Jaunākais izdevums

SIA Rīgas meži vērtējums par 2019.gada otro ceturksni (un pirmo pusgadu) un redzējums par nākotnes tendencēm lielā mērā atspoguļo zāģmateriālu un apaļkoka tirgus ainu, ar kādu saskaras un rēķinās visi tirgus dalībnieki, neatkarīgi no saražotajiem apjomiem, specializācijas, iepriekš noslēgtiem līgumiem, īpašnieku struktūras vai līdzšinējās pieredzes. Tirgu var raksturot vienā vārdā – lēns.

Zāģmateriāli

Otrais ceturksnis ir iezīmējies ar lēnu zāģmateriālu tirgu visos virzienos. Joprojām aktīvākais ir bijis Āzijas virziens. Eiropa, tajā skaitā arī Anglija, ir turējusi salīdzinoši zemas cenas un pieprasījums ir bijis neliels. Šobrīd redzams, ka aizvien lielāka daļa no pircējiem kavē maksājumus un pat atsakās no līgumiem, ja tiek kavēti piegādes termiņi. Tas rada zināmu nedrošību ražotāju pusē, jo ražošanas process mēdz būt atkarīgs no dažādiem aspektiem, piemēram, neplānotiem iekārtu remontiem u.c.

Zāģmateriālu tirgus iekšējiem cenas un pieprasījuma regulācijas mehānismiem pievienojušies arī globālu tirdzniecības konfliktu izraisīti faktori. Ja Ķīna ceturkšņa sākumā bija tirgus, kurā joprojām varēja realizēt zāģmateriālus – diskutējama bija cena, bet līgumus bija iespējams noslēgt un strādāt – tad jūnijā jau tapa skaidrs, ka tirdzniecības konflikts starp Ķīnu un ASV ir samilzis un radījis situāciju, kurā dažas Ķīnas rūpnīcas ir spiestas pārtraukt ražošanu, jo noliktavas ir pārpildītas, bet lielākais eksporta tirgus tām ir slēgts.

Joprojām mēdzam uzlūkot kokrūpniecību kā lokālu vai reģionālu nozari, taču notiekošais kaut kur tik tālu – Ķīnā – nenoliedzami ir atstājis iespaidu arī uz Baltijas zāģētavām. Zāģētavas šobrīd ļoti rūpīgi izvērtē katru līgumu, izvēloties tikai lielākos un stabilākos pircējus, samazina ražošanas jaudas (attiecīgi arī finansiālos riskus) un izmanto arī līgumu izpildes apdrošināšanas iespējas. Tirgū nav jūtams liels pieprasījums pēc zāģmateriāliem, tomēr ir labā ziņa - cenas vairs būtiski nesamazinās. Dažādiem produktiem, protams, vēl var notikt cenu korekcijas, bet vairs nav sagaidāms straujš cenu kritums. Zāģmateriālu cenas jūnija mēnesī nav būtiski samazinājušās, kritums, kas bijis kopš šī gada sākuma ir lielākā vai mazākā mērā, bet tomēr pierimis un situācija stabilizējas.

Pirmie, kuri sajuta tirgus izmaiņas šogad bija dēļu ražotāji (produkts, kuru var sagatavot visas zāģētavas un tas ir viegli pieejams). Šobrīd arī tie, kuri ražo ne tik pieejamu produktu, atzīst, ka tirgus situācija ir neviennozīmīga. Īpaši jāpiemin uzņēmumi, kuri ir specializējušies uz īpašiem produktiem, kā piemēram - pirts dēļi, logu un durvju ražotāji. Šie uzņēmumi, par spīti būvniecības apjomu pieaugumam Latvijā, otrajā ceturksnī arī ir izjutuši, ka kokmateriālu tirgū izmaiņas ir ne uz labo pusi. Piemēram, SIA Rīgas meži zāģmateriālu pārdošanas līgumu vidējā svērtā cena žāvētiem dēļiem kritusies par 8,3% no 163,63 līdz 150,15 EUR/m3 , bet žāvētiem, ēvelētiem dēļiem par 1,6% no 212,45 līdz 209,06 EUR/m3. Samazinājums gan cenai, gan apjomiem ir arī kopumā pirmajā pusgadā pret pagājušā gada attiecīgo periodu.

No SIA Rīgas meži kokzāģētavā Norupe 2019.gada pirmajā pusgadā saražotajiem zāģmateriāliem realizēti 13 406,0 m3 (2018 gadā – 14 466.02 m3) ar vidējo cenu 166,88 EUR/m3. 2018.gadā pirmajā pusgadā vidējā cena sasniedza 179.72 EUR/m3.

Cenas kritums turpinājies arī ražošanas atlikumu produktiem – zāģskaidām, šķeldai un mizai.

Trešajā kvartālā prognozējams vēl neliels kritums zāģmateriālu cenās, bet jāatzīst, ka sliktākais jau ir aiz muguras.

Apaļkoks

Otrajā kvartālā daudzi mežizstrādes uzņēmumi samazināja ražošanas jaudas vai pārtrauca tās pavisam, ņemot vērā, ka cenas apaļkokam strauji kritās un tika pieņemts lēmums likt tehniku “atvaļinājumā”. Jūnijā īpaši spilgti izjutām un turpinājām izjust arī jūlijā, ka tirgū nonāk mazāk apaļkoka. Cenu dinamika vairs nav lejupvērsta, bet ir kļuvusi stabila. Turklāt ņemot vērā, ka vasaras periodā tiek apturēta vai samazināta bērza izstrāde, šobrīd izjūtams deficīts tādiem sortimentiem kā bērza papīrmalka.

