Jaunākais izdevums

Par 44% krities Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms aprīlī, patēriņš samazinājies par 13%.

Tāpat samazinājusies arī elektroenerģijas cena – vienas megavatstundas (MWh) cena bija 23,52 EUR, kas jau trešo mēnesi ir vēsturiski zemākais rādītājs kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Elektroenerģijas ražošanas apjoma samazināšanās vērojama visos ģenerācijas veidos, izņemot saules elektrostacijas, kuru saražotais apjoms audzis par 72% attiecībā pret martu, tomēr kopējais šo energoavotu devums ir salīdzinoši nebūtisks – tikai 269 MWh.

Daugavas hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 56% salīdzinājumā ar martu, bet, salīdzinot ar 2019. gada aprīli – krities par 28%.

Termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektroenerģijas apjoms, salīdzinot ar martu, samazinājies par 20%, bet attiecībā pret 2019. gada aprīli samazinājies par 32%.

Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 380 041 MWh, kas ir par 44% mazāk nekā martā, bet salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli kritums ir par 24%.

Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts uz Baltiju no trešajām valstīm (Krievijas un Baltkrievijas), aprīlī samazinājās par 24% salīdzinājumā ar martu un bija 183 024 MWh, bet salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli tas bija 2,2 reizes mazāks.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju aprīlī pieauga par 8% attiecībā pret martu un bija 1 139 517 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli, ir gandrīz 2 reizes vairāk.

Aprīlī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties un nokritās līdz 23,52 EUR/MWh, tādējādi tika sasniegts vēsturiski zemākais cenas līmenis kopš tirgus atvēršanas ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Tādējādi aprīlī, salīdzinot ar martu, cena samazinājās par 2,1%, bet, salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, kad tā bija 42,52 EUR/MWh, cena ir samazinājusies par 46%.

Vidējais Baltijas, Somijas un Zviedrijas elektroenerģijas cenas samazinājums aprīlī ir 4,6%.

Jaunākais AST sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats un tā arhīvs kopš 2015. gada ir pieejams AST interneta vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Augstsprieguma tīkls” ārkārtas akcionāru sapulcē pēc neatkarīgās atlases komisijas Pārresoru koordinācijas centra un Latvijas Arodbiedrības “Enerģija” pārstāvju sastāvā ieteikumiem tika nolemts AS “Augstsprieguma tīkls” padomē iecelt četrus jaunus padomes locekļus, informē Finanšu ministrija.

Padomē nolemts iecelt Kasparu Āboliņu, Armandu Eberhardu, Madaru Melni un Aigaru Ģērmani. Savukārt Olgai Bogdanovai akcionārs, izvērtējot viņas līdz šim paveikto, nolēma pagarināt pilnvaru termiņu. Viņa padomes locekļa amatu ieņem kopš 2016. gada 18. oktobra.

Kaspars Āboliņš jau pildīja padomes locekļa amata pienākumus AS “Augstsprieguma tīkls” padomē, līdz šī konkursa izsludināšanai un lēmuma pieņemšanai. Papildu AS “Augstsprieguma tīkls” padomes locekļa amatam viņš ir Valsts kases pārvaldnieks. Vairāk nekā 10 gadus Kaspars Āboliņš ir strādājis Ziemeļu investīciju bankas direktoru valdē.

Ieceltais padomes loceklis Armands Eberhards ir Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos. Tāpat viņš ieņem Eiropas Investīciju bankas direktoru valdes locekļa amatu un Eiropas Investīciju fonda direktora vietnieka amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pasargātu putnus no bojāejas, saduroties ar elektrības vadiem, Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) Dizaina fabrika sadarbojoties enerģētikas un tehnoloģiju kompānijai "Empower" izgatavojusi īpašu robotizētu sistēmu putnu atbaidītāju uzstādīšanai augstsprieguma līnijās.

Pagājušā gada izskaņā ekspluatācijā tika nodots Latvijas vēsturē vērienīgākais elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projekts "Kurzemes loks".

"Lai mazinātu riskus putnu bojāejai, saduroties ar elektrības vadiem vai gūstot elektrotraumas, projekta īstenotājiem bija jārod risinājumi elektropārvades līnijas marķēšanai noteiktos posmos, kur putnu pārlidojumi ir visbiežākie. Putnu atbaidītāju izvietošana uz augstspriegumu līnijām Latvijā nav ierasta prakse, šis bija tikai otrais gadījums," saka "Empower" projektu vadītājs Viktors Mironovs.

"Empower" kopā ar uzņēmumiem "LEC" un "RECK" veidoja pilnsabiedrību, kas pēc elektroenerģijas pārvades sistēma operatora "Augstsprieguma tīkls" pasūtījuma būvēja "Kurzemes loka" noslēdzošo posmu – 207 km garu līniju no Rīgas uz Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde traucēta apmēram 10 000 Sadales tīkla klientu

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots uzņēmumam piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija.

Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka: kopējais kredītportfelis turpina palielināties

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusē "SEB bankas" no jauna piešķirtais finansējums iedzīvotājiem un uzņēmumiem veido 465 miljonus eiro, no kuriem 52 miljoni eiro piešķirti iedzīvotājiem mājokļu iegādei un remontam.

Salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo pusi, jaunais finansējums palielinājies par 69%, ko sekmējusi uzņēmumu kreditēšana, primāri lielu uzņēmumu segmentā.

Kopumā "SEB bankas" kredītportfelis šā gada sešos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo pusi audzis par 3%, savukārt noguldījumu apjoms palielinājies par 7%.

"SEB grupas" Latvijā peļņa šā gada sešos mēnešos bijusi 15,6 miljoni eiro.

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, norāda: "Arī šajā sarežģītajā laikā kopējais kredītportfelis turpina palielināties, ne tikai gada griezumā, bet arī 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni. Savukārt noguldījumi kopš gada sākuma pieauguši par 2%, bet divpadsmit mēnešu laikā pieaugums palielinājies pat par 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom piederošo Conexus akciju izsolē varētu būt uzvarējis kāds starptautisks fonds

LETA, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsolē, iespējams, ir uzvarējis kāds starptautisks fonds, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Sīkāka informācija par to, kas ir izsoles uzvarētājs, provizoriski varētu būt zināma tuvāk janvāra vidum.

Jau vēstīts, ka 34,09911% "Conexus" akciju izsolē, kas 30.decembrī notika "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija. Izsolē piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

"Conexus" ir slēgta akciju sabiedrība. Kompānijas lielākais akcionārs ir Latvijas valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (34,36%), kamēr "Gazprom" pieder 34,1%, bet "Marguerite Fund" - 29,06% akciju.

"Conexus" tika dibināts 2016.gadā reorganizācijas rezultātā, no "Latvijas gāzes" nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā vēsturiski zemākā elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas

Žanete Hāka, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā tika pārtraukta vēsturiski zemāko elektroenerģijas cenu rekordu sērija vairāku mēnešu garumā.

Elektroenerģijas biržas cena Latvijā pieauga līdz 38,66 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) jeb par 57,6% attiecībā pret maiju, tomēr tā vēl joprojām ir par 13% zemāka nekā 2019.gada jūnijā, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Jūnijā ir par 4% krities elektroenerģijas patēriņš gan pret maiju, gan arī pret pagājušā gada jūniju, bet vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja par 8% vairāk nekā maijā un par 18% vairāk nekā pirms gada.

Jūnijā Latvijā saražotas 479 357 MWh elektroenerģijas, savukārt patērētas 531 654 MWh, kā rezultātā Latvijas patēriņš ar vietējiem avotiem tika nosegts 90% apmērā, kas ir pieaugums pret maiju par 10, bet pret 2019.gada jūniju - par 16,4 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" šogad 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsoli.

Akciju paketes sākumcena izsolē būs 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis būs viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti līdz 26.decembrim, bet izsole notiks 30.decembrī "Gazprombank" elektroniskajā tirdzniecības platformā, teikts "Gazprom" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulators gaida risinājumu no Marguerite par dalību Conexus un Latvijas gāzē

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikapstākļi būtiski ietekmē enerģētikas nozari - tā kā šī gada ziema gan Latvijā, gan visā Eiropā bijusi netipiski silta, energoresursu cenas šobrīd kritušās līdz rekordzemām atzīmēm.

Situācija ir izdevīga Latvijas enerģijas patērētājiem, jo sniedz iespēju fiksēt labvēlīgos cenu līmeņus, ļaujot ietaupīt līdz pat 30% no enerģijas izmaksām 2020. un arī tālākos gados, norāda uzņēmumu grupas "AJ Power" pārstāve Gita Deniškāne .

Relatīvi augsts nokrišņu līmenis, ārgaisa temperatūras rekordi un arvien aktīvāka tirdzniecība ar trešajām valstīm ir faktori, kas izraisījuši elektroenerģijas cenu zemo līmeni Latvijā. Siltās temperatūras nodrošina to, ka, sasnieguši zemi, nokrišņi neveido biezas sniega un ledus segas, bet uzreiz uzsāk savu ceļu lejup pa upju baseiniem. Tas, savukārt, nodrošina augstus ūdens pieteces līmeņus visā Eiropas ziemeļu daļā, piepildot ietilpīgos Skandināvijas hidrorezervuārus vai, Latvijas gadījumā, nodrošinot augstu izstrādi Daugavas HES kaskādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" ir noslēgusi aizdevuma līgumu ar AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) par finansējuma piešķiršanu 116,2 miljonu eiro apmērā un overdrafta līgumu par 20 miljoniem eiro, informē bankas pārstāvji.

Iegūtos līdzekļus AST izmantos AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET) saistību refinansēšanai, pēc AS "Latvijas elektriskie tīkli" (LET) akciju ieguldīšanas AST pamatkapitālā.

Kā nākamais solis plānota LET pievienošana AST līdz šā gada 31.decembrim. Tādējādi ir noslēdzies vairākus gadus ilgušais process par AST aktīvu pārņemšanu no AS "Latvenergo" (Latvenergo) koncerna, kas tika darīts ar mērķi, lai nodrošinātu, ka ar 2020. gada 1. jūliju sāktu darboties jaunais elektroenerģijas pārvades sistēmas pārvaldības modelis.

Varis Boks, AST valdes priekšsēdētājs: "SEB banka ir ilggadīgs AST partneris un piedāvāja labāko finansējuma modeli AST un Latvijas elektroenerģijas patērētājiem, papildus augsti novērtējam veiksmīgo sadarbību. No LET pārņemto saistību refinansēšana ļaus AST realizēt plānotos attīstības projektus efektīvāk un sniegs finanšu ekonomiju pārvades tīkla attīstībā."

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem

LETA, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam attīstībā plāno ieguldīt 405 miljonus eiro, liecina apstiprināšanai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtais Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas desmit gadu attīstības plāns.

Būtiskākās izmaksas saistītas ar pārvades tīkla caurlaides spēju palielināšanu un Baltijas reģiona elektroapgādes drošuma palielināšanu ar mērķi 2025. gadā īstenot Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu. Sinhronizācijas projekta 1. fāze ietver divu esošo elektropārvades līniju no Valmieras līdz Tartu un līdz Tsirgulinai Igaunijā jaudas palielināšanu - pārbūvi, kā arī sistēmas sinhronizācijas un inerces iekārtu iegādi un uzstādīšanu.

Kopējās izmaksas 76 miljoni eiro no kuriem 75% piesaistīts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility). Sinhronizācijas projekta 2. fāze ietver ne tikai mūsdienīgas un efektīvas iekārtas inerces nodrošināšanai, bet arī starpvalstu komercuzskaišu sistēmas modernizācija, pretavārijas automātikas un dispečeru sistēmas modernizācija, kā arī citas IT infrastruktūras uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Aldara bunkuru neplāno attīstīt kā tūrisma objektu

Lelde Petrāne, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bunkurs, kas būvēts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados uzņēmuma "Aldaris" darbinieku vajadzībām atomkara gadījumā, tuvākajā nākotnē netiks attīstīts kā plaši pieejams tūrisma objekts, biznesa portālam "Db.lv" apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Toms Kursītis.

Bunkurā līdz mūsdienām ir saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums: autonoma ventilācijas sistēma, kanalizācija, pirmās palīdzības stūrītis, kā arī neiztrūkstoši šādām situācijām paredzēti priekšmeti – gāzmaskas, segas, guļvietas, kā arī plāni un situāciju atspoguļojums planšetēs pie sienas.

Šobrīd bunkura apmeklējums nav iekļauts ierasto ekskursiju plānā, sacīja T. Kursītis. "Tas tiek atvērts tikai lielākos pasākumos, piemēram, "Muzeju nakts" laikā, kas šogad būs 16. maijā un būs bez maksas. Ekskursijas bunkurā notiek "Stūra mājas" gidu pavadībā," informēja uzņēmuma pārstāvis.

Tā kā bunkurs pieejams tikai lielākos pasākumos, apmeklētāji pārsvarā ir Latvijas iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija par 7% zemāka nekā 2018. gadā, cenu izmaiņas nākotnē pagaidām grūti prognozēt, taču, visticamāk, elektrība vēl lētāka nekļūs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2019. gadā juridisko klientu segmentā bija 47,63 EUR/MWh, savukārt mājsaimniecību lietotāju segmentā – 58,6 EUR/MWh. Visaugstākā cena bija novērojama pērnā gada trešajā ceturksnī, taču kopumā elektrības cenas 2019. gadā bija ievērojami zemākas nekā vēl gadu iepriekš. Eksperti un nozares pārstāvji atzīst, ka prognozēt 2020. gada tendences pašlaik ir ļoti sarežģīti.

Šogad lielākais izaicinājums enerģētikas nozarē būs spēja sabalansēt globālās ekonomikas norises ar Latvijas mērķiem šajā jomā.

Visu rakstu lasiet 12. maija žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turkmenistāna jaunas pilsētas būvniecībai tērēs 1,5 miljardus dolāru (1,33 miljardus eiro), un celtniecību uzraudzīs izolētās valsts autoritārā līdera Gurbanguli Berdimuhamedova dēls Serdars, vēsta valsts televīzija.

Prezidents licis valdībai asignēt līdzekļus pilsētas infrastruktūrai nepieciešamo iekārtu importam.

Jaunā pilsēta atradīsies Ahala apgabalā, kur gubernatora amatu ieņem prezidenta dēls.

Projekts ir "bezprecedenta", un tā būs "pilsēta gadsimtiem", sacīja Turkmenistānas rūpnieku un uzņēmēju apvienības vadītājs Aleksandrs Dadajevs.

Ar enerģijas resursiem bagātā valsts darbu pie projekta sāka 2019.gada aprīlī.

38 gadus vecais Serdars Berdimuhamedovs bieži tiek minēts kā tēva varas potenciālais mantinieks.

Pēc naftas cenu krituma 2014.gadā, kā arī gāzes eksporta attiecību izbeigšanu ar Krieviju 2016.gadā Turkmenistānas valdība samazināja subsīdijas, ar kurām tika nodrošināts, ka ūdens, gāze un elektrība ir bezmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Līdz 2030.gadam Latvijā būs 36 tūkstoši elektroautomašīnu

Žanete Hāka, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tendences tirgū, Latvijā līdz 2030. gadam būs vairāk nekā 36 000 elektroautomobiļu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" prognozēja AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Lai arī joprojām elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās arvien straujāk. Atbilstoši CSDD datiem 2019. gada sākumā bija reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, savukārt 2020. gada sākumā – jau 658, kas ir par 49% vairāk. Tas gan ir maz, salīdzinot ar kopējo reģistrēto automašīnu skaitu gadā, kas sasniedz 700 tūkstošus, taču vērojams pieaugums.

Iemesli ir vairāki – lejupejošas cenas, automašīnu plašāks piedāvājums un arī iespējamais nobraucamais attālums - pirms pāris gadiem elektroauto varēja bez uzlādes nobraukt vien 100-150 kilometru, bet tagad vairāki modeļi ar vienu uzlādi var veikt 400-500 kilometrus, kas Latvijas mērogos vairums lietotājiem ir vairāk nekā pietiekams attālums, norāda K. Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru