Lauksaimniecība

LAD četrām saimniecībām prasa atmaksāt 37,3 tūkstošus eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdu zaudējumiem

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Jau ziņots, ka, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par daļas kompensāciju nepamatotu izmaksu, Zemkopības ministrija (ZM) aicinājusi ikvienu ar ziņām par krāpnieciskām darbībām saistībā ar plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām nodot šo informāciju LAD rīcībā, lai to varētu pārbaudīt un gadījumā, ja tiks konstatēti krāpniecības gadījumi, izmaksātos līdzekļus atgūt.

Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» pērn novembra beigās vēstīja, ka daļa Latgales zemnieku varētu būt rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos cietušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult. Raidījums skaidroja, ka liela daļa zemnieku savas platības kompensācijām vai nu nepieteica, vai arī vēlāk savu pieteikumu atsauca, jo viņu lauki pilnībā neslīka zem ūdens. Vienlaikus bija lauksaimnieki, kuri platības pieteica, nokūla un savu iesniegumu vēlāk neatsauca vai arī aizmirsa to izdarīt, līdz ar to saņēma gan kompensāciju, gan laukus nokūla. Tā kā kompensācijām netika noteikta pēckontrole, attiecīgos gadījumus neesot iespējams identificēt.

Pēc raidījumā vēstītā, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka nedz valdība, nedz par nozari atbildīgā ZM nebija izstrādājusi vienotus un skaidrus, kādā dokumentā fiksētus noteikumus, kuros būtu definēts - kas, par ko un kādā apmērā var saņemt kompensācijas.

Tāpat vēstīts, ka pērn rudenī Latviju piemeklēja ilgstošas lietavas, kuru dēļ daudzviet applūda lauki, nodarot ievērojamus postījumus zemniekiem. Šī iemesla dēļ 29 Latvijas novados tika izsludināta ārkārtas situācija.

Lai kompensētu šo lietavu nodarītos postījumus, Latvijas valdība akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem». Tāpat no šīs budžeta programmas tika nolemts piešķirt 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sēlijā izkrāpti platību maksājumi par tam neatbilstošiem smiltsērkšķiem

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmējiem piederošā SIA «North East Group» Sēlijā atbalstam no valsts deklarējusi tā saņemšanas nosacījumiem neatbilstošas smiltsērkšķu platības, par kurām atbalsts iepriekšējos gadus arī izmaksāts kopumā 250 000 eiro apmērā. Lauku atbalsta dienests (LAD) nolēmis saimniecību sodīt un vēl vērtē, cik lielu summu prasīt atmaksāt atpakaļ.

LAD skaidro, ka dienests kopā ar Latvijas Augļkopju asociācijas speciālistiem veica kontroli saimniecībā un konstatēja, ka smiltsērkšķu audzēšana tur nenotiek atbilstoši pieņemtajai agrotehniskajai praksei. Attiecīgie konkrētās kultūras stādījumi nebija atbilstoši, lai par tiem varētu saņemt atbalsta maksājumus. Līdz ar to LAD izlēma par šīm platībām saimniekam atbalstu neizmaksāt, kā arī piemērot soda sankcijas.

Par 2019.gadu saimniecība nesaņems maksājumus, kas saistīti ar smiltsērkšķu audzēšanu. Turklāt tiks piemērota soda sankcija, kas vienāda ar nepamatoti pieprasītā atbalsta apjomu. Paralēli tiek vērtēts atpakaļ atprasāmā finansējuma apjoms par iepriekšējiem gadiem, jo ir aizdomas, ka arī iepriekšējā gadā smiltsērkšķu audzēšana nav notikusi atbilstoši vispārpieņemtai praksei. Pieteikuma un kontroles rezultāti vēl tiek vērtēti sadarbībā ar nozares ekspertu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ZM: Ja ņemtu vērā plūdos cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu rēķināmi tuvāk 100 miljoniem eiro

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ņemtu vērā pērn laikapstākļu dēļ cietušo lauksaimnieku neiegūto ražu, zaudējumi būtu rēķināmi tuvāk 100 miljoniem eiro, piektdien Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē sacīja Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute.

ZM pārstāve to norādīja, atbildot uz komisijas priekšsēdētājas Lolitas Čigānes (Par!/V) jautājumu, vai apmēram 15 miljonu eiro kompensācija no Latvijas puses ir samērīga, ņemot vērā, ka Eiropas Komisija (EK) šādu pašu summu ir piešķīrusi visām Baltijas valstīm kopā.

Ingiļāvičute skaidroja, ka EK lēma tikai par kompensācijām ziemājiem, savukārt Latvija par kompensācijām lēma arī attiecībā uz citām labības kultūrām, kā arī sienu.

Kopumā tika aprēķināti 20,5 miljoni eiro zaudējumi, savukārt praktiski kompensācijās tika piešķirti 14,8 miljoni eiro. Izmaksātajos apmēram 15 miljonos eiro netika ierēķinātas neiegūtās ražas. «Šajā summā pēc būtības absolūti nebija ņemtas vērā neiegūtās ražas. Tad tā summa būtu jau pie 100 miljoniem, ja rēķinātu neiegūtās ražas,» skaidroja ZM pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bijušās Rīgas cirka ēkas īpašnieces panāk kompensāciju vairāk nekā miljona eiro apmērā

LETA, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa trešdien apmierinājusi bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču Sarmītes Bīviņas un Birutas Kreiles prasību pret Kultūras ministriju (KM) par 1 015 549 eiro lielas kompensācijas izmaksu saistībā ar ēkas nacionalizāciju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietā bija strīds par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi. Tiesa atzina, ka namīpašuma kompensācijas vērtība pārrēķināma pašreizējās cenās kā vērtības noteikšanas brīdi paredzot Ministru kabineta rīkojuma par kompensācijas izmaksu pieņemšanas brīdi, proti 2017.gada 9.augustu, nevis 1995.gada 4.novembri.

Spriedumā secināts, ka 1995.gada 4.novembris kā namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas atskaites punkts nav pamatots, jo tad vēl nebija zināms konkrēts valsts nozīmes kultūras objekta Rīgas cirks sastāvs, kā arī tajā laikā vēl netika lemts par kompensācijas izmaksāšanu.

Līdz ar to kompensācijas vērtība pārrēķināma, ņemot vērā zelta cenu un ASV dolāra kursu 2017.gadā, nevis 1995.gadā, skaidroja tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) sestajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares komersanti diskutēja par gaisa kuģu apkalpošanas pakalpojumu, gaisa kuģu būves un remonta konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī eksporta tirgu paplašināšanu, tai skaitā veicinot preču un pakalpojumu eksportu uz Eiropas Savienības valstīm un Ķīnu.

Pirms valstiskās neatkarības atjaunošanas Latvija bija PSRS militāri rūpnieciskā kompleksa sastāvdaļa, kura ietvaros Latvijā tika veikta militārās un civilās aviācijas gaisa kuģu atsevišķu mezglu būvniecība un gaisa kuģu testēšana, atgādina LAD. Tāpat, Latvijā tika uzturēta kvalitatīva aviācijas tehniskās izglītības bāze. Lai arī gaisa kuģu būvniecība un remonts pēc 1990. gada nav Latvijas vadošo aviācijas apakšnozaru sarakstā pēc produkcijas izlaides vai pievienotās vērtības lieluma, Latvijā ir labi piemēri, kas liecina par gaisa kuģu būves attīstības potenciālu.

1990. gadu sākumā uz Rīgas Civilās aviācijas institūta mācību laboratoriju bāzes izveidotais LNK Group koncerna meitas uzņēmums LNK Aerospace veic Krievijā ražoto civilās aviācijas gaisa kuģu konstrukciju testēšanu. LAS-1 ražo gaisa kuģu virszemes apkalpošanas tehnisko aprīkojumu. Rīgas lidostā darbojas akadēmiskais un profesionālais aviācijas centrs (APAC), kas cita starpā izstrādā jaunu tehnisko apkopju koncepciju gaisa kuģiem, kura balstīta uz konstrukciju un dzinēju vibroakustisko analīzi. Pelegrin ražo ultravieglos vispārējās aviācijas gaisa kuģus ar zīmolu Tarragon. Flight Consulting Group izstrādājis unikālu lidojumu vadības programmatūru ATOM un ir viens no Eiropas lielākajiem biznesa aviācijas lidojumu plānošanas un koordinēšanas centriem. Savukārt Airline Support Baltics, kas pirms dažiem gadiem pārcēlās no Skandināvijas uz Latviju, nodrošina MRO (gaisa kuģu uzturēšana un remonts) pakalpojumus biznesa un komerciālās aviācijas gaisa kuģiem Rīgas lidlaukā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu LAD iepirkumos KP soda trīs meliorācijas uzņēmumus

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt trīs meliorācijas uzņēmumus – SIA «Limbažu Melio», SIA «Bauskas meliorācija» un SIA «Meliorācijas eksperts» – par saskaņotu piedāvājumu sniegšanu Lauku atbalsta dienesta (LAD) administrētā fonda projektu iepirkumos.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu kopumā piemērots naudas sods vairāk nekā 70 tūkstošu eiro apmērā, informē KP.

Saskaņā ar Eiropas Komisijā apstiprināto Lauku attīstības programmu 2014. – 2020. gadam, zemnieku saimniecībām un citiem uzņēmumiem Latvijā ir iespēja saņemt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūras attīstībai. Potenciālajiem atbalsta saņēmējiem – zemnieku saimniecībām – ir jāizstrādā projekts un jānodrošina tā īstenošana vairākos posmos, aptverot meliorācijas sistēmu projektēšanu, topogrāfisko uzmērīšanu, būvniecību un būvuzraudzību, turklāt katrā no posmiem organizējot iepirkuma procedūru. Zemnieku saimniecībām ir iespēja piesaistīt projektu vadītājus, kas to vārdā veic visas ar iepirkumu organizēšanu, dokumentu parakstīšanu un iesniegšanu nepieciešamās darbības. Savukārt fonda finansējuma piešķiršanu projektiem administrē un uzrauga LAD.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie plūdu kompensāciju saņēmēji – Latgales ražotāji – norāda: valsts subsīdijas tikai daļēji ļauj segt plūdu nodarīto skādi

Tomēr daļa zemnieku palikuši bez kompensācijām, jo savus iesniegumus atsauca un mēģināja laukus nokult. Cita daļa zemnieku pieteikumus kompensācijām vispār neiesniedza, jo uzskatīja, ka visi lauki nav zem ūdens. Jāatgādina, ka LTV raidījums De Facto ziņoja – radušās aizdomas, ka daļa Latgales zemnieku rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos bojāgājušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult.

Lielākais valsts kompensācijas apjoms par plūdos bojāgājušajām platībām izmaksāts augkopības uzņēmumam z/s Kotiņi, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā publiskotais kompensāciju saņēmēju saraksts. Viļakas novada z/s Kotiņi izmaksāti 268 tūkstoši eiro. «Tik smagi nekad nav bijis kā šogad. Mūsu saimniecība ir sēklkopības saimniecība un izmaksas ir no 600 līdz 1200 eiro/ha. Kompensācijās saņēmām 15–30% no tā, kas ir zaudēts,» stāsta Kotiņu saimnieks Aldis Ločmelis. Viņa saimniecībā nav izdevies nokult aptuveni 40% no sējplatībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir gan skaidrs, ka tas nav īsā laikā atrisināms jautājums, bet ir visai garš un dārgs process, taču šajā virzienā ir jāstrādā jau šodien, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) septītajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Šorīt nozares komersanti diskutēja par pasažieru pārvadājumiem un tūrismu, apskatot divus attīstības virzienus: lidojumu galamērķu savienojamības attīstība no Latvijas valsts nozīmes civilās aviācijas lidlaukiem un aviācijas infrastruktūras uzturēšana un attīstība pasažieru apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanai.

Viens no Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu 2014.‒2020. gadam rīcības virzieniem ir veicināt konkurētspējīgu tūrisma produktu attīstību, atbalstot jaunu, inovatīvu, ar augstāku pievienoto vērtību tūrisma produktu izstrādi, tostarp attīstot infrastruktūru tūrisma izaugsmei, norāda LAD. Augstākas pievienotās vērtības tūrisma pakalpojumu patērētāji ir maksātspējīgi ārvalstu tūristi, kas nokļūšanai uz tūrisma galamērķi galvenokārt izmanto gaisa transportu. Līdz ar to tūrisma nozare Latvijā – tāpat kā citur pasaulē ‒ ir ļoti atkarīga no gaisa transporta pieejamības un kvalitātes. Apmēram 45% (800 tūkst.) no visiem tūristiem 2016. gadā nokļūšanai Latvijā izmantoja gaisa transportu un vidēji tērēja 62 eiro diennaktī, kas ir vairāk nekā citi ceļotāji (54 eiro), liecina LAA pētījuma dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Cilvēki kļūst aizvien izdomas bagātāki, lai tikai varētu saņemt ES maksājumus.

Pagājušajā gadā Lauku atbalsta dienests (LAD) nav izmaksājis atbalstu par pieteiktiem 74 ha pupiņu un ķirbju platībām, ietaupot 65 tūkstošus eiro.

Par to Dārzkopju konferences dalībniekus piektdien informēja LAD direktore Anna Vītola-Helviga. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka cilvēki kļūst aizvien izdomas bagātāki, lai tikai varētu saņemt ES maksājumus. Ja iepriekšējos gados tika konstatētas problēmas ar garšaugu kultūrām – ķimenēm un koriandru, tad pērn parādījās pupiņas un ķirbji.

Pavisam LAD pērn lauksaimniekiem dažādos maksājumos izmaksājis aptuveni 600 miljonus eiro.

Asociācijas Latvijas Dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš zina teikt, ka pupiņu lauki atradās Neretas pusē. Tās īpašnieks ir firma, kas reģistrēta Rīgā un pieder Lietuvas pilsoņiem. Pēc lauku apskates un kontrolēm tika konstatēts, ka šo kultūraugu skaits neatbilst prasībām, kā arī ķirbji iesēti pārāk vēlu. Visticamāk, šajā gadījumā var sekot tiesvedība ar LAD, jo lietā iesaistītas lielas naudas summas, piebilda J. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) ceturtajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Šodien nozares spēlētāji diskutēja par finanšu sektora pakalpojumiem esošo aviācijas nozares uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, kā arī jaunu preču, pakalpojumu un uzņēmumu attīstībai. Pasākuma noslēgumā A. Kokars secināja, ka abu pušu starpā nepieciešama biežāka informācijas apmaiņa, lai palielinātu izpratni vienam par otru.

Aviācijas nozares (gaisa transports, aviotransporta palīgdarbības, kravu iekraušana un izkraušana, pārējās transporta palīgdarbības) kopējais neto apgrozījums 2016. gadā veidoja apmēram 1,1 miljardu eiro, un aviācija un saistītās nozares veidoja apmēram 2,5% no valsts IKP (tiešā, netiešā, inducētā un katalītiska ietekme, tūrisms, pasta darbība), kas bija līdzvērtīgi kokapstrādei (2,7%) un pārtikas rūpniecībai (2,6%).

Aviācijas nozares apjomam un īpatsvaram IKP ir tendence pieaugt, un šī tendence saglabāsies pie nosacījuma, ja nenotiks globāla krīze, ievērojami nepieaugs aviācijas degvielas cenas, vērtē LAD. E-komercijas attīstība paver iespējas reģionāla aviācijas kravu loģistikas centra izveidei Rīgā. Nozares izaugsmes iespējas ietekmē arī lidsabiedrības airBaltic un Rīgas lidostas straujā attīstība, izveidojot Latvijas galvaspilsētu par Baltijas jūras reģiona pasažieru pārvadājumu gaisa satiksmes mezglu. Tāpat jomas izaugsmē svarīga jaunu aviācijas biznesa jomu attīstība, tai skaitā tālvadības gaisa kuģu (dronu) aparatūras un programmatūras ražošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par 2,8 miljoniem eiro atjaunots Rīgas HES Ikšķiles aizsargdambis

Zane Atlāce - Bistere, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikšķilē pirmdien, 6.augustā atklāts VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ) atjaunotais Ikšķiles aizsargdambis pie Rīgas HES ūdenskrātuves. Projekta kopējās izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, tajā skaitā 85% jeb 2,38 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet 15% jeb 0,42 miljoni eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums, informē ZM.

Rīgas HES Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana no plūdu riskiem pasargās ap 1500 iedzīvotājus, kas dzīvo plūdu draudu skartajā 252 ha Ikšķiles pilsētas teritorijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību, palielinot dabas teritoriju vērtību un pievilcīgumu, kā arī uzlabojot Ikšķiles iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pirms atjaunošanas Ikšķiles aizsargdambis ekspluatācijā bija 40 gadus, tā konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedza 30%, deformācijas šuvēm - 70%, bet asfaltbetona segumam - 40 %, līdz ar to aizsargdambis bija neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bija nepieciešama tā atjaunošana, lai nodrošinātu drošu aizsargdambja ekspluatāciju turpmākos 20 gadus un aizsargātu Ikšķiles pilsētu un tās iedzīvotājus no plūdu riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas interese par mazajām un vidējām zemnieku saimniecībām tieši saistīta ar Eiropas Savienības atbalsta politikas izmaiņām un, visticamāk, Latvijā nesīs jaunus nodokļu atvieglojumus un kreditēšanas politiku

Līdz šim valstī īstenotā lauksaimniecības politika ir bijusi veidota par labu lielajām zemnieku saimniecībām, bet mazo un vidējo saimniecību vajadzības nav uzklausītas, tā teikts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga oficiālajā paziņojumā presei šā gada jūnijā. Dienas Bizness mēģināja rast izskaidrojumu, kādēļ valsts lauksaimniecības politika pēc nemainīga attīstības virziena kopš 2004. gada maija var piedzīvot krasas pārmaiņas nākamajā Eiropas budžeta plānošanas periodā.

«Latvijā daudzviet saimnieko lielās zemnieku saimniecības, kur ar lauksaimniecības tehniku apstrādā lielas zemes platības, bet nodarbina maz cilvēku. To veicinājusi līdz šim īstenotā lauksaimniecības politika, kura veidota par labu lielajām saimniecībām, aizmirstot par mazo un vidējo saimniecību vajadzībām. Šāda politika veicinājusi darba vietu trūkumu un iedzīvotāju skaita mazināšanos reģionos, kam lavīnas efektā sekojusi skolu slēgšana. Lielāks atbalsts ģimeņu saimniecībām ļautu palielināt iedzīvotāju skaitu reģionos,» šādu atklāsmi pauda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Latvijā ir efektīva gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēma, tā var ieņemt vadošo lomu kompetenču un tehnoloģiju pārneses projektu veicināšanā Eiropas Savienībā, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) piektajās brokastīs norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Ieintersētās puses diskutēja par aeronavigācijas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanu, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu kompetenču centra izveidi. Latvijas gaisa telpas satiksmes vadību un ar to saistītos aeronavigācijas pakalpojumus Latvijā nodrošina VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS). Tā kā pasažieru skaita straujais pieaugums Rīgas lidostā nav bijis iespējams bez kvalitatīvas aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas gaisa kuģiem, LAD uzskata, ka LGS ir moderns, attīstīts un ekonomiski efektīvs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs. Kvalitatīvu, drošu un efektīvu aeronavigācijas pakalpojumu pieejamība ir būtisks priekšnoteikums Latvijas aviācijas infrastruktūras attīstībai, un patlaban LGS sniedz atšķirīgus pakalpojumus un tehnoloģisko nodrošinājumu vairākām gaisa satiksmes vadības pakalpojumu lietotāju grupām. Runa ir par tranzīta pārlidojumiem, Rīgas lidostas aeronavigācijas nodrošinājumu, aeronavigācijas nodrošinājumu reģionālajos lidlaukos, vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanu un militāro aviāciju. Tāpat strauji attīstās tālvadības gaisa kuģu jeb dronu izmantošana, un tuvāko gadu laikā būs jārod tehniskie, kā arī tiesiskie risinājumi, lai droni vienlaikus ar pilotējamo gaisa kuģu aviāciju kopīgi varētu izmantot vienoto gaisa telpu. Tā kā dronu izmantošana paredzēta plašam lietotāju lokam, būs nepieciešama lietotājiem draudzīga informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju infrastruktūra, un ar to saistītajām procedūrām ir jābūt iespējami vienkāršām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima vērtēs iespēju aicināt izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijā

LETA, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība «Zemnieku saeima» šonedēļ vērtēs iespēju aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Rīt [7.novembrī] mums ir ārkārtas valdes sēde. Mēs, iespējams, izskatīsim aicinājumu valdību izsludināt ārkārtas situāciju visā Latvijas teritorijā,» teica Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa norādīja, ka, izsludinot ārkārtas situāciju visā Latvijas teritorijā, lauksaimniekiem būs vienkāršāk risināt jautājumus ar kreditoriem, kā arī tas ļautu valstij precīzāk aprēķināt klimatisko apstākļu izraisītos kopējos zaudējumus.

«Pamata problēma, kāpēc situācija ir tik smaga, ir tāpēc, ka valsts ilgstoši nepietiekami ir ieguldījumis meliorācijas sistēmu uzturēšanā un rekonstrukcijā,» piebilda Dzelzkalēja-Burmistre.

Tāpat viņa atzīmēja, ka nākamā gada pavasaris lauksaimniekiem būs grūts laiks, jo daudzām saimniecībām var trūkt resursu, lai sāktu nākamo sezonu. «Nākamā sezona būs smaga, jo šogad daudzviet nenovāca ražu, kā arī slapjajos rudens laika apstākļos nevarēja iesēt ziemāju kultūras. Tas nozīmē, ka pavasarī būs jāsēj vasarāji, bet sēkla nebūs viegli pieejama un tā droši vien arī nebūs lēta. Tāpat būs jāpaveic ļoti lieli apmēri, jo, kad zemniekie iesēj gan ziemājus, gan vasarājus, darbi starp rudeni un pavasari sadalās. Vasarāju kultūrām ir arī zemāks ražības līmenis nekā ziemājiem,» klāstīja «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Sniegs 3,46 miljonu eiro atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi izmaksāt 3,46 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu rudens lietavās cietušajiem Latvijas zemniekiem, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Tādējādi tikšot pildīts EK prezidenta Žana Kloda Junkera dotais solījums palīdzēt posta piemeklētajiem Latvijas lauksaimniekiem.

EK piešķirtais 3,46 miljonu eiro atbalsts Latvijai būs daļa no kopumā 15 miljonu eiro lielā atbalsta trim Baltijas valstīm un Somijai. Piešķirtais finansējums valstīm būs jāizlieto līdz 2018.gada 30.septembrim.

Latvija oktobrī nosūtīja EK lūgumu sniegt atbalstu plūdos cietušajam lauksaimniecības sektoram.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece pastāstīja, ka 5.oktobrī ZM nosūtījusi vēstuli ES Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, kurā norādīts, ka tobrīd Latvijā bija gājuši bojā lauksaimniecības sējumi un stādījumi vismaz 76 900 hektāru platībā un vairāk nekā 13 000 tonnu sagatavotā siena. Tāpat ZM vēstulē bija informējusi EK par provizoriskajiem zaudējumiem Latvijas lauksaimniekiem 37,3 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniekiem dažādos maksājumos pērn izmaksāti teju 600 miljoni eiro – tas ir rekordapjoms, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājušajā gadā platību maksājumos lauksaimniekiem izmaksāti 354 miljoni eiro, investīciju pasākumos zemniekiem izmaksāti 184,4 miljoni eiro, bet vēl citos maksājumos – 53 miljoni eiro, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) sniegtā informācija.

I##nvestē tehnoloģijās

Investīciju pasākumos LAD saņēmis vislielāko projektu skaitu – vairāk nekā 14,5 tūkst. – un izmaksātais atbalsts ir lielākais pēdējo trīs gadu laikā – 184,4 miljoni eiro. Lielākais iesniegtais investīciju projekts ir ar 4,8 miljonu eiro lielu publisko finansējumu, bet mazākais – ar 79 eiro publisko finansējumu. Lielāko interesi par investīcijām izrādījuši mežsaimnieki – saņemti 4208 projektu pieteikumi mežu kopšanai. LAD norāda, ka attīstās mazās lauku saimniecības, kur apstiprināti 2108 projekti, to skaitā 30% ir vērsti uz gaļas lopkopības attīstību, 18% – uz piena lopkopību, bet 12% – uz biškopības attīstību. Būtiski uzlaboti pašvaldību lauku ceļi 270 km garumā, un 20 novadi jau paveikuši plānošanas periodā paredzēto apjomu. LAD norāda, ka lauksaimnieki aktīvāk investē resursus precīzajās tehnoloģijās, tostarp miglošanā un mēslošanā, tādējādi saimnieko efektīvāk un videi draudzīgāk. Tieši šajos projektos investēti 12 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Papildināta - Mežsaimniecībā visā Latvijā izsludina katastrofas situāciju

LETA, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atklāts par 3,1 miljonu eiro atjaunotais Ogres aizsargdambis

Zane Atlāce - Bistere, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāts VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ) atjaunotais Ogres aizsargdambis pie Rīgas HES ūdenskrātuves, informē Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece.

Projekta kopējās izmaksas ir 3,1 miljons eiro, tajā skaitā 85% jeb 2,64 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet 15% jeb 0,46 miljoni eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums.

Rīgas HES ūdenskrātuves Ogres aizsargdambja atjaunošana no plūdu riskiem pasargās piecus tūkstošus iedzīvotāju, kas dzīvo plūdu draudu skartajā 193 ha Ogres pilsētas teritorijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību, palielinot dabas teritoriju vērtība un pievilcīgumu, kā arī uzlabojot Ogres iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pirms atjaunošanas Ogres aizsargdambis ekspluatācijā bija vairāk nekā 40 gadus, tā konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedza 30%, deformācijas šuvēm - 70%, asfaltbetona segumam 40% u.t.t., līdz ar to aizsargdambis bija neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bija nepieciešama tā atjaunošana, lai nodrošinātu drošu aizsargdambja ekspluatāciju turpmāko 20 gadu periodam un aizsargātu Ogres pilsētu un tās iedzīvotājus no plūdu riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc medikamenti, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir tik dārgi? Kā samazināt mājsaimniecību izdevumus par zālēm? Šie jautājumi arvien biežāk parādās masu mediju un sabiedrības uzmanības centrā un, cerams, būs vieni no pirmajiem, ko risinās jaunā valdība.

Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) paziņojumu, ka «salīdzinot 50 medikamentu cenas» lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi Latvijā gandrīz visos gadījumos ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā varam uztvert kā nepārprotamu neuzticības izteikšanu valsts zāļu cenu veidošanas politikai.

Tomēr situācijā, kad, meklējam atbildi uz jautājumu, kāpēc medikamenti ir tik dārgi, gan nebūtu jāaizmirst, ka tas savā ziņā ir arī pašu ražotāju «nopelns». Tieši ražotāja noteiktā medikamenta realizācijas cena, ir bāzes lielums, kas apaugot ar piecenojumiem veido gala cenu aptiekā.

Skaidri zinu, ka ir daudz darba konkurences veicināšanā zāļu tirdzniecībā, un iespējas samazināt zāļu cenas ir gan atsevišķām aptiekām, gan zāļu vairumtirgotājiem, tomēr vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņas samērīgumu, nosakot zāļu cenu piemaksas katrā to pārdošanas posmā, stingri regulē Ministru kabineta «Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB, 22.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portālā db.lv publicējam Latvijas piecu visbagātāko uzņēmēju, visiespaidīgāko dividenžu saņēmēju, kā arī lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju TOP5.

Pilnā apjomā šie TOP100, kopā ar analīzi un papildu informāciju lasāmi DB jaunajā žurnālā Miljonārs, kas nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Latvijas lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji: TOP5

1. Rafails Deifts

-15 459 659 eiro

Vēl gadu iepriekš uzņēmējs bija starp lielākajiem pelnītājiem ar vairāk nekā divu miljonu eiro peļņas daļu, bet nu saistībā ar divu uzņēmumu iespaidīgajiem zaudējumiem 2016. gadā, bijušais veikalu tīkla Drogas īpašnieks ir neapstrīdams zaudējumu apjoma līderis. Lielākos zaudējumus - 14,729 miljonus eiro - cietusi holdingkompānija SIA Rītava Holdings, kur viņam pieder 90% kapitāldaļu. Tāpat prāvi zaudējumi ir noliktavu kompleksa pārvaldniekam AS Dominante Capital (89,47%) -2,640 miljoni eiro. Tikai vairumtirdzniecības kompānija Baltā bura (84,92%) strādājusi ar peļņu 185 999 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumi Eiropā ir jāsaskaņo, lai tie būtu labvēlīgi mūsu zemniekiem, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Fragments no intervijas

Tagad sākas cīņa par nākamā perioda Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), kā nākamajā periodā dzīvosim. Pēc Brexit bažas bija ļoti lielas, ka gaidāms samazinājums, bet tagad redzam, ka plānots 13,6 % pieaugums tiešmaksājumiem visā periodā. Tas nav tas, ko gribam, bet tā nav arī darvas karote medus mucā. Tas dos 202 eiro par hektāru, tagad ir 160 eiro/ha, bet vidēji Eiropā – 269 eiro/ha. Vismaz izlīdzināšanas process turpināsies. Ja atskatāmies, ka šis process sākās ar 39 eiro/ha, tad šobrīd ir labāks rādītājs, nekā bija. Šo rezultātu izdevās panākt, jo gan ierēdņi, gan zemkopības ministrs un premjers daudz tikušies ar Eiropas komisāru Hoganu un pārliecinājuši par mūsu taisnību. Visvairāk naudas klāt dabūjušas Baltijas valstis, Bulgārija un Portugāle. Mēs nevarētu daudz paust satraukumu. Daļa jau tagad saka, ka nesamierināsies ar piedāvājumu. Bet patīkami, ka vienota nostāja ir Baltijas valstīm, laba sadarbība ir ar Višegradas grupu, ko vada Ungārijas zemkopības ministrs, un Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā Ministru prezidents sektora virzību apspriež tikai ar četrām «izredzētajām» bankām, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas finanšu sektors šobrīd piedzīvo pārmaiņas un ir skaidrs, ka nākotnes veiksmīgai attīstībai ir nepieciešama skaidra vīzija, kuras izveidē un īstenošanā piedalītos pēc iespējas lielāks skaits nozares dalībnieku – banku, finanšu tehnoloģiju kompāniju, nefinanšu nozares pārstāvji un citi. Tieši tādēļ izbrīnu rada fakts, ka Ministru prezidents pēdējā laikā sektora virzību apspriež tikai ar četrām «izredzētajām» bankām, turklāt, ārvalstu īpašniekiem piederošām, neskatoties, ka finanšu sektoru veido daudz vairāk dalībnieku, kuriem arī ir vērā ņemami priekšlikumi, kā attīstīt mūsu valsts finanšu sektoru. Tādējādi, veidojot plānu par valsts finanšu sektora attīstību, tiek ņemtas vērā ārvalstu banku akcionāru intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kas saņems naudu? Paziņo uzvarējušos apkaimju attīstības projektus

Lelde Petrāne, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apkaimju attīstības projektu īstenošanas konkursa komisija apstiprinājusi balsošanas rezultātus, īstenošanai virzot sešus visvairāk iedzīvotāju balsu ieguvušos projektus.

Finansējuma saņemšana tika apstiprināta multifunkcionāla sporta laukuma izveidei Brasā, piešķirot 100 tūkstošus eiro, Āgenskalna laukuma izveidei, piešķirot 100 tūkstošus eiro, visu paaudžu sporta kompleksa izveidei un bezmaksas nodarbību organizēšanai Ķengaragā, piešķirot 55 tūkstošus eiro, kā arī atpūtas zonas ar četrām rekreācijas vietām Daugavmalā izveidei Dārziņos, piešķirot 100 tūkstošus eiro, sabiedriskā autobusa pieturvietas labiekārtošanai Rītabuļļos, piešķirot 80 tūkstošus eiro un Jaunciema kultūras pirts izveidei, piešķirot 59,8 tūkstošus eiro.

Visu realizējamo projektu kopsumma ir 494,8 tūkstoši eiro.

Konkursā izvēlētos projektus uzdots īstenot atbildīgajām pašvaldības izpilddirekcijām un Satiksmes departamentam. Plānots, ka darbi pie projektu īstenošanas sāksies jau tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Apdrošināšanas prēmijas, nevis kompensācijas

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome ir lēmusi, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija. Tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis lēmums ir atkal uzjundījis jau izsenis runāto, ka nepieciešams izveidot normālu risku apdrošināšanas sistēmu.

Skaidrs, ka lauksaimniekiem dabas apstākļi, kas nav prognozējami, ir vieni no biznesa riskiem. Taču šādi riski ir daudzās nozarēs, bet tikai lauksaimniekiem gana bieži no valsts budžeta (parasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) tiek izmaksātas kompensācijas. Tiesa, saistībā ar sausumu tās netiks maksātas. Pēdējās bija tā sauktās plūdu kompensācijas 2017. gadā, turklāt nebija skaidrības par to piešķiršanas kritērijiem. Zemnieki ir vienīgais bizness, kas, piepildoties riskiem, mēdz saņemt kompensācijas no valsts.

Piemēram, slēpošanas kalnu īpašnieki, kuriem, ja iegadās siltas ziemas, ir milzīgi zaudējumi un kuriem tāpat kā lauksaimniekiem ir kredīti, neviens neko nekompensē. Tāpat nav dzirdēts par kompensācijām uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē un kuru eksporta tirgos ir iestājusies stagnācija vai lejupslīde. Tā teikt, tas ir biznesa risks, un uzņēmējam pašam jādomā, ko iesākt. Izņēmums ir lauksaimnieki, kuru biznesa riskus – klimatiskos apstākļos – nereti spiesti kompensēt nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru