To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

A 1.aprīli Krievija, paceļot izvedmuitu baļķiem, to izvešanu padara par vēsturi, tādējādi kokrūpniekiem liekot revidēt nospraustos plānus.

Krievija turpina tās valdības 2007. gada februārī nolemtā izpildi -paaugstināt minimālo izvedmuitu zāģbaļķiem - pat neraugoties uz Eiropas Savienības un atsevišķu tās dalībvalstu, it īpaši Somijas aktīviem protestiem un draudiem ar iespējamo veto Krievijas uzņemšanai Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jārēķinās, ka lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Japānas un Ķīnas kokrūpniekus. Minimālo izvedmuitu skujkoku apaļkokiem Krievija palielina pakāpeniski - ar šā gada 1. aprīli no pašreizējiem 10 eiro/m3 to palielinot līdz 15 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts 2009. gadā, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 50 eiro/m3 likmi. Uzņēmējiem jārēķinās, ka izvedmuita tiek noteikta % no darījumu vērtības, kas ar 1. aprīli būs 25 % (līdz šim 20 %) un 15 eiro (līdz šim 10 eiro) ir maksimāli iespējami mazākā summa.

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Krievijas baļķu plūsma varētu apsīkt, bet vairākiem apaļkoksnes sortimentiem pat pilnīgi pārtrūkt, ja tiks pacelta izvedmuita.Krievijā tiek gatavots lēmums būtiski palielināt izvedmuitu, kas sākotnēji varētu paaugstināt to izmaksas pircējiem, bet daļai to izvešanu no Krievijas pat padarītu par ekonomiski neizdevīgu.

Krievijas ekonomikas ministrija pēc prezidenta Vladimira Putina teiktā, ka nepieciešams paaugstināt apaļkoksnes izvedmuitas nodevu, ir sagatavojusi tās straujāku paaugstināšanas plānu. Proti, sākotnēji bijis iecerēts izvedmuitu palielināt ar 2007. gada 1. jūliju, taču tagad jau gribot to darīt ar nākamā gada 1. martu. Apaļkoku eksporta nodevas pieaugums plānots ik gadu līdz pat 2010. gadam, ziņo RBC - Daily. Ekonomiskās attīstības ministrijas gatavotie dokumenti paredzēja, ka nodeva sāks pieaugt, sākot ar 9 eiro/m3, bet 2010. gadā sasniegšot 24 eiro/m3 (šobrīd skujkokiem 6.5 eiro/m3, bet ne mazāk kā 4 eiro/m3). ·obrīd gan nav zināms, vai izvedmuita tiks piemērota arī lapkoku apaļoksnes sortimentiem. Turklāt pēc pašu Krievijas mežsaimnieku domām tās apmērs pārvelk krustu legālajam apaļkoksnes eksportam. Pēc Stora Enso (Krievija) menedžera Petra Kačurina teiktā, 9 eiro/m3 ir cena, kura ir augstāka par rentabilitātes slieksni. Viņaprāt, tieši tāpēc lielie uzņēmumi aizies no šā tirgus, bet apaļkoksnes eksports pāries uz pelks ekonomikas segmentu.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Pasaules finanšu krīzes un tās radīto seku dēļ 2009. gadā skujkoku zāģbaļķu sortimentus valsts mežu apsaimniekotājs pārdos par 2005. gada cenām, šodien raksta avīze Dienas bizness.

"Cenas LVM varēja iegūt augstākas, ja vien trīsgadīgo līgumu pretendentiem — pircējiem nebūtu uzstādījuši, kā prasību līdzdalībai izsolē — obligātu automātisko baļķu uzmērīšanas līnijas esamību, tādējādi būtiski samazinot pretendentu skaitu," uzser kokapstrādes SIA Latvāņi direktors Laimonis Onzuls. Viņam šķitis dīvaini, ka LVM apaļkoksnes piegādēs cenu krituma un pretendentu sarukuma apstākļos vēl vairāk sašaurināja potenciālo pircēju loku.

Vairāk lasiet 13. janvāra Dienas biznesā.

Skujkoku konstrukciju materiālu ražotāji sastapušies ar būtisku izstrādājumu pieprasījuma un līdz ar to arī cenu kritumu Eiropas un Āzijas tirgos, savukārt to ražošanai nepieciešamos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāja spiesti iegādāties par labo laiku cenām, kā rezultātā zaudēta konkurētspēja un tiek zvanīti trauksmes zvani, cerot uz ministru un valdības iesaisti situācijas normalizēšanai.

Stāvokli vēl skarbāku padara fakts, ka citās Latvijas zāģētās produkcijas ražotāju konkurentvalstīs to pašu izejvielu – skujkoku zāģbaļķi - varot iegādāties par būtiski zemākām (pat par 40%) cenām, nekā tos atbilstoši noslēgtajiem līgumiem piegādājot AS Latvijas Valsts meži (LVM). Rezultātā uzņēmumi cenšas superdārgos zāģbaļķus no Latvijas Valsts mežu apsaimniekotāju mežiem jaukt ar lētākajiem, kas iegādāti no privātmežu īpašniekiem, un vai tos importēt no Skandināvijas. Vienlaikus par šo problēmu apspriedes tiek rīkotas ne tikai nozares uzņēmēju organizācijās, bet nu jau arī citā līmenī, jo pagājušajā nedēļā par šo jautājumu sprieda arī Vācijas - Baltijas Tirdzniecības kamerā.

Viens no lielākajiem kokzāģētājiem Latvijā SIA Vika Wood nodevis ekspluatācijā 3 milj. eiro vērto jaunas baļķu šķirošanas līniju.

"Ar jaunās baļķu šķirošanas līnijas iedarbināšanu spēsim apstrādāt lielākus zāģbaļku apjomus, jo mežizstrāde ir pakārtota klimatiskajiem apstākļiem un tai ir izteikts sezonāls raksturs," skaidro SIA Vika Wood valdes loceklis Andris Krecers. Viņš savu teikto pamato ar to, ka jaunās līnijas baļķu šķirošanas ātrums ir 160 m minūtē, kamēr līdz šim tas bija tikai 55 metri minūtē.

"Tas nozīmē, ka baļķu šķirošanu varēsim veikt vismaz 2.5 reizes ātrāk, kā arī tos sašķirot ar augstu precizitāti, jo jaunās līnijas garums ir 300 m, pašlaik uz pusi mazāka — tikai 150 m," stāsta A. Krecers. Viņaprāt. šādas līnijas izveide ir solis pretī Latvijas mežu un koksnes īpašniekiem, lai tiem nebūtu jāgaida rindā uz baļķu uzmērīšanu kokzāģētavā, turklāt mežā sagatavotie baļķi jāglabā krautuvēs mežos vai pie mežu ceļiem, kur tos var izvest tikai noteiktos gadalaikos. «Ilgstoši glabājoties mežu krautuvēs, bez speciālas apstrādes skujkoku, it īpaši priedes zāģbaļķi zaudē savas īpašības un kvalitāti un līdz ar to pazeminās to realizācijas iespējas un cenas,» norāda A. Krecers. Viņš atzīst, ka vienmērīga balķu plūsma no meža cirsmām uz kokrūpniecības uzņēmumiem būtu iespējama tikai tad, kad līdz šiem mežiem ceļi būtu klāti ar asfaltu.

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Pērn salīdzinājumā ar 2004. gadu par 26.9% sarucis Latvijas lielajos uzņēmumos saražoto lapkoku zāģmateriālu daudzums, bet skujkoku zāģmateriālu ražošanas apjoms pieaudzis tikai par 2.6%. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Kopumā pērn saražoti 2.696 milj. m3 zāģmateriālu, kas ir tikai par 0.2% vairāk nekā 2004. gadā. Tiesa, šie dati neaptver visus zāģmateriālu ražotājus, bet gan tikai tos, kuru rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk strādājošo vai kuru iepriekšējā gada apgrozījums bijis virs 300 000 Ls. Minētā iemesla dēļ kopējiem saražoto zāģmateriālu realizācijas skaitļiem jābūt vēl lielākiem.

Aptaujātos uzņēmējus pārsteidz, ka uz vienu no lielākajiem Eiropas skujkoku noieta tirgiem — Lielbritāniju — Latvijā ražotie skujkoku zāģmateriālu eksporta apjomi šogad salīdzinājumā ar pērnā gada I pusgadu ir kritušies par 30.2 %. Proti, uz šo valsti šogad izvesti tikai 0.541 milj. m3, kamēr pērn 0.775 milj. m3. Arī par skujkoku zāģmateriāliem saņemtās naudas ziņā no Lielbritānijas šogad ir saņemts par 28.6 % mazāk nekā pērn (58.7 milj. Ls pērno 82.32 milj. Ls vietā). Līdzīga situācija ir ar lapkoku zāģmateriālu eksportu uz Lielbritāniju, kura apjoms sarucis par 29.5 %, bet ienākumi par 32.5 %. Skujkoku zāģmateriālu eksports būtiski par 85.2 % pieaudzis uz Nīderlandi, par 16.9 % uz Japānu un par 15.8 % uz Vāciju. Savukārt lapkoku zāģmateriāli – par 67.2 % uz Vāciju, par 26.6 % uz Zviedriju, par 22.8 % uz Igauniju un par 20.7 % uz ASV.

Zviedrijā pēc 2005. gada janvāra vētras joprojam no meža nav izvestas sacirstas un sakrautas vējgāzes tādos daudzumos, ka iestādēm radušās nopietnas bažas par neredzētu kukaiņu savairošanos pavasarī. Runa ir par baļķu grēdām, kas daudzviet vēl stāv ceļmalās un varētu kļūt par koksnes kaitnieku perēkļiem. Tādēļ Zviedrijas meža pārvalde (Skogstyrelsen) devusi norādījumu visiem meža īpašniekiem izvest visus koksnes krājumus vai «padarīt tos nederīgus kā perināšanās vietas» līdz 15. jūlijam. Tā kā visus ceļmalās sakrautos balķus nav iespējams izvest uz zāģētavām vai koksnes krātuvēm ārpus meža (piem., uz vietām, kur baļku grēdas smidzina ar ūdeni), lielais meža koncens Sodra nolēmis izmantot apstrīdētu kukaiņu indi cipermetrīnu (cypermertin) baļku krājumu smidzināšanai. Balķu smidzināšana un impregnēšana ar cipermetrīnu novērstu kukaiņu vairošanos, taču šādi plāni izraisījuši nopietnas rūpes zviedru vides aizsardzības iestādēs. Cipermetrīnu uzskata par ļoti spēcīgu un bīstamu indi, sevišķi, ja tā nonāk ūdenskrātuvēs, kur inde vai nogalināt zivis. Kā raksta avīze Hallands Nyheter, brīdinājumi par kukaiņu vairošanos nostāda sabiedrību izvēlē starp riskēšanu ar divām katastrofām – neredzētu kukaiņu uzbrukumu gan baļķu krājumiem, gan veselam mežam, vai arī masveidīgu zivju un citu ūdenskustoņu noindēšanu. Avīze norāda, ka ar nejaušu pusmiljons lašu mazuļu noindēšanu «zivju fermā» 1991. gadā pietika, lai valsts iestādes censtos aizliegt cipermetrīna priekšteci permetrīnu. Aizliegumu novērsa spiediens no meža nozares, taču to vēlāk aizliedza Eiropas Savienība. Savukārt cipermetrīns esot desmit reizes indīgāks, nekā aizliegtais permetrīns.

Pagājušā gada laikā no Latvijas eksportēti 2,29 miljoni kubikmetru skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 1% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Saglabājas iepriekšējo gadu tendence strauji augt zāģmateriālu pieprasījumam Āfrikas un Āzijas tirgos, aģentūru LETA informēja Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs.

Lielākais produkcijas realizācijas apjoma pieaugums - par 14% - gada griezumā bija vērojams Āfrikas tirgū, kurp pērn aizsūtīti 345 000 kubikmetru zāģmateriālu, kā arī Āzijas reģionā, kurp aizsūtīti 334 000 kubikmetru, veidojot 2% pieaugumu.

Tikmēr eksportā uz Eiropu bija vērojams 2% kritums, izvestajiem zāģmateriāliem sasniedzot 1,60 miljonu kubikmetru apjomu.

Pagājušajā gadā piecas lielākās skujkoku zāģmateriālu realizācijas valstis bijušas Lielbritānija (0,76 miljoni kubikmetru), Vācija (0,16 miljoni kubikmetru), Nīderlande (0,15 miljoni kubikmetru), Igaunija (0,13 miljoni kubikmetru), kā arī Polija (80 000 kubikmetru).

Savukārt Āzijas reģionā gada laikā visvairāk skujkoku zāģmateriālu eksportēts uz Japānu (11 000 kubikmetru), Koreju (10 000 kubikmetru) un Izraēlu (40 000 kubikmetru).

Proti, pērn eksportēti 2.33 milj. m3 skujkoku zāģmateriālu, kas ir par 4.1 % mazāk nekā 2004. gadā, kaut arī ienākumi no tiem bijuši par 2.8 % lielāki. Lielākais Latvijas skujkoku zāģmateriālu tirgus (ietver galvenokārt celtniecības materiālus) ir Lielbritānija un Īrija — aizņemot 6 5% no kopējā zāģmateriālu eksporta apjoma, secina lielākā Latvijas kokzāģētāja un viens no lielākajiem zāģmateriālu eksportētājiem SIA Vika Wood izpilddirektors Andris Krecers. Viņš atzīst, ka pērn izrādīta lielāka aktivitāte citos Rietumeiropas tirgos Vācijā, Nīderlandē un Francijā. Viņaprāt, par perspektīvu tirgu var uzskatīt ASV tirgu. Kā negatīvu tendenci A. Krecers, redz zāģmateriālu eksporta kritumu uz Japānu, kas uzskatāms par labu cenu tirgu, ja vien tiek piedāvāts īstais produkts. «Pretēji tam, SIA Vika Wood pērn palielināja skujkoku zāģmateriālu ralizācijas apjomus (60 % no kopējā Latvijas eksporta) Japānā pat neraugoties uz grūtībām sakarā ar vējlaužu bojātajiem baļķiem,» uzsver A. Krecers. Viņš norāda, ka izejvielu cenu un apjoma spiediens liek meklēt katrai produktu grupai piemērotāko tirgu ne tikai Eiropā un ne tikai eksportā.

ASV dolāra vērtība pret citām nozīmīgajām valūtām ir noslīdējusi līdz 2 gadu minimumiem. Bet eiro un mārciņas kursi pret dolāru virzās vēl augstāk, cenšoties sasniegt vēsturiskas virsotnes. USD un Latvijas lata savstarpējās attiecībās galveno lomu spēlē fakts, ka lats ir piesaistīts eiro. Līdz ar to, eiro vērtībai dolāros pieaugot, dolāra vērtība latos krīt.

Ņemot vērā atšķirības eiro un dolāra bāzes procentlikmju izredzēs (likmju starpība šogad solās sarukt), vienotās valūtas kurss pret dolāru ir pietuvojies visu laiku (kopš eiro laišanas apgrozībā 1999. gadā) augstākajām atzīmēm, tuvojoties 2004. gada decembrī sasniegtajam vēsturiskajam maksimumam - 1.3670 dolāriem par eiro.

"Eiro zonas ekonomikas izaugsme un iespējamie inflācijas draudi liks Eiropas Centrālajai bankai reaģēt un paaugstināt eiro procentu likmes, kamēr ASV ekonomikas veselība ir pasliktinājusies un dolāram šogad ir izredzes ieraudzīt procentu likmju samazinājumu. Tirgus dalībnieki, jūtot eiro un dolāra procentu likmju samazināšanās iespēju, izvēlas investēt eiro pirkšanā, kas samazina dolāra vērtību," skaidro Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Vienam no Latvijas eksporta balstiem - meža nozarei -2008. gads būs smagu pārbaudījumu laiks, ko rada straujais izmaksu pieaugums ar pieprasījuma kritumu noieta tirgos. Ekju finanšu direktors Uldis Nāzars.

Tādas prognozes izsaka ne viens vien nozares uzņēmējs. Tas nozīmē, ka nozarē straujāk nekā agrāk notiks strukturālas pārmaiņas, tiek pieļauts, ka vairāki Latvijas mērogiem vidēji un pat lieli spēlētāji veiks reorganizāciju (ražošanas optimizāciju), pārtraucot ražot koksnes izstrādājumus, kuri nedod peļņu, bet sliktākajā gadījumā pat pārtrauks savu darbību vismaz šajā nozarē. Tiesa, kā kopējos meža nozares ražošanas un ienākumu ciparus ietekmēs šīs prognozes, vēl neviens īsti paredzēt neuzņemas, jo ir taču kompānijas (piem., SIA Bolderaja Ltd utt.), kuras ieguldījušas lielus līdzekļus un izveidojušas modernas lieljaudas ražotnes, kas arī kompensēs ienākumu kritumu, ko radīs citu ražotāju ienākumu kritums.

Latvijas Hipotēku un zemes bankas meitas kompānija SIA Riska investīciju sabiedrība kļuvusi par kokapstrādes un koksnes tirdzniecības SIA Cord īpašnieci. Tas ir pirmais precedents, kad pērn septembrī reģistrētā SIA Riska investīciju sabiedrība kļuvusi par kāda uzņēmuma īpašnieci, atzīst uzņēmuma valdes loceklis, valsts a/s Latvijas Hipotēku un zemes banka (LHZB) Aizdevumu departamenta vadītājs Dzintars Baumanis.

Labākā iespēja

"Varēja jau pieiet no tādas pozīcijas, lai īpašnieks pārdod uzņēmumu, kam grib, bet šaubos, vai no šādas pozīcijas īstenošanas būtu daudz ieguvēju," norāda Dz. Baumanis. Viņaprāt, diez vai būtu labāk, ja šo kompāniju iegādātos kāds nepazīstams ārzemnieks, jo tādējādi situācija kļūtu grūtāk kontrolējama ne tikai no bankas viedokļa, bet arī no uzņēmuma Latvijas sadarbības partneru skatupunkta. "LHZB ir SIA Cord nodrošinātais kreditors un varēja uzņēmumu izpārdot pa daļām, taču bankas mērķis nav nokaut uzņēmumu, bet gan saglabāt to kā normālu, strādājošu uzņēmumu," uzsver Dz. Baumanis.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši 1,76 miljardus eiro, kas ir par 20, 6% jeb 454, 59 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā 2022. gadā — iemesls ir salīdzinoši slikta tirgus situācija būvniecībā, koka taras segmentos.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas datiem rāda, ka 2023. gada I pusgadā lielākus eksporta ienākumus nesis apaļkoksnes, kurināmās koksnes un saplākšņa eksports, savukārt mazāki ienākumi ir no zāģmateriālu, kokskaidu plātņu, taras, mēbeļu eksporta. Tāpat sarucis ir arī meža nozares produkcijas importa apmērs no 816, 4 milj. eiro pērn līdz 543, 4 milj. eiro šogad.

Cita situācija

Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss uzsver, ka 2023. gada pirmā pusgada datus īsti korekti salīdzināt ar 2022. gada analoga laika datiem nevar, jo ir notikušas nepieredzētas izmaiņas, kas Latvijas meža nozarei ir ar negatīvu ietekmi. "Tas, ka Krievijas un Baltkrievijas koksnes produkti, kuri tika importēti, Latvijā un visā Eiropas Savienībā ir pakļauti sankcijām un tos nepērk un ir pareizi, jo tādējādi netiek uzturēts šo agresorvalstu ienākumu līmenis, taču līdz sankciju spēkā stāšanās brīdim kopumā ik gadu no šīm austrumu valstīm Latvija importēja vienu miljonu m3 zāģmateriālu, kur daļa tika pārstrādāta namdaru un galdniecības izstrādājumos, daļa - koka būvēs, mēbelēs u. tml., bet kaut kāda daļa arī tika eksportēta kā zāģmateriāli," skaidro K. Klauss.

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Zemkopības ministrijas apkopotā informācija pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem rāda, ka 2022. gada I pusgadā ir novērots nepieredzēts eksporta ienākumu pieaugums, kaut arī faktiskais eksporta apjoms (m3 vai tonnās) ir mazāks vai aptuveni tāds pats, salīdzinot ar 2021. gada I pusgadu. Ienākumi no zāģmateriālu eksporta pieauguši par 33,9%, kaut arī to piegādes daudzums ir par 1,1% mazāks. Savukārt apaļkoksnes eksporta apjoms ir pieaudzis par 1,9%, bet ienākumi no eksporta pieauguši par 59,6%. Būtībā ienākumu pieauguma pamatā ir ažiotāža un tā brīža neziņa par attiecīgo produktu pieejamību perspektīvā.

Neredzēta aina

„Patiešām tas ir nepieredzēts ienākumu pieaugums, kam pamatā ir bailes, proti, ārvalstu zāģmateriālu un plātņu materiālu pircēji pēc Krievijas invāzijas Ukrainā nobijās par iespējamu šo produktu nepieejamību un deficītu, tāpēc bija gatavi maksāt ļoti augstu – tā dēvēto riska cenu tikai tāpēc, lai viņiem šādi produkti būtu,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka brīdī, kad ir redzami šā gada pirmā pusgada eksporta ieņēmumi, iepriekš minētā situācija jau ir pagātne. „Zāģmateriālu cenas pēc neticamu augstuma rekordu sasniegšanas pašlaik ir nokāpušas pagrabā. Tie ir sava veida amerikāņu kalniņi – te augšā, te lejā, turklāt salīdzinoši īsā laikā,” skaidro K. Klauss. Viņš nenoliedz, ka situācijā, kad zāģmateriālu cenas lielākajos to noieta ārvalstu tirgos ir sarukušas, jāsamazinās būtu arī zāģbaļķu iepirkuma cenām, taču tās joprojām augstā līmenī uztur malkas kosmiskās cenas, kuras turpina karsēt dabasgāzes deficīts un tās neadekvātās cenas Eiropā.

Šā gada septembrī no Latvijas eksportēto skujkoku zāģmateriālu apjoms bijis 175 100 kubikmetri, kas ir 2% samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, kad tika eksportēti 178 500 kubikmetri, aģentūru LETA informēja Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta informācijas centra vadītājs Igors Krasavcevs.

Mazāks pārdošanas apjoms saistīts ar produkcijas eksporta kritumu Eiropā par 4%, neskatoties uz to, ka produkcijas realizācijas pieaugums par 10% bijis Āzijā un par 5% - Āfrikā. Kopumā uz Eiropu septembrī eksportēti 135 300 kubikmetri zāģmateriālu.

