Jaunākais izdevums

Kviešu cena pirmdien Eiropas tirgū sasniedza rekordaugstu līmeni saistībā ar Indijas lēmumu aizliegt kviešu eksportu.

Kviešu cena palielinājusies līdz 435 eiro tonnā.

Indija, kas ir pasaulē otrā lielākā kviešu ražotāja, sestdien paziņoja, ka aizliegs kviešu eksportu, jo ārkārtīgi karstie laikapstākļi martā negatīvi ietekmējuši ražu.

Pasaules stabilitātei ļoti svarīgā kviešu fronte 

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un...

Indija skaidro, ka tādēļ tā ir noraizējusies par valsts iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku.

Kviešu cena pasaules tirgū strauji palielinājusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas līdz šim nodrošināja 12% no kopējā kviešu eksporta pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Karš Ukrainā – jauni izaicinājumi arī lauksaimniekiem

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists, 18.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš marta, kad Krievijas agresija Ukrainā tika sodīta ar plašām ekonomiskajām sankcijām un Krievijas izolāciju, esam saskārušies ar šo norišu pirmajām sekām. Vispirms jau tā ir visaptveroša un noturīga inflācija, jauni izaicinājumi energoresursu un citu izejvielu pieejamībā, tā ir daudzu nozaru pārorientēšanās uz citām piegāžu ķēdēm.

Viena no visplašāk ietekmētajām nozarēm ir lauksaimniecība, – daudzas pasaules valstis ar bažām raugās uz to, kā sarūk kviešu, kukurūzas, saulespuķu eļļas pieejamība. Savukārt lauksaimnieki visvairāk to izjūt minerālmēslojuma pieejamībā un cenu pieaugumā, kā arī dārgākā degvielā. Vienlaikus ar izejvielu pieejamību, apgrūtināta ir arī lauksaimniecības produktu loģistika. Karš Ukrainā ir apturējis lielu daļu no šogad plānotā eksporta, tomēr Eiropas, ASV un citu valstu atbalsts Ukrainas cīņā pret agresorvalsti liek saredzēt gaismu tuneļa galā.

Lielākā problēma – transporta ceļi

Pēc aptuvenām aplēsēm Ukrainas daļa pasaules kviešu eksportā bija ap 10%, bet Krievijas – vēl 16%. Pieņemot, ka daļa no šiem eksporta apjomiem tiek atcelti (kara vai sankciju dēļ), tas rada lielu ietekmi uz pasaules tirgu. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija šobrīd runā par globālu pārtikas krīzi, kas īpaši varētu apdraudēt Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Attiecībā uz Ukrainu pamata problēma ir nodarītie postījumi ostām un sauszemes transporta infrastruktūrai – šā gada martā Ukrainas graudu eksports bija četras reizes mazāks nekā februārī. Kviešu cenas ir pieaugušas no aptuveni 200 eiro par tonnu pagājušā gada nogalē līdz 350 eiro par tonnu šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un bruņumašīnām vai tos pārvietojot uz draudzīgo spēku pusi, laika var neatlikt apsēt laukus.

Krievijas karš un tās briesmīgie noziegumi Ukrainā radījuši visai pamatotas bažas par pietiekamām pārtikas izejvielu piegādēm globālā līmenī. Ja karš ievelkas, tad problēmas šajā ziņā var būt būtiskas.

Attiecīgi ļoti jutīgi uz jebkādiem pavērsieniem šajā reģionā turpina reaģēt kviešu cena. Kopš februāra līdz 8. martam ASV preču biržā kviešu piegāžu līgumu cena bija palēkusies par 75%. Kopš tā brīža kviešu cena biržā gan atkal ir samazinājusies par 15%.

Savukārt Parīzes preču biržā kviešu cena pieaugusi virs 380 eiro par tonnu (cena marta pirmajā galā bija palēkusies arī virs 400 eiro par tonnu), kur, piemēram, pagājušā gada vasarā tie bija 189 eiro par tonnu, bet pirms šī kara – 280 eiro par tonnu. Tas ir pieaugums attiecīgi par 100% un 36%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās pasaules malās uz ekonomisko procesu – un reizē izaicinājumu – skatuves arvien uzstājīgāk vienu no galvenajām lomām sākusi spēlēt paaugstināta inflācija. Daudz kas liecina, ka kādi tās augstākie punkti ir vien priekšā.

