Karstuma uzplūdiem, pavērsieniem karā un protekcionismam var būt pa spēkam iekustināt vēl vienu pārtikas inflācijas vilni

Šī vasara pasaulē varētu izvērsies pati karstākā vēsturē. Karstuma viļņi nozīmējuši arī sausumu, kas savukārt sev līdzi nesis izaicinošus apstākļus vairāku populārāko kultūraugu labai ražai.

Karsts un sauss laiks ir vērojams ne tikai Eiropā. Tāds tas ir arī ASV un Ķīnā. Rezultātā tas negatīvi ietekmē dažādu augļu, ogu un pat piena izlaidi. Vismaz šobrīd, piemēram, Eiropā tiek runāts par lielu kaitējumu olīvu un tomātu ražai. Karstuma apdegumi gan esot skāruši visu, sākot no vīnogām līdz melonēm un baklažāniem. Vēl tiek norādīts, ka šādi apstākļi negatīvi ietekmē bišu aktivitāti un tai komplektā nākošo apputeksnēšanu. Tiek, piemēram, ziņots, ka laiks ir bijis tik karsts, ka govis Dienvideiropā ražo mazāk piena. Protams, tas, cik liela negatīva ietekme būs šim sausumam, būs atkarīgs no tā, cik ilgi šādi apstākļi turpināsies.

Lauksaimniecības ķīmijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kompānijas “Agrochema“ uzņēmumu grupas ienākumi 2022.gadā pieauga līdz 512,9 miljoniem eiro, kas ir par 63,5% vairāk nekā 2021. gadā, kad pārdošanas ieņēmumi veidoja 313,7 miljonus eiro.

Grupas neto konsolidētā peļņa 2022. gadā bija 10,96 miljoni eiro, bet 2021. gadā – 3,85 miljoni eiro.

“Vislielākā ietekme uz ieņēmumu pieaugumu bija mūsu galveno darbības virzienu – mēslošanas līdzekļu un graudu – tirgus cenu kāpumam. Pozitīvi ietekmēja operatīvi pieņemtie pareizie lēmumi, kā arī nepārtrauktā uzņēmumu grupas biznesa modeļa pilnveidošana ļāva mums laikus reaģēt uz ārkārtīgi strauji mainīgajiem tirgus apstākļiem un izmaiņām,“ stāsta “Agrochema“ ģenerāldirektore Audronė Kuskytė.

Viņa uzsver, ka, lai gan 2022. gadā lauksaimnieki reaģēja uz augošajām mēslojuma cenām un pirka tos par 20-30% mazāk, grupai izdevies saglabāt tādu pašu mēslojuma pārdošanas apjomu tonnās kā 2021. gadā.

AS "Balticovo" putnu barības ražošanai šogad plāno iegādāties līdz 100 000 tonnu Latvijas zemnieku audzēto graudu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Viņš informē, ka uzņēmums ir noslēdzis Latvijas zemnieku audzēto graudu pirkšanas līgumus par gandrīz visu plānoto nepieciešamo apmēru līdz nākamā gada ražai. Līgumu slēgšana sākta šā gada martā.

"Mācoties no pērnā gada pieredzes, kad graudu piegādes ķēdes bija traucētas un to cenas pieauga eksponenciāli, šogad īpašu akcentu likām uz agru graudu piegāžu līgumu slēgšanu," atzīmē Mhitarjans.

Viņš piebilst, ka dējējvista dienā apēd līdz 120 gramiem barības, kur 70-80% veido kvieši un mieži, tāpēc tā ir būtiska daļa no olas pašizmaksas.

Ražotāja realizācijas cenu pārtikas tirgotājiem, kas nav tā pati cena, ko pircējs redz plauktā, ietekmē dažādi faktori. Lielu daļu cenas veido putnu barība, kuru "Balticovo" gatavo pats no vietējo zemnieku graudiem, nākamās būtiskākās pozīcijas ir darbaspēka izmaksas, piegādes ķēde, iepakojums, putnu veselības uzturēšana, energoresursi un pārstrāde.

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.