Būvniecība un īpašums

Kurzemes pusē uz vietējās nozīmes ceļiem veidojas sniega sanesumi

Žanete Hāka, 05.01.2017

Jaunākais izdevums

Tukuma un Talsu pusē joprojām turpinās snigšana, un brāzmainā vēja ietekmē atsevišķi vietējās nozīmes autoceļu posmi ir aizputināti. Autoceļu uzturēšanai piesaistīta arī apakšuzņēmēju ziemas tehnika, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Ņemot vērā, ka gaisa temperatūra ir zema un sniegs sauss, bet vēja brāzmas nav rimušās, veidojas sniegvilksnis jeb zemais putenis, kas veido sniega sanesumus arī uz autoceļiem, kam nesen veikti tīrīšanas darbi. Talsu, Tukuma un Ventspils pusē sniega sanesumi veidojas atsevišķos posmos uz vietējās nozīmes ceļiem.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs operatīvākai tīrīšanas darbu veikšanai līdztekus savai tehnikai Kurzemē ir piesaistījis arī vairākas apakšuzņēmēju ziemas tehnikas vienības. Pēcpusdienā Kurzemē ceļu uzturēšanas darbus veic 69 ziemas dienesta tehnikas vienības, kas tīra ceļus un kaisa tos ar pretslīdes materiāliem.

Sniega sanesumi brāzmainā vēja ietekmē klajās vietās var veidoties arī uz reģionālajiem autoceļiem, tādēļ aicinām ceļu lietotājus informēt Satiksmes informācijas centru par apledojumu, sniega sanesumiem vai citiem sarežģījumiem, zvanot uz bezmaksas diennakts telefonu 80005555, lai autoceļu uzturētāji varētu veikt aizputināto ceļu posmu atkārtotu tīrīšanu.

Ceļu lietotājus aicina ņemt vērā, ka ar autoceļu ziemas uzturēšanu var samazināt ziemas klimatisko apstākļu sekas uz brauktuves, tās attīrot no sniega, samazinot slīdamību, bet nevar novērst ziemu vai apturēt puteni. Spēcīgais vējš autoceļus vietām aizputina, tie var būt slideni un sniegoti. Ziemā, īpaši mainīgos apstākļos autovadītājiem ir jārēķinās ar to, ka braukšanas apstākļi var būt apgrūtināti, bet ceļa virsmas stāvoklis var mainīties negaidīti un strauji, tāpēc jāizvēlas savām prasmēm un situācijai uz ceļa atbilstoša braukšanas maniere.

Autoceļu brauktuves atbilstoši uzturēšanas klases nosacījumiem pilnībā no sniega tiks attīrītas pēc snigšanas un puteņa beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijas autoceļu uzturētājs iegādājas jaunu tehniku

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 29.novembrī, satiksmes ministrs Uldis Augulis dosies uz Jelgavu, lai kopā ar VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu piedalītos 10 jaunu riteņtraktoru svinīgās nodošanas pasākumā, infornē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļā.

Riteņtraktoru iegādes mērķis ir tehniskā parka pakāpeniska atjaunošana, uzlabojot valsts autoceļu uzturēšanas tehnikas izmantošanas efektivitāti, sekmējot autoceļu uzturēšanas kvalitāti.

Lai nodrošinātu valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu nepārtrauktību un operativitāti, ir aprēķināts, ka 2017. gadā LAU ir nepieciešams iegādāties desmit riteņtraktorus, kas tiks nosūtīti darbam dažādos Latvijas reģionos - Alūksnes, Liepājas, Rēzeknes, Valmieras, Talsu un Rīgas ceļu rajonos.

Pēc oficiālās tehnikas nodošanas plānotas apmācības LAU darbiniekiem, kuri ekspluatēs un apkalpos jaunos riteņtraktorus.

LAU pieejams specifisks sezonāliem darbiem izmantojams tehnikas parks, ko pašlaik veido gandrīz 800 tehnikas vienības, vairāk nekā 650 tehnoloģiskās iekārtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

DB klubs: Tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība

Rūta Kesnere, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā.

Pašreizējo autoceļu tīklu nav paredzēts pārskatīt ceļu samazināšanas virzienā

To DB Uzņēmēju klubā uzsvēra tā viesis satiksmes ministrs Uldis Augulis. Cita lieta – tiks pārskatīta ceļu uzturēšana un pārvaldība.

Proti, vairāku ceļu uzturēšanu valsts nodos pašvaldībām, izdalīs arī ceļus, par kuru uzturēšanu būs atbildīgas privātpersonas. Piemēram, tas varētu būt vietējais ceļš no kādas viensētas līdz reģionālās nozīmes ceļam, ja pa to pārvietojas tikai viensētā dzīvojošie. Pagaidām gan likumā neatrisināts ir jautājums, kā pašvaldības savus ceļus var nodot apsaimniekošanā privātpersonām, taču U.Augulis teic, ka jau tuvākajā laikā šī kārtība tiks noteikta normatīvajos aktos. Tā rezultātā valsts vietējo ceļu posmiem apmēram 4000 km apjomā tiks izvērtēta pārvaldības formas maiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Dvēseļu puteni nedēļas nogalē noskatījušies 25 305 skatītāji

Lelde Petrāne, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāmu «Dvēseļu putenis» tās pirmajā demonstrēšanas nedēļas nogalē no 8. līdz 10. novembrim ir noskatījies rekordliels skatītāju skaits - 25 305. Visvairāk skatītāju – 16 160 – apmeklējuši filmas seansus Rīgā, bet arī reģionos bijusi vērojama liela skatītāju aktivitāte: ārpus galvaspilsētas «Dvēseļu puteni» paguvuši noskatīties 9 145 skatītāju, informē filmas veidotāji un tās izplatītājs Latvijā «Uz kino».

Uz Aleksandra Grīna romāna motīviem balstīto filmu «Dvēseļu putenis» visu novembri un decembri demonstrēs ne tikai kinoteātros lielākajās Latvijas pilsētās, bet arī novadu kultūras un tautas namos Latgalē, Sēlijā, Kurzemē, un Vidzemē.

Filma «Dvēseļu putenis», kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Latvijas autoceļu uzturētāju vadīs Rīgas lidostas padomes loceklis Nešpors

Db.lv/LETA, 24.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors un apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis.

Papildināta 2. rindkopa

R. Nešpors ir arī VAS «Starptautiskā lidosta «Rīga»» padomes loceklis. Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis Aivis Freidenfelds aģentūrai LETA apstiprināja, ka R. Nešporam, kļūstot par LAU valdes priekšsēdētāju, nav jāatstāj lidostas «Rīga» padomes locekļa amats, jo šos amatus ir iespējams apvienot.

«Uzņēmumā ir veikta vadības maiņa, izvērtējot kandidātu profesionālos kritērijus un atbilstību amatiem. Mums ir izdevies piesaistīt jaunas, nepieciešamas kompetences, lai uzņēmumu attīstītu un sasniegtu izvirzītos mērķus - nodrošināt augstu kvalitāti valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanā visā Latvijas teritorijā, kā arī īstenot akcionāra akceptēto uzņēmuma attīstības stratēģiju,» komentē U. Reimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnu vienpadsmit dienu laikā kopš režisora Dzintara Dreiberga vērienīgās karas drāmas «Dvēseļu putenis» nonākšanas uz kino ekrāniem filmu paguvuši noskatīties vairāk nekā 102 000 skatītāju.

Tas ir lielākais skatītāju skaits pašmāju kinodarbam atjaunotās Latvijas kino vēsturē šādā filmas izrādīšanas periodā, informē filmas veidotāji un tās izplatītāji Latvijā «Uz kino» un «Kinopunkts».

Tiek lēsts, ka filmas skatītāju skaits reģionos drīzumā varētu būtiski pieaugt, jo papildu kinoteātriem ir uzsākta «Dvēseļu puteņa» demonstrēšana arī Latvijas novadu un pagastu kultūras centros.

«Gribētos, lai šāds starppaaudžu dialogs un savas zemes mīlestības uzplūds nebūtu tikai vienreizējs, filmas izraisīts efekts, bet turpinātos arī tad, kad valsts svētki pagājuši,» domās dalās filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Filma «Dvēseļu putenis», kas pirmizrādi piedzīvoja 8. novembrī, skatītājus aizved 100 gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama. Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu. Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Režisora Dzintara Dreiberga kara drāma "Dvēseļu putenis" piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros.

Filma uz Latvijas kino ekrāniem nonāca šā gada 8. novembrī un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji. Tai pat laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu "Rīgas sargi" bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.

Tāpat filmas "Dvēseļu putenis" skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu "Homo novus" (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu "Bille" ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu "Paradīze '89" (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas - Aigara Graubas filmu "Nameja gredzens" (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu "Kriminālās ekselences fonds" (81 526 skatītāji).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - KNAB aizturējis Latvijas Valsts ceļu valdes locekli Strodu

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien aizturējis VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekli Edgaru Strodu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tāpat KNAB pie Stroda veicis kratīšanu.

LVC pārstāve Anna Kononova apstiprināja, ka šodien LVC bijuši KNAB darbinieki. «Par Stroda aizturēšanu nav nekādas informācijas, tas būtu jājautā KNAB,» piebilda Kononova. Viņā apliecināja, ka Strods patlaban neatrodas savā darbavietā.

KNAB skaidroja, ka biroja darbinieki šodien veic neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā ne mazāk kā 15 tiesas sankcionētas kratīšanas.

Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu ceļu būves nozarē un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Linkaits: SM lems par KNAB aizturētā Stroda atbrīvošanu no amata

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs lems par otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā LVC valdes locekļa Edgara Stroda atbrīvošanu no amata, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Kā jau iepriekš esmu teicis, Satiksmes ministrijai ir nulles tolerance pret jebkādām ar korupciju vai nesaimnieciskumu saistītām darbībām, tāpēc ministrija kā kapitāldaļu turētājs lems par Stroda atbrīvošanu no amata. Ministrija veiks pārbaudes gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar lēmumu pieņemšanu saistītos procesos, lai pārliecinātos vai šis ir bijis individuāls, vienas amatpersonas darbības veids, vai tā ir sistemātiska rīcība uzņēmumā,» pauda ministrs.

Jautāts, vai varētu pārskatīt LVC valdes darbu, Linkaits teica, ka atkarībā no pārbaužu rezultātiem, Satiksmes ministrija lems par kompānijas pārējiem valdes locekļiem.

Uz jautājumu, vai uzņēmumā ministrija jau iepriekš ir veikusi kādas pārbaudes, satiksmes ministrs skaidroja, ka šis atgadījums ir noticis tikko, tāpēc auditi vēl tiks veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs nolēmusi atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto LVC valdes locekli Edgaru Strodu, informēja ministrijā.

Lēmums pieņemts otrdien ārkārtas akcionāru sapulcē stājas spēkā ar tā pieņemšanu.

Kā skaidroja ministrijā, neuzticība Strodam izteikta, ņemot vērā KNAB veiktās darbības. SM ieskatā, KNAB norādītās aizdomas ir pārāk nopietnas un nav pieļaujama amata pienākumu turpmāka izpilde, kas apdraud uzņēmuma reputāciju un kaitē sabiedrības interesēm.

Vienlaicīgi ārkārtas akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums nekavējoties, piesaistot neatkarīgu auditoru, veikt padziļinātu pārbaudi gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar iepirkumiem saistītos procesos.

LVC darbu turpinās nodrošināt tās priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Satiksmes ministrija jau tuvākajā laikā izsludinās konkursu uz vakanto LVC valdes locekļa amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināta - Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē visu Kino Citadele atvēlēs vienai filmai

Lelde Petrāne, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 8. novembrī pirmizrādi piedzīvos filma «Dvēseļu putenis». Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē galvenā pirmizrādes norises vieta Rīgā – kinoteātris «Kino Citadele» – tiks pilnībā atvēlēta jaunajai filmai.

14 zālēs visu vakaru tiks demonstrēta tikai vērienīgā kara drāma, uzņemot 3000 skatītāju. Vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā filmu plaši sāks rādīt arī Latvijas kinoteātros. Šodien, mēnesi pirms pirmizrādes, sāksies biļešu pārdošana gan uz pirmizrādi, gan uz filmas seansiem visā Latvijā.

Tieši simt gadus pēc Latvijas brīvības cīņām «Dvēseļu puteņa» pirmizrādes vakars ievadīs valsts svētku nedēļu.

«Novēlu, lai tā kļūst par ikgadēju tradīciju – svinēt svētkus, skatoties «Dvēseļu puteni». Šis stāsts, kuru savā izcilajā romānā iemūžinājis strēlnieks Aleksandrs Grīns un kuru šodien no sava skatu punkta iemūžinām mēs, ir jāzina ikvienam: Latvija nav radusies tukšā vietā! Filma ir vērienīga vēstures stunda katram Latvijas iedzīvotājam un ikvienam skatītājam visā pasaulē, kurš interesējas par vēsturi ne tikai kā skaitļu un faktu hronoloģiju, bet arī kā cilvēces piedzīvojumu un pieredzi. Šī filma apliecina latviešu nesalaužamo spītu, dzimtenes mīlestību un varonību un būs interesanta visiem,» komentē filmas režisors Dzintars Dreibergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Linkaits: Nākamgad ceļu remontiem arī būtu piešķirami papildu 75 miljoni eiro

LETA, 27.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad ekonomikas sildīšanai no valsts budžeta ceļu remontiem tika piešķirti papildu 75 miljoni eiro, un tādam pašam atbalstam ceļu nozarei jābūt arī nākamajā gadā, uzskata satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Runājot par aprīlī piešķirto 75 miljonu eiro izlietojumu ceļu remontiem, Linkaits stāstīja, ka pašlaik labā tempā uz priekšu virzās gan iepirkuma procesi, gan ir uzsākti jau pirmie darbi.

"Turpinās arī visi darbi, kuri attiecas uz pamatbudžeta izmantošanu ceļu remontos. Autovadītājiem līdz ar to atliek vien samierināties, ka uz ceļiem notiek remonti un darbojas luksofori," teica Linkaits.

Jautāts, vai šogad izdosies apgūt visu ceļu remontiem piešķirto papildu finansējumu, viņš arī norādīja, ka par pāris iepirkumiem Iepirkumu uzraudzības birojā ir iesniegtas sūdzības. Tādēļ atsevišķos ceļu posmos visu paredzēto finansējumu var arī neiztērēt, bet par to lielāka skaidrība varētu būt pēc kāda mēneša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 48 miljonu eiro apmērā.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 312 tūkstošu m2 apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 82 tūkstoša km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota 10 399 m3 apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti teju 149 tūkstošu m3 apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā, izmaksām sasniedzot vairāk nekā 20,7 miljonus eiro. Šajos darbos ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem un atputekļošana. Autoceļu kopšanā šogad ieguldīti 7,3 miljoni eiro – darbos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otra VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekļa Edgara Stroda lietā aizturētā persona ir saistīta ar kādu kapitālsabiedrību, liecina rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) iepriekš paziņoja, ka lietā ir aizturētas divas personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, tomēr to personības neatklāja. Latvijas televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka otrs aizturētais ir bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra tā laika padomnieks uzņēmējs Armands Zeihmanis.

Jau ziņots, ka Zeihmanis patlaban ir apsūdzētā statusā tā dēvētajā «Daimler» kukuļošanas krimināllietā, kuru jau vairākus gadus skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Zeihmanim apsūdzība «Daimler» krimināllietā uzrādīta par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas lielā apmērā atbalstīšanu.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka Zeihmanis patlaban ir amatpersona SIA «Viesnīca «Vita»". Šis uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un 37% tā kapitāldaļu pieder Leonardam Tenim, kurš arī atrodas uz apsūdzēto sola tā dēvētajā «Daimler» krimināllietā, savukārt 63% - viņa sievai Vitai Zeihmanei, kura arī apsūdzēta «Daimler» lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad VAS «Latvijas autoceļu uzturētājs» (LAU) ikdienas uzturēšanas darbus uz valsts autoceļiem, ieskaitot ziemas sezonu, veicis 43,8 miljonu eiro apmērā, informē LAU.

Bedru remontdarbi uz melnā seguma autoceļiem veikti vairāk nekā 298 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, greiderēšanas darbi uz grants autoceļiem izpildīti teju 68 800 km apjomā, savukārt dilumkārta jeb greiderējamā kārta atjaunota vairāk nekā 5000 kubikmetru apjomā, bet grants segumu iesēdumu un bedru remontdarbi veikti vairāk nekā 120 tūkstošu kubikmetru apjomā.

No kopējām izmaksām apjomīgākie ikdienas uzturēšanas darbi ir segumu uzturēšanā vairāk nekā 18,5 miljoni eiro, kurā ietilpst bedru remonts asfalta ceļiem, virsmas apstrāde, greiderēšana, bedru un iesēdumu remonts grants ceļiem, atputekļošana, savukārt autoceļu kopšanā teju 5,7 miljoni eiro – tajos ietilpst zāles un krūmu pļaušana, grāvju tīrīšana, nomaļu apauguma noņemšana u.c., satiksmes organizēšanā vairāk nekā 1,1 miljons eiro, caurteku nomaiņā vai tīrīšanā ieguldīti vairāk nekā 651 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Bijušo LVC valdes locekli Strodu atbrīvo no izolatora un aizliedz izbraukt no valsts

LETA, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šorīt no policijas izolatora atbrīvojis bijušo VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekli Edgaru Strodu un uzņēmēju Armandu Zeihmani.

Neminot personu vārdus, KNAB pastāstīja, ka abas aizturētās personas ir atbrīvotas no īslaicīgās aizturēšanas vietas, piemērojot ar brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus - aizliegumu izbraukt no valsts un aizliegumu tuvoties noteiktām personām.

Kriminālprocesā amatpersona atzīta par aizdomās turēto dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošanā, izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Fiziskā persona atzīta par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma pantiem par dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas atbalstīšanu.

Ievērojot, ka kriminālprocesā notiek pirmstiesas izmeklēšana un, lai nekaitētu izmeklēšanas interesēm, KNAB šobrīd plašāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu un tajā iesaistītajām personām nevar sniegt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez brīvprātīgajiem, valsts atbalsta, sponsoru devuma, labvēlīgiem laika apstākļiem un radošās grupas nesavtīguma tas būtu bijis neiespējami

Tā par latviešu strēlniekiem veltītā Aleksandra Grīna lieldarba Dvēseļu putenis ekranizējuma tapšanu saka tā režisors Dzintars Dreibergs. Tieši šodien kā patriotisma vēstnesis filma piedzīvo savu pirmizrādi. Līdz mielēm izpētītā strēlnieku drosme savā ziņā pavadījusi arī režisoru darbā, jo, kā zināms, vēsturiska kara drāma ir viens no dārgākajiem žanriem, un tas Latvijas kinoindustrijas apstākļos ir ārkārtīgs izaicinājums.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai pats arī esat savas zemes patriots?

Ļoti apzinos sajūtu, ka patiesi laimīgs es varu būt tieši šeit. Aizbraukt nozīmētu kaut ko sākt no sākuma, un man būtu ļoti liels prieks to nekad nedarīt. Patriotisms ir dziļš un plašs jēdziens, bet, ja vari Latvijā parūpēties par savu māju, apkārtni un tuvākajiem, tad tai brīdī katram personīgi tas arī pāraug par kaut ko plašāku. Tāpat arī šeit dzimušie un augušie cilvēki viens otru saprot krietni labāk, un esam šai vietai ļoti piemēroti. Latvijā jūtos ļoti labi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Atpūtas kompleksa Miķelis viesnīcas būvniecībā iegulda miljonu

Monta Glumane, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieka Arņa Vēja pārraudzībā ir 6000 hektāru zemes, un viņš ir viens no lielākajiem zemniekiem Latvijā. Lai gan pamatnodarbošanās saistīta ar graudkopību, tomēr tūrisms ir nozare, kurā lauksaimnieks vienmēr ieguldījis savus līdzekļus.

Pērn lauksaimnieks Bauskas novadā par vienu miljonu eiro – graudkopībā nopelnīto naudu, bez jebkādiem kredītiem – uzbūvējis viesnīcu atpūtas kompleksā Miķelis.

Jau vēsturiski vieta, kurā šodien atrodas jaunuzbūvētā viesnīca, tika dēvēta par atpūtas kompleksu. 90. gados sāka darboties kafejnīca, kas tika papildināta ar banketu zāli, bet pēdējais etaps ir viesnīca. «Kāds klients atsauksmē bija labi uzrakstījis – lieliska vieta, kurā pieredzēt seno un mūsdienu Latviju. Šeit ir ļoti daudz stāstu – sākot ar to, kā zemnieki kādreiz saimniekoja, ļoti daudz stāstu par kolhoza laikiem, padomju laikiem, un seko mūsdienas ar jauno viesnīcu,» stāsta atpūtas kompleksa Miķelis direktors Jānis Strazdiņš. Atpūtas komplekss pamatā nodrošina izmitināšanas pakalpojumus, kā arī tiek rīkoti semināri un banketi, pieejams restorāns un retro auto muzejs. Klientiem pieejams arī pirts nams pie upes, velosipēdu un laivu noma. Tiek veidoti kopprojekti sadarbībā ar Mūsas moto trasi, kuri izmanto gan viesnīcu, gan ēdināšanas pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VNĪ attīstīs robežšķērsošanas vietas Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto Latvijas un Baltkrievijas valdību pasākumu plānu, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNI) nākamgad uzsāks būvniecības darbus Latvijas-Baltkrievijas robežšķērsošanas vietās Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina.

Plāns paredz robežpunktu pārbūvi, kā arī autoceļu un satiksmes uzlabošanu.

Satiksmes drošībai un automašīnu caurlaides spējas palielināšanai RŠV Pāternieki- Grigorovščina notiks papildus braukšanas joslu izbūve neitrālajā – starpvalstu zonā un stāvlaukuma izbūve pirms RŠV Pāternieki, ko īstenos Krāslavas novada pašvaldība. Tāpat, īstenojot kopēju sadarbības projektu ar Baltkrievijas Republikas Valsts muitas Komiteju, satiksmes drošības un caurlaides spējas palielināšana iecerēta arī RŠV Silene-Urbāni. Papildus tam RŠV Urbāni Baltkrievijas partneris projektā plāno uzlabot muitas kontroles infrastruktūru.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets š.g. 18. jūlijā apstiprinājis Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valdības pasākumu plānu, kas ietver institūciju sadarbību vairākos virzienos, tai skaitā sadarbību ar mērķi piesaistīt donoru un finanšu instrumentu līdzekļus autotransportam RŠV Urbāni – Silene un Pāternieki – Grigorovščina pārbūvei, kā arī sadarbību autoceļu attīstības jautājumos un satiksmes uzlabošanu saistībā ar 2021. gadā Minskā un Rīgā plānoto Pasaules čempionātu hokejā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūvi par 38,5 miljoniem eiro veiks Binders un ACB

Db.lv, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par uzvarētājiem atklātajā konkursā būvdarbu veikšanai «Valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža posma km 25,50-39,40 (abas brauktuves) un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera posma km 0,00-1,65 segas pārbūve (pastiprināšana)» ir paziņota piegādātāju apvienība «Binders un ACB», liecina Latvijas Valsts ceļi informācija.

Apvienības piedāvājums atbilst visām konkursā izvirzītajām prasībām un tās piedāvātā cena – 38,5 miljoni eiro bez PVN bija viszemākā.

Kopumā iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti: piegādātāju apvienība «Binders un ACB» (piedāvātā līgumcena bez PVN 38 498 327,17 eiro); piegādātāju apvienība «Strabag» (piedāvātā līgumcena bez PVN 40 401 020 eiro); piegādātāju apvienība «SC&I» (piedāvātā līgumcena bez PVN 39 980 301,09 eiro).

Pieņemto lēmumu desmit dienu laikā var apstrīdēt Iepirkumu uzraudzības birojā, ja kāds no pretendentiem, kas piedalījās konkursā, uzskata, ka ar pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā ir aizskartas tā likumīgās tiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas valdību pasākuma plāna ietvaros Krāslavas novada Piedrujas pagastā robežšķērsošanas vietā «Pāternieki» tikās pārbūves projektā iesaistītās puses – VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) kā vadošais partneris un Baltkrievijas muitas komiteja, lai gūtu ieskatu robežšķērsošanas (RŠV) vietas pārbūves procesos.

RŠV «Pāternieki» pārbūves darbi tika uzsākti 2019. gada 27. maijā, un tie norisinās atbilstoši darba grafikam – šobrīd paveikti aptuveni 20% pārbūves darbu, nekavējot robežšķērsošanas vietas darbību. Pārbūves darbus plānots pabeigt līdz 2019. gada beigām.

Plānots, ka projekta rezultātā RŠV vieta kļūs modernāka, drošāka un ērtāka, samazinot robežas šķērsošanas laiku, norādīja VNĪ RŠV «Pāternieki» modernizācijas projekta vadītājs Aleksejs Šaforostovs.

Šobrīd abu Latvijas - Baltkrievijas robežšķērsošanas vietu «Pāternieki» un «Silene» neitrālajā zonā (starpzonā starp Latvijas un Baltkrievijas robežšķērsošanas vietām) paredzēts izveidot vienotu satiksmes organizācijas risinājumu gan visa veida transportlīdzekļiem, gan gājējiem un velosipēdistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes sēdē 16. novembrī deputāti pieņēma lēmumu par Ogres novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam grozījumu izstrādes uzsākšanu, informē Ogres novada dome.

Galvenie teritorijas plānojuma grozījumi skar nosacījumus nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un paredz noteikt īpaša režīma zonu transportlīdzekļu iebraukšanai Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā, kas nozīmē – par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā citu novadu iedzīvotājiem tiks noteikta nodeva. Šādu kārtību plānots ieviest ar mērķi ierobežot tranzīta satiksmes plūsmu caur Ogres pilsētas teritoriju, tādējādi ierobežojot izplūdes gāzu radīto negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un nodrošinot sabiedrības veselības aizsardzību, samazinot satiksmes intensitātes radītos draudus gājēju un velosipēdistu drošībai, veicinot videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu, kā arī lai veicinātu pilsētvides un publiskās ārtelpas kvalitātes, īpaši aizsargājamās dabas teritorijas «Ogres Zilie kalni», kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzību, kūrorta un tūrisma infrastruktūras attīstībai labvēlīgas vides veidošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ekspluatācijā nodota modernizētā robežšķērsošanas vieta Silene

Zane Atlāce - Bistere, 27.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pabeidzis robežšķērsošanas vietas "Silene" pārbūvi un modernizāciju Skrudalienas pagastā, Daugavpils novadā. Objekts nodots ekspluatācijā 22. novembrī.

Darbi tika realizēti Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas valdību pasākuma plāna ietvaros, norāda VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

"Robežšķērsošanas vietas modernizācijas gaitā tika uzlabota perimetra apsardzes sistēma, ieviesta videonovērošanas sistēma, elektroniskie satiksmes organizācijas informatīvie paneļi, transportlīdzekļu piespiedu apstādināšanas iekārtas, kā arī vienots satiksmes organizācijas risinājums gan visa veida transportlīdzekļiem, gan gājējiem un velosipēdistiem, uzlabojot kustību un padarot efektīvāku robežpunkta darbu, " gandarīts par paveikto ir VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Latvijas un Eiropas Savienības (ES) drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Kopumā valsts šobrīd veic būtiskus ieguldījumus valsts drošības infrastruktūrā - piecos ar robežu šķērsošanu saistītos objektos par kopējo summu aptuveni 15 miljoni eiro. Vērienīgi darbi ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta finansējumu šobrīd notiek arī Latvijas - Baltkrievijas robežšēršošanas vietā "Pāternieki" un noslogotākās Latvijas - Krievijas robežšķērsošanas vietas "Terehova" attīstībā. Visus šos projektus plānots pabeigt līdz 2022. gada nogalei. VNĪ iecerēs ir vēl vairāki ar valsts drošību saistīti projekti ar mērķi nodrošināt labāku ES robežas ekonomisko aizsardzību.

Komentāri

Pievienot komentāru