Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks 

Ar katru gadu Latvijas autoceļu remontu deficīta samazināšana kļūst arvien aktuālāka. Deviņdesmito gadu sākumā iekavēto autoceļu remontu nav izdevies pilnībā kompensēt.

Roberts Škapars, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 2019. gada 06. jūnijs plkst. 6:41

Foto: Ieva Čīka/LETA

Valsts autoceļu tehniskais stāvoklis ir kritisks. VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvji informē, ka avārijas stāvoklī ir 296 kilometri valsts galveno autoceļu, 1440 kilometri reģionālo un 3764 kilometri vietējo autoceļu. Latvijas autoceļu remontu deficīts 25 gadu laikā ir sasniedzis četrus miljardus eiro. Nozares eksperti aprēķinājuši, ka Latvijas autobraucēji 2018. gadā 890 miljonus eiro ir norakstījuši zaudējumos neapmierinošā ceļu stāvokļa dēļ, braucot ar pazeminātiem pārnesumiem, tērējot vairāk degvielas, biežāk veicot remontus un zaudējot laiku. Nemaz nerunājot par Latvijas konkurētspējas mazināšanos un piesārņoto vidi.

Neviens neapšauba, ka valsts izdevumu palielināšana ceļu remontam un būvniecībai ir nepieciešama, jo radītu pozitīvu ietekmi uz valsts ekonomiku. Katrs ceļos ieguldītais eiro darbotos kā multiplikators. Uzņēmumiem samazinātos kravu pārvadāšanas laiks un transporta līdzekļu ekspluatācijas izmaksas. Tas savukārt samazinātu transportēšanas izmaksas un celtu mūsu uzņēmumu konkurētspēju. Labas kvalitātes ceļi vairo arī iedzīvotāju labsajūtu un labklājības līmeni.

Satiksmes ministrijas (SM) budžets šogad plānots 449,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,9% vairāk nekā 2018. gadā. Tomēr tas ir nepietiekams. Jaunievēlētajam satiksmes ministram Tālim Linkaitim, neraugoties uz ministrijas saspringto finansiālo stāvokli, būs jārisina ne tikai autoceļu remontu deficīta jautājums, bet arī samilzušās problēmas Rail Baltic celtniecības, dzelzceļa elektrifikācijas, vilcienu iepirkuma u.c. projektos. To īstenošanai ir nepieciešami ievērojami valsts budžeta līdzekļi, bet jau pašlaik budžets ir ar mīnusa zīmi. Budžeta kāda daļa būs arī jāpārdala valdības prioritāriem virzieniem – izglītībai, veselības aprūpei u.c. izdevumiem.

Nepietiekamā finansējuma dēļ ceļa seguma atjaunošanas un uzturēšanas darbi notiek tikai uz 1. šķiras un galvenajiem valsts autoceļiem, savukārt 2. šķiras ceļiem finansējuma būtiski nepietiek.

Saprotamas ir arī ceļu būvniecības uzņēmumu bažas par to, ka valstī nav izveidots stabils valsts autoceļu finansēšanas modelis, kas spēj nodrošināt prognozējamu un pastāvīgi pieaugošu autoceļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un renovācijas finansējumu. Autoceļu būvniecībai ir sezonāls raksturs. Tas apgrūtina pieredzējušu darbinieku noturēšanu darbam nozarē. Nestabilais finansējums šo situāciju vēl vairāk pasliktina un rada bažas Latvijas ceļu un tiltu būvniecības firmu investoriem no Vācijas, Austrijas, Somijas, Itālijas, Francijas un citām valstīm. Problēmas rada arī nesavlaicīga iepirkumu organizēšana un darbu uzsākšanas kavēšanās.

Eiropas Savienības fondu finansējums autoceļu remontam beigsies 2020. gadā. Nav skaidrs, vai Eiropas Savienības finansējums būs pieejams arī nākamajā plānošanas periodā, tāpēc finansējums autoceļiem no budžeta katru gadu būs jāpalielina vismaz par 100 miljoniem eiro. Atklāts ir jautājums, kur valstij ņemt līdzekļus ceļu sakārtošanai laikā, kad valsts izdevumi aizsardzībai, izglītībai, zinātnei u.c. tautsaimniecības sfērām turpina pieaugt. Līdz 2004. gada 1. janvārim valsts un pašvaldību autoceļu pārvaldīšana, uzturēšana un renovācija tika veikta no valsts speciālā budžeta – Valsts autoceļu fonda, kura lielākos ieņēmumus veidoja transportlīdzekļu ikgadējā nodeva un 50% no akcīzes nodokļa naftas produktiem. Valsts autoceļu fondu paredzēts atjaunot 2020. gadā, bet joprojām nav skaidrs, kādi būs tā finansēšanas avoti.

Maksas ceļu izbūves noteikumi nosaka apbraucamo ceļu tīkla esamību, kas Latvijas apstākļos, kā apgalvo nozares eksperti, ir pārāk liels apgrūtinājums, lai šādus maksas ceļus reāli ierīkotu. Arī satiksmes intensitāte uz ceļiem nav pietiekama.

Lielu projektu būvniecībai nepietiekamā valsts finansējuma dēļ būtu lietderīga publiskās–privātās partnerības (PPP) projektu īstenošana, mobilizējot privātos finanšu līdzekļus un zināšanas. PPP ir ar zemu fiskālo risku, vidējās izmaksas ir viens līdz divi procenti no IKP. Lielākais ierobežojums PPP īstenošanā ir laikietilpīgā un dārgā iepirkuma procedūra, lai izveidotu struktūru un piesaistītu atbilstošus būvniekus. Neskatoties uz to, ar laiku PPP projektu skaits pieaugs.

VAS Latvijas Valsts ceļi ir izsludinājusi iepirkumu pirmajam PPP projektam Latvijā «Publiskās un privātās partnerības līgums par E67/A7 Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) posma 7,9–25,0 km (Ķekavas apved- ceļa) projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu». Šī projekta īstenošana ir paredzēta no 2020. līdz 2023. gadam.

Būvniecības laikā ir svarīgi nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu uzraudzību, pieaicinot pieredzējušus, sertificētus, godprātīgus, attiecīgi labi atalgotus nozares speciālistus. Tā pasūtītājs varēs ietaupīt līdzekļus, iegūstot kvalitatīvu gala produktu ar ilgāku kalpošanas laiku.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 10. aprīlis plkst. 11:35

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021. gada. Tā ikgadējā...

2019. gada 03. aprīlis plkst. 23:40

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma...

2019. gada 21. marts plkst. 15:44

Dramatiskā situācija uz Latvijas ceļiem turpina negatīvi pārsteigt autovadītājus ar dažāda apmēra...

2019. gada 13. marts plkst. 8:01

Ceļu un tiltu būves uzņēmuma AS A.C.B. attīstība sadalāma četros nozīmīgos etapos;...

2019. gada 01. marts plkst. 7:18

Galvaspilsētas satiksmes infrastruktūras projektiem Rīgas domes Satiksmes departaments šī gada...

Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2019. gada 10. jūnijs plkst. 10:38

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai...

2019. gada 05. jūnijs plkst. 11:37

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs...

2019. gada 30. maijs plkst. 16:19

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas...

2019. gada 30. maijs plkst. 8:56

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava...

2019. gada 28. maijs plkst. 15:48

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī...

2019. gada 28. maijs plkst. 12:33

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk...

2019. gada 27. maijs plkst. 11:38

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares,...

2019. gada 22. maijs plkst. 10:58

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski...

2019. gada 21. maijs plkst. 16:17

Būvniecības, remonta un sadzīves preču tirgotājs «Kesko Senukai Latvia» šā gada rudenī...

2019. gada 20. maijs plkst. 12:07

Mediju un publiskajā telpā izvirzītās arodbiedrības LAKRS prasības par 7,00 eiro stundas likmi...