Negatīvo realizācijas kāpumu Eiropā sekmēja apjoma kritums gandrīz visos nozīmīgākajos skujkoku zāģmateriālu noieta tirgos, tostarp Lielbritānijā, Igaunijā, Polijā un Vācijā, savukārt eksporta pieaugums bijis tikai Lietuvā un Nīderlandē.

Āzijas reģionu skujkoku zāģmateriālu eksports palielinājās, jo pārdošanas apjomi bija lielāki nozīmīgākajos noieta tirgos. Piemēram, Japānā pieaugums bijis par 8%, bet Korejā - par 2%. Uz reģionu kopumā eksportēti 24 000 kubikmetri zāģmateriālu.

Lai gan nav šaubu, ka ilgtermiņā pieprasījums pēc zāģmateriāliem palielināsies, tomēr pārspīlētam optimismam vietas nav, jo izaugsme un stabilitāte nevar ilgt mūžīgi un priekšnojautas vēsta, ka šis cikla posms tuvojas beigām.

Iespējams, tieši šāds noskaņojums bija iemesls, kādēļ uz 66. Starptautisko skujkoku konferenci Rīgā ieradās rekordliels apmeklētāju skaits no 26 valstīm. Šogad Eiropas Zāģētāju asociācija (EOS) un Eiropas Koksnes produktu tirgotāju asociācija (ETTF) konferences rīkošanu bija uzticējusi Latvijas Kokrūpniecības federācijas biedram Latvijas Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijai. Vairums runātāju pauda, ka globālais zāģmateriālu tirgus necerēti ilgi esot bijis labs, tomēr neesot pārliecības, ka šāda situācija ilgstoši turpināsies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam Vika Wood ilgtermiņa aizdevumu 7.5 miljonu eiro apmērā. Aizņēmums kopā ar paša uzņēmuma līdzekļiem tiks ieguldīts ražošanas modernizācijā, uzstādot automatizētu zāģmateriālu šķirošanas līniju, informē SEB banka.

Jaunā iekārta nodrošinās zāģmateriālu šķirošanu, izmantojot lāzerskenerus. Šis ieguldījums ļaus uzņēmumam uzlabot zāģmateriālu šķirošanas procesa efektivitāti un ļaus palielināt sašķiroto zāģmateriālu kategoriju skaitu.

«Savlaicīgi veiktās investīcijas modernās tehnoloģijās dos iespēju vēl efektīvāk izmantot koksni, paplašināt produktu klāstu, un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas tālākai izaugsmei. Izvēloties tehnoloģiju, tika paņemti labākie nozarē pieejamie tehniskie risinājumi un augstākie darba vides standarti,» saka «Vika Wood» valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

«Viens no modernas ražošanas principiem ir automatizēt rutīnas procesus, darbiniekiem uzticot to vadību un uzraudzību. Šī būs pirmā šāda tipa automatizētā šķirošanas līnija Latvijā, un tas uzņēmumam ļaus stiprināt gan savu produktivitāti, gan konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī plašākā reģionā. «SEB » banka un «Vika Wood» sadarbojas jau daudzus gadus,» norāda «SEB» bankas valdes loceklis Ints Krasts.

SIA Amber Wood Eiropas grīdu seguma tirgu cenšas iekarot, izmantojot invotīvus ražošanas un pārdošanas risinājumus.

Ozols jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par ļoti vērtīgu koksni, no kura gatavoti izstrādājumi ir ne tikai ļoti izturīgi, bet arī prestiži. Pagājušajā gadsimtā ozolkoka mēbeles tika uzskatītas kā savdabīgs varas un ietekmes simbols. Ozolkoka karotes, mucas, arī kalšanai nepieciešamās kokogles un pat finiera ražošana – tā ir vēsture, taču pašlaik ozols lielākoties tiek izmantots kā grīdas materiāls – gan grīdas dēļu, gan parketa veidolā. To, ka Latvijā izaugušo ozolu koksni var sekmīgi pārstrādāt augstas pievienotās vērības produktā – grīdās – pierāda arī SIA Amber Wood.