Finanses

Tiesībsargājošās iestādēs plāno pieņemt desmitiem darbinieku cīņai pret naudas atmazgāšanu

LETA, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Tiesībsargājošās iestādes tuvākajos gados plāno pieņemt darbā desmitiem darbinieku, lai nodrošinātu sekmīgāku Latvijas cīņu pret naudas atmazgāšanu. Valdība 2019.gadā apstiprināja Iekšlietu ministrijas sagatavoto "Pasākumu plānu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai laikposmam no 2020. līdz 2022.gadam".

Ņemot vērā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") un Finanšu darījumu darba grupas (FATF) šogad paziņotos secinājumus par Latviju, plāns ir aktualizēts un to šodien apstiprināja valdība.

Plānā ir iekļauti vairāki grozījumi. Plānots, ka uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un izmeklēšanas iestādes varēs ātri, konstruktīvi un efektīvi nodrošināt visplašāko starptautisko sadarbību attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju saistītiem sākotnējiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Tāpat grozījumi paredz, ka nākamgad Rīgā tiks organizēta starptautiska līmeņa finanšu izlūkošanas vienību organizācijas "Egmont grupa" plenārsēde.

Grozījumi paredz, ka likvidējamās AS "ABLV Bank" kontrolēta pašlikvidācijas procesa nodrošināšanai atbildīgo iestāžu loku paplašinās ar Valsts policiju, Valsts ieņēmumu dienestu (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kā arī Valsts drošības dienestu. Tāpat plānots izveidot vienotu tīmekļa vietni "www.sankcijas.gov.lv" personu, pret kurām noteiktas sankcijas, kā arī noteikto ierobežojumu skrīningam. Tuvākajos gados arī plānots īstenot ASV Finanšu ministrijas Tehniskās palīdzības dienesta tehniskās palīdzības projektu.

Grozījumi arī paredz par pieciem mēnešiem saīsināt izpildes termiņu uzdevumam visās izmeklēšanas iestādēs ieviest paralēlās finanšu izmeklēšanas veikšanas sistēmu. Plānā arī precizēts, ka gadā izmeklēšanas iestādēs tiek sākti ne mazāk kā desmit kriminālprocesi par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu. Aktualizētajā plānā precizēts arī plāna pasākumiem nepieciešamais finansējums. Kopumā plāna pasākumu finansējums 2021.gadā ir 7 857 192 eiro, 2022.gadā - 8 227 953 eiro, bet 2023.gadā - 6 107 951 eiro. Būtisku daļu no nepieciešamā finansējuma veido valsts iestāžu kapacitātes celšana cīņā ar naudas atmazgāšanas novēršanu. Minētais nozīmē, ka nepieciešams izveidot jaunas amata vietas, proti, papildus darbinieki vajadzīgi Maksātnespējas kontroles dienestam, prokuratūrai, Datu valsts inspekcijai un tiesām. Valsts policijai, piemēram, vien nepieciešamas 23 jaunas amata vietas.

Savukārt KNAB 2021.gadā nepieciešams izveidot deviņas amata vietas, bet no 2022.gada - desmit amata vietas. Lai nodrošinātu likuma prasībām atbilstošu kreditoru prasījumu izmaksas procesu AS "ABLV Bank", FID nepieciešams piesaistīt desmit darbiniekus par aizdomīgajiem darījumiem analīzei, datu apkopošanai un nosūtīšanai tiesībsargājošām iestādēm. Nauda vajadzīga arī VID, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmā, kas nodrošinātu pavadītas un nepavadītas skaidras naudas deklarāciju reģistrēšanu un informācijas apmaiņu ar Eiropas Komisiju.

Jau ziņots, ka 2019.gada decembrī "Moneyval" plenārsēdē izskatīja Latvijas iesniegto tehniskās atbilstības progresa ziņojumu, kurā sniegta informācija un ekspertu novērtējums par Latvijas paveikto normatīvā ietvara pilnveidošanā, lai tas atbilstu FATF 40 rekomendācijām.

Pēc progresa ziņojuma izvērtēšanas no 40 FATF tehniskās atbilstības rekomendācijām septiņas novērtētas kā pilnībā atbilstošas un 33 kā lielākoties atbilstošas. Savukārt 2020.gada februārī FATF plenārsēdē tika izskatīts Latvijas iesniegtais efektivitātes progresa ziņojums, kas atspoguļo normatīvā ietvara efektīvu piemērošanu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu. Pēc efektivitātes ziņojuma izvērtēšanas eksperti apliecinājuši, ka visos desmit efektivitātes rādītājos, kas iepriekš vērtēti ar vērtējumu "zems" vai "vidējs", Latvija ir spējusi parādīt būtisku un pozitīvu rezultātu, kā arī demonstrējusi apņemšanos cīnīties ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, tādējādi stiprinot valsts drošību, labklājību, ilgtspēju un reputāciju. Pateicoties Latvijas valdības, uzraudzības un kontroles institūciju, kā arī Finanšu izlūkošanas dienesta un tiesībaizsardzības iestāžu kopējiem centieni un ieguldītajam darbam nepilnību novēršanā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, FATF eksperti atzinuši, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks iekļauta tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Lai gan izvirzītais mērķis - sakārtot finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un nodrošināt Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmas un nodrošināt tā atbilstību starptautiskajām prasībām, ir sasniegts, iesāktais darbs ir jāturpina, tajā skaitā attiecībā uz FATF ekspertu sniegtajām rekomendācijām un turpmāk veicamajām darbībām katrā no rīcības virzieniem. FATF 2020.gada februāra plenārsēdē apstiprināts, ka Latvijai jāturpina darbs, jo īpaši desmit virzienos. Attiecībā uz riskiem, politiku un koordināciju Latvijai nepieciešams nodrošināt kompetento iestāžu būtisku līdzdalību visā nacionālo risku novērtējumu izstrādes procesā.

Tāpat jānodrošina nepārtraukta komunikāciju ar nefinanšu sektoru, kā arī turpināt veikt nepieciešamās izmaiņas un uzlabojumus normatīvajā regulējumā. Attiecībā uz uzraudzību Latvijai nepieciešams nodrošināt, ka uzraudzības un kontroles institūcijas turpina uzlabot izstrādātās vadlīnijas. Tāpat jānodrošina, ka praksē tiek piemērot pilns sankciju un sodu klāsts. Tāpat starptautiskie eksperti iesaka nodrošināt preventīvo pasākumu efektīvu piemērošanu, piemēram, nodrošināt, ka uzraudzības un kontroles institūciju norādījumi ir konsekventi.

Attiecībā uz finanšu izlūkošanu Latvijai nepieciešams nodrošināt sadarbības pilnveidošanu starp Finanšu izlūkošanas dienestu un tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī nodrošināt aizdomīgu darījumu ziņojumu kvalitātes pilnveidošanu. Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanu un kriminālvajāšanu Latvijai nepieciešams nodrošināt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu prioritizāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā. Attiecībā uz konfiskāciju Latvijai nepieciešams nodrošināt jauno normatīvo aktu un jaunās prakses darbību, kā arī nodrošināt sistēmas sagatavošanu, kas sniegtu atbilstošu statistiku par arestiem un īpašuma konfiskāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kariņš: Finanšu sektoram jāpārorientējas uz risku vadību, nevis tikai jāizvairās no riskiem

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektoram būtu jāsāk vairāk koncentrēties uz risku vadību, nevis jāizvairās no jebkādiem riskiem, taču tas ir banku un to uzraugu sadarbības jautājums, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš salīdzināja - var uzskatīt, ka visdrošākais veids, kā neiekļūt ceļu satiksmes negadījumā, ir vispār nekāpt automašīnā, bet tad arī nevar nekur aizbraukt. "Labāk ir kāpt automašīnā un braukt ar prātu - ievērot ātrumu, skatīties spoguļos, lietot virzienrādītāju un tā tālāk."

Premjers stāstīja, ka pēdējā Finanšu sektora attīstības padomē viņš nācis klajā ar skaidru un stingru aicinājumu finanšu sektoram un tā uzraugiem mainīt darbības virzienu. "Mums ir jābeidz tikai meklēt melnās naudas, (..) un mums ir jāsāk pildīt attīstības funkcija, [jādomā], kā varam attīstīt finanšu sektoru un to audzēt," sacīja Kariņš.

Viņš pauda bažas, ka vairāku banku īpašnieki aizvien domā, ka Baltijas valstīs notiek naudas atmazgāšana, lai gan tas sen jau vairs neatbilstot patiesībai. "Bet tā domāšana vēl ir nevis vadīt risku, bet izvairīties no riska," problēmas būtību akcentēja Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru