Transporta platformas "Bolt" nodokļu nomaksas prakse kurjera pakalpojumu biznesā ir apšaubāma, secinājuši Igaunijas laikraksta "Postimees" pētnieciskie žurnālisti, bet kompānija apsūdzības noliedz.

Igaunijas likumi paredz, ka kompānijai vai institūcijai, maksājot personai par pakalpojumi, ir jāietur ienākuma nodoklis un jāsamaksā sociālais nodoklis. "Bolt" maksā kurjeriem par ēdienu piegādi no restorāniem uz pasūtītāju mājām, tomēr nodokļus par šo darbu nemaksā, vēsta "Postimees", norādot, ka kompānija ēdiena piegādes biznesam ir izveidojusi sarežģītu un apšaubāmu shēmu, praktiski izveidojot beznodokļu zonu.

Savukārt "Bolt" uzstāj, ka kompānijas attiecības ar kurjeriem nav darba devēja un ņēmēja attiecības. "Bolt Food Estonia" vadītājs Jāgups Jalakass "Postimees" paskaidrojis, ka kurjeri nav "Bolt" darbinieki, bet gan "neatkarīgi pakalpojuma sniedzēji", kuri paši ir atbildīgi par nodokļu nomaksu.

Igaunijas tehnoloģiju uzņēmums “Bolt” noslēdzis līzinga līgumus ar Swedbank un Luminor par kopējo summu 126 miljoni eiro, lai nodrošinātu uzņēmuma automašīnu nomas pakalpojuma “Bolt Drive” paplašināšanu.

Šo aizdevumu mērķis ir trīskāršot “Bolt Drive” autoparka apjomu Baltijas valstīs un piedāvāt iedzīvotājiem vēl labākus pārvietošanās veidus pilsētās.

Swedbank izsniegtais finansējums ir 80 miljonu eiro apmērā, bet Luminor – 46,2 miljonus eiro apmērā. Abu banku piešķirtie aizdevumi ļaus “Bolt Drive” paplašināt savu autoparku Baltijas valstīs, kurā ietilpst dažādi transportlīdzekļi, sākot no maziem automobiļiem līdz SUV un miniveniem. Jaunās automašīnas nonāks pie klientiem Tallinā, Rīgā, Jūrmalā un Viļņā.

Swedbank Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Jevgenijs Ivanovs uzsver, ka Swedbank mērķis ir atbalstīt uzņēmējus to centienos augt un attīstīties. ““Bolt Drive” ir piemērs, kā saasināt konkurenci koplietošanas automašīnu tirgū, piedāvājot klientiem vairāk iespēju pārvietoties sev ērtā veidā, pamazām mazinot automašīnu blīvumu kopējā satiksmē. Tāpat arī esam ļoti gandarīti, ka “Bolt” sava pakalpojuma nodrošināšanai izvēlas videi draudzīgus spēkratus, piedāvājot ilgtspējīgākas izvēles saviem klientiem," sacīja Jevgenijs Ivanovs.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Eiropas transporta platforma “Bolt” un inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums “ESTO” nolēmuši sadarboties, piedāvājot jaunu, ar “Bolt” zīmolu saistītu maksājumu metodi, kas darbosies pēc principa “pērc tagad, maksā vēlāk”.

Pakalpojums “Bolt Pay Later” pakalpojums būs pieejams Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tas nodrošinās iespēju iepirkties un izmantot “Bolt Pay Later” maksājuma veidu līdz pat 2000 “ESTO” sadarbības partneru veikalos.

Pakalpojums būs pieejams “ESTO” pašreizējai vairāk nekā 240 000 cilvēku lielajai klientu bāzei, kas jau veikuši 302 miljonus darījumu ar “ESTO”, kā arī visiem jaunajiem klientiem, kas “ESTO” ekosistēmā izvēlēsies izmantot “Bolt Pay Later” maksājumu un kredīta iespēju.