Bieži vien par šādu straujāku aktuālo kopējo patēriņa cenu pieaugumu vairāk atbildīgs ir enerģijas cenu lēciens. Tiesa gan, uz vietas nestāv arī, piemēram, pārtikas cena. To baro gan tas pats energoresursu cenu pieaugums, gan, piemēram, bažas, ka nākotnē būs vērojama slikta vairāku svarīgāko pārtikas izejvielu raža.

Rezultātā, piemēram, Apvienoto Nāciju apkopotā globālā FAO Food Price indeksa vērtība oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājusies vēl par 3%. Tas nozīmē, ka gada skatījumā šī pasaules pārtikas izejvielu cenu virzību raksturojošā indikatora vērtība ir pieaugusi jau par 31,3%. Pieejamie Apvienoto Nāciju dati liecina, ka graudaugu cena gada laikā palēkusies par 22,4%. Savukārt piena produkti un gaļa gada laikā kļuvuši attiecīgi par 15,5% un 22,1% dārgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas. Kā intereses pārstāv "mūsu" Ekonomikas ministrija un valdība?

Kristīne Lazdoviča, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece un docente, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vasaras kviešu sēkla maksāja aptuveni 300 eiro tonnā, taču patlaban kviešu cena var sasniegt pat 500 eiro par tonnu, tādējādi vasaras kviešu sēklas cena šogad var pieaugt par 65-70%, atklāja sēklu tirgotāja SIA "Scandagra Latvia" Sēklu produktu grupas vadītāja Zanda Miltiņa.

Tāpat cena pieaugusi arī zirņu sēklas materiālam - ja pērn cena par tonnu bija vidēji 400-450 eiro, tad šogad tā sasniedz pat 600 eiro tonnā, kas ir par aptuveni 35% vairāk.

"Protams, katram kultūraugam šis cenas sadārdzinājums var būt pilnīgi citādāks, tie var būt kā 10%, tā līdz pat vidēji 70%," skaidroja Miltiņa.

Vienlaikus, kā pauda Miltiņa, pērn kopumā tika ievāktas ļoti sliktas ražas griķu sēklai un vīķu sēklai. Attiecīgi patlaban tirgū šī sēklas materiāla ir pat ļoti maz, tas praktiski ir nepieejams, vai maksā ļoti dārgi.

"Vietējie sēklaudzētāji saņem pieprasījumus no ārzemēm, kur pircēji ir gatavi maksāt pat neadekvātu cenu, lai tik sēklas materiālu varētu iegādāties," sacīja Sēklu produktu grupas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Apdrošināt mežu – apdrošināt nākotni

Kristīne Komarovska, 19.07.2022

"Reinsons un Partneri" vadītājs, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātājs Reinis Reinsons.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu aizsardzības tematika Latvijā pēdējās nedēļās kļuvusi aktuāla, īpaši saistībā ar karstuma vilni un mežu ugunsgrēkiem – šogad to skaits sasniedzis jau 236, kas valsts līmenī (ap 200 ha izdegušo platību) nav pārlieku daudz, bet individuāli var nozīmēt lielus zaudējumus mežu īpašniekiem. Šis ir īstais laiks, lai parūpētos par sava meža vērtību, kas ir droša garantija un investīcija nākotnē. Ko nozīmē apdrošināt mežu un kam jāpievērš lielāka uzmanība, to darot?

Par to saruna ar "Reinsons un Partneri" vadītāju, mežu apdrošināšanas produkta izstrādātāju Reini Reinsonu.

Parasti apdrošināšana saistās ar OCTA, KASKO, jūs darbojaties tik specifiskā apdrošināšanas veidā kā lauksaimniecība, kā nonācāt līdz tam?

Man kā jau daudziem apdrošināšana kādreiz likās kā kas mītisks, ne līdz galam izprotams, kur svarīgākais uzrakstīts, tā teikt, maziem burtiņiem. Pēc izglītības un aicinājuma esot agronomam, ikdienā praktiski sadarbojoties ar zemniekiem, dzirdēju dažādu pieredzi par sējumu apdrošināšanu. Likās, ka idejai par to, ka zemnieks pats apdrošina savus laukus un neprasa kompensācijas valstij, jābūt labai un jāstrādā. Pat pilsētniekiem, kuri parasti raugās uz lauksaimnieku kompensācijām negatīvi, jābūt priecīgiem, ka zemnieki paši uzņemas risku vadību. Tomēr atsauksmes bija dažādas. Tas raisīja interesi izprast un panākt, lai viss strādā. Sāku kā sējumu zaudējumu novērtēšanas eksperts, tomēr visai drīz sapratu, ka galvenais uzdevums varētu būt vienkāršs – padarīt sējumu apdrošināšanu saprotamu zemniekiem un zemnieku rūpes saprotamas apdrošinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pieauga, bet naftas cenas kritās, mazinoties investoru bažām par gaidāmu Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Krievija deva cerības uz deeskalāciju saspīlējumā ar Rietumiem, paziņojot, ka tā atvelk daļu no karaspēka, kas koncentrēti pie Ukrainas robežas.

Rietumvalstu līderi atzinīgi novērtēja šo paziņojumu, bet aicināja pārbaudīt, vai karaspēka atvilkšana tiešām notiek. ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai joprojām "lielā mērā" ir iespējamība, tomēr krīzes diplomātisks atrisinājums vēl ir sasniedzams.

"Lai gan riski saglabājas paaugstināti, šis izskatās pēc liela soļa pareizajā virzienā un investori kā visi citi atviegloti nopūšas," sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori arī bija nobažījušies par to, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu ieņemt agresīvāku nostāju procentlikmju pacelšanā, lai iegrožotu inflāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķu prognozes par kara un sankciju ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā pieaudzis par 4,8%, salīdzinot ar 2020.gadu, liecina Centrāl;as statistikas pārvaldes dati. Ekonomisti norāda - līdz šim bija pamats domāt, ka 2022. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes perspektīvas ir labas, taču Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis politisko, kā arī ekonomisko situāciju pasaulē, un tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.

Komentē bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš:

Aizvadītās nedēļas laikā pasaule ir strauji mainījusies, mainīsies arī ekonomika un politikas prioritātes. Ir cerība, ka Ukrainas sekmīgā pretestība iebrukumam un ekonomiskais pretspiediens liks tai apturēt agresiju, bet ir jārēķinās ar risku, ka karš var turpināsies arī ilgi. Tādā gadījumā Latvijas un visas Eiropas politikā drošības nostiprināšanas mērķis vēl ilgu laiku gūs virsroku pār labklājības celšanu tuvākajā nākotnē. Tā kā dzīvojam bīstamākā pasaulē, ir jābūvē ekonomika, kas būs noturīga pret satricinājumiem, kā arī jāizmanto ekonomika kā ierocis miera labā.

Šogad Latvijas ekonomikas sniegumu lielā mērā noteiks pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktais sankciju režīms. Jau šobrīd apstiprinātie pasākumi ir skarbi, Krievija būs tikai viena no trīs pasaules valstīm (kopā ar Irānu un Ziemeļkoreju), kurai ir liegta pieeja SWIFT. Turklāt tas iespējams vēl nav stingrākais līmenis, ASV ir arī iespēja aizliegt bankām, kas strādā ASV, veikt jebkādus darījumus ar Krieviju, tas padarītu norēķinus ar šo valsti praktiski neiespējamus, atslēgšana no SWIFT ir tikai liels apgrūtinājums. Arī šāda soļa iespēja tiek vērtēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Cūkkopības nozares pastāvēšana ir apdraudēta

Jānis Goldbergs, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cūkaudzētāji jau pusotru gadu ražo cūkgaļu, ko pārdod zem pašizmaksas. Ir nepieciešams ilgtspējīgs nozares pastāvēšanas modelis, kas spētu sadzīvot gan ar inflāciju, gan Zaļā kursa prasībām. Par realitāti nozarē, risinājumiem un vajadzībām izjautājām LOSP valdes locekli un Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktori Dzintru Lejnieci.

Vai cūkgaļas ražošana 2021. gadā Latvijā samazinājās? Kas ietekmē nozari šobrīd?

