalībnieki vairākus gadus bija nodarbojušies ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielos apmēros. 2020. gada decembrī pabeigta izmeklēšana un lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.

Šīs noziedzīgās darbības bija maskētas zem Rīgā bāzēta legāla biznesa – ziedu pārdošanas. Izmeklēšanas ietvaros sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu tika veiktas vērienīgas kratīšanas, kuru ietvaros aizturētas sešas personas.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļas likumsargi, sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, veica virkni operatīvo pasākumu un izmeklēšanas darbību, kā rezultātā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu (122 050 eiro) legalizācijas mēģinājumu lielā apmērā tika aizturēta organizēta noziedzīga grupa. 2019. gada martā izmeklēšanas ietvaros tika veiktas 27 kratīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ukrainas privātuzņēmējs: "Es aizstāvēšu savas tiesības"

Anita Kantāne, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Aizdomu pamatkritērijs ir summa, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro, un izcelsmes valsts. Iespējams, vērtē arī pēc nacionalitātes pazīmes. Citu pamatu es nesaskatu," iemeslu Latvijā iesaldētai naudai min Ukrainas pilsonis Volodimirs Mustafa Ohlijs (Volodymyr Mustafa-Ohly).

Ukrainas privātuzņēmējs šogad 5. jūnijā uzzināja, ka Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis viņa naudu likvidējamā "ABLV Bank". Mēnesi vēlāk – 5. augustā – uzņēmējs tika informēts, ka ir uzsākts kriminālprocess un pieņemts lēmums par aresta uzlikšanu naudas līdzekļiem.

"Lēmumā par arestu ir norādīts, ka pats fakts, ka es atvēru kontu Latvijas kredītiestādēs, liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, jo tādā veidā tiek slēpta izcelsmes valsts," intervijā "Dienas Biznesam" pauž Volodimirs Mustafa Ohlijs, kurš Latvijas valsts iestādēm nav slēpis, ka ir Ukrainas privātuzņēmējs.

"Pašlaik pietiek tikai ar frāzi "aizdomas par noziedzīgu līdzekļu legalizāciju", un tavs konts ir arestēts. Ne apsūdzību, ne tiesas, nekā – un tu jau esi aizdomās turētais," viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmais pusgads uzņēmumu iegādes un apvienošanas (M&A) darījumu tirgū aizvadīts COVID-19 zīmē. M&A darījumu skaits 2020. gada pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 30% Eiropas mērogā un par 15% Baltijā salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. gadā, norāda Valērija Lieģe, apvienošanās darījumu konsultanta "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve.

Tā ir zemākā aktivitāte pēdējās desmitgades laikā.

"Un tomēr pat pandēmijas radītie ierobežojumi nespēja stāties pretī Baltijas uzņēmumu vēlmei attīstīties. To apliecina fakts, ka M&A darījumi pie mums tika īstenoti arī ārkārtas stāvokļa laikā. Daudziem aizvadītie seši mēneši radījuši jautājumu – vai šobrīd ir labs brīdis, lai domātu par uzņēmuma pārdošanu? Vai arī jāgaida vēl aptuveni pieci līdz desmit gadi, lai ieceri īstenotu?

Kopš ārkārtas situācija pārņēma pasauli, bija vajadzīgi aptuveni divi mēneši, lai cilvēki apjaustu – pasaule turpina griezties. Šajā laikā daudziem uzņēmumiem visdažādākajās nozarēs plānus par attīstību nomainīja izdzīvošanas stratēģijas ieviešana dzīvē. Konsultējot klientus par "Altum" finanšu atbalsta piesaistes iespējām, redzējām, ka būtiskai daļai Latvijas uzņēmumu dienaskārtību veidoja centieni gūt papildus līdzekļus, atlikt nodokļu un kredītu maksājumus un saņemt darbinieku dīkstāves pabalstus. Minētie atbalsta mehānismi ļāva uzņēmumiem iegūt papildus drošību augstas neziņas periodā, tomēr diemžēl redzējām arī situācijas, kad papildus finansējuma piesaistīšana bija biznesa izdzīvošanas jautājums," stāsta V. Lieģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atpakaļ skatīties nav jēgas, jo tā, kā bija, vairs nebūs, – viss ir mainījies, ir citi spēles noteikumi. Tagad viss ir aizvērts, un tad jau redzēs, kā būs pēc tam, – varbūt uzreiz būs jālec supervirslīgā, varbūt būs jānokāpj lejā uz Purvciema Ramen. Galvenais ir nepazaudēt sevi un nepārvērsties santīmos, centos.

Tā intervijā Dienas Biznesam teic restorāna 3 pavāri šefpavārs un līdzīpašnieks Mārtiņš Sirmais.

Ēdināšanas nozare viena no pirmajām pandēmijā tika apstādināta. M. Sirmais pauž, ka vecā kārtība nekad vairs neatgriezīsies.

Kā jums iesācies šis gads?

Tāpat kā jebkurš Latvijas valsts pilsonis sekoju līdzi skaistajām preses konferencēm no rīta līdz vakaram. Tas ir viss, ko es reāli drīkstu darīt. Likuma noteiktajā kārtībā.

Saprotu, ka šobrīd vairāk esat pievērsies Ramen Rīga darbībai?

Tas jau mums visu laiku ir bijis eksperimentālais bistro. Bijām Stabu ielā un tad nedēļas laikā uztaisījām arī Purvciemā.

Un kā sokas ar šo biznesu? Kāds ir pieprasījums?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ģenerālprokuroru rosina rūpīgāk izvērtēt FID rīkojumus

Zvērināta advokāte Daiga Siliņa, zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, zvērināts advokāts Lauris Liepa, zvērināts advokāts Oskars Rode, zvērināts advokāts Aivo Leimanis, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūrai uzraudzības kārtībā nekavējoties ir jāpārtrauc nepamatoti uzsāktie kriminālprocesi. Nav pieļaujama Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) nekritiska viedokļa akceptēšana noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jautājumos, atklātā vēstulē ģenerālprokuroram Jurim Stukānam norāda vairāki Latvijā ievērojami advokāti.

Turpinājumā advokātu atklātā vēstule:

A. god. J. Stukāna kungs! Iepazīstoties ar 2020. gada 14. decembra publikāciju portālā Nra.lv "Finanšu izlūkošanas dienests vispirms publisko, tad paslēpj”, vēlamies izteikt atbalstu Jūsu paustajam viedoklim par Finanšu izmeklēšanas dienesta (FID) vadības mēģinājumiem mūsdienās pieņemtus normatīvos aktus attiecināt uz notikumiem pirms desmit un divdesmit gadiem: "Mums ir jāatceras, ka ir sācies tā sauktais finanšu remonts. Nav jēgas uz notikumiem 2000. gadā attiecināt šodienas prasības pret līdzekļu aprites uzraudzību un kontroli. Tur ir jāaizmirst, jāpiedod un jāatdod tā nauda, ja mēs nevaram pierādīt citus noziedzīgus nodarījumus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas veselības ministrs pirmdien pieprasījis privātajā sektorā strādājošo mediķu iesaistīšanos cīņā ar jaunā koronavīrusa uzliesmojumu Atēnu reģionā.

Grieķijas veselības ministrs Vasilis Kikilijs pirmdien norādīja, ka, neskatoties uz atkārtotajiem aicinājumiem privātajiem ārstiem brīvprātīgi pieteikties palīgā valsts sektoram, tikai daži to ir izdarījuši, tādēļ viņš izdevis rīkojumu piesaistīt speciālistus pataloģijā, pneimonoloģijā un vispārējā medicīnā.

Kikilijs jau piektdien paziņoja, ka piesaistīs privātā sektora ārstus, ja vien 48 stundu laikā nepieteiksies vismaz 200 brīvprātīgie.

Valdības preses pārstāve šodien paziņoja, ka brīvprātīgi pieteicies tikai 61 ārsts no privātā sektora.

Viņa paziņoja, ka valdība nolēmusi, ka pienācis laiks mobilizēt privātos ārstus cīņā ar pandēmiju, jo visas iespējas brīvprātīgai dalībai ir izsmeltas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome piemērojusi soda naudu AS "Reģionālā investīciju banka" 473 076 eiro apmērā, informē FKTK.

Sods piemērots par FKTK pārbaudē konstatētu nepietiekamu līdzekļu izcelsmes noskaidrošanu liela apjoma skaidras naudas darījumos, ko veikuši augsta riska bankas klienti no paaugstināta riska jurisdikcijas. Tādējādi banka nenodrošināja atbilstošu risku pārvaldību un tika pakļauta nesamērīgam reputācijas riskam, informē FKTK.

FKTK 2019. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kuras laikā konstatēja, ka banka atsevišķos gadījumos nav izpildījusi normatīvajos aktos noteikto pienākumu pārliecināties par finanšu līdzekļu izcelsmi. Banka nebija ieguvusi dokumentus, kas apliecina klientu kontos skaidrā naudā iemaksāto finanšu līdzekļu izcelsmi.

Lai arī minētie pārkāpumi attiecināmi uz atsevišķiem gadījumiem un pēc darījumu izpildes banka ir veikusi būtiskus pasākumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, ņemot vērā skaidras naudas darījuma apmēru un citus konstatētos risku paaugstinošos faktorus, FKTK uzskata par lietderīgu, nepieciešamu un samērīgu par konstatētajiem pārkāpumiem piemērot soda naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noziedzības līmeņa kritums - uz emigrācijas rēķina

Māris Ķirsons, 24.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada prioritāte ir prokuroru un izmeklētāju kvalifikācijas paaugstināšana, resursi tiks koncentrēti uz smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, it īpaši saistībā ar korupciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja ģenerālprokurors Juris Stukāns. Viņš uzsver, ka Latvijā nav problēmu ar tiesisko regulējumu, bet gan tādas ir saistītas ar normu piemērošanas kvalitāti.

"Tas nozīmē, ka izmeklētājiem, prokuroriem, tiesnešiem, advokātiem jānodrošina kvalifikācijas paaugstināšana atbilstoši šodienas ekonomikas un tehnoloģiju attīstības tendencēm," tā J. Stukāns. Viņš atzīst, ka ikviens cilvēks vēlas dzīvot labāk, it īpaši, redzot, kā dzīvo citi, un tāpēc ekonomikas attīstība arī nosaka noziedzības līmeni.

"Ja nebūtu bezdarba un atalgojums būtu atbilstošs ikkatra cilvēka ieguldījumam, tad arī noziegumu būtu mazāk, taču gadsimtos pierādīts, ka noziedzīgo nodarījumu izskaušana līdz nullei nav iespējama," skaidro J. Stukāns. Vienlaikus noziedzīgi nodarījumi skar arī turīgus ļaudis. Proti, prokuratūra nesen lēmusi par divu uzņēmēju un bijušās ministres kriminālatbildību iespējamā kukuļņemšanā saistībā ar vērienīgu projektu īstenošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VID lēmums mudina meklēt atbildes Eiropas Savienības Tiesā

Jānis Goldbergs, 03.11.2020

Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs (no labās) un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta lēmumi Vācijas investoram liek meklēt atbildes Eiropas Savienības tiesā. Līdz brīdim, kad izdosies pierādīt, ka Latvijas atbildīgās institūcijas ir pārpratušas Eiropas direktīvu noteikumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas ierobežošanai, var paiet aptuveni pieci gadi.

Ja Latvija pati nemainīs pieeju, ļoti iespējams, ka šajā laikā daudzi ārvalstu investori Latviju būs pametuši, Dienas Biznesam pauž Zvērinātu advokātu biroja Rödl & Partner Legal advokāti dr. Lauris Rasnačs un vadošais partneris Jens Kristians Pastille.

ZAB Rödl & Partner Legal advokātu secinājumi izriet no lietas ar salīdzinoši nelielu sodu grāmatvedības uzņēmumam, ko Valsts ieņēmu dienests (VID) piemērojis, jo saskatījis pārkāpumus grāmatvežu rīcībā. Sākot šķetināt lietas apstākļu un argumentu kamolīti, no šķietami maznozīmīgas situācijas advokāti nonāk līdz visai fatālām prognozēm Latvijas biznesam tuvāko piecu gadu laikā un šos secinājumus apstiprina ar savu klientu rīcību jau šodien. Īsāk – miljoni investīciju pamet Latviju tieši tagad, “pateicoties” nepilnībām likumos, pārprastām Eiropas direktīvu prasībām, FATF rekomendācijām un plašai ierēdņu rīcības brīvībai, kas netiek pietiekami efektīvi kontrolēta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas Nacionālais veselības dienests otrdien sāk programmu iedzīvotāju vakcinēšanai pret jauno koronavīrusu.

Aptuveni 70 slimnīcās visā Lielbritānijā cilvēkiem, kas vecāki par 80 gadiem, un veselības aprūpes darbiniekiem tiks injicēta ASV farmācijas giganta "Pfizer" un Vācijas kompānijas "BioNTech" izstrādātā vakcīna pret jauno koronavīrusu.

Lielbritānija ir pirmā valsts pasaulē, kas izmantos šo vakcīnu, ko Lielbritānijas zāļu aģentūra apstiprināja pagājušajā nedēļā.

Pirmā, kas saņēma poti, bija 90 gadu vecā Mārgareta Kīnana, kurai injekcija tika veikta Koventrijas Universitātes slimnīcā.

Vakcinēšanās ir brīvprātīga.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks sacīja, ka beidzot redzama gaisma tuneļa galā.

"Mēs atskatīsimies uz šo dienu, V dienu, kā būtisku mirkli mūsu cīņā pret šo briesmīgo slimību," paziņoja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Berlīnē un Frankfurtē stāsies spēkā stingrāki pulcēšanās ierobežojumi

LETA/AFP/THE LOCAL, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Berlīnē un Frankfurtē stāsies spēkā stingrāki pulcēšanās ierobežojumi un tiks ierobežots bāru un kafejnīcu darbalaiks, otrdien paziņojušas varasiestādes.

Berlīnē stingrāki pulcēšanās ierobežojumi būs spēkā naktī no plkst.23 līdz plkst.6, kad būs atļauts pulcēties maksimums pieciem cilvēkiem no dažādām mājsaimniecībām.

Dienā ārpus telpām joprojām būs atļauts pulcēties līdz 50 cilvēkiem, bet telpās - līdz desmit cilvēkiem. Līdz šim telpās drīkstēja pulcēties līdz 25 cilvēkiem.

Bāriem, restorāniem un veikaliem ļauts strādāt vēlākais līdz plkst.23.

Izņēmumi būs aptiekas un degvielas uzpildes stacijas, bet tajās vairs nedrīkstēs naktī tirgot alkoholu.

Ierobežojumu mērķis ir izskaust privātas un nelegālas ballītes, ko Berlīnes varasiestādes uzskata par galveno dzinuli jauna koronavīrusa izplatībā.

Jaunie ierobežojumi stāsies spēkā sestdien un ilgs vismaz līdz 31.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols “Lendsecured” ir radījis pirmo kolektīvās finansēšanas platformu, lai palīdzētu Eiropas lauksaimniekiem saņemt finansējumu, izmantojot graudus kā nodrošinājumu.

Ar platformas starpniecību plānots piesaistīt un izsniegt finansējumu, tādējādi samazinot pieprasījumu pēc finanšu līdzekļiem lauksaimniecības nozarē, uzlabojot izaugsmes un finansējuma saņemšanas iespējas Eiropas lauku apvidos.

Eiropas lauksaimnieki no tādām valstīm kā Ungārija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Grieķija, Rumānija, Bulgārija, Horvātija un Spānija pirms ražas novākšanas cīnās, lai nodrošinātu nepieciešamo kapitālu tehnikas un iekārtu iegādei, bremzējot valsts un reģionālo izaugsmi.

Idejas pamatbūtība ir tāda, ka katras sezonas sākumā zemniekiem nepieciešami apgrozāmie līdzekļi, piemēram, lai iegādātos mēslojumu, noalgotu darbaspēku, salabotu tehniku. Apgrozāmie līdzekļi tiek izsniegti pret nākotnes ražas ķīlu, t.i. zemnieks pirms sezonas saņem finansējumu, savukārt atgriež to tad, kad sezona beigusies un ražu tas nodevis graudu uzpircējam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki aizdomās par cilvēku tirdzniecību, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vieglu miesas bojājumu nodarīšanu pagājušajā nedēļā aizturēja organizētu grupu.

Tās dalībnieki konditorejas uzņēmumā ekspluatējuši viesstrādniekus no ārvalstīm, izmantojot personu bezpalīdzības stāvokli, nostādot viņus materiālajā atkarībā, izsakot draudus un pat izrēķinoties fiziski.

Aizdomās par cilvēku tirdzniecību Latgales konditorejas uzņēmumā policija aizturējusi un tiesa apcietinājusi uzņēmēju Jāzepu Zukulu, kurš ir konditorejas izstrādājumu ražotāja "Adugs" valdes priekšsēdētājs, noskaidroja aģentūra LETA.

Valsts policija bija saņēmusi informāciju no kādas ārvalsts vēstniecības par to, ka vairāki Latgalē bāzēta konditorejas uzņēmuma darbinieki ir ziņojuši par piespiedu darbu. Reaģējot uz saņemto informāciju, šā gada aprīlī Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 154.1 daļas trešās daļas (par cilvēku tirdzniecību, ja to izdarījusi organizēta grupa), pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja to izdarījusi organizēta grupa) un pēc Krimināllikuma 130. panta otrās daļas (par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunais regulējums nekustamo īpašumu starpniecībai neietekmēs advokāta un klienta attiecības

Zvērinātu advokātu biroja “O. Cers un J. Jurkāns” partneris Jānis Jurkāns, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. augustā spēkā stājās Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums (turpmāk – Starpnieku likums). Tā primārais mērķis ir palīdzēt novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, uzliekot starpniekiem izpētes un ziņošanas pienākumus līdzīgi kā, piemēram, zvērinātiem notāriem un kredītiestādēm.

Sekundāri Starpnieku likums sekmēs uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu nekustamā īpašuma darījumu jomā. Proti, no nākamā gada 1. jūlija ar starpniecību varēs nodarboties personas, kas būs iekļautas Ekonomikas ministrijas uzturētā starpnieku reģistrā. Iekļaušanai starpnieku reģistrā tiks vērtēta personas reputācija: tajā neiekļaus personas, kas sodītas par tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai personas, kuras ir sodītas par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta. Analogas reputācijas prasības būs pret starpnieka – juridiskas personas – patiesā labuma guvējiem un valdes locekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēju tiesās par četru miljonu eiro izkrāpšanas mēģinājumu

LETA, 01.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien plkst.10.30 plāno skatīt krimināllietu, kurā kāds uzņēmējs apsūdzēts par Eiropas Savienības (ES) finansējuma vairāk nekā četru miljonu eiro apmērā izkrāpšanas mēģinājumu un krāpšanas rezultātā iegūto 1,4 miljonu eiro legalizēšanu.

Apsūdzētais Tomass Žukovskis bija kāda uzņēmuma vienīgais valdes loceklis, kurš vēlējās ar viltu iegūt ES fondu līdzekļus 4 105 381 eiro apmērā, uzskata prokuratūra.

Apzinoties, ka noslēgto līgumu nepildīs, bet imitēs saimniecisko darbību, viņš 2010.gada ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) noslēdza līgumu par karbamīda un NPK (slāpekļa, fosfora un kālija saturs minerālmēslos) ražošanu kūtsmēslu utilizācijas procesā.

Prokuratūras skatījumā, apsūdzētais organizēja fiktīvu darījumu ķēdi, mākslīgi sadārdzinot projekta izmaksas, imitējot saimniecisko darbību, kā arī izmantojot nepatiesi noformētus darījumu, attaisnojuma un grāmatvedības dokumentus, kopsummā nepamatoti pieprasīja no LIAA uzņēmumam 4 105 381 eiro. LIAA uzņēmumam pieprasīto summu izmaksāja daļēji, proti, 2 053 674 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem turpmāk būs jāapdrošina savas darbības civiltiesiskā atbildība, informē Ekonomikas ministrija.

2020.gada 1.augustā stājās spēkā Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums, kas paredz regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālās darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Savukārt, šā gada 29.septembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja nekustamā īpašuma darījumu starpnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kārtību un reģistrācijas maksu par personas iekļaušanu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Likums paredz, ka nekustamā īpašuma darījumu starpniekam ir jāapdrošina savas profesionālās darbības civiltiesiskā atbildība. MK apstiprinātie "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumi" paredz apdrošināšanas līguma minimālo atbildības limitu gadā un obligātos riskus, kurus apdrošina nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Nekustamā īpašuma darījumu starpnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līguma minimālais atbildības limits gadā ir noteikts 50 000 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.februārī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par grāmatvedību", kas paredz ārpakalpojuma grāmatvežu licencēšanu.

Licencēšanu uzsāks šī gada 1.jūlijā, un to nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests. Tāpat ieviesīs ārpakalpojuma grāmatvežu publisku reģistru, un tajā pakalpojuma saņēmējs varēs pārliecināties par attiecīgās personas tiesībām sniegt ārpakalpojuma grāmatveža pakalpojumus, teikts grozījumu anotācijā.

Lai saņemtu licenci, personai būs jāiesniedz profesionālo kvalifikāciju un pieredzi apliecinošu dokumentu kopijas, iekšējā kontroles sistēmas kopija un licencēšanas pieteikums, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija. Licenci izsniegs uz pieciem gadiem, un pēc tam to varēs pārreģistrēt. Par licences saņemšanu vai tās pārreģistrāciju noteikta valsts nodeva 100 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kāds būtu ASV prezidenta vēlēšanu iznākums, arvien lielāka šīs valsts daļa varēs pilnībā legāli ikdienā lietot marihuānu jeb tā saucamo zālīti.

Proti, šonedēļ ASV gan Arizonas, gan Ņūdžersijas štatā nolemts legalizēt marihuānu arī ikdienas ar atpūtu saistītajam patēriņam. Citiem vārdiem sakot, to varēs patērēt līdzīgi kā alkoholu vai tabaku.

Katrā ziņā vairs, iespējams, tik tālā nākotnē varētu arī nebūt tas, ka veikalā tiek pārdotas "izklaides vai relaksācijas pakas" – piemēram, viskija pudele plus pāris marihuānas produkti. Pieejamā informācija liecina, ka zālīte legāla ir jau 11 ASV štatos, kur pirmās šo substanci legalizēja ASV Kolorado un Vašingtona. Piemēram, Ņūdžersijas varas pārstāvji lēš, ka šāda marihuānas legalizēšana štatam ļaus gūt papildu nodokļu ieņēmumus 126 miljonu ASV dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lielbritānijā vairums krogu un restorānu nākamgad nespēs turpināt darbu

LETA--AFP, 19.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas dēļ Lielbritānijā gandrīz trīs ceturtdaļas krogu un restorānu nākamgad, domājams, pārtrauks darboties, liecina ceturtdien publiskotā aptauja.

72% aptaujāto uzņēmumu norādījuši, ka 2021.gadā, domājams, pārtrauks darboties, paziņojušas trīs asociācijas, kas pārstāv Lielbritānijas viesmīlības nozari.

Asociācijas norāda, ka valdības īstenotajiem ierobežojumiem cīņā ar jauno koronavīrusu ir postošas ilgtermiņa sekas uz viesmīlības nozari un krogiem.

"Nemainot pieeju un nesaņemot lielāku atbalstu no valdības, liela daļa no mūsu sektora var būt pagalam gada laikā - tas nozīmē zaudētus uzņēmumus un darbavietas," paziņojušas asociācijas.

Aptauja, ko veikusi tirgus izpētes kompānija CGA, liecina, ka krogi un citi viesmīlības nozares uzņēmumi vēlas saņemt lielāku atbalstu no valdības.

CGA aptaujā novembrī piedalījās 446 uzņēmumi, kas pārstāv vairāk nekā 20 000 iestādes visā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc plašas kritikas Vācijas kanclere Angela Merkele atteikusies no plāna cīņā ar Covid-19 uz Lieldienām valstī stingri ierobežot ekonomiskās aktivitātes.

Šāds solis, domājams, vēl vairāk palielinās neskaidrību par valdības stratēģiju cīņā ar jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Merkele sanāksmē paziņojusi, ka šonedēļ panāktā vienošanās ar federālo zemju premjerministriem par stingrākiem ierobežojumiem aprīļa pirmajās piecās dienās netiks īstenota.

Bija plānots, ka no 1. līdz 5.aprīlim būs slēgti gandrīz visi veikali, bet pārtikas veikali drīkstēs strādāt tikai 3.aprīlī.

Merkele sacījusi, ka tā bijusi viņas kļūda.

"Tā bija tikai mana kļūda," žurnālistiem teikusi Merkele.

"Viss process izraisījis vēl vairāk neskaidrību, un es aicinu visus pilsoņus man piedot," piebilda kanclere.

Informēti avoti ziņoja, ka kanclere atcēlusi šo vienošanos, jo plānotos ierobežojumus būtu grūtu realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru