Jaunākais izdevums

Transporta platformas "Bolt" nodokļu nomaksas prakse kurjera pakalpojumu biznesā ir apšaubāma, secinājuši Igaunijas laikraksta "Postimees" pētnieciskie žurnālisti, bet kompānija apsūdzības noliedz.

Igaunijas likumi paredz, ka kompānijai vai institūcijai, maksājot personai par pakalpojumi, ir jāietur ienākuma nodoklis un jāsamaksā sociālais nodoklis. "Bolt" maksā kurjeriem par ēdienu piegādi no restorāniem uz pasūtītāju mājām, tomēr nodokļus par šo darbu nemaksā, vēsta "Postimees", norādot, ka kompānija ēdiena piegādes biznesam ir izveidojusi sarežģītu un apšaubāmu shēmu, praktiski izveidojot beznodokļu zonu.

Savukārt "Bolt" uzstāj, ka kompānijas attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. "Bolt Food Estonia" vadītājs Jāgups Jalakass "Postimees" paskaidrojis, ka kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan "neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji", kuri paši ir atbildīgi par nodokļu nomaksu.

Salīdzinājumam konkurējošais pārtikas piegādes uzņēmums "Wolt" ar kurjeriem veido darba attiecības, slēdz līgumus un maksā ienākuma nodokļus valstij.

Kā norāda laikraksts, nodokļu apiešanas shēma neattiecas uz tiem kurjeriem, kuri strādā kā individuālie komersanti vai pašnodarbinātie, tomēr aplēses liecina, ka 80-90% "Bolt" kurjeru Igaunijā ir privātpersonas.

Aprēķini rāda, ka tūkstošiem Igaunijā strādājošo ēdiena piegādes kurjeru trīs gados nodokļos nav nomaksājuši 5-10 miljonus eiro. Turklāt likuma atšķirīga interpretācija noved pie negodīgas konkurences tirgū.

Kā liecina "Postimees" veiktā analīze, "Bolt" klientiem pavadzīmē ir divas ailes: maksa par pasūtīto ēdienu un piegādes maksa. Savukārt pavadzīmē starp kurjeru un "Bolt" šī piegādes maksa ir sadalīta divās ailēs: piegādes maksa un kurjera atalgojums.

Kurjers savā kontā naudu par piegādes maksu saņem no "Bolt Operations" konta. Lai gan nauda izplūst caur "Bolt" kontu, to var uzskatīt par vienas personas - klienta - maksājumu citai personai - kurjeram. Šajā gadījumā pēc likuma nodokļu nomaksa būtu jāveic kurjeram, tomēr realitātē lielākā daļa kurjeru to nedara, turklāt daudzi kurjeri ir ārvalstnieki, kuri var arī nepārzināt savus pienākumus šajā jomā.

Savukārt kurjera atalgojumam ir noteikta minimālā likme. "Wolt" tā ir 3,25 eiro par piegādi, bet "Bolt" - trīs eiro. Nereti platforma klientu piesaistei izmanto bezmaksas piegādi vai ļoti simbolisku piegādes cenu, tādējādi nauda par kurjera atalgojumu nāk no pašas platformas. Šajā gadījumā platforma kurjeram samaksā kā juridiska persona privātai personai un ir atbildīga par nodokļu nomaksu, tomēr to nedara.

Ēdiena piegādes kurjeri veiksmīgā laikā var nopelnīt 3000-4000 eiro mēnesī, liecina "Postimees" rīcībā esošā informācija.

Komentējot Postimees rastu, Bolt pārstāvji Db.v norādīja, ka "“Bolt” darbojas saskaņā ar likumu, pareizi un atbilstoši prasībām maksājot nodokļus visās valstīs, kurās darbojamies. Mēs esam viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Igaunijā un apzinīgi pildām savas saistības. Protams, mēs vēlamies juridisko noteiktību, tāpēc mūsu nodokļu eksperti jau ir piekrituši diskusijai ar Igaunijas nodokļu iestādēm."

Igaunijas Finanšu ministrija uzņēmumam izteikusies, ka “Bolt” kurjeri tā vai citādi ir uzņēmēji, un līdz ar to uz tiem attiecas citi noteikumi nekā parasti darbiniekiem. Līdz ar to Finanšu ministrijas ieskatā “Bolt” nav nepieciešams slēgt darba līgumus ar kurjeriem vai ieturēt maksājumus no tiem…”

"Bolt" ir starptautisks transporta tīklu uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Tallinā. "Bolt" darbojas 45 valstīs Eiropā un Āfrikā, nodrošinot dažādus mobilitātes pakalpojumus, tostarp kopbraukšanu, koplietošanas automašīnas un skrejriteņus, kā arī ēdiena un pārtikas preču piegādi. Igaunijā reģistrētā kopbraukšanas platforma "Bolt" dibināta 2013.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar "Bolt" zīmolu strādājošā Igaunijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "Bolt Technology" zaudējumi pērn bijuši 547,2 miljoni eiro salīdzinājumā ar 44,9 miljonu eiro zaudējumiem 2020.gadā, liecina kompānijas finanšu pārskats par pagājušo gadu.

Vienlaikus "Bolt" ieņēmumi auguši no 228,9 miljoniem eiro līdz 512 miljoniem eiro.

Kā skaidroja "Bolt" vadība, 2021.gads kompānijai bijis veiksmīgs - apgrozījums audzis par 126% un visos trīs biznesa virzienos - kopbraukšanas, ēdiena un pārtikas piegādes un nomas pakalpojumu - izaugsme bijusi mērāma ar trim cipariem, neskatoties Covid-19 pandēmijas ietekmi.

Kompānijas dibinātājs un akcionārs Markuss Villigs norādīja, ka "Bolt" pozīcijas ir spēcīgas, bet lielie zaudējumi liecina par investīcijām, kuras tehnoloģiju kompāniju grāmatvedībā neveido labu priekšstatu.

"Bolt" turpina paplašināties un pērn darbojās vairāk nekā 400 pilsētās vairāk nekā 45 valstīs visā pasaulē. Ģeogrāfisku paplašināšanos pavada arī jaunu pakalpojumu pievienošana savu pakalpojumu klāstam, piemēram, īstermiņa automašīnu nomas pakalpojums "Bolt Drive" un iepirkumu piegādes pakalpojums "Bolt Market". Kopumā "Bolt" piedāvā piecus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas transporta platforma “Bolt” un inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums “ESTO” nolēmuši sadarboties, piedāvājot jaunu, ar “Bolt” zīmolu saistītu maksājumu metodi, kas darbosies pēc principa “pērc tagad, maksā vēlāk”.

Pakalpojums “Bolt Pay Later” pakalpojums būs pieejams Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tas nodrošinās iespēju iepirkties un izmantot “Bolt Pay Later” maksājuma veidu līdz pat 2000 “ESTO” sadarbības partneru veikalos.

Pakalpojums būs pieejams “ESTO” pašreizējai vairāk nekā 240 000 cilvēku lielajai klientu bāzei, kas jau veikuši 302 miljonus darījumu ar “ESTO”, kā arī visiem jaunajiem klientiem, kas “ESTO” ekosistēmā izvēlēsies izmantot “Bolt Pay Later” maksājumu un kredīta iespēju.

“Kā uzņēmums mēs saviem lietotājiem jau 5 gadus esam nodrošinājuši brīvību par pirkumu maksāt vēlāk. Šajā laikā stabili esam audzējuši spēcīgu lietotāju bāzi un izveidojuši vienu no plašākajiem partnerveikalu tīkliem Baltijas valstīs. “Bolt” zīmola augstā atpazīstamība palīdzēs mums piedāvāt mūsu pakalpojumus vēl plašākam klientu lokam,” komentē Miks Metsa, “ESTO Group” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas transporta platforma Bolt uzsāk automašīnu koplietošanas “Bolt Drive” pakalpojuma sniegšanu Rīgā un Jūrmalā.

Automašīnas būs iespēja iznomāt, izmantojot lietotni “Bolt”, kas klientiem ļaus kartē redzēt sev tuvākos transportlīdzekļus un rezervēt sev vēlamo.