Ražošana vēl nav samazinājusies. Aptuveni pusotru gadu nozare dzīvo zem pašizmaksas. Patiesībā labāk jau nekļūst, jo izejvielām ceļas cenas. 70% ietekme uz cūkgaļas pašizmaksu ir barības cenas pieaugums. Graudu cena pagājušajā nedēļā sasniedza 400 eiro par tonnu, bet vēl pērn kviešu cena bija 230 eiro par tonnu. Cenas pieaugums ir gandrīz divas reizes. Cenu stāsts ir arī par soju, rapsi, eļļu un citiem produktiem, kas veido cūku barības bāzi. Visām barības vielām ir cena pieaugusi, bet cūkgaļas cena pagājušajā gadā pat ir samazinājusies.

Kāda bija starpība pagājušajā gadā starp iepirkuma cenu un pašizmaksu, piemēram, vienam kilogramam dzīvsvarā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV akciju cenas ceturtdien nedaudz pieauga, bet Eiropas akciju cenas ievērojami kritās un naftas cena īslaicīgi pakāpās virs 100 ASV dolāriem par barelu pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā.

Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās par apmēram 4%, investoriem izpārdodot akcijas, savukārt zelts kā drošs investīciju patvērums padārdzinājās līdz vairāk nekā 1923 dolāriem par unci.

"Krievijas jaunais agresijas vilnis pret Ukrainu aptumšoja globālo ekonomiku, jo augstāka naftas cena draud saasināt inflācijas riskus," sacīja "Western Union Business Solutions" analītiķis Džo Manimbo.

"Krīzes gaisotne Austrumeiropā var pamudināt centrālās bankas atgriezties [ekonomikas] atbalsta režīmā, ja akciju cenas turpinās kristies."

Reaģējot uz Krievijas ofensīvu Ukrainā, "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 105 dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2014.gada. Alumīnija un kviešu cenas pieauga līdz rekordaugstiem līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pirmdien pieauga, Krievijas rubļa vērtība kritās, ASV un Eiropas akciju cenas pārsvarā saruka pēc tam, kad pasaules lielvalstis noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā.

Rietumvalstis pastiprināja sankcijas pret Maskavu, ASV un Kanādai aizliedzot visas transakcijas ar Krievijas centrālo banku un Eiropas Savienībai (ES) pievienojot sankciju sarakstam Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvus sabiedrotos.

Papildināta - Krievijas rubļa vērtība strauji samazinās 

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji...

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 100 ASV dolārus par barelu, naftas cenām sasniedzot augstākos līmeņus kopš 2014.gada.

Gan naftas cenu kāpums, gan alumīnija, niķeļa un kviešu cenu pieaugums atkal pastiprināja bažas par inflāciju.

"Krievijas energoresursu piegādes ir ļoti apdraudēta, vai nu Krievijai izmantojot to apturēšanu kā ieroci, vai tām pazūdot no tirgus sankciju dēļ," sacīja "Rystad Energy" vecākā naftas tirgus analītiķe Luīze Diksone.

Krievijas rubļa vērtība kritās līdz rekordzemam līmenim, Rietumvalstu noteiktajām sankcijām ietekmējot Maskavu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 33 892,60 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,2% līdz 4373,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,4% līdz 13 751,40 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,4% līdz 7458,25 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,7% līdz 14 461,02 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 1,4% līdz 6658,83 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 4,5% līdz 95,72 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 3,1% līdz 100,99 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 1,1268 līdz 1,1220 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,3409 līdz 1,3418 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 115,55 līdz 114,93 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 84,03 līdz 83,59 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās salīdzinājumā ar gadu iepriekš, atklāja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" dibinātājs Edgars Ruža.

"Runājot par nākamo sezonu, kas patiesību sakot, jau ir sākusies, jo ziemāji ir jau iesēti - zemnieki saskārušies ar situāciju, ka ir grūtības pabarot iesētos augus, jo minerālmēslu cenas ir vairāk nekā trīskāršojušās, gandrīz četrkāršojušās - cenu kāpums ir vēl lielāks nekā pašiem graudiem," atzina pārstāvis, piebilstot, ka galvenokārt runa ir par minerālmēsliem no Krievijas.

Turklāt, kā prognozēja Ruža, minerālmēslu cenām īpašs kritums nav paredzams.

"Situācija stimulē minerālmēslu lietošanas samazināšanu, kas ir labi apkārtējai videi, taču rada sarežģījumus lauksaimnieciskajā ražošanā, kuru rezultātus pagaidām grūti prognozēt - varbūt būs mazāka raža, varbūt ražas apjoms būs labs, taču graudu kvalitāte zema," atzīmēja "Latraps" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā ir satricinājis lauku zemes tirgus cenas, kas pēdējo mēnešu laikā ir paaugušās daudz straujāk, nekā tas bijis novērojams iepriekš, jo zemi vēlas iegādāties ne tikai, lai uz tās nodarbotos ar pārtikas ražošanu, bet arī, lai izmantotu enerģētika.

To rāda SIA Latio dati. “Interesi par lauksaimniecības zemes iegādi izrāda ne tikai pašmāju jaunie un arī stabili augošie lauksaimnieki, bet arī ārzemnieki, kuri vēlas nodarboties ne tikai ar lauksaimniecību, bet arī ar enerģētiku – it īpaši saules paneļu parku ieceru realizāciju,” stāsta SIA Latio Mežu un lauksaimniecības zemju pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Viņš atzīst, ka lauku zemes cenu pieaugums iepriekšējos gados ir novērots ap 10%, bet pēdējo mēnešu laikā ļoti strauji pieaudzis tieši vislētāko lauku zemju cenu apmērs. “Tās zemes, kuru cena 2020. gadā bija ap 800 eiro par hektāru, tagad maksā jau ap 2000 eiro, un tās lielākoties ir Latgalē,” uz lūgumu minēt, kāds ir šis cenu pieaugums, atbild S. Lūkins. Viņš norāda, ka tajā pašā laikā kvalitatīvām lauksaimniecības zemēm šis cenu pieaugums procentuālā izteiksmē ir ap 10–15%, kaut arī, protams, ja zemes hektārs maksāja ap 7000 eiro, tad tagad tā cena jau sasniegusi 8000 eiro, tas tik un tā ir ļoti būtisks pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jautājumi par graudiem ir ļoti karsti, bet uz tiem nav atbilžu

Māris Ķirsons, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Domāju, ka pircējam pašlaik vēl ir grūti saprast, kāda ir maizes patiesā cena," intervijā Dienas Biznesa saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Fragments no intervijas

Jāņem vērā, ka miltu ražotāji rudenī pat prognozē miltu cenu pieaugumu, ko savukārt ietekmēs graudu cenas pasaulē, kas atkal tiek ietekmētas no karadarbības Ukrainā un Krievijas izslēgšanas no graudu tirgus. Jautājumi par graudiem ir ļoti karsti, bet uz tiem nav atbilžu.

Proti, vai Krievija vispār pārdos graudus un vai tās graudus kādas valstis iegādāsies, vai Ukrainas graudi nonāks tirgū, vai šajā valstī ir iesēta labība un vai tā tiks novākta? Cik ilgi turēsies salīdzinoši augstā graudu cena pasaules biržā, nav iespējams pateikt. Tāpēc arī par kaut kādu cenu līmeni rudenī pašreizējos apstākļos var tikai spekulēt, bet to nav iespējams prognozēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotāji šobrīd piedzīvo vēl nebijušu izejvielu cenu pieaugumu, atzina AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Viņš uzsvēra, ka graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā, kas atsauksies arī uz produkcijas cenām veikalu plauktos, un diemžēl šobrīd nav signālu, ka situācija varētu mainīties.

"Jau kopš pagājušā gada ražas sākuma, saskaramies ar nemitīgu cenu paaugstinājumu graudiem. Krievijas izraisītais karš Ukrainā tam visam ir pielējis vēl eļļu ugunij. Kopš februāra beigām esam pieredzējuši vēl nebijuši izejvielu cenu pieaugumu. Kviešu cena šobrīd ir divas reizes augstāka nekā gadu atpakaļ, kas ir ļoti liels un nepieredzēts cenu kāpums. Graudaugu cenas šobrīd ir vēsturiski visaugstākajā punktā. Diemžēl, mēs šobrīd neredzam signālus, ka situācija varētu mainīties, jo kopumā tirgus ir ļoti jūtīgs. Cenas aug arī energoresursiem, naftai, gāzei un pārējām izejvielām," atzina Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru