Pēdējos pāris gados jaundibinātu uzņēmumu skaits arvien palielinās un tas ir apsveicami, raugoties no ekonomikas attīstības aspekta. Katrs jauns uzņēmējs cer, ka viņa izlolotais bizness sasniegs labus rezultātus un peļņu, taču realitātē tas diemžēl ne visiem izdodas.

Nevēlos biedēt jauno uzņēmumu vadītājus, tomēr pašreizējā situācija maksātnespējas jomā mudina atgādināt, ka valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai ir savi likumiskie pienākumi, par kuriem nedrīkstētu aizmirst, arī saskaroties ar finansiālām grūtībām.

Krietns un rūpīgs saimnieks ar atbildību

Prakse rāda, ka ne katrs no jaunajiem un arī vairs ne gluži jaunajiem uzņēmējiem apzinās, ka valdes priekšsēdētāja vai valdes locekļa statuss nes līdzi arī atbildību. Uzņēmuma valdes galvenais pienākums ir rūpēties par uzņēmuma darba organizāciju, lai īstenotu nospraustos mērķus un gūtu plānoto peļņu. Taču, ja dažādu iemeslu dēļ uzņēmums saskaras ar finansiālām grūtībām, valdes locekļiem savlaicīgi jākonstatē brīdis, kad jāpieņem lēmums par maksātnespējas procesa pieteikuma iesniegšanu. Komerclikumā ietvertā frāze – valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam - nav emocionāls uzmundrinājums, bet gan noteikums, kura neievērošanai ir tiesiskas sekas.

Lai gan Latvijas maksātnespējas likums atbilst labākajai starptautiskajai praksei, tā īstenošanā ir virkne nepilnību un trūkumu, kas rada zaudējumus, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte veiktajā pētījumā.

Laika posmā no 2008. gada līdz 2014. gadam ļaunprātīga maksātnespējas procesa rezultātā Latvijas tautsaimniecība zaudējusi 665 miljonus eiro. Ja pašreizējais maksātnespējas process netiks uzlabots, zaudējumi turpinās pieaugt un nākamo 10 gadu laikā valsts tautsaimniecība var zaudēt 852 miljonus eiro, - secināts pētījumā.

Zaudējumus galvenokārt rada kvalitatīvas maksātnespējas procesa uzraudzības un kontroles sistēmas trūkums, kā arī maksātnespējas procesu ļaunprātīga izmantošana. Turklāt vairāk nekā puse jeb 52% maksātnespējas procesu ir uzsākti novēloti, samazinot kreditoru atgūto prasījumu apmēru. Apzinoties maksātnespējas procesu uzraudzības un kontroles sistēmas nepilnības, lai gūtu savtīgu labumu, visbiežāk tiek īstenotas četras krāpniecības shēmas - pamatlīdzekļu pārrakstīšanu uz citu sev piederošu uzņēmumu, uzņēmuma kontroles saglabāšana ar maksātnespējas administratora palīdzību, reiderisms, kā arī maksātnespējas procesa izmantošana savtīgos nolūkos, kuru īsteno maksātnespējas administrators.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma, tā intervijā DB, ko publicējām 2016. gada 15. janvārī, teica zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Šodien, kad kļuvis zināms, ka M. Bunkus ir noslepkavots, publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Lielais ļaunprātīgas maksātnespējas gadījumu skaits ir būtiska Latvijas uzņēmējdarbības vides problēma.

Vai nesenais Satversmes tiesas spriedums nozīmē, ka maksātnespējas administratori no šā gada būs pielīdzināmi valsts amatpersonām – to intervijā DB skaidro zvērināts advokāts un maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

«Faktiski Satversmes tiesa atzina, ka tie administratori, kas vienlaikus ir arī zvērināti advokāti, nav pielīdzināmi valsts amatpersonām ar šā gada 1. janvāri, savukārt visi pārējie maksātnespējas administratori ir pielīdzināmi valsts amatpersonām,» secina M. Bunkus. Viņš skaidro, ka Satversmes tiesa nosprieda atzīt 2014. gada 25. septembra Grozījumu Maksātnespējas likumā 2. pantu un 2014. gada 30. oktobra Grozījumu likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», ciktāl tie nenodrošina maksātnespējas procesa administratoriem, kuri vienlaikus ir arī advokāti, profesionālās darbības garantijas izvēlētās nodarbošanās saglabāšanai, par neatbilstošiem Latvijas Republikas Satversmes 106. panta pirmajam teikumam.

Ir apritējis gads, kopš stājies spēkā un darbojas jaunais Maksātnespējas likums. Tā tapšanas gaitā bija neskaitāmi daudz diskusiju, strīdu, publikāciju un ierosinājumu, un varēja vērot, kā veidojās gluži vai veselas «frontes» ar dažādām bieži pretrunīgām interesēm, vēlmēm un lozungiem.

To vidū izskanēja gan prasības pēc tā, lai process kopumā būtu ātrāks, gan tā, lai būtu lielāka kontrole pār administratoru darbu, gan arī dažādas citas vēlmes.

Tomēr likums, lai kāds tas būtu, jau gadu ir spēkā, un visiem, kuriem nācies ar to saskarties, ir radušies secinājumi par tā efektivitāti. Palūkojoties skaitliski, jāsecina, ka šī gada laikā ir sarucis juridisko personu maksātnespējas procesu skaits, savukārt pieaudzis fizisko personu maksātnespējas procesu apjoms – šai grupai likums pavēra pavisam jaunas iespējas. Ja pērn līdz 1. novembrim tika ierosinātas 2478 juridisko personu un 199 fizisko personu maksātnespējas lietas, no kurām attiecīgi pasludināti 2049 un 123 maksātnespējas procesi, tad šogad juridisko personu gadījumā ierosināto lietu skaits ir 651, bet fizisko personu – 624. Lielākai daļai no tām arī pasludināti maksātnespējas procesi.

Principā advokāta statuss un valsts amatpersonas statuss ir nesavienojams - tā intervijā saka Zvērinātu advokātu padomes loceklis Andris Rukmanis.

Fragments no intervijas

Valsts kontrole savā revīzijas atzinumā pauž viedokli, ka «valstī nav izstrādāta maksātnespējas politika». Ko nozīmē šis atzinums? Esošais likums taču nosaka to rāmi, kurā notiek process, – tātad politiku. Vai tas nozīmē, ka nepieciešams jauns Maksātnespējas likums?

Jā, absolūti, – ir kardināli jāmaina normatīvo aktu kopuma centrs, šis Maksātnespējas likums. Un tam ir konceptuāli jāatšķiras no tā visa nevajadzīgā un kopā salīmētā, kas ir esošajā likumā. Ir nepieciešamas sistēmiskas izmaiņas, kurām ir jābūt saistībā ar Valsts kontroles atklātajām nozares problēmām. Ir jāredz viss process kopumā, nevis pa gabaliņam, atsevišķi. Pašlaik kaut kas tiek darīts, bet pagaidām Tieslietu ministrijas rīcība diemžēl man atsauc atmiņā padomju laika teicienu, kam bija dziļa jēga – «udarim po bezdorožju avtoprobegom» (krievu val.). Kas nozīmē apmēram – «sakārtosim ceļus ar autopārbraucienu». Darbības ir nevis vērstas uz ceļu sakārtošanu, respektīvi, sistēmu, bet problēmas «risināšanu», pārejot uz «bobikiem». Mēs nevis konceptuāli nomainām veco ar visām problēmām, bet taisām sīkus remontus. Pašlaik Tieslietu ministrija virza jautājumus, ignorējot gan Satversmes tiesas procesus, gan Valsts kontroles atzinumu. Tomēr ir nepieciešams jauns, pārdomāts, kodolīgs, pārskatāms un viegli uzraugāms maksātnespējas procesa regulējums. Tagad galvenais lozungs ir «uzraudzība». Tātad pie tā visa, kas eksistē, pielikt klāt vēl Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzraudzību. Uzraudzība ir jāvienkāršo un jāpadara efektīvāka. Pašlaik ir daudz uzraugu, bet nav efekta. Sistēma dublējas un nav pietiekami centralizēta attiecībā uz maksātnespējas procesu. Uzskatu, ka ir nepieciešams maksātnespējas administratoru «brīvais tirgus», kas nozīmē, ka administratoru procesam izvēlas kreditori. Protams, šajā gadījumā valstij ir jāparūpējas par fiktīvo kreditoru «radīšanas» iespēju izskaušanu. Tāpat, iespējams, ir vajadzīga tiesu nolēmumu apstrīdēšana atsevišķos gadījumos. Taču, kāpēc šis process tika veidots pēc principa kā neapstrīdams…

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 2010.gada 1.novembrī būtiski samazinājies juridisko personu maksātnespējas procesu skaits. Kā vienu no galvenajiem cēloņiem Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Strode norāda juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta ieviešanu, jo tā ir būtiski sadārdzinājusi procesa ierosināšanas procedūru.

Šobrīd maksātnespējas procesa depozīts ir 400 Ls, valsts nodeva parādniekam – 50 Ls, bet kreditoriem – 250 Ls. Tātad pašam parādniekam izmaksas, iesniedzot maksātnespējas pieteikumu, ir 450 Ls, bet kreditoriem – 650 Ls. Šādas maksātnespējas procesa pieteikuma izmaksas esot arī gadījumos, kad maksātnespējas pieteikumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienests, un tas tiek segts no valsts budžeta.

Tādēļ Administratoru asociācija ierosina atteikties no juridisko personu maksātnespējas procesa depozīta, tā vietā paredzot, ka maksātnespējas procesa izmaksas tiek segtas no parādnieka līdzekļiem. Taču, ņemot vērā, ka bieži parādniekam nav nekādu līdzekļu, šādos gadījumos jāparedz parādnieka likumiskajiem pārstāvjiem civiltiesiska atbildība par savlaicīga maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Valsts noteikta banku atbalsta hipotekārajiem kredītņēmējiem kopsumma pirmajā ceturksnī būs vairāk nekā 24 miljoni eiro, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Jaunā VID vadītāja deputātus informēja, ka kredītiestādes ir iemaksājušas minēto summu valsts budžetā, un no 10.aprīļa līdz 30.aprīlim kredītņēmējiem tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Asociācijas aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

Ņemot vērā Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju, kuras mērķis ir ierobežot Covid-19 izplatīšanās risku, 22. martā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk – Krīzes likums).

Lai komersanti saglabātu iespēju pilnvērtīgi turpināt savu saimniecisko darbību arī ierobežotas ekonomiskās situācijas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu finansiālo un tiesisko stabilitāti valstī, Krīzes likums uzlika ierobežojumus kreditoru tiesībām iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Krīzes likuma 17. pants nosaka, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma (turpmāk – MNL) 57. panta pirmās daļas 1.–4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:

Pēc jaunā Maksātnespējas likuma spēkā stāšanās 1.novembrī varētu sarukt tiesās ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits, taču vienlaikus varētu pieaugt to efektivitāte.

«Maksātnespējas likums paredz lielāku lomu nodrošinātajiem kreditoriem šī [tiesiskās aizsardzības] procesa apstiprināšanā. Šī iemesla dēļ ierosināto TAP lietu skaits varētu sarukt,» sacīja Maksātnespējas administrācijas direktors Ervīns Ābele.

Pēc viņa teiktā, tajā pašā laikā paredzams, ka palielināsies šo procesu efektivitāte, proti, lielāks skaits no pasludinātajiem TAP varētu tikt veiksmīgi pabeigts un parādnieks turpinātu veiksmīgi darboties. «Vienlaikus nodrošināto kreditoru lomas palielināšanas efektu varētu daļēji līdzsvarot apstāklis, ka jaunais regulējums paredz iespēju ierosināt TAP arī gadījumā, ja pret parādnieku pēc kreditora pieteikuma ir uzsākta maksātnespējas procesa lieta. Līdz ar to pēc jaunā likuma spēkā stāšanās TAP lietu skaits varētu samazināties, taču varētu palikt arī aptuveni tāds pats,» klāstīja Ābele.

Fizisku personu maksātnespējas process Latvijā jau pašlaik ir pieejamāks nekā Igaunijā vai Lietuvā, bet maksātnespējas procesa termiņš – 2,5–4 gadi – ir viens no īsākajiem Eiropā.

Tā liecina ZAB Borenius pētījums par fizisku personu maksātnespējas procedūrām ārvalstīs. Tajā secināts, ka Latvijā nebūt nav tie stingrākie nosacījumi un prasības fizisku personu maksātnespējas procesam, jo vairākās valstīs tas ir faktiski nepieejams, bet tajās, kurās sākotnēji prasības šķiet liberālākas nekā Latvijā, tomēr tās bieži vien ir drakoniskākas. To, ka Latvijā no visām Eiropas valstīm ir otrs (aiz Lielbritānijas) liberālākais fizisku personu maksātnespējas process, nenoliedz arī Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš. Viņš atzīst, ka Lielbritānijā fiziskām personām par noteiktiem nodarījumiem maksātnespējā draud arī kriminālatbildība, kāda nav paredzēta Latvijas normatīvos.

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radušās aizdomas par maksātnespējas administratora un tiesneses darbību saskaņošanu, svētdien ziņoja TV3 raidījums Nekā personīga.

Kāda zemnieku saimniecība palikusi lielajam graudu pārstrādātajam parādā ievērojamus līdzekļus, taču tā vietā, lai parādu atdotu, uzņēmēji izmantojuši shēmu ar valsts amatpersonu līdzdalību, lai nauda nebūtu jāatdod, uzskata Dobeles dzirnavnieks. Par konkrētās tiesneses un maksātnespējas procesa administratoru darbībām arī iepriekš bijušas sūdzības, taču abi turpina savu darbu. Dobeles dzirnavnieks uzskata, ka Tieslietu ministrijai jādara viss iespējamais, lai šādi pakalpojumi vairs nebūtu iespējami, jo tie grauj uzņēmējdarbības vidi.

Vidzemē graudu pārstrādātāja produkciju tirgoja zemnieku saimniecība Zemzari. Sadarbība ilga trīs gadus, taču saimniecība Dobeles dzirnavniekam palika parādā vairāk nekā 163 tūkstošus eiro. Zemzari grasījās sākt ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) un Dobeles dzirnavnieks paļāvās, ka Zemzari parādus nokārtos. Tomēr tagad lielais graudu pārstrādes uzņēmums atklājis, ka ir piemānīts - zemnieku saimniecība iztukšota un nekas no tās nav palicis pāri, bet Dobeles dzirnavnieks, kā arī citi uzņēmumu - Rīgas dzirnavnieks un Saldus labība - palikuši ar garu degunu. Zemzaru īpašnieks Kaspars Liepiņš no uzņēmuma aizgājis, bet vērtīgākā Zemzaru manta dīvainā kārtā nonākusi K. Liepiņa un viņa radinieku firmām.

Patlaban nav runa par banku zaudējumiem, jo jau tagad esot skaidrs, ka šogad tāpat tās zaudēšot ievērojamas summas, taču šobrīd notiekot politiska izšķiršanās jautājumā par turpmāko virzienu kreditēšanas jautājumā, saka Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Saeimas pieņemtais Maksātnespējas likums sagraus kreditēšanas vidi, to šodien pēc Valsts prezidenta kancelejā rīkotās sanāksmes par minētā likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai parlamentā žurnālistiem teica Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, kāds būs šis likums, bankas to pildīs. Taču, ja tiks sabojāta kreditēšanas vide, tas skars visus. Jaunpieņemtās normas ietekmēs arī mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Izsniegtās ķīlas uzņēmumam vairs nebūs tik spēcīgas, līdz ar to bankas kredītus vairs neizsniegs, jo vienkārši nevarēs to darīt, klāstīja Tverijons.

Aizņemšanās no viena kredītdevēja, lai segtu citus aizņēmumus, ir biežāk izplatītā kļūda, kā rezultātā kredītņēmēji nonāk grūtībās, atklājot izglītojošo kampaņu Aizņemies prātīgi! uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Tādēļ ar televīzijas klipu un drukātās reklāmas starpniecību divu nedēļu garumā tiks veikta kredītņemēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem.

Kampaņas autori aicina kredītņēmējus padomāt divreiz, ja kredīts tiek ņemts, lai segtu citas saistības, piemēram, izmantotu īstermiņa kredītu, lai veiktu hipotekārā kredīta maksājumu. Tāpat īstermiņa kredīti nav piemēroti ilgtermiņa finanšu problēmu risināšanai. Kampaņas ietvaros tiek uzsvērts, ka nebanku kredītus nav ieteicams izmantot neapdomīgu tēriņu veikšanai.

Pirms lēmuma pieņemšanas par aizņemšanos, kredītņēmēji tiek aicināti vēlreiz apdomāt, vai nauda tiešām ir nepieciešama, izvērtēt, vai noteiktajā laikā aizdevumu varēs atdot, kā arī pārliecināties, lai kredīta maksājumi nepārsniegtu 40% no ikmēneša ienākumiem. Tāpat tiek aicināts aizņemties tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Otrdien, 5. decembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas un Maksātnespējas administrācijas izstrādātos grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz efektivizēt esošo kārtību maksātnespējas procesā saistībā ar kreditoru prasījumu atzīšanu.

Likumprojektā ietverti grozījumi kārtībā, kādā izskata strīdus par tiesībām kreditoru prasījumu atzīšanas procesā. Turpmāk paredzēts tiesvedību, kurā izskata strīdu par tiesībām un ir izskatāma civilprocesuālā kārtībā, integrēt juridiskās personas maksātnespējas procesa lietā, tādējādi padarot jautājuma izlemšanu efektīvāku. Pašlaik strīdu izšķiršana notiek paralēlās tiesvedībās un praksē ne vienmēr tiek ņemta vērā maksātnespējas procesa lietas ietvaros. Rezultātā varēja rasties situācija, ka potenciālajam kreditoram praktiski nebija izredžu ietekmēt maksātnespējas procesa norisi un paralēlā tiesvedība varēja kļūt tikai formāla.

Likumprojektā iekļautas redakcionāli precizējošas izmaiņas saistībā ar Maksātnespējas administrācijas nosaukuma maiņu (Maksātnespējas kontroles dienests), kā arī ir precizētas normas, kuru piemērošana praksē pašlaik ir nevienveidīga vai arī neatbilda procesa mērķim - turpmāk tiks noteiktas tiesības maksātnespējas procesa administratoram bez maksas saņemt informāciju no tiesas, skaidrāk noteikta pievienotās vērtības nodokļa piemērošana maksātnespējas procesa administratora atlīdzībai un precīzi noteikta fiziskās personas saistību dzēšanas plāna laikā kreditoriem novirzāmās daļas aprēķināšana.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš ekspertu grupai uzdevis analizēt Palink gadījumu, lai saprastu, vai ir pamats grozīt Maksātnespējas likumu (MNL).Tāpat Valsts aģentūrai Maksātnespējas administrācija uzdots sekot Palink administratora darbībai un maksātnespējas procesa norisei.

Darba grupai, kura strādā pie Maksātnespējas likuma izstrādes, jāizvērtē iespēja MNL paredzēt to, ka atsevišķos gadījumos tiesa varētu vērtēt parādnieka maksātspēju (bilances aktīvu un pasīvu attiecību).

No 2010. gada 1. novembra ir spēkā jauns Maksātnespējas likums, kas izstrādāts, balstoties uz tendencēm pasaulē un starptautisko ekspertu priekšlikumiem. Tieslietu ministrijas pārstāvji informējuši, ka iepriekšējais MNL (pirms 2010. gada 1. novembra) radīja virkni problēmu, kas izrietēja no tā, ka pirms tiesas lēmuma tiek iecelts maksātnespējas administrators, kas sagatavo informāciju par uzņēmuma maksātnespēju (tā sauktais bilances tests).

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi vairākus Maksātnespējas likuma problēmu risinājumus, tostarp risinājumu tam, lai likums netiktu izmantots kā parādu piedziņas līdzeklis, un jau tuvākajā laikā ministrija grasās nākt klajā ar šiem risinājumiem.

Tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

«Tieslietu ministrija jau kopš pagājušā gada vasaras vērtē jaunā Maksātnespējas likuma praktisko piemērošanu, tai skaitā iespējamās problēmas, un ir sagatavoti arī vairāki risinājumi šīm problēmām,» tā G. Bērziņš.

Viņš norāda uz vairākām problēmām, piemēram, ka šobrīd kopumā ir trīs Maksātnespējas likumi, no kuriem divi nav spēkā. «Mums faktiski šie procesi ir jāapvieno un jābalsta uz vienu likumu,» skaidro ministrs, piebilstot, ka Tieslietu ministrija vērtē to, vai Maksātnespējas likums netiek izmantots kā parādu piedziņas līdzeklis, kā arī to, kā praksē maksātnespējas likums tiek izmantots saistībā ar mājsaimniecību vai fizisku personu maksātnespējas pieprasījumu.

Uzskatot, ka ir iespējams uzlabot maksātnespējas administratoru uzraudzību bez finansējuma palielināšanas, 27 advokāti ir izveidojuši Latvijas zvērinātu advokātu padomes (LZAP) Maksātnespējas tiesību advokātu sekciju (MTAS) un gatavo priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai maksātnespējas procesa efektivizācijai, informē Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas Komunikācijas konsultante Elīna Kalniņa.

«Publiski ir izskanējis, ka 2017.gada valsts budžetā tiesiskās vides uzlabošanai Tieslietu ministrijai piešķirti 6,5 miljoni eiro, kas pamatā tiks maksātnespējas administrācijas stiprināšanai. Mēs atbalstām maksātnespējas administratoru pakalpojumu tirgus liberalizāciju, tomēr tērēt šādus līdzekļus 283 maksātnespējas administratoru uzraudzībai ir nesamērīgi,» skaidro LZAP priekšsēdētāja vietniece un zvērināta advokāte Guna Kaminska.

«Lai tautsaimniecībai vitāli svarīgā maksātnespējas reforma noritētu sekmīgi, arī mēs vēlamies aktīvi līdzdarboties atbilstošu tiesību aktu izstrādē un pilnveidošanā. Pašlaik gatavojam jaunu administratoru uzraudzības un kontroles modeli iesniegšanai Saeimā, jo redzam, ka to ir iespējams efektivizēt arī bez finansējuma palielināšanas. Priekšlikums ietver speciālas disciplinārlietu kolēģijas izveidi, kurā darbotos gan visu juridisko profesiju pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas un tiesu sistēmas pārstāvji. Vienlaikus atbalstām arī lielākas lomas piešķiršanu administratoru uzraudzībā tiesai un kreditoriem.»

Valdība šodien akceptēja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz līdz nākamā gada 1.martam pārcelt tā dēvētā nolikto atslēgu principa ieviešanu. Paralēli Saeima jau strādā pie likuma grozījumiem, lai šo banku un Valsts prezidenta Andra Bērziņa asi kritizēto principu padarītu no obligāta par izvēles iespēju.

Saeima 25.septembrī pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest «nolikto atslēgu principu», kas būtu attiecināms uz tiem gadījumiem, kad parādnieka maksātnespējas procesā tiek pārdots parādnieka mājoklis.

Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus, kas jāizdara līdz nākamā gada sākumam.

Tieslietu ministrijas preses pārstāve Laura Majevska skaidroja, ka Saeimas pieņemtajiem grozījumiem bija paredzēts stāties spēkā nākamā gada 1.janvārī, taču ņemot vērā, ka nepieciešams grozīt Civilprocesa likumu, valdība šodien atbalstīja termiņa pārcelšanu uz nākamā gada 1.martu.

Aigars Lūsis, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izvēlējusies par maksātnespējas administratora amata kandidātu a/s Latvijas Krājbanka, vērsies Saeimā ar lūgumu labot šī gada septembrī grozītās un spēkā stājušās normas Civilprocesa likumā.

Viņš konstatējis, ka ar minētajiem grozījumiem būs apgrūtinātas administratora iespējas atgūt bankas aktīvus kreditoru prasījumu apmierināšanai. Ekspertu vērtējumā Latvijas Krājbankas kraha pamatā esot pretēji bankas kreditoru interesēm noslēgti ķīlas līgumi, norādīts A. Lūša izplatītajā paziņojumā.

«Iedziļinoties Latvijas Krājbankas maksātnespējas procesā, esmu konstatējis, ka izdarītie grozījumi Civilprocesa likuma 376.panta 1.daļā būtiski apgrūtinās maksātnespējas administratora iespējas atgūt finanšu līdzekļus kreditoru interesēs un lūdzu Saeimu labot šos grozījumus,» uzsver A.Lūsis.

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu», kurā viens no priekšlikumiem ir administratorus amata darbībā pielīdzināt valsts amatpersonām.

Kā informēja ministrijā, ziņojumā ietverta tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieteiktā iniciatīva maksātnespējas sistēmas pilnveidei būtība turpmākai iestrādei normatīvajos aktos, tostarp Maksātnespējas likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Pašreizējais maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums administratoram paredz plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesā, tostarp pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīga komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā.

Valsts amatpersonas statusa un ar to saistīto nosacījumu dēļ maksātnespējas administratoru rindas varētu pamest daļa zvērinātu advokātu, tostarp arī Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī normatīvos ir atļauts savienot zvērināta advokāta un maksātnespējas administratora amatus, pastāv bažas par kontrolējošo iestāžu interpretāciju attiecībā uz to, ko drīkst un ko nedrīkst valsts amatpersona saistībā ar interešu konflikta novēršanas doktrīnu, spiežot izdarīt izvēli tieši zvērinātiem advokātiem. Kopumā uz šo jautājumu vispirms pašiem sev ir jāatbild aptuveni 140 zvērinātiem advokātiem, kas vienlaikus ir arī maksātnespējas administratori. Ja patiešām vairākums no zvērinātiem advokātiem neredzēs iespēju turpināt maksātnespējas administratora darbu, tas nozīmēs, ka mazāk kļūs administratoru. Uzņēmēju viedokļi par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu maksātnespējas administratoriem ir atšķirīgi – daļa uzskata, ka tā piešķiršana neko nemainīs, citi domā, ka tas palīdzēs ierobežot negodprātīgos šīs jomas darboņus, vēl citi – ka tas izretinās administratoru rindas, turklāt, izravējot profesionālo daļu, – zvērinātus advokātus.