“Kā uzņēmums mēs saviem lietotājiem jau 5 gadus esam nodrošinājuši brīvību par pirkumu maksāt vēlāk. Šajā laikā stabili esam audzējuši spēcīgu lietotāju bāzi un izveidojuši vienu no plašākajiem partnerveikalu tīkliem Baltijas valstīs. “Bolt” zīmola augstā atpazīstamība palīdzēs mums piedāvāt mūsu pakalpojumus vēl plašākam klientu lokam,” komentē Miks Metsa, “ESTO Group” vadītājs.

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Eiropas transporta platforma Bolt uzsāk automašīnu koplietošanas “Bolt Drive” pakalpojuma sniegšanu Rīgā un Jūrmalā.

Automašīnas būs iespēja iznomāt, izmantojot lietotni “Bolt”, kas klientiem ļaus kartē redzēt sev tuvākos transportlīdzekļus un rezervēt sev vēlamo.

Rīga un Jūrmala ir otrā un trešā pilsēta Eiropā, kurā būs pieejams “Bolt Drive”. Automašīnu koplietošana būs daļa no “Bolt” mobilitātes piedāvāto rīku klāsta, lai palīdzētu pilsētām pārorientēties no privātajām automašīnām uz ilgtspējīgām alternatīvām. Uzņēmums Latvijā jau piedāvā kopbraukšanas un elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus.

“Bolt Drive” automašīnas var izmantot braucieniem gan pilsētā, gan ārpus tās. Tiek piedāvāts plašs transportlīdzekļu klāsts, tostarp Toyota RAV4, Audi Q2, Audi A3, Volkswagen T-Roc un Volkswagen T-Cross, Toyota C-HR, Toyota Corolla, Hyundai i20 un citi.

Bolt Food ēdienu piegādes platformā, pasūtot maltīti, būs iespēja atstāt tējas naudu kurjeram, informē uzņēmumā.

Tējas naudu iespējams pievienot pasūtījumam brīdī, kad tiek apstiprināta pasūtījuma kopsumma – tējas naudas summa tiek pieskaitīta grozam un piegādes vai iepakojuma maksai. Pēc piegādes visa tējas naudas summa nonāk pie kurjera. Jaunā funkcija darbosies visās Latvijas pilsētās, kur pieejams Bolt Food.

“Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ir pašsaprotami – ja maltīte tiek ieturēta restorānā, atstāt tējas naudu viesmīlim. Līdzīgi esam raduši risinājumu atstāt tējas naudu kurjeram ar lietotnes starpniecību. Bolt Food kurjeri piegādes veic gan ar velosipēdu, gan skrejriteni, bieži nelabvēlīgos laika apstākļos, un rūpējas par to, lai ēdiens tiktu piegādāts atbilstoši klienta prasībām. Tagad klientiem ir iespēja pateikt paldies tieši savam kurjeram. Pēc veiksmīgi izpildītas pasūtījuma piegādes, kurjers var saņemt klienta pateicību,” saka Bolt Food vadītāja Latvijā Marija Šapovalova.

Eiropas skrejriteņu operators “Bolt” skrejriteņu lietotājiem piedāvā jaunu risinājumu – inovatīvus skrejriteņu uzlādes punktus dažādās Rīgas vietās, ar mērķi uzlabot skrejriteņu pareizu novietošanu galvaspilsētā, vienlaikus atvieglojot citu satiksmes dalībnieku pārvietošanos.

Paredzams, ka šis risinājums ilgtermiņā palīdzēs arī mazināt vandāļu sagāzto skrejriteņu skaitu.

Kopumā Rīgā uzstādīti pirmie 12 skrejriteņu uzlādes punkti dažādās populārās vietās, kurās ik gadu novērojams augsts pieprasījums pēc “Bolt” skrejriteņiem. Uzlādes punkti pieejami Rīgas centrā, Skanstē, Teikā, Purvciemā, Ķengaragā, Mežciemā, Imantā, Zolitūdē. Pārskats par vietām pieejams arī “Bolt” lietotnē, atrodot uzlādes punktu pēc elektrības simbola.

Uzlādes punktos vienlaicīgi var veikt uzlādi 5 vai 10 skrejriteņiem, atkarībā no uzstādītā uzlādes punkta.

Jaunais risinājums ir bezvadu tehnoloģija un lietotājiem maksimāli ērts – lai veiktu skrejriteņu uzlādi, nav nepieciešami vadi, atsevišķi spraudņi vai akumulatoru nomaiņa. Pievienojot skrejriteni uzlādes punktā, uzlāde sākas automātiski un arī pats brauciens tiek noslēgts automātiski – šādos gadījumos lietotne neprasīs pievienot skrejriteņa fotogrāfiju. Uzlādes punktos ir iespējams uzlādēt tikai “Bolt” skrejriteņus.

Mikromobilitātes platformas "Bolt" piesaistījusi investīcijas 628 miljonu eiro apmērā, lai straujāk veicinātu pāreju uz koplietošanas mobilitāti, informē uzņēmumā.

Investīcijas veica "Sequoia Capital" un "Fidelity Management and Research Company LLC", piedaloties "Whale Rock", "Owl Rock", "D1", "G Squared", "Tekne", "Ghisallo" un citiem investoriem, kas ļāva "Bolt" novērtējumam sasniegt 7,4 miljardus eiro.

"Bolt" pārstāvji norāda, ka šī ir līdz šim lielākā noslēgusies "Bolt" finansējuma piesaistes kārta, lai turpinātu paplašināt esošos pakalpojumus un straujāk veicinātu pāreju no privātā uz koplietošanas transportu pilsētās.

"Gadu desmitiem pilsētu infrastruktūra ir veidota automašīnām, nevis cilvēkiem. Tādējādi ir izveidojusies neilgtspējīga satiksme, piesārņojums un sabiedriskā telpa ir zaudēta uz autostāvvietu rēķina. Mēs uzskatām, ka šī pieeja ir novecojusi," komentē "Bolt" dibinātājs un izpilddirektors Markuss Villigs.

Capitalia ieguldījumu fonds Co-Investment Fund šī gada maijā iegādājās Igaunijas vienradža Bolt akcijas 300 000 eiro vērtībā, kļūstot par pirmo fondu Latvijā, kas investējis šajā uzņēmumā.

Līdz šim Capitalia Co-Investment Fund veica investīcijas jaunuzņēmumos to agrīnā attīstības stadijā kopā ar citiem riska kapitāla fondiem reģionā, un šis ir pirmais otrreizējā tirgus darījums.

Capitalia veiktajā darījumā viens no pirmajiem biznesa enģeļiem, kas bija ieguldījis Bolt, vēlējās pārdot daļu no sev piederošajām uzņēmuma akcijām, lai varētu šo kapitālu izmantot citiem mērķiem. Kopā ar vienu no Igaunijas vadošo riska kapitāla fondu Specialist VC Capitalia iegādājās Bolt akcijas no šī biznesa enģeļa. Šādus investīciju darījumus sauc par otreizējiem darījumiem. Capitalia pārvaldītā fonda ieguldījuma apmērs veidoja 300 000 eiro.

“Ieguldīt jaunuzņēmumos var ne tikai brīžos, kad tie piesaista jaunu finansējumu izaugsmei. Arvien biežāk jaunuzņēmumu agrīnie investori kritiskāk novērtē savu ieguldījumu portfeļu koncentrāciju un meklē iespējas daļēji realizēt un diversificēt savus ieguldīumus. Tas savukārt dod iespēju citiem investoriem, kā mūsu fondam, iegūt līdzdalību sevi jau tirgū pierādījušos uzņēmumos. Domāju šādu darījumu apjoms tuvākajos gados nozīmīgi pieaugs, un tas tikai veicinās jaunuzņēmumu finansēšanas ekosistēmu Baltijas valstīs,” komentē Capitalia vadītājs Juris Grišins.

Pārtikas preču piegādes serviss "Bolt Market" sadarbībā ar "Latvijas Maiznieks" Rīgā atvēris tiešsaistes beķereju, informē uzņēmumi.

Rīgas iedzīvotājiem piedāvā "Bolt Food" mobilajā lietotnē pasūtīt katru rītu svaigi ceptu maizi un smalkmaizītes ar piegādi līdz pašām namdurvīm pusstundas laikā.

"Nemitīgi sekojam līdzi klientu vajadzībām un, lai tās apmierinātu, pastāvīgi strādājam pie veikalā pieejamo produktu un preču klāsta paplašināšanas. Priecājamies, ka mūsu klienti novērtē ieviestos jauninājumus un iespēju saņemt maizītes tieši no cepeškrāsns, neizejot no mājām. Tiešsaistes beķerejas pirmajās darbības nedēļās esam novērojuši, ka aptuveni 15 % no visiem pasūtījumiem ietver vismaz vienu svaigi ceptu produktu. Šobrīd "Bolt Market" tiešaistes beķerejas piedāvājumā ir teju 20 dažādi produkti, un joprojām "Bolt Market" tiešsaistes beķerejā ik rītu svaigi cepto produktu klāsts tiek papildināts," saka Jānis Rimicāns, "Bolt Market" vadītājs Latvijā.

"Bolt Food" ēdienu piegādes platforma no šodienas Rēzeknes iedzīvotājiem piedāvā ēdienu piegādes pakalpojumus, informē uzņēmums.

Lai veiktu pasūtījumu, nepieciešams lejupielādēt "Bolt Food" lietotni Apple vai Android ierīcēs. Pasūtījuma veikšanai jānorāda piegādes adrese, jāizvēlas restorāns, jāatzīmē ēdieni un jāapmaksā pasūtījums ar bankas karti caur mobilo lietotni vai skaidrā naudā, pasūtījumu saņemot. Pirms pasūtījuma apstiprināšanas tiks uzrādīts gan paredzamais piegādes laiks, gan pasūtījuma kopsumma.

Pasūtījuma piegādei "Bolt Food" lietotnē jāsniedz pēc iespējas precīzākas norādes, piemēram, kur tieši atstāt pasūtījumu, vai ir iekšpagalms, kāds ir durvju kods, u.tml. Tāpat lietotnē darbosies restorāni, kur pasūtot aplikācijā būs iespēja pašiem saņemt savu pasūtījumu restorānā.

Lai veicinātu pāreju uz ilgtspējīgākiem pārvietošanās veidiem pilsētvidē, kopbraukšanas platforma "Bolt" saviem lietotājiem Rīgā sākusi piedāvāt braucienus ar jauniem "Tesla" elektrotransportlīdzekļiem.

Līdz ar šo iniciatīvu "Bolt" mobilajā lietotnē ir ieviesta atsevišķa elektrisko transportlīdzekļu kategorija.

Kā viens no būtiskākajiem ieguvumiem, pārvietojoties ar "Tesla" elektroautomobiļiem Rīgā, būs iespēja izmantot sabiedriskā transporta joslas. Braucienus ar "Tesla" elektroauto īstenos licencēti "Bolt" pasažieru pārvadājumu sadarbības partneri.

Jaunie elektroauto ir daļa no "Bolt" īstenotā pasākumu kopuma, lai palīdzētu mazināt satiksmes, piesārņojuma un publisko stāvvietu pārpildīšanu, ko rada privāto automašīnu lietošana, kā arī pārvietošanos pilsētā padarītu vēl ērtāku un pieejamāku dažādām dzīves situācijām.

"Ar plašāku piekļuvi alternatīvajiem transportlīdzekļiem mēs varam pilsētas pakāpeniski pārveidot par vēl ilgtspējīgākām, kurās ir patīkami dzīvot. "Tesla" automašīnām kļūstot par pastāvīgu daļu no "Bolt" kopbraukšanas platformas piedāvājuma, mēs ceram ieinteresēt iedzīvotājus un pilsētas viesus izmēģināt jaunus un ilgtspējīgākus transporta veidus kopbraukšanas jomā. Nākotnē klientiem elektroautomobiļu kategorijā plānojam piedāvāt vēl plašākas iespējas," stāsta Kristīne Bezerra-Kjerulfa, "Bolt" vadītāja Latvijā.

Līdz ar vasaras sezonas iestāšanos un gaisa temperatūras pakāpenisku pieaugumu, “Bolt Drive” lietotājiem ir iespēja savam braucienam iznomāt jaunus automobiļus.

Premium klases automobiļu klāsts papildināts ar BMW 4. sērijas kabrioletiem, VW T-Roc kabrioletiem, Audi A4 un Audi A5. No šodienas “Bolt Drive” sāk piedāvāt arī VW Crafter kravas furgonu nomu. Auto koplietošanas pakalpojums no šīs nedēļas ir pieejams arī Ikšķilē, Ogrē un Siguldā.

“Bolt Drive” augstākās klases segmentu Latvijā jau dažas nedēļas pārstāv vairāki desmiti Audi A4 un Audi A5. Līdz ar autoparka paplašināšanos, šobrīd piedāvājumā ir teju 1000 automobiļu un paredzams, ka šis skaits palielināsies, kad pakalpojums tiks uzsākts arī citās Latvijas pilsētās.

“Mūsu mērķis ir piedāvāt kā praktiskas, tā arī emocionāli piesaistošas automašīnas, kas būtu kā alternatīva savas privātās automašīnas iegādei. Atzīsim, ka cilvēki Latvijā mīl automašīnas un labprāt vēlas izmēģināt jaunus pasaules slavenāko ražotāju modeļus, taču kabriolets, īpaši mūsu laikapstākļos, biežāk ir sapņa, nevis racionālas vajadzības realizācija. Tāpēc no šī brīža Rīgas ielās būs redzami visefektīvāk izmantotie kabrioleti valstī jeb pieejamākā autobraucēju sapņu realizācija. Tāpat arī kravas furgoni būs noderīgi dažādām dzīves situācijām, piemēram, lai pārceltos uz jaunu dzīvesvietu,” saka Aleksejs Batenko, “Bolt Drive” autoparka vadītājs.

Kopbraukšanas platforma ”Bolt” kopā ar “Forus”, Latvijas vieglo taksometru nozares darba devēju organizāciju un taksometru nozares regulējošām un kontrolējošām iestādēm ir aizvadījušas trīs darbnīcu ciklu, kopīgi strādājot pie risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai taksometru nozarē.

Lai mazinātu birokrātisko slogu, ir izstrādāti būtiski risinājumi, kuriem iesaistīto pušu ieskatā būtu lielākā ietekme uz ēnu ekonomikas samazināšanu – vienota taksometru nozares reģistra izveide un uzlabota nodokļu nomaksas risinājuma ieviešana.

“Šī ir pirmā reize, kad Latvijā šādā mērogā valsts institūcijas un taksometru pārvadājumu nozare kopīgi analizēja iespējas, kā apturēt aptuveni 12 miljonu eiro zaudējumu, kas ēnu ekonomikas ietekmē ik gadu netiek ieskaitīts valsts budžetā. Kopīgi ar valsts iestādēm esam vienojušies, ka izstrādātajiem risinājumiem jāsekmē ekonomiskā aktivitāte un nozarē iesaistīto pušu, tai skaitā pasažieru pieredzes, uzlabošana ilgtermiņā,” uzsver Kristīne Bezerra-Kjerulfa, “Bolt” vadītāja Latvijā.

Baltijas izklaides un restorānu grupa "Apollo Group", kurā ietilpst tādi ēdināšanas tīkli kā “Lido”, restorānu tīkls "KFC", restorāni "Vapiano" un “O’Learys", un "CHI", kā stratēģisko piegādes partneri izvēlējusies “Bolt Food”, tādējādi centralizējot savu restorānu zīmolu piegādes pakalpojumus.

"Arī piegādes gadījumā, mēs vēlamies sniegt klientu vēlmēm atbilstošu kvalitāti, saprātīgu cenu un pieredzi, kas ir līdzvērtīga restorāna apmeklējumam, tāpēc piegādes nodrošinātāja izvēlei ir izšķiroša nozīme," skaidro Mauri Dorbeks, “Apollo Group” valdes loceklis.

"Pamatojoties uz iepriekšējo pozitīvo pieredzi, mēs pieņēmām lēmumu par labu sadarbībai tieši ar “Bolt Food”, lai ierobežotu piegādes nodrošinātāju skaitu, ar kuriem mūsu restorāniem ir jāsastrādājas. Šis solis ir klientu interesēs, jo tas sniegs ātru un nepārtrauktu klientu pieredzi," piebilst M. Dorbeks.

Sadarbības ietvaros “Bolt Food” klientiem ir iespēja pasūtīt maltīti ar piegādi no kopumā 28 restorāniem.

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Pērn Latvijā lietoto vieglo pasažieru automobiļu reģistrāciju skaits ir krities par 2,6%, salīdzinot ar 2022.gada rādītājiem, informē Auto asociācija.

Savukārt pirktākais zīmols lietotu auto tirgū saglabājās BMW, otrajā pozīcijā atstājot "Volvo", bet trešajā - "Volkswagen" markas automašīnas.

2023.gadā kopā importētas 43 203 vieglās pasažieru automašīnas, to apjomam samazinoties līdz 2013.gada līmenim. "Pērnā gada dati skaidrojami ar straujo cenu kāpumu, ko izraisīja jaunu automašīnu deficīts, to ražošanas problēmas, kā arī būtisks ražošanas materiālu cenu kāpums. Toties pirktāko zīmolu lietotu auto tirgū topa augšgala pozīcijas saglabāja BMW ar 7581 reģistrētiem automobiļiem, otro pozīciju ieņēma "Volvo" ar 6781 spēkratiem, savukārt topu noslēdza "Volkswagen" ar 5398 reģistrētām automašīnām," skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Baltijas valstīs 2021. gadā kopumā ir reģistrēti 112 uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumi, kuru kopējā vērtība ir 2,3 miljardi eiro, pārsniedzot iepriekšējā gada rezultātu ar 76 darījumiem 1,2 miljardu eiro vērtībā.

Tā liecina advokātu biroju apvienības Ellex publicētais pārskats, kas tapis sadarbībā ar Mergermarket.

Šis darījumu apjoms liecina par jauniem sasniegumiem, pārspējot jebkādus iepriekš sasniegtos rezultātus laika periodā, kopš Mergermarket uzsācis tirgus analīzi. Tikmēr darījumu kopējā vērtība, kurā nav iekļauti darījumi ar konfidenciālu vērtību, sasniedza otru augstāko rādītāju laika posmā kopš šie dati tiek apkopoti ,un to tikai nedaudz pārspēj 2018. gadā sasniegtais rezultāts 2,8 miljardu eiro apmērā.

Tirgus ir strauji atguvies pēc pandēmijas radītā apjukuma, un 2020. gada otrajā pusgadā iesāktā tendence turpinās.

“Mēs esam bijuši ļoti aizņemti ar visu veidu darījumiem, tai skaitā ar vairākiem ilgtermiņa darījumiem, kuru pabeigšanai nepieciešami vairāki mēneši. Darbība norisinājusies dažādās nozarēs, ieskaitot atjaunojamo enerģijas resursu, telekomunikāciju, ražošanas un finanšu sektoros. Mēs esam atvērts tirgus, un privātā kapitāla un riska kapitāla segmenti apvienojumā ar jaunuzņēmumu vidi ir ļoti mainīgi. Intensīvu darījumu apjomu sagaidām arī turpmākajos pāris gados,” komentē Ellex Latvijas biroja vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Loģistikas tiešsaistes platforma kravu pārvadājumu organizēšanai “MyDello”, kas arī Latvijas uzņēmējiem ļauj vienkāršot starptautiskās piegādes ķēdes plānošanu, sēklas investīciju raundā ir veiksmīgi saņēmusi 1,25 miljonus eiro finansējumu.

Investoru vidū ir “Superhero Capital”, kā arī “Bolt” prezidents Jevgenijs Kabanovs un iepriekšējo investīciju raundu investori. Plānots, ka piesaistītais finansējums veicinās platformas klātbūtnes nostiprināšanu Baltijas valstīs un Zviedrijā, kā arī darbības uzsākšanu Somijā un Nīderlandē.

Digitālās platformas “MyDello” mērķis ir padarīt globālo loģistiku vienkāršāku un pārredzamāku, piedāvājot kravu pārvadājumu iespējas ar gaisa, autotransporta, dzelzceļa un jūras transporta veidiem. Vienlaikus platforma nodrošina tūlītējus un garantētus cenu piedāvājumus.

Kā norāda viens no “MyDello” līdzdibinātājiem Magnus Lepasalu, platforma tika izveidota, jo bija sarūgtinājums, ka nozarē nav globālu digitālo loģistikas risinājumu. "Loģistikas nozarei ir nepieciešama modernizācija, jo lielākā daļa informācijas tiek nodota, izmantojot neskaitāmus e-pastus un tālruņa zvanus, tāpēc sūtījumu pārvaldība joprojām ir būtisks izaicinājums loģistikas vadītājiem. Vairums kļūdu rodas informācijas nepārredzamības dēļ. Mūsu mērķis ir uzlabot globālās loģistikas efektivitāti, ieviešot digitalizāciju starptautiskajos pārvadājumos," papildina M. Lepasalu.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju grupa “Eleving Group” ir piesaistījusi 7 miljonus dolāru no Verdant Capital Hybrid Fund, lai veicinātu transportlīdzekļu finansēšanas biznesu un ilgtspējīgas mobilitātes produktu ieviešanu Kenijā.

Abas puses ir parakstījušas divu līmeņu ieguldījuma līgumu, kas sastāv no subordinētā un augstākā ranga nodrošinātā aizdevuma līgumiem. Kā norāda kompānijā, piesaistītās investīcijas saņems Grupas meitasuzņēmums Mogo Auto Limited (Mogo Kenija) un ar tām ir plānots paplašināt uzņēmuma transportlīdzekļu finansēšanas portfeli.

“Mogo Kenija vietējiem uzņēmējiem piedāvā ilgtspējīgu alternatīvu mobilitātes jomā – elektriskos motociklus jeb e-bodas, kas lielākajai daļai iedzīvotāju līdz šim bija teju nepieejami ierobežoto finansējuma iespēju dēļ. Šobrīd mazie uzņēmēji, izmantojot Mogo produktu, bauda lētākas ekspluatācijas un zemākas uzturēšanas izmaksas, kas palielina viņu ienākumu līmeni no uzņēmējdarbības veikšanas. Turklāt elektrisko motociklu finansēšana veicina CO2 emisiju un trokšņa līmeņa samazināšanos pilsētās, kur joprojām dominē ar iekšdedzes dzinēju darbināmi transportlīdzekļi. E-bodu tirgus pagaidām ir neliels, taču mēs sagaidām, ka šogad notiks būtiskas pārmaiņas, un līdz gada beigām uz ceļiem varētu parādīties aptuveni 1000-3000 e-bodu. Mēs zinām, ka nākotnē mobilitāte būs elektriska, un kopā ar Verdant Capital mēs speram pirmos soļus, lai veicinātu šo pāreju Kenijā,” par piesaistītajām investīcijām teic Modests Sudņus, Eleving Group izpilddirektors.