Jaunākais izdevums

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

No visiem 38 tūkstošiem uzņēmumu, kuri jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, 41,95% norādījuši, ka to apgrozījums pērn sarucis. Lursoft dati rāda, ka daļa no šiem uzņēmumiem, kuri pērn piedzīvojuši apgrozījuma kritumu, jau likvidēti (334 uzņēmumi), savukārt vēl 308 uzņēmumiem ir šobrīd aktīvs likvidācijas process.

Tiesa, kamēr daļai aizvadītajā gadā bija vērojams apgrozījuma kritums, ir uzņēmumi, kuriem izdevies krīzes gadu izmantot par labu savai izaugsmei. Piemērs tam ir IT nozarē strādājošais SIA “Geminent EU”. Lursoft pieejamie gada pārskatu dati rāda, ka 2015.gadā reģistrētais uzņēmums 2019.gadā apgrozīja 28,54 tūkst. EUR, bet jau pērn rādītājs pieaudzis līdz 5,2 milj. EUR. Tiesa, pēc apgrozījuma pieauguma datorprogrammēšanas nozare, analizējot jau iesniegos pārskatus par 2020.gadu, ierindojas 6. pozīcijā, kamēr līderos atrodas pasta un kurjeru darbība, kā arī farmaceitisko preparātu ražošana.

Lursoft aprēķinājis, ka to pasta un kurjeru pakalpojumu uzņēmumi, kuri jau iesnieguši pārskatus par pagājušo gadu, palielinājuši apgrozījumu par 28,35%, kamēr farmaceitisko izstrādājumu ražotāji – par 20,57%. Teju tikpat straujš apgrozījuma kāpums bijis arī veterināro pakalpojumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Pasta un kurjera pakalpojumu pieprasījumu sekmējuši valstī noteiktie tirdzniecības ierobežojumi, kā rezultātā aizvadītajā gadā ievērojami palielinājies internetā veikto pirkumu skaits, kas sekmējis piegādes pakalpojumu nodrošinātāju izaugsmi. SIA “DPD Latvija” apgrozījums 2020.gadā palielinājies par 17,68%, sasniedzot 23,38 milj. EUR, savukārt SIA “Omniva” apgrozījums kāpis pat par 63,40%, pieaugot līdz 12,28 millj. EUR. Apgrozījums pērn audzis arī citiem kurjeru pakalpojumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Lielākais apgrozījuma kritums 2020.gadā reģistrēts Covid-19 pandēmijas visvairāk skartajās nozarēs. Lursoft aprēķinājis, ka ceļojumu nozarē strādājošie uzņēmumi, kuri jau iesnieguši jaunākos pārskatus, pērn apgrozījuši par 60,87% mazāk nekā gadu iepriekš, azartspēļu nozarē kritums bijis par 52,72%, savukārt radošās, mākslinieciskās un izklaides darbības uzņēmumu sfērā uzņēmumi 2020.gadā apgrozījuši par 50,55% mazāk nekā aizpērn. Uzņēmumu, kas nodarbojas ar viesu izmitināšanu, kopējā apgrozījuma kritums pērn bijis 31,68%, kamēr ēdināšanas pakalpojumi, kuri jau iesnieguši jaunos gada pārskatus, 2020.gadā uzrāda 11,71% apgrozījuma kritumu.

Azartspēļu nozarei ievērojami zaudējumi

Jānorāda, ka minētās nozares līdz ar apgrozījuma kritumu 2020.gadā uzkrājušas ievērojamus zaudējumus. Lursoft aprēķinājis, ka seši azartspēļu nozarē strādājošie uzņēmumi, kas jau iesnieguši 2020.gada pārskatu, aizvadīto gadu noslēguši kopumā ar 7,68 milj. EUR zaudējumiem, kamēr gadu iepriekš šie paši uzņēmumi nopelnījuši 30,31 milj. EUR. Lielākie zaudējumi, kā liecina Lursoft apkopotā informācija, azartspēļu nozarē pagājušajā gadā bijusi SIA “ALFOR” – 8,83 milj. EUR. Gada laikā uzņēmuma apgrozījums sarucis par 54,11%, un, pretstatā 2019.gada 21,18 milj. EUR lielajai peļņai, pagājušais gads noslēgts ar 8,84 milj. EUR zaudējumiem. Ar zaudējumiem 2020.gadā strādājis arī SIA “Admirāļu klubs” u.c nozares spēlētāji.

Zaudējumu apmēra ziņā 2020.gadā aiz azartspēļu nozares seko izmitināšanas sfērā strādājošie uzņēmumi. Pārskatus šobrīd iesniedzis 341 šajā nozarē strādājošs uzņēmums, to kopējie zaudējumi 2020.gadā – 3,3 milj. EUR. Jānorāda, ka šie uzņēmumi ar zaudējumiem strādājuši arī gadu iepriekš, tiesa, 2019.gadā tie bijuši ievērojami mazāki, nesasniedzot 1 milj. EUR.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka pārskatus par 2020.gadu iesnieguši teju 300 radošās, mākslinieciskās un izklaides darbību uzņēmumi. Pretstatā 2,28 milj. EUR peļņai 2019.gadā, pērn šo uzņēmumu zaudējumi bijuši 966,61 tūkst. EUR.

Zaudējumi 2020.gadā bijuši arī tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, muzejiem, aviācijas nozares uzņēmumiem. Tiesa, lai arī finanšu gads noslēgts ar peļņu, 2020.gadā peļņas kritums novērots vairākās nozarēs. Piemēram, mežsaimniecības un mežizstrādes uzņēmumu kopējā peļņa, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājusies par ceturto daļu, inženierbūvniecībā kritums bijis par 58,10%, finanšu pakalpojumu jomā strādājošajiem uzņēmumiem – par 39,08%.

Vairākās nozarēs peļņas apjoms 2020.gadā dubultojies vai pat kāpis vēl straujāk. To vidū ir jau iepriekš pieminētā pasta un kurjeru darbības nozare (gada pārskatus iesniegušo uzņēmumu kopējā peļņa gada laikā palielinājusies par 104,61%), apģērbu ražošanas sektorā peļņas kāpums bijis pat par 223,26%, savukārt visstraujāk augusi peļņa apsardzes pakalpojumu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem. Lursoft pētījums atklāj, ka līdz 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu bija iesnieguši 169 šīs nozares uzņēmumi. Ja 2019.gadā to kopējā peļņa bijusi vien 39,15 tūkst. EUR, tad pērn – jau 1,48 milj. EUR. Jānorāda, ka būtisku ietekmi uz šādu rezultāta kāpumu atstājis SIA “EUROCASH1”, kas 2019.gadā strādāja ar 1,81 milj. EUR zaudējumiem, tā ievērojami ietekmējot visu nozares peļņas kritumu, savukārt pagājušo gadu noslēdzis ar 249,93 tūkst. EUR peļņu.

Dati apkopoti uz 29.04.2021.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm pirmajā ceturksnī auguši par 58,2%

Db.lv, 11.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šobrīd ir vienīgais atļautais azartspēļu veids, šogad pirmajā ceturksnī auguši par 58,2% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 25,07 miljonus eiro.

Tā liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Avots: Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no interaktīvajām kazino spēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī veidoja 19,822 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 72,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, bet ieņēmumi no totalizatora veidoja 4,739 miljonus eiro, kas ir par 13% vairāk.

Kopumā Latvijā azartspēļu kompāniju kopējie ieņēmumi no azartspēlēm 2021.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni samazinājušies 2,3 reizes.

Azartspēļu kompāniju kopējais apgrozījums 2021.gada pirmajā ceturksnī samazinājies 2,3 reizes, veidojot 26,432 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saeima noraida grozījumus, kas ierobežotu azartspēļu organizēšanu Latvijā

LETA, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlaments šodien lēma noraidīt grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski ierobežotu azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā.

Šos grozījumus izstrādāja vairāki Jaunās konservatīvās partijas un "KPV LV" deputāti.

Deputāts Juris Jurašs (JKP) aicināja atbalstīt likumprojektu, atzīmējot, ka no azartspēļu atkarības Latvijā cieš ap 80 000 personu, savukārt vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju šī problēma ir smagākajā pakāpē.

Viņaprāt, šis likumprojekts būtu neliels solis veselīgas sabiedrības veidošanā. "Spēļu zāles Latvijā ir kā ielaista slimība, kas daudzus padara bagātus, tāpēc nav jāierobežo," teica parlamentārietis.

Jurašs uzsvēra, ka situācija ar azartspēlēm ir kritiska un tām "jāierāda vieta".

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi 

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi...

Tikmēr opozīcijas deputāts Nikolajs Kabanovs (S) teica, ka azartspēļu vietas ir slēgtas, kopš valstī ir ārkārtējā situācija, un, viņaprāt, likumprojekta iesniedzēji ar šo vēlas "novērst uzmanību no valdības nespējas izpildīt savas pilnvaras, organizēt Iekšlietu un Tieslietu ministriju darbību tā, lai pandēmijas laikā izslēgtu iespēju noziedzīgiem elementiem ārdīties Latvijā".

"Par" likumprojekta nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai balsoja 35 deputāti, "pret" bija 15, bet atturējās 27. Attiecīgi šis likumprojekts tika noraidīts.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka grozījumu mērķis ir būtiski ierobežot azartspēļu organizēšanas vietu izplatību Latvijā un mazināt azartspēļu kaitīgo ietekmi uz sabiedrības veselību un sabiedrību kopumā.

Likumprojektā skaidrots, ka personas, kas piedalās azartspēlēs un izlozēs, ir pakļautas pārmērīgas aizraušanās riskam. Azartspēļu atkarība jeb patoloģiska tieksme uz azartspēlēm, saskaņā ar Starptautisko slimību klasifikāciju, raksturojas ar biežām un atkārtotām azartspēļu epizodēm, kas ieņem galveno vietu cilvēka dzīvē un atstāj kaitīgu ietekmi uz viņa sociālās, profesionālās un ģimenes dzīves vērtībām un saistībām, kā arī viņa materiālo stāvokli.

Atbilstoši SKDS 2016.gada veiktajai aptaujai, 26% respondentu, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā bija spēlējuši azartspēles, atzina, ka ir saskārušies ar situācijām, kad spēle tik lielā mērā pārņem savā varā, ka apkārtējā pasaule uz brīdi pārstāj eksistēt.

Likumprojekts paredzēja noteikt, ka azartspēles būs pieejamas tikai kazino, kas ierīkoti četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās.

Anotācijā teikts, ka saskaņā ar pētījumu datiem spēļu zāļu vai kazino pieejamības lokalizācijas ierobežošana ir viens no līdzekļiem azartspēļu problemātisku spēlēšanas paradumu ierobežošanā.

Azartspēļu norises vietu ierobežojumu ieviešanas mērķis ir mazināt problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības riskus sabiedrībā.

Tāpat likumprojekts paredzēja noteikt vecuma ierobežojumu dalībai azartspēlēs un izlozēs. Ar projektu paredzēts mainīt vecuma ierobežojumu, no kura ir atļauts piedalīties azartspēlēs, derībās, totalizatoros un interaktīvajās izlozēs. Šobrīd likums nosaka 18 gadu vecuma robežu, ko projekts paredz mainīt uz 21 gadu vecumu.

Attiecībā uz dalību izlozēs Latvijā šobrīd nav noteikts vecuma ierobežojums, tādēļ likumprojekts plānoja ieviest 18 gadu vecuma slieksni.

Likumprojekts arī paredzēja ieviest spēļu zāļu darba laika ierobežojumu. Grozījumi paredz azartspēles klātienē aizliegt laikā no plkst.2 līdz 8, ar mērķi atturēt personas no nepārtrauktas spēlēšanas.

Deputāti arī piedāvāja likumā noteikt aizliegumu uzturlīdzekļu nemaksātajiem piedalīties azartspēlēs. Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā jau šobrīd paredzēti vairāki ierobežojumi parādniekiem, kas noteikti, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem. Šo normu plānots iestrādāt arī Azartspēļu un izložu likumā.

Taču izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā tika nodoti JKP un "KPV LV" deputātu virzītie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības aizliegumu azartspēļu organizēšanas vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 8.aprīlī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas aizliedz uzturlīdzekļu parādniekiem spēlēt azartspēles, interaktīvās azartspēles, kā arī piedalīties interaktīvajās izlozēs.

Aizliegums stāsies spēkā 2021.gada 1.maijā.

Ierobežojums noteikts, lai parādnieki, kuri nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, nepamatoti neizlietotu finansiālos līdzekļus izklaidēm un hobijiem. Jau šobrīd parādniekiem paredzēti vairāki ierobežojumi, lai motivētu tos pildīt ar likumu noteikto pienākumu nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, piemēram, likumā minētajos gadījumos tiek piemērots transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums vai apturēta šaujamieroča atļaujas darbība, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Paredzēts, ka azartspēļu organizētājam būs pienākums azartspēļu organizēšanas vietā identificēt konkrēto personu un pārliecināties, vai persona nav uzturlīdzekļu parādnieks. Līdzīga kārtība jau noteikta attiecībā uz atkarīgajām personām, kuras iekļautas pašatteikušos personu reģistrā. Savukārt interaktīvo azartspēļu vai interaktīvo izložu organizētājam, izmantojot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas uzturētu autorizētu datu attēlošanas risinājumu, būs pienākums nodrošināt, lai parādnieks nevarētu piedalīties interaktīvajās azartspēlēs vai interaktīvajās izlozēs, norādīts likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konceptuāli atbalsta ieceri aizliegt alkoholu azartspēļu organizēšanas vietās

Db.lv, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 27.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumu Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz aizliegt alkohola mazumtirdzniecību azartspēļu organizēšanas vietās.

"Alkohola lietošana azartspēļu laikā samazina cilvēka spējas izvērtēt finansiālos riskus un paredzēt citas kaitīgās sekas," pauda komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs.

Komisijas priekšsēdētājs akcentēja, ka pēdējos gados alkohola patēriņš valstī ir pieaudzis. "No kopējā sabiedrības veselības stāvokļa ir atkarīga mūsu kā valsts attīstības pozitīvā dinamika. Mūsu uzdevums ir domāt, kā novērst iespējamos riskus un veidot sociālatbildīgu sistēmu, pasargājot cilvēkus, kas paši sevi pasargāt nespēj," sacīja J.Jurašs, uzsverot, ka komisija turpinās likumprojekta pilnveidi, lai sabalansētu plānotos ierobežojumus uzņēmējdarbībai ar sabiedrības veselības interešu aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un sadzīves preču interneta veikals Latvijā Barbora.lv pērn sasniedza apgrozījumu 17,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 132% vairāk nekā 2019. gadā, informē uzņēmumā.

Barbora.lv pērn atklāja ceturto preču komplektēšanas centru Rīgā, izvērsa savu darbību visā Latvijā, atverot 33 produktu saņemšanas punktus visā valsts teritorijā, kā arī investēja vairāk nekā 360 000 eiro jauna autoparka izveidē.

"Aizvadītā gada ievērojamo panākumu pamatā bija uzņēmuma spēja ātri pielāgoties pandēmijas apstākļiem un strauji attīstīt uzņēmuma darbību, kā arī lēciens pieprasījumā pēc pārtikas un sadzīves preču piegādes pakalpojumiem, kas kļuva akūti nepieciešami iedzīvotājiem visā Latvijā," saka interneta veikala Barbora.lv vadītāja Sanita Bērziņa.

Sava autoparka izveidē Barbora investē 360 000 eiro 

Interneta veikals “Barbora” paziņojis par uzņēmumam piederošā autoparka atklāšanu, nodrošinot...

"Viens no 2020. gada mērķiem bija attīstīt Barbora.lv darbību reģionos, kas Covid-19 radītās krīzes apstākļos ātri vien kļuva par mūsu prioritāti. Sadarbībā ar mazumtirdzniecības tīklu Maxima pagājušā gada pavasarī mēs mēneša laikā atvērām 33 produktu saņemšanas punktus visā Latvijā," papildina S.Bērziņa.

Papildus "pick-up" punktu atvēršanai, Barbora.lv pērn atklāja arī ceturto preču komplektēšanas centru Rīgā. Līdz ar straujo biznesa attīstību, Barbora.lv pagājušajā gadā ievērojami palielinājusi arī darbinieku skaitu – 2020. gada beigās darbinieku skaits bija par 245% lielāks nekā gadu iepriekš.

"Pērn pieredzējām līdz šim straujāko Barbora.lv un kopumā pārtikas e-komercijas attīstību Latvijā. Klientu skaits aizvadītā gada decembrī bija četras reizes lielāks, savukārt veikto pasūtījumu skaits pieauga trīskārši, salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Pandēmijas iespaidā ļoti daudzi iedzīvotāji ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus, novērtējot iepirkšanās internetā ieguvumus – kā ietaupīts laiks un droša iepirkšanās," saka S. Bērziņa.

Runājot par šo gadu, Sanita Bērziņa uzsver, ka uzņēmums jau ir investējis vairāk nekā 360 000 jauna autoparka izveidē, nodrošinot arī jaunas darba vietas kurjeriem. Papildus tam, šīs investīcijas gada laikā plānots dubultot. Tāpat arī Barbora.lv šogad ir paplašinājusi piegādes teritoriju līdz pat Jelgavai un jau tuvākajā laikā iekļaus vēl jaunas pilsētas, lai preču piegādes pakalpojums būtu pieejams vēl lielākam klientu lokam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas transporta kopbraukšanas platforma "Bolt" no 1.aprīļa Ventspils iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" ēdienu piegādes pakalpojumu, informē Ventspils dome.

Ventspilī no šā gada 1.aprīļa ir pieejams jauns pakalpojums - ēdienu piegādes platforma "Bolt Food", kurā ir iespēja pasūtīt maltīti no sev vēlamā restorāna vai kafejnīcas, neizejot no mājām.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams lejupielādēt "Bolt Food" aplikāciju "Apple" vai "Android" ierīcēm. Pasūtījuma veikšanai jānorāda piegādes adrese, jāizvēlas ēdinātājs, jāatzīmē ēdieni un jāapmaksā pasūtījums ar bankas karti caur mobilo lietotni. Pirms pasūtījuma apstiprināšanas tiks uzrādīts gan paredzamais piegādes laiks, gan pasūtījuma kopsumma. Visi pasūtījumi tiks nodoti bezkontakta veidā, lai samazinātu saskarsmi starp restorānu, kurjeriem un platformas klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā gads ar Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi ir pārdzīvots pārsteidzoši labi, atzina auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

"Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām kā vienu no mērvienībām, tad aina ir daudz pozitīvāka, nekā visi gaidīja pagājušā gada martā vai aprīlī. Jāatgādina, ka tad tika prognozēts, ka viss būs tikpat slikti kā 2008. un 2009.gadā - ekonomika sabruks, būs milzīgs bezdarbs un tā tālāk. Nekas no tā nenotika, izņemot tās nozares, kuras pandēmijas dēļ tika aizvērtas - viesnīcas, ēdināšana un starptautiskie ceļojumi," sacīja Krols.

Viņš norādīja, ka ir vērojamas pat interesantas tendences, jo naudas ekonomikā kļuva vairāk valsts palīdzības dēļ, kā arī ekonomikā nonāca tā nauda, kas citādi tiktu iztērēta ārvalstu ceļojumu laikā.

"Dažus sektorus, piemēram, būvmateriālu tirdzniecību, mēbeļu, datortehnikas tirdzniecību tas pat būtiski uzsildīja," pauda EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darījumu tūrisma nozares jaunā iespēja – hibrīdpasākumi

Inese Šīrava, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vadības grupā uzņēmēju un nodarbināto atbalstam 15.aprīlī panākta vienošanās par atbalstu sporta nozarei fiksēto izdevumu zaudējumu kompensācijai, informē Ekonomikas ministrijā.

Sporta centru fiksēto izdevumu segšanai valsts novirzīs astoņus miljonus eiro. Atbalsta saņēmējs varēs pretendēt uz vienreizēju fiksētu maksājumu, kas nepārsniegs 1,8 miljonus eiro.

Paredzams, ka atbalstam varēs pieteikties līdz šā gada 30.maijam. Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

“Iekštelpu sporta klubi, halles, baseini un fitnesa centri šobrīd ir slēgti. Tie ir bijuši slēgti vairākkārt kopš pandēmijas sākuma. Pēc ideālā scenārija, ko kopā ar ekspertiem ir izstrādājusi starpinstitūciju darbības koordinācijas grupa, individuālās sporta nodarbības iekštelpās varēs atsākt ātrākais maijā, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 250. Līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti sporta nozari sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa. Sporta klubos darbinieku skaits ir mazs, savukārt telpu platības ir lielas. Tāpēc esam izstrādājuši atbalsta programmu Covid-19 izplatības mazināšanas pasākumu ietekmētajai sporta nozarei, kas nozarei kompensēs radušos zaudējumus,” skaidro ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, ar zaudējumiem strādājušas piecas bankas, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Lielākie zaudējumi pērn bijuši "PrivatBank" - 13,633 miljonu eiro, kas ir par 95,2% vairāk nekā 2019.gadā.

Ar zaudējumiem pērn strādāja arī banka "Citadele", "Industra Bank", "Baltic International Bank" un "Expobank".

Bankas "Citadele" zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,761 miljons eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

"Industra Bank" zaudējumi veidoja 3,621 miljonu eiro, "Baltic International Bank" zaudējumi bija 1,463 miljoni eiro, bet "Expobank" zaudējumi veidoja 964 800 eiro.

Vienlaikus lielākā peļņa 2020.gadā starp Latvijas bankām bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 75,325 miljoni eiro, kas ir par 23,3% mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā šodien prezentēs būvniecības ieceri par biroju ēkas pārbūvi par viesnīcu Brīvības ielā 48/50, Rīgā, liecina informācija Rīgas pilsētas būvvaldes mājaslapā.

Publiskās apspriešanas termiņš noteikts no 17.marta līdz 16.aprīlim. Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas prezentācija notiks otrdien plkst.17 videokonferenču platformā "Google Meet".

Būvniecības ierosinātājs ir azartspēļu rīkotājs SIA "Alfor", bet būvprojekta izstrādātājs SIA "Arhitektu birojs Arteks".

Zemesgrāmatas informācija liecina, ka ēkas īpašnieks ir "Alfor", kas 2016.gadā to par 3,788 miljoniem eiro iegādājās no četrām privātpersonām.

Saskaņā ar Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošajiem noteikumiem "Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi", izvietot viesnīcu jauktas centra apbūves teritorijā var, veicot paredzētās būves publisko apspriešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Baltijas valstu vidū straujā izaugsme prognozējama Latvijai, atzina Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Viņš stāstīja, ka pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem.

"Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl, rudenī sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās," piebilda Dombrovskis.

Viņš atzina, ka kopumā 2020.gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts - Eiropas Savienībā kopumā par 6,3%, bet Latvijā - par 3,5%. "To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi," skaidroja Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: Ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi

Db.lv, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozarei pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos vissmagākā ir neprognozējamība, kas saistīta ar valdības lēmumiem, pirmdien diskusijā par Covid-19 ierobežojumiem atzina tūrisma kompānijas "Latvia Tours" direktore Ieva Keiša.

Viņa uzsvēra, ka valdībai ir jārunā ar uzņēmējiem, jāuzklausa viņu piedāvātie scenāriji un lēmumi jāpieņem, balstoties ne tikai uz epidemioloģisko situāciju, bet arī raugoties no ekonomikas aspektiem.

Pašreiz tiekot strādāts pie drošības protokoliem valstī ieceļošajiem tūristiem, cerot, ka vasarā tādi būs. "Jautājums ir, vai mums izdosies valdības gaiteņos panākt sadzirdēšanu un pieņemt saprātīgus lēmumus," sacīja Keiša.

Viņa arī atzīmēja, ka nav aprēķināts ekonomiskais zaudējums tūrisma nozarei, kas tika radīts, kamēr Latvijas ceļotāji devās uz trešajām valstīm caur Tallinas un Viļņas lidostām. "Tūrisma nozarei nemitīgi jāskaidro un jāpierāda, ka starptautiskajā gaisa transportā inficēto skaits ir nesalīdzināmi mazāks, kā tajos gadījumos, kad pārvietošanās notiek pa sauszemi," sacīja Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības šodien parakstīs sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu, informē EM.

Puses vienojušās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.

"Latvijai ir svarīgi celt kompetenci un kapacitāti gan koka izmantošanai būvniecībā, gan koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanā, lai nezaudētu konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos. Tāpēc ir jārada nosacījumi, lai būtu vienlīdzīgas vai labākas iespējas būvniecībā izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgākus būvmateriālus," norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

EM uzsvēra, ka būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē, jo tā ir viena no lielākajām nozarēm pēc materiālu patēriņa. Līdz ar to būvniecības nozarei, palielinot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kas ražoti no vietējiem atjaunojamiem dabas resursiem, ir iespēja veicināt šo būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Starptautiskās lidosta "Rīga"" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 29,798 miljoni eiro, kas ir par 54,2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt lidostas zaudējumi sasniedza 15,51 miljonu eiro pretstatā peļņai 2019.gadā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pagājušajā gadā veidoja 15 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar budžetā plānoto, ir par 63% mazāk. Savukārt lidostas ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem samazinājušies par 39% - līdz 14,7 miljoniem eiro.

Uzņēmuma zaudējumi 2020.gadā bija mazāki, nekā tika prognozēts krīzes sākumā pērnā gada pavasarī. Neraugoties uz augsto fiksēto izmaksu īpatsvaru, kuru nav iespējams mazināt bez būtiskas ietekmes uz operatīvo darbību, lidosta pērn spējusi samazināt izdevumus par 26% jeb 15,6 miljoniem eiro.

Ieguldīs teju 40 miljonus eiro lidostas rekapitalizācijā 

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas...

Lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa pauda, ka, apzinoties lidostas nozīmi Latvijas tautsaimniecībai, lidostas uzdevums pagājušajā gadā bija ne tikai nodrošināt pasažieru apkalpošanu atbilstoši augstākajiem veselības drošības standartiem, bet arī gatavoties nākotnes izaicinājumiem.

"Lidosta 2020.gadā aktīvi strādāja, lai attīstītu tos darbības virzienus, ko pandēmija ietekmēja mazāk - kravu pārvadājumus, nākotnes biznesa parka attīstību, kā arī turpināja nozīmīgākos infrastruktūras attīstības projektus. Darbu pie darbības virzienu dažādošanas turpināsim arī šogad, jo gada pirmie mēneši liecina, ka 2021.gads aviācijas nozarei būs, iespējams, vēl sarežģītāks nekā pērnais. Lai spētu reaģēt uz mainīgo situāciju, lidosta ir izstrādājusi krīzes pārvarēšanas plānu ar rīcības modeļiem dažādiem nākotnes scenārijiem," sacīja Odiņa.

Linkaits: Rīgas lidosta zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu 

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs...

Nākotnes attīstībai pagājušajā gadā lidostā "Rīga" realizēti vairāki investīciju projekti, tostarp darbu sācis jauns specializētais kravu perons, kas ir centrs, ap kuru nākotnē tiks attīstīta lidostas kravu pilsēta jeb "RIX Cargo City". Tāpat paplašināts otrais perons, kas paredzēts biznesa aviācijas gaisa kuģu apkalpošanai, izbūvēts helikopteru nosēšanās laukums un atjaunots segums daļā skrejceļa un manevrēšanas ceļos. Savukārt jaunais ātrās nobraukšanas manevrēšanas ceļš un peronu ass līniju ugunis ļaus lidostai kļūt videi draudzīgākai, samazinot CO2 izmešus. Kopējais investīciju apjoms pērn veidoja 13,8 miljonus eiro.

Lidosta "Rīga" pagājušajā gadā apkalpoja 2,011 miljonus pasažieru, kas ir par 74,2% mazāk nekā 2019.gadā.

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija 2021.gada martā apstiprināja Latvijas plānus piešķirt līdz 39,7 miljoniem eiro lidostas "Rīga" rekapitalizācijai. No kopējās summas 35,2 miljoniem eiro tiks atvēlēti lidostas "Rīga" pamatkapitāla palielināšanai, bet 4,5 miljoni eiro - dividenžu par 2019.gada peļņu atstāšanu uzņēmuma rīcībā.

Lidostas "Rīga" pamatkapitāls pašlaik ir 28,61 miljons eiro, tādējādi uzņēmuma pamatkapitālu paredzēts palielināt līdz 63,81 miljonam eiro.

Tāpat ziņots, ka 2019.gadā lidosta "Rīga" strādāja ar 64,987 miljonu apgrozījumu un 22,141 miljona eiro peļņu.

Starptautiskā lidosta "Rīga" ir lielākais aviosatiksmes mezgls Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pūļa finansējums - aizvien pieprasītāks

Jānis Šķupelis, 20.05.2021

EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās investoriem ir daudz iespēju balsot ar savu naudu. Aizvien populārākas kļuvušas, piemēram, pūļa finansēšanas piedāvātās iespējas, ko arvien lielākā mērā var izmanot arī nekustamā īpašuma projektu attīstīšanai Latvijā.

Tradicionālajā izpratnē šāda ideja paredz, ka nauda kāda objekta būvniecībai vai modernizēšanai tiek savākta no liela skaita cilvēku, un parasti tas notiek ar interneta starpniecību, izmantojot attiecīgu platformu. Ierasti šādu ieguldītāju mērķis ir peļņa, lai gan tā var būt arī dažādu projektu atbalstīšana un pat labdarība. Gūtie finansiālie labumi jau savukārt var būt atkarīgi no katra konkrēta projekta un uzņemtā riska.

Bija mežonīgie Rietumi

Jomas eksperti izceļ, ka kopumā nekustamā īpašuma pūļa finansēšana mūsu reģionā ir piedzīvojusi lielas pārmaiņas. Vēl pirms dažiem gadiem situācija šajā jomā drīzāk esot līdzinājusies mežonīgajiem Rietumiem, kur līdz ar strauju tirgus izaugsmi rosījies arī liels skaits tirgus spēlētāju, kuri ne vienmēr bijuši pietiekami profesionāli un ar krietniem nodomiem. EstateGuru uzņēmuma vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe teic, ka šajā industrijā pašlaik notiek tirgus stabilizēšanās. Vienlaikus pieprasījums pēc pūļa finansēšanas arvien pieaugot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sporta klubu pārstāvji: Sliktāk vairs nevar būt!

Db.lv, 25.03.2021

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Komentāri

Pievienot komentāru