Jaunākais izdevums

Filca rotaļlietu ražošanas SIA Wooly World plāno nākamajā gadā pārkāpt mikrouzņēmuma slieksni.

Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem tapusi jauna rotaļlietu kolekcija Wooly Organic, kurai 2013.gadā jānodrošina apgrozījums virs 75 tūkstošiem latu, plāno SIA Wooly World dibinātāja Madara More. Šobrīd, viņa lēš, sācies pārejas process no tāda kā hobija uzņēmuma uz stabilu, eksportspējīgu ražošanu. Wooly World rotaļlietas jau tagad var iegādāties ne vien Latvijā, bet arī Lietuvā, Vācijā, Lielbritānijā, Īrijā, Zviedrijā un Japānā.

Trīs topošo dizaineru darbi izpelnījās Wooly World ekspertu atzinību un viņi kļuva par jaunās kolekcijas līdzautoriem. Toms Babčuks – brieža, Ints Neiberts – zaķa, bet Liena Gusta ir lāča autore. Radīto prototipu raksturīgākās iezīmes redzamas rotaļlietu kolekcijā.

Tūlīt pēc kopīgā projekta ar LMA sācies cits radošs process – biznesa plāna rakstīšana Hipotēku bankas starta programmai, potenciālo piegādātāju izvēle, darbinieku apmācība, stāsta Madara More. Biznesa plānu banka akceptēja, un jau septembrī uzņēmums tika pie finansējuma, lai pasūtītu jaunas iekārtas. Novembrī sākta jaunās kolekcijas ražošana.

«Mēs ceram, ka jaunā rotaļlietu kolekcija būs vēstnesis nākošajām paaudzēm par ēru, kurā mēs pašlaik dzīvojam, mēģinot balansēt starp tādiem aspektiem, kā vide, sabiedrība un ekonomika,» skaidro Madara More. Wooly World turpina sadarboties ar Liepājas Neredzīgo biedrību (LNB) un jaunās kolekcijas ražošanā nodarbināt cilvēkus ar īpašām vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organiskās kokvilnas rotaļlietu un bērnu apģērbu zīmols Wooly Organic nopietni nostiprinās Latvijas tirgū ar savu veikalu Rīgā, šomēnes tas atvērs savu ražotni Liepājā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2016. gadā Wooly Organic (SIA Wooly World) apgrozījums bija aptuveni 260 tūkst. eiro, kas ir ievērojama izaugsme, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad tas bija 50 tūkst. eiro. «Šogad domājam dubultot pagājušā gada apgrozījumu,» saka Madara More, SIA Wooly World īpašniece. Šobrīd uzņēmums ir izaudzis līdz savas ražotnes atvēršanai Liepājā, kur tiks izgatavotas rotaļlietas. Drēbīšu ražošana joprojām tiks pasūtīta ārpakalpojumā. Madara cer, ka līdz ar savu ražotni varēs samazināt izmaksas. Vidēji viens cilvēks dienā var sašūt līdz 30 rotaļlietām, atkarībā no modeļa sarežģītības. Madara gan teic, lai sasniegtu šādu rezultātu, vēl tāls ceļš ejams. Visi viņu biedējot, ka šuvējas ilgi nemēdzot strādāt vienā darbavietā un ir liela darbinieču rotācija. Tomēr Madara ir pārliecināta, ka Wooly Organic ir savi trumpji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir uzņēmuma Wooly World karstākais laiks. Lielākā daļa pasūtījumu tiek veikti tieši pirms svētkiem , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums visu gadu strādā pildot noliktavu, lai novembrī un decembrī būtu ko pārdot un nepietrūktu preču.

Strādāt atbildīgi

Madaras Mores uzņēmums Wooly World ražo rokām darinātas mīkstās rotaļlietas – zaķus, briežus un lāčus, darinātus no ekoloģiskās kokvilnas un kukurūzas šķiedras. «Cenšos strādāt ar atbildību pret vidi. Mēs lietojam materiālus, kuru audzēšanā nav izmantoti pesticīdi un pārmērīgs ūdens daudzums,» skaidro uzņēmēja.

Firma atrodas Liepājā un nodarbina deviņus cilvēkus. «Daži šuj mantiņas, daži vēl šo to,» viņa skaidro. Sākumā visu darījusi pati, bet, uzņēmumam augot, sākusi piesaistīt papildspēkus. «Mūsu sadarbība ar Latvijas Mākslas akadēmiju sākās pirms trim gadiem, es vēl toreiz studēju Banku augstskolā. Pie mums bija atnākuši lektori no Latvijas Mākslas akadēmijas – Barbara Ābele un Holgers Elers. Tad arī sapratu, ka rotaļlietu dizaina veidošanai piesaistīšu māksliniekus. Toreiz man labs kontakts izveidojās tieši ar Barbaru Ābeli, kas kļuva par galveno partneri šajā projektā no akadēmijas puses.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Biznesa inkubatorā startēt vieglāk

Vēsma Lēvalde, 07.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes Biznesa inkubatorā dzimušās idejas lielākoties pārtapušas mazā biznesa uzņēmumos.

Inkubators (KBI) Liepājā veiksmīgi pildījis starta laukuma lomu mazo un vidējo uzņēmumu veidotājiem, rosinājis pievērsties uzņēmējdarbībai jaunus cilvēkus, dažādojis uzņēmējdarbību pilsētā un atbalstījis videi draudzīgu tehnoloģiju attīstību. Pietrūkusi līdz šim ir lielāku ražotāju «inkubēšana» un mazāk, nekā cerēts, radītas pilnas slodzes darbavietas.

Kurzemes Biznesa inkubators savu attīstības tendenci ir noturējis, uzskata KBI valdes priekšsēdētājs Salvis Roga. Uzņēmumu skaits ir liels, tostarp ir gan pirmsinkubatora idejas, kuras tikai vēl plāno komercializēties, ir iesācēji, ir arī uzņēmumi, kuri pametuši inkubatoru, jo spēj tālāk augt patstāvīgi. Nozīmīgs ir jaunradīto darbavietu skaits, lai arī liela daļa ir nepilnas slodzes darbs. Daļēji to nosaka fakts, ka biznesa idejām nepieciešams laiks, līdz tā attīstās tik tālu, ka var atļauties maksāt darbiniekiem algu, ar kuru var izdzīvot. Nepilno slodžu dēļ gan inkubatoram tiek samazināts publiskais finansējums. Tomēr dzīvība te pulsē, turklāt aktīvāk nekā ārpus inkubatora, atzīst arī KBI uzņēmēji. Šogad KBI statusu ieguvuši jau četri jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien paziņots projekta Drosmīgais uzvarētājs – zīmols, kas savā būtībā ir ambiciozs un ir uzdrošinājies izaicināt pasaules mēroga spēlētājus vai sabiedrību kopumā, gan savos darbos, gan komunikācijā kopumā apliecinot savu drosmi, un ir spējis mainīt sarunas veidu savā nozarē vai kategorijā.

Latvijas Drosmīgā statusam pieteicās vairāki Latvijas zīmoli, piemēram, Madara Cosmetics, Positivus, Depo DIY, MyKoob, Kalnciema kvartāls un Wooly World.

Par Latvijas drosmīgāko zīmolu tika atzīts mācību sociālais tīkls MyKoob. Pērn kompānija piedalījās starptautiskā konferencē Startup Week 2011, kurā bija ap 500 uzņēmumu no visas Eiropas. Tajā MyKoob tika atzīts par otru labāko start up projektu Eiiropā, kas pavēra iespēju aizbraukt uz ASV Silīcija ieleju. Lai gan sākotnēji tika plānots Silīcija ieleju apmeklēt pieredzes uzkrāšanas nolūkos, tomēr MyKoob vizītes laikā pavērās iespēja reālai sadarbībai ar ASV privātajām izglītības iestādēm. Rezultātā – šobrīd MyKoob ir uzsākta sadarbība ar 900 ASV izglītības iestādēm par Latvijā radītā mācību sociālā tīkla ieviešanu. MyKoob savā sociālajā tīklā ASV izglītības iestādēm piedāvā produktu, kasa ļauj skolēnu vecākiem internetā izvēlēties skolas ēdnīcas piedāvātos ēdienus un pasūtīt tos iepriekš – šāda iespēja vēl netiek piedāvāta Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atis Egliņš-Eglītis pametis Kurzemes Biznesa inkubatora valdi

Žanete Hāka, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas notikušas SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes sastāvā, liecina Lursoft dati.

Inkubatora valdi atstājis tās līdzšinējais loceklis Atis Egliņš-Eglītis, līdz ar to valde turpmāk darbosies divu amatpersonu sastāvā. Inkubatora valdes priekšsēdētāja vietu ieņem Salvis Roga, savukārt valdes locekļa pienākumus turpina pildīt Normunds Jansons.

Atis Egliņš-Eglītis SIA Kurzemes Biznesa inkubators valdes locekļa amatu ieņēma kopš 2011.gada 11.maija. Patlaban inkubatora kādreizējais valdes loceklis ieņem starptautisko sakaru un kultūrpolitikas projektu vadītāja vietu Liepājas Kultūras pārvaldē.

SIA Kurzemes biznesa inkubators reģistrēts 2008.gadā. Pērn tā apgrozījumu veidojuši 584,85 tūkstoši latu, savukārt peļņu pēc nodokļu nomaksas – 63,92 tūkstoši latu. Inkubators palīdzējis attīstīties tādiem uzņēmumiem kā SIA Wooly World, kas pircējiem piedāvā no aitas vilnas darinātas rotaļlietas, SIA Durbes veltes, ziepju ražotāju SIA Art Soapworks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Balso par labāko Kurzemē ražoto produktu

Vēsma Lēvalde, 05.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemē ražoto produktu izstādes Elementi 2013 mājas lapā Kurzemerazo.lv sākusies balsošana par Kurzemē ražotu produktu, kas šķiet visradošākais, visskaistākais, visinteresantākais un vienkārši vislabākais.

Kopumā izstādē šogad piedalās 50 dažādi produkti no visas plašās Kurzemes. Vislielāko interesi izrādījuši uzņēmēji no Ventspils un tās reģiona, kopskaitā iesniegti 25 produkti. To skaitā ir gan Ventas tilts, Mobilais fotostends, zobratu pārnesuma galda spēle, šūpuļdziesmas dziedošais Miega lācis un citi interesanti un oriģināli produkti.

Liepājnieki savukārt piedāvā iespēju iepazīties un uzzināt, kāds izskatās elektro velosipēds Blue Shock Bike vai Liepājā radīta atpūtas motorlaiva, kā arī noskaidrot, ko pārstāv Latvijas zīmols NUR un ko uzņēmums SIA Brik gatavo no veciem Sibīrijas ciedra bluķiem. Jjaunumus sagatavojusi SIA Wooly World.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No koka var ne vien ražot logus, mēbeles un izmantot to kā pamatīgu būvmateriālu, bet arī radīt trauslus aksesuārus.

Dzintars Volmanis un Roberts Strautnieks ir mēbeļu restauratori, Madara Lesīte – māksliniece. Viņi satikās darbnīcā Mirdza, kuru kopā strādā. Lai rastos aksesuāru zīmols Bug, svarīga loma bija šai darbnīcai, jo īpaši – dīvānam atpūtas stūrītī. Kokmateriāli bija turpat uz vietas un kādā «prāta vētras» reizē radās doma pamēģināt no koka ražot aksesuārus.

«Secinājām, ka modē atgriežas klasiskais tauriņš. Taču tas ir tik ļoti stīvs, to var nēsāt tikai ar uzvalku, bet mēs gribējām padarīt to ikdienišķāku, stilīgāku,» saka Madara. Roberts piebilst, ka klasika netiek pazaudēta – Bug kolekcijā ir gan melnais tauriņš, gan krāsaināki. Bildēs var likties, ka tauriņš ir viengabalains, taču tā nemaz nav – tas ir no plānas cēlkoka «šķēlītes». Tas šķiet trausls, bet veidotāji sola, ka būs gana izturīgs. «No koka esam izgatavojuši kaut ko vieglu un neierastu. Mūsu mērķis ir parādīt koka daudzveidību, tekstūru,» saka Roberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērzu sulas var ne vien dzert, bet arī, īpaši apstrādātas un pievienotas kosmētikas krēmam, smērēt uz sejas, lai aizkavētu ādas novecošanos.

Sākotnēji dabīgās kosmētikas SIA Madara Cosmetics produktu sortiments bija neliels - četri produkti, bet sešos gados tas ir palielinājies līdz vairāk nekā 40. Jaunākā produktu līnijā Time Miracle ietilpst vairāki produkti pret novecošanos. «Jau no paša sākuma pircēji jautāja par pretnovecošanas līdzekļiem. Ņemot vērā Eiropas un citu valstu demogrāfiju, šo līdzekļu mērķauditorija ir augoša. Nolēmām - ja Madara ražotu pretnovecošanās produktus, tie būtu efektīvākie pretnovecošanās produkti dabiskajā kosmētikā pasaulē. Tās ir lielas ambīcijas,» neslēpj SIA Madara Cosmetics dibinātāja Lotte Tisenkopfa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātās iniciatīvas konkurē ar Eiropas Savienības fondu un valsts atbalstītiem biznesa inkubatoriem

Pasaulē par privātajiem biznesa inkubatoriem īpaši nebrīnās, bet Latvijā šādas iniciatīvas nav pārāk izplatītas. Pēc DB rīcībā esošās informācijas, šobrīd Latvijā tādi ir divi – Idea Bits, kas izveidots draugiem.lv paspārnē, un MÁDARA inkubators, ko izveidojusi SIA Madara Cosmetics.

MÁDARA inkubators ir radīts šogad. Tā ir ekoloģiskās kosmētikas ražotāja SIA Madara Cosmetics iniciatīva, kas vērsta uz potenciālo biznesa ideju atbalstu, tostarp paredzot finansiālo nodrošinājumu apmērā līdz trim tūkstošiem latu, piedāvājot aprīkotas biroja telpas, ārējās konsultācijas, kā arī uzņēmuma pārstāvju pieredzi zīmola attīstībā un produktu eksportā. «Idejas autori īslaicīgi saņem intensīvas uzņēmuma speciālistu un piesaistīto ekspertu konsultācijas un palīdzību, kā arī nelielu finansiālo atbalstu, lai ideju pārvērstu konkrētā produktā vai pakalpojumā un sāktu uzņēmējdarbību,» saka Uldis Iltners, SIA Madara Cosmetics direktors. Apmaiņā pret visu nosaukto inkubators pretendē uz 20% uzņēmuma kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Bērnu rotaļlietu ražotājs Wooly Organic iekārtojies Liepājā

Biznesa Plāns, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotru gadu Liepājā darbojas uzņēmums Wooly Organic, pionieris savā nišā Latvijā, kam savas ražotnes atvēršana sniegusi iespēju ievērojami palielināt lapsu, lāču un zaķu ražošanas jaudas; eksporta starmeši pavērsti Beniluksa valstu virzienā

Kopš 2017. gada maija astoņus gadus vecais uzņēmums Wooly Organic apdzīvo savdabīgu ēku ar tumšu fasādi Strautu ielā, Liepājā. Ēka spēcīgi kontrastē ar ielā un apkārtējos kvartālos dominējošo apbūvi, ko vairāk raksturo veci koka nami apsūbējuma tonalitātē vai Kurzemes sarkano ķieģeļu mūrējums. Līdzīgi citviet skatītie šūšanas cehi parasti līdzinās vecām noliktavām ar izdilušām grīdām un līdz kliņķim nolaistām telpām. Wooly Organic ražotne ir pretstats. No UPB koncerna īrētajā namā bērnu rotaļlietu ražotne iekārtojusies ļoti organiski, pirmajā stāvā pirms gadumijas darbojās pop-up veikaliņš, stāvu augstāk gaišā un mājīgā atmosfērā šujmašīnas rimti darbina šuvējas un dažkārt arī šuvēji. Izteiktajā sieviešu kolektīvā pa laikam ienākot kāds vīrietis, bet pie šūšanas pašlaik atkal strādā tikai dāmas. Iepriekš produkcija tapusi, sadarbojoties ar ārpakalpojuma sniedzējiem, taču savas ražotnes atvēršana un iestrādāšanās Liepājā nu pavērusi plašākas iespējas biznesa idejas lidojumam. Ražotnes iekārtošanai lieti noderējis pašvaldības grants. «Bija nepieciešams laiks, lai jaunā ražotne «ieskrietos», bet pašlaik jau cenšamies palielināt ražošanas apjomus,» stāsta ražošanas vadītāja Beāte Fišmeistere.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā radās uzņēmumu Helium, IR Wood, More Than Knitwear, MIZO, LuckyMe nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 08.05.2018

«Helium» sniedz pasākumu dekorēšanas pakalpojumus ar baloniem fiziskām un juridiskām personām.

Zīmola «Helium» ideja par noformējuma veidošanu no baloniem radās, kad uzņēmuma vadītāja Laura Keršule saprata to, ka nespēj atrast savām prasībām pielāgotu piedāvājumu tirgū. Nosaukums neradies līdz ar ideju, tomēr tas nāca dabiski un organiski. «Helium» ir ķīmiskā elementa nosaukums, tā ir gāze, kas ceļ augšup balonus, un tādā veidā svētku noskaņojumu un atmosfēru. L. Keršule atzīst, ka ieiešana tirgū ir mazāk grūts process, nekā līderpozīciju noturēšana, ko var nodrošināt izcils serviss, konstanta publicitāte un aizvien jauni, neredzēti risinājumi.

Kā panākumu atslēgu L. Keršule uzskata iepriekšējo pieredzi reklāmas un mārketinga jomā.

«Par panākumiem finansiālā ziņā noteikti runāt būtu pāragri, jo pagaidām (uzņēmums dibināts 2016. gada jūlijā) vēl ieguldītais nav nesis atdevi, tomēr, runājot par atpazīstamību un iegūto uzņēmuma reputāciju, esam apmierināti un ar drosmīgu skatu raugāmies nākotnē,» komentē L. Keršule.

Zīmolam «Helium» ir ambiciozi nākotnes plāni, paaugstinot 2 līdz 3 reizes uzņēmuma apgrozījumu un darbinieku skaitu, koncentrējot savu darbību uz pasākumu noformēšanu.

«Es domāju, ka ir iestājies zināms inovatīvu ideju vakuums. Inovatīvas idejas ir tādas, kas arī pasaules līmenī ir inovatīvas. Noteikti tas atkarīgs no uzņēmējdarbības jomas - ir jomas, kas sevi ir izsmēlušas un ko jaunu piedāvāt ir praktiski neiespējami, tad pat idejai ir otršķirīga nozīme, galvenais ir servisa vai preces kvalitāte, kas nodrošina pozitīvu pieredzi un atkārtotu pirkumu vai pakalpojuma izmantošanu,» akcentē L. Keršule.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmoli «Helium», «IR Wood », «More Than Knitwear», «MIZO», «Lucky Me» stāsta par to, kā radusies ideja par uzņēmuma nosaukumu, vai ienākšana tirgū bijusi sarežģīta un kādi ir zīmola nākotnes plāni.Uzņēmēji stāsta par izaicinājumiem un ideju rašanās procesu. Idejas evolūcijas procesā jaunajiem uzņēmējiem ir jāpiemīt spējai ātri reaģēt un radīt interesi tirgū.

Plašāk lasāms raksta galerijā!

Tev varētu interesēt arī:

Kā radās uzņēmumu Fazer, Rīgas Dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Lāči un Bitenosaukumi

Kā radās uzņēmumu Aldaris, Balticovo, Cido, Olainfarm un Rimi nosaukumi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Labāko sekretāri 2012 īpašā godināšanas ceremonijā 7. jūnijā uz Tallink kuģa M/S Romantika klāja atzīta Dace Lāme, kura jau piecus gadus strādā uzņēmumā Cemex.

Lielākais biroja preču izplatītājs Baltijā Officeday Latvia ar partneru Dienas Bizness, Radio SWH un Tallink atbalstu šogad pirmo reizi rīkoja konkursu Latvijas Labākā sekretāre. Konkurss notika vairākos etapos un titulu ieguva tā dalībniece, kura konkursa mājas lapā savāca lielāko balsu skaitu, saņēma augstāko žūrijas vērtējumu par Radio SWH un Dienas Bizness uzdevumiem, kā arī augstāko procentuālo atbilstību perfektas sekretāres etalonam. Kopumā dalībai konkursā pieteicās 75 asistenti, biroja vadītāji, sekretāri un sekretāres.

Latvijas Labākā sekretāre 2012 D. Lāme pauž prieku par iegūto titulu un atzīst, ka viņas dalība konkursā bija jauka iniciatīva no kolēģu puses, kuri arī iesūtījuši pieteikumu. Stāstot par savu darbu, 2012. gada labākā Latvijas sekretāre atzīmē, ka viņai patīk palīdzēt cilvēkiem, kā arī rūpēties par to, lai viņi darba vidē jūtas mīlēti, cienīti, godāti un motivēti. Šī iemesla dēļ D. Lāme pievērsusies studijām personālvadībā. «Kad atnācu strādāt uz Cemex, man nebija precīza priekšstata par to, ko es gribētu darīt. Tagad zinu, ka ļoti gribētu strādāt personāla daļā - arī tam darbam, ko daru šobrīd, ar to ir saikne,» viņa atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esam izveidojuši «trīs vienā» - veikaliņu, galeriju un darbnīcu - sava veida klubu, kur sievietes sanāk, nodarbojas ar rokdarbiem, komunicē.

Tā par savu lolojumu stāsta Lolita Sīmane, radošās darbnīcas-galerijas Lolitas skapis līdzīpašniece. Vienubrīd bija vērojams radošo darbnīcu uzplaukums, viņa atceras. Lai darbnīca veiksmīgi attīstītos, jāspēj ne tikai piedāvāt apgūt precīzu tehniku, bet nodarbībās jāliek klāt sirds un dvēsele.

Viņa ir pārliecināta, ka individualitāte slēpjas radošumā, turklāt, lai mācītu, nepieciešamas arī pedagoģijas zināšanas. «Sievietes te nāk labi pavadīt laiku un tu bieži esi ne vien pedagogs, bet arī psihologs un sociālais darbinieks,» spriež Lolita. Pasniedzēju lomā iejūtas pašas uzņēmuma īpašnieces un, ja nevar piedāvāt apgūt kādu specifisku prasmi, pieaicina atbilstošus speciālistus. «Cilvēki, kas te nāk, ir pārsteigti, ka te māca tikai daži pasniedzēji,» piebilst Madara Sīmane, Lolitas meita un uzņēmuma līdzīpašniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizputes ceļinieks šogad cer palielināt apgrozījumu līdz 9-10 miljoniem latu

Žanete Hāka, 31.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedzis 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Pērn uzņēmums strādājis ar stratēģiju, kas paredz ražošanas procesu uzlabošanu un striktākus materiālu izlietojuma plānošanas un kontroles pasākumus, kā rezultātā paaugstinājusies uzņēmuma rentabilitāte, un ražošanas izmaksas, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājušās par vairāk nekā 11%.

Restrukturizācijas rezultātā uzņēmums arī samazinājis savas administratīvās izmaksas par 48%. Kā skaidro SIA Aizputes ceļinieks vadība, šāda pieeja ļāvusi uzņēmumam piedalīties iepirkumos ar konkurētspējīgu cenu piedāvājumu, nodrošinot uzņēmuma saimnieciskās darbības pozitīvu rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rekonstruēs Zvaigžņu ielu

Gunta Kursiša, 11.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vairāk nekā 154 tūkstošiem latu rekonstruēs Zvaigžņu ielu Aizputē, liecina Aizputes novada domes noslēgtā iepirkumu konkursa rezultāti.

Paredzēts, ka ielas rekonstrukciju posmā no Lažas ielas līdz Brīvzemnieka bulvārim veiks SIA Aizputes ceļinieks, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Pērn ceļu būvnieka SIA Aizputes ceļinieks apgrozījums sasniedza 6,82 miljonus latu, savukārt pārskata gads noslēgts ar 330,67 tūkstošu latu peļņu, kas ir ievērojams uzrāviens pēc 2011.gadā fiksētajiem 531,56 tūkstošu latu zaudējumiem.

Nozīmīgākie SIA Aizputes ceļinieks objekti, kuros šovasar darbi turpinās vai arī kurus plānots uzsākt šogad, ir autoceļa E22 posma Tīnūži-Koknese rekonstrukcija, apgaismojuma rekonstrukcija Liepājā, autoceļa A9 Rīga-Liepāja segas rekonstrukcija, veloceliņa būvniecības darbi Saldū un Kalvenes ielas rekonstrukcijas pirmā un otrā kārta Aizputē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizputes ceļinieks reģistrē komercķīlu 3,9 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 10.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmumam Aizputes ceļinieks reģistrēta jauna komercķīla, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 3,9 miljoni eiro, liecina Lursoft Komercķīlu reģistrā pieejamā informācija.

Par labu AS Danske Bank uzņēmums ieķīlājis mehāniskos transporta līdzekļus un traktortehniku.

Aizvadītajā gadā Aizputes ceļinieks apgrozījis 9,537 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, uzņēmuma apgrozījums nav būtiski mainījies. Toties uzņēmuma peļņa ir sarukusi teju trīs reizes, nokrītoties no 470,502 tūkstošiem eiro 2012. gadā līdz 159,508 tūkstošiem eiro pērn. Ar gūto peļņu uzņēmuma vadība plāno segt iepriekšējos gados radušos zaudējumus, kā arī ieguldīt uzņēmuma attīstībā.

Lursoft dati rāda, ka Aizputes ceļinieks reģistrēts 1991. gada jūlija un uzņēmuma īpašnieki ir Irina Kizenbaha (45%), Mārtiņš Lāma (44,93) un Madara More(10,07).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Aizputes ceļinieks pērn apgrozījis 6,8 milj. Ls

Gunta Kursiša, 10.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmums Aizputes ceļinieks pagājušajā gadā apgrozīja 6,8 milj. Ls, tomēr gads noslēgts ar 531,5 tūkst. Ls zaudējumiem, informē Lursoft.

Šogad uzņēmumā notikusi amatpersonu maiņa – šā gada augusta sākumā uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu pameta Egils Muižulis, un viņa vietā stājās Ruta Kande. Uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumus turpina pildīt Edijs Kizenbahs un Mārtiņš Lāma.

Uzņēmuma īpašnieki ir M. Lāma, kuram pieder 44,93% Aizputes ceļinieka kapitāldaļu, Irina Kizenbaha (36,14% kapitāldaļu), Madara More (10,07% kapitāldaļu), Kārlis Ronis (8,86% kapitāldaļu).

M. Lāmam pieder kapitāla daļas vēl vairākos uzņēmumos: SIA Nule2 (10%), SIA Nule1 (10%), SIA ME birojs (100%). Savukārt, I. Kizenbahai pieder kapitāla daļas uzņēmumos: SIA Grunlande (100%), SIA Agroserviss Kurzeme (53,85%), SIA Matiņu pļavas (100%), SIA Saules zeme (100%), SIA Baltijas nekustamie īpašumi (46%), SIA Siguldas pļavas (65%), SIA E.Kizenbaha konsultāciju birojs (100%), SIA Kurzemes tīrumi un meži (50%), liecina Lursoft dati.

Komentāri

Pievienot komentāru