Jaunākais izdevums

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Severstaļ distribution bija lielākais tērauda servisa centrs Baltijā ar plašu klientu loku Latvijā. Daudziem nozares uzņēmumiem tas bija būtiskākais izejmateriālu piegādātājs. Īsā laika posmā ierastās materiālu piegādes plūsmas tika pārrautas. Papildus tam strauji pieauga tērauda cenas, sasniedzot vēsturiski augstākos cenu līmeņus. Situācija bija samērā kritiska, taču apmēram četru - sešu nedēļu laikā izdevās jautājumu par alternatīvām materiālu piegādēm atrisināt. Energoresursu cenas un enerģētiskās drošības jautājumi izvirzījās priekšplānā jau 2021.gadā, savukārt līdz ar kara sākumu Ukrainā tie tikai pastiprinājās. Lai arī kopumā mašīnbūve un metālapstrāde nav uzskatāma par energoietilpīgu nozari, skaidrs, ka energoresursu cenu straujais kāpums rada negatīvu ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju. Īpaši smagi energoresursu augstās cenas ietekmēja tos uzņēmumus, kuriem ražošanā ir metālu liešanas, pulverkrāsošanas un termiskās apstrādes procesi.

Karš Ukrainā ietekmēja arī nozares eksporta tirgus. Pirms kara Krievija veidoja aptuveni 10% no kopējā eksporta apjoma. Šis apjoms attiecīgi ir uzskatāms par lielā mērā zaudētu. Kopumā tādu uzņēmumu, kuriem Krievija ir vienīgais vai būtiskākais tirgus, ir salīdzinoši maz, jo galvenie nozares eksporta tirgi ir citi.

Kopumā 2022.gads pabeigts ar ievērojamu apgrozījuma un eksporta apjoma pieaugumu virs 20% apmērā faktiskajās cenās, potenciāli sasniedzot 2,5 miljardus eiro. Centrālās statistikas pārvaldes dati gan vēl tiks precizēti. Skaidrs, ka pieaugumu lielā mērā nosaka inflācija un izmaksu pieaugums visās pozīcijās. Asociācijas veiktā uzņēmēju aptauja rāda, ka kopējais nozares neto apgrozījums 2022. gadā pieauga par 22%. Protams, viens rādītājs ir neto apgrozījums, tomēr no biznesa skatupunkta daudz svarīgāks rādītājs ir peļņa.

Nozares uzņēmumu aptaujas dati rāda, ka 30% uzņēmumu peļņa 2022. gadā ir zemāka, nekā tika gūta 2021. gadā, 25% saglabājusies tādā pašā apmērā kā iepriekš un 45% tā pieaugusi. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz visa veida izaicinājumiem, nozares uzņēmumi 2022. gadu ir pabeiguši veiksmīgi, protams, vienmēr bija, ir un būs tādi uzņēmumi, kuri izbeidz savu darbību, taču ir arī tādi, kuri, tieši pretēji, uzsāk savu darbu un pat veic būtisku paplašināšanos, kas savukārt nākotnē radīs pienesumu ne tikai nozarei, bet arī valstij kopumā.

Visu interviju lasiet 11.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 11.04.2023

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 11.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Skaidras naudas izmantošana atkal pieaug

Metālapstrāde un mašīnbūve

Pērnā gada izaicinājumi neaptur izaugsmi

Tēma

Latviju pamet Krievijas, Ķīnas un Bulgārijas pilsoņi

Nodokļu maksājumi

Nodokļu parāds un depozīts vienlaicīgi

Uzņēmējdarbība

Uzņēmējdarbības barometrs rāda pavasara optimismu

Grāmatu izdošana

Lato Lapsa kaļ nākamos plānus

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kritizē CFLA nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas

Db.lv, 20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Komentāri

Pievienot komentāru