Rīga un Jūrmala ir otrā un trešā pilsēta Eiropā, kurā būs pieejams “Bolt Drive”. Automašīnu koplietošana būs daļa no “Bolt” mobilitātes piedāvāto rīku klāsta, lai palīdzētu pilsētām pārorientēties no privātajām automašīnām uz ilgtspējīgām alternatīvām. Uzņēmums Latvijā jau piedāvā kopbraukšanas un elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus.

“Bolt Drive” automašīnas var izmantot braucieniem gan pilsētā, gan ārpus tās. Tiek piedāvāts plašs transportlīdzekļu klāsts, tostarp Toyota RAV4, Audi Q2, Audi A3, Volkswagen T-Roc un Volkswagen T-Cross, Toyota C-HR, Toyota Corolla, Hyundai i20 un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Capitalia investē igauņu vienradzī Bolt

Db.lv, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capitalia ieguldījumu fonds Co-Investment Fund šī gada maijā iegādājās Igaunijas vienradža Bolt akcijas 300 000 eiro vērtībā, kļūstot par pirmo fondu Latvijā, kas investējis šajā uzņēmumā.

Līdz šim Capitalia Co-Investment Fund veica investīcijas jaunuzņēmumos to agrīnā attīstības stadijā kopā ar citiem riska kapitāla fondiem reģionā, un šis ir pirmais otrreizējā tirgus darījums.

Capitalia veiktajā darījumā viens no pirmajiem biznesa enģeļiem, kas bija ieguldījis Bolt, vēlējās pārdot daļu no sev piederošajām uzņēmuma akcijām, lai varētu šo kapitālu izmantot citiem mērķiem. Kopā ar vienu no Igaunijas vadošo riska kapitāla fondu Specialist VC Capitalia iegādājās Bolt akcijas no šī biznesa enģeļa. Šādus investīciju darījumus sauc par otreizējiem darījumiem. Capitalia pārvaldītā fonda ieguldījuma apmērs veidoja 300 000 eiro.

“Ieguldīt jaunuzņēmumos var ne tikai brīžos, kad tie piesaista jaunu finansējumu izaugsmei. Arvien biežāk jaunuzņēmumu agrīnie investori kritiskāk novērtē savu ieguldījumu portfeļu koncentrāciju un meklē iespējas daļēji realizēt un diversificēt savus ieguldīumus. Tas savukārt dod iespēju citiem investoriem, kā mūsu fondam, iegūt līdzdalību sevi jau tirgū pierādījušos uzņēmumos. Domāju šādu darījumu apjoms tuvākajos gados nozīmīgi pieaugs, un tas tikai veicinās jaunuzņēmumu finansēšanas ekosistēmu Baltijas valstīs,” komentē Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikromobilitātes platformas "Bolt" piesaistījusi investīcijas 628 miljonu eiro apmērā, lai straujāk veicinātu pāreju uz koplietošanas mobilitāti, informē uzņēmumā.

Investīcijas veica "Sequoia Capital" un "Fidelity Management and Research Company LLC", piedaloties "Whale Rock", "Owl Rock", "D1", "G Squared", "Tekne", "Ghisallo" un citiem investoriem, kas ļāva "Bolt" novērtējumam sasniegt 7,4 miljardus eiro.

"Bolt" pārstāvji norāda, ka šī ir līdz šim lielākā noslēgusies "Bolt" finansējuma piesaistes kārta, lai turpinātu paplašināt esošos pakalpojumus un straujāk veicinātu pāreju no privātā uz koplietošanas transportu pilsētās.

"Gadu desmitiem pilsētu infrastruktūra ir veidota automašīnām, nevis cilvēkiem. Tādējādi ir izveidojusies neilgtspējīga satiksme, piesārņojums un sabiedriskā telpa ir zaudēta uz autostāvvietu rēķina. Mēs uzskatām, ka šī pieeja ir novecojusi," komentē "Bolt" dibinātājs un izpilddirektors Markuss Villigs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Bolt Food" ēdienu piegādes platforma no šodienas Rēzeknes iedzīvotājiem piedāvā ēdienu piegādes pakalpojumus, informē uzņēmums.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams lejupielādēt "Bolt Food" lietotni Apple vai Android ierīcēs. Pasūtījuma veikšanai jānorāda piegādes adrese, jāizvēlas restorāns, jāatzīmē ēdieni un jāapmaksā pasūtījums ar bankas karti caur mobilo lietotni vai skaidrā naudā, pasūtījumu saņemot. Pirms pasūtījuma apstiprināšanas tiks uzrādīts gan paredzamais piegādes laiks, gan pasūtījuma kopsumma.

Pasūtījuma piegādei "Bolt Food" lietotnē jāsniedz pēc iespējas precīzākas norādes, piemēram, kur tieši atstāt pasūtījumu, vai ir iekšpagalms, kāds ir durvju kods, u.tml. Tāpat lietotnē darbosies restorāni, kur pasūtot aplikācijā būs iespēja pašiem saņemt savu pasūtījumu restorānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sun Finance saglabā vietu Financial Times reitinga augšgalā

Db.lv, 29.03.2022

Finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Sun Finance” vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu tehnoloģiju uzņēmums “Sun Finance” ir atzīts par trešo visstraujāk augošo FinTech kompāniju Eiropā, kļūstot par vienīgo uzņēmumu no Latvijas, kas šogad ir iekļauts prestižā biznesa medija “Financial Times” (FT) reitingā.

Lielbritānijas biznesa laikraksts “Financial Times” publicējis sesto ikgadējo reitingu “FT 1000”, kas tapis sadarbībā ar neatkarīgu tirgus izpētes kompāniju “Statista”.

Tajā tiek iekļauti 1000 Eiropas uzņēmumi, kas pēdējo četru gadu laikā sasnieguši vislielāko kopējo ieņēmumu organisku pieaugumu. Šajā periodā “Sun Finance” attiecīgais finanšu rādītājs pieauga par 28 reizēm jeb 2,899.26%, kompānijai kļūstot par trešo visstraujāk augošo FinTech uzņēmumu Eiropā.

“Mums ir izdevies atkārtot vēsturisku sasniegumu, jo otro reizi ielaužamies Eiropas visstraujāk augošo kompāniju virsotnē. Pērn kļuvām par Eiropas visstraujāk augošo FinTech uzņēmumu, šogad saņemam trešā perspektīvākā nozares spēlētāja titulu. Reitinga augšgalos ierasti ir jaunpienācēji, bet mēs laužam šos standartus. Šāds panākums nav nejaušs un vēlreiz apliecina mūsu veiksmīgi realizēto stratēģiju, investīcijas datu zinātnē un vadošās pozīcijas pārstāvētajos tirgos. Vēlos personīgi pateikties katram mūsu enerģiskajā komandā par ieguldīto darbu, lai uzņēmums starptautiski kļūtu atpazīstamāks un spēcīgāks,” uzsver finanšu tehnoloģiju uzņēmuma “Sun Finance” vadītājs un dibinātājs Toms Jurjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

BaltCap iegulda Lietuvas "vienradzī" Nord Security

Db.lv, 11.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap kopā ar vadošo investoru Novator Ventures, kā arī General Catalyst un Burda Principal Investments piedalījies 100 miljonu ASV dolāru A sērijas finansējuma piešķiršanas kārtā uzņēmumam, Lietuvas otrajam "vienradzim" Nord Security.

Investīcijas ļaus paplašināt Nord Security produktu klāstu un uzņēmumu darbību, kā arī paātrināt kiberdrošības segmenta izaugsmi. Šai kārtai pievienojās arī biznesa eņģeļu investori, tostarp Ilka Pānanens (Ilkka Paananen), Supercell izpilddirektors, Miki Kūsi (Miki Kuusi), Wolt izpilddirektors un Mets Mullenvegs (Matt Mullenweg), Automattic izpilddirektors.

Par Lietuvas otro "vienradzi" kļuvis Nord Security 

Lietuvas kiberdrošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" piesaistījis 100 miljonu ASV dolāru...

“Baltcap aktīvi investē vietējo uzņēmumu izaugsmes potenciālā - mūsu fondos jau ir četri Baltijas uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz miljardu dolāru, un tagad tiem pievienojas Nord Security. Šī Lietuvā dibinātā uzņēmuma izaugsmes stāsts ir viens no iespaidīgākajiem Baltijā, kur attīstījušies jau vairāk nekā desmit vienradži. Esam gandarīti pievienoties Nord Security ceļā uz mūsdienīgiem interneta privātuma un drošības risinājumiem,” uzsver Dagnis Dreimanis, BaltCap vadošais partneris.

"Pirms desmit gadiem mēs apņēmāmies radīt drošības un privātuma rīkus, kas palīdzētu radīt uzticamāku un mierīgāku nākotni tiešsaistē. Esam pelnošs uzņēmums, kas līdz šim darbojies paša spēkiem – bez ārējām investīcijām, taču mūsu investoros esam atraduši partnerus, kuri tic mūsu misijai tikpat lielā mērā kā mēs. Tas ļaus mums augt straujāk un stiprināt mūsu apņemšanos izveidot ievērojami labāku internetu. Mēs esam lepni, ka varam palīdzēt Lietuvai, valstij ar patiesu uzņēmējdarbības garu, ienākt jauno tehnoloģiju inovāciju laikmetā," saka Tomass Okmans (Tom Okman), viens no Nord Security izpilddirektoriem un līdzdibinātājiem.

BaltCap pārvaldībā esošie fondi arvien vairāk fokusējas uz strauji augošiem uzņēmumiem Ziemeļvalstu reģionā. Riska kapitāla fonds NordicNinja, ko kopā pārvalda BaltCap un Japāņu partneri JBIC, Panasonic, Omron un Honda, līdz šim investējis jau četros uzņēmumos ar vienradža statusu – Bolt, Veriff, Einride un Voi.

Nord Security 2012. gadā Lietuvā dibinājuši Tomass Okmans (Tom Okman) un Eimants Sabaļausks (Eimantas Sabaliauskas) ar mērķi izveidot ikvienam viegli pieejamu interneta drošības un privātuma rīku.

Šodien Nord Security produktiem uzticas miljoniem lietotāju visā pasaulē, kā arī virkne uzņēmumu, tostarp Calendly, Adobe, Shutterstock un Vinted, lai nodrošinātu modernāko aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, kas attīstās un kļūst arvien sarežģītāki.

Nord Security darbojas 20 valstīs visā pasaulē un turpina strauji paplašināties – darbinieku skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir pieaudzis par 50 %, un uzņēmumā šobrīd ir 200 vakances.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju pasūtījuma apdrukas uzņēmums Printify atklājis tā otro biroju, kas mājvietu radis vienā no straujāk augošajiem Igaunijas tehnoloģiju kvartāliem Tallinā.

Pēdējo sešu gadu laikā kopš uzņēmuma dibināšanas tas piedzīvojis strauju attīstību, ļaujot jau vairāk nekā 3 miljoniem individuālo uzņēmēju no visas pasaules veidot savu tiešsaistes biznesu. Jaunā biroja atklāšanas pasākumu apmeklēja virkne Baltijas reģiona jaunuzņēmumu kopienas pārstāvju, kopīgi svinot uzņēmuma panākumus un paplašināšanos kaimiņvalsts teritorijā.

Pērnā gada nogalē Printify noslēdza A sērijas investīciju raundu, kopumā piesaistot 50 miljonus ASV dolāru lielu finansējumu. Līdzās vairākiem pieredzējušiem eņģeļu investoriem un uzņēmumu dibinātājiem, sākot no Baltijas reģiona līdz pat Silīcija ielejai, uzņēmuma attīstībā ieguldījuši arī tādi vadošie Igaunijas tehnoloģiju jomas giganti kā Bolt, Wise, Pipedrive un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija ir reģistrējusi jaunu tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzēju SIA "Dispo Group Latvija", kas ar mobilo lietotni "Dispocars" nodrošinās taksometra pakalpojumus, informē Autotransporta direkcijas pārstāvji.

"Dispo Group Latvija", izmantojot tīmekļvietni "dispocars.com/lv" un mobilo lietotni "Dispocars" un "Dispocars Driver", piedāvās pasažieriem komercpārvadājumu ar vieglo automobili, tostarp taksometru pakalpojumus.

Autotransporta direkcijā pagaidām nav informācijas par konkrētu datumu, no kura pasažieriem tiks piedāvāti pārvadājumu pakalpojumi.

Prasība reģistrēt tīmekļvietni vai mobilo lietotni ir kopš 2020.gada. Tā uz pakalpojumu sniedzēju attiecas tad, ja ar tās starpniecību tiek organizēti pasažieru komercpārvadājumi ar vieglo automobili, tostarp taksometru, ja pakalpojumu var pieteikt, apstiprināt un braucienu apmaksāt, izmantojot tīmekļvietni vai mobilo lietotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Par digitālo prasmju attīstības virzītājiem jākļūst uzņēmējiem

Kaspars Karaševskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas vieslektors, 15.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka digitālo prasmju jomā Latvijas rezultāts ir zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.

Aptuveni pusei iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tendence, salīdzinoši ar citām Baltijas valstīm, ir negatīva. Vienlaikus jāņem vērā, ka digitālās prasmes šobrīd ir gandrīz tikpat svarīgas kā elpošana – tās palīdz veidot kontaktus, atrast darbu vai darbiniekus un sasniegt mērķus gan profesionālajā, gan privātajā sfērā. Runājot par šo prasmju pilnveidi, jāuzsver, ka patiesībā nav nekādu šķēršļu, kas mūs kavētu attīstīt digitālās prasmes, un visbūtiskāko virzību attīstībā var sniegt tieši uzņēmēji. Ja darba devēji motivēs darbiniekus attīstīt savas digitālas prasmes, tad konkurētspēju paaugstinās ne tikai darbinieks, bet arī uzņēmums kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads iezīmē “atgūšanās laiku” virknē ekonomikas nozaru un uzņēmumu, ko apliecina salīdzinoši augstais M&A (iegādes un apvienošanās) darījumu skaits Baltijas valstīs, liecina Oaklins Baltics dati.

Pērn paziņoti kopumā 155 darījumi (2020. gadā – 147) un līdzīgi kā Eiropā, arī Baltijas valstīs darījumu aktivitāte ir atgriezusies 2019. gada līmenī. Kopējā darījumu vērtība pērn sasniegusi 2,7 miljardus eiro.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka visliekākā interese bijusi par Lietuvas (66 darījumi) un Igaunijas (60 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau tradicionāli ierindojas pēdējā vietā (29 darījumi). Igaunijā ir visizteiktākā IT nozares dominance M&A darījumu kopskaitā – trešdaļa no visiem darījumos iesaistītajiem uzņēmumiem pārstāv programmēšanas, kā arī interneta un e-komercijas sektorus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mūkusalas biznesa centra" teritorijā A klases “Zeiss biroju” ēkas pamatos iemūrētas simboliskas laika kapsulas. Plānots, ka būvniecības darbi tiks pabeigti 2022. gada beigās.

Būvniecības darbus īsteno būvfirma “Velve”.

"Zeiss biroju" ēka būs sešstāvīga celtne ar kopējo platību 5700 kvadrātmetri, un tās būvniecībā tiks izmantotas 50 tonnas metāla konstrukciju. Saskaņā ar ēkas plānojumu, tai būs 200 logi un stiklojumi, un trīs lifti. Ēka ir sertificēta atbilstoši "BREEAM Excellent" ilgtspējas sertifikāta prasībām un projektā iekļautas A klases energoefektīvas gaisa dzesēšanas, ventilācijas un apkures sistēmas un tā būvniecībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un dabai draudzīgi apdares materiāli.

"Zeiss biroju" ēka nosaukta par godu Karla Ceisa optikas fabrikai, kas šajā pašā vietā atradusies 20.gadsimta sākumā - atsauces uz kādreizējo ēku arī būs atrodamas jaunās celtnes fasādes dizainā. Vēsturiskā ēka, būvēta 1912.gadā, bija pirmā dzelzsbetona konstrukcijas ražošanas ēka Rīgā. Starpkaru periodā tajā izvietojusies Latvijas Leibovica radiorūpnīca, pēc Otrā pasaules kara - Rīgas radiotehnikas rūpnīca.

Komentāri

Pievienot komentāru