Pagaidām gan SIA Rīgas meži ir bijis jāsamierinās ar situāciju, ka apaļo kokmateriālu un ciršanas atlikumu pārdošanas līgumu svērtās cenas ir piedzīvojušas visai dramatisku kritumu. Piemēram bērza finierkluču cena pa ceturkšņiem samazinājusies par 15% no 80,40 EUR/m3 līdz 68,31 EUR/m3, bet uzņēmumam ļoti nozīmīgajās apaļkoku grupās – mazās dimensijas priedes zāģbaļķim (10-14) kritums bijis pat 32% no 62 EUR/m3 līdz 42 EUR/m3, bet lielās dimensijas zāģbaļķim (18-27,9 un 28+) par 15% no vidēji 91,2 EUR/m3 līdz 77,8 EUR/m3.

2019.gada pirmajā pusgadā SIA Rīgas meži Ražošanas daļa sagatavojusi un Realizācijas daļa pārdevusi 82,169 tūkst. m3 apaļkoku (2018.gadā – 75,447 tūkst. m3) ar vidējo cenu visām apaļkoku grupām 53,67 EUR/m3. Jāatgādina, ka 2018.gada pirmajā pusgadā vidējā cena sasniedza 63.67 EUR/m3.

Lokāli vērtējot, šķiet, ka apaļkoku piegādātāji tūlīt varēs uzelpot, jo pieprasījums atkal palielinās, pirmo reizi kopš gada sākuma tiek pat paaugstinātas iepirkumu cenas. Bet šīs sajūtas ir mānīgas, jo vēl nenozīmē, ka palielinājies pieprasījumus un tirgus prasa vairāk. To drīzāk ietekmējis īslaicīgs faktors – samazinājies piedāvājums no vietējiem izstrādātājiem. Liela daļa no mežizstrādātājiem gaida cenu kāpumu un rudeni, kad zāģētavas būs atgriezušās no tehniskajiem pārtraukumiem, lai atsāktu izstrādi. Bet, pārāk strauji augot apaļkoku piedāvājumam, sagaidāmais cenas pieaugums var arī nesekot. No otras puses - zāģbaļķiem cenas šobrīd stabilizējušās un nav prognozējams cenu kritums, tieši otrādi - neliels kāpums, ja trešajā kvartālā laikapstākļu dēļ tiks apgrūtināta mežizstrāde un apaļkoku pieejamība mežā. Šāda situācija var radīt "neveselīgu" vidi ražotājiem, jo nāksies konkurēt ar cenu un apaļkoka pieejamību savā starpā, lai uzturētu ražošanu, bet pretī dēļu līgumiem cenas nebūs iespējams paaugstināt vēlamā līmenī. Baltkrievija, atverot robežas mazvērtīgajam apaļkoku eksportam, pagaidām nav būtiski iespaidojusi Latvijas apaļkoku pircējus un izstrādātājus, jo šobrīd vietējā tirgū joprojām ir iespēja iegādāties lielāko daļu apaļkoku sortimentu.

Arī zaru šķeldotāji atzīst, ka pēdējā mēneša laikā ir samazinājies nopērkamais apjoms, kas rada bažas par iespējamu deficītu trešajā kvartālā. Jāņem vērā, ka rudens, kā ierasts, mēdz būt ar neprognozējamiem laikapstākļiem un, iespējams, trūks tādi produkti kā kurināmā šķelda (zari), malka granulu rūpnīcām u.c. SIA Rīgas meži, būdams vienlaicīgi gan zāģmateriālu ražotājs, gan apaļkoku piegādātājs, turpinās uzmanīgi sekot tirgus tendencēm un diversificēt pieprasījuma un cenas korekciju riskus, lai sarežģītajā un “lēnajā” tirgus situācijā gādīgi rūpētos par publisko kapitālu – Rīgas pašvaldībai piederošajiem mežiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Aug uzņēmumu interese sadarboties ar RTU

Anda Asere, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu interese par sadarbību ar Rīgas Tehnisko universitāti pieaug, kas saistīts gan ar darba tirgus situāciju un jaunu speciālistu piesaisti, gan konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot vai pilnveidojot esošos produktus

Tā uzskata Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja Liene Briede.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Gadiem tiek runāts par to, ka vajadzīgs veidot tiltu starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Kāda jūsu skatījumā ir šī brīža situācija?

Būtiski, ko noliekam kā atskaites punktu. Pēdējos gados, manuprāt, progress ir novērojams, kas saistīts gan ar dažādu valsts un ES atbalsta programmu īstenošanu, gan zinātniski ietilpīgu uzņēmumu attīstību. Esam novērojuši pastiprinātu uzņēmumu interesi par sadarbības iespējām ar universitāti. Viens no pēdējā laika piemēriem – uzņēmumiem tika izsludināta iespēja pieteikties informatīvajai sesijai par sadarbības iespējām ar universitāti. Mums nebija gaidu par lielu uzņēmumu interesi, uz to skatījāmies kā uz eksperimentu, testu, lai identificētu intereses līmeni. Kopā pieteicās 90 uzņēmumu, kas bija krietni vairāk, nekā gaidījām. Visiem vienā reizē nevarējām noorganizēt šo pasākumu, tādēļ tika organizēti trīs. Šo varam uztvert kā signālu, kas apstiprina interesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Vīrusi, kukaiņi un cilvēku apjukums kvalitatīvu kokmateriālu pieprasījumu neaptur

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties vasarai, pasaules lielākajos akciju tirgos pēc pandēmijas izpārdošanas turpinās strauja cenu atveseļošanās. Cenu pieaugumam līdzējušas sekmes Covid-19 apkarošanā, kas attīstītajām valstīm ļāvis sākt atdzīvināt ekonomiku, kā arī pasaules valstu centrālo banku un valdību nodrošināto stimulu nepārtraukts pieplūdums.

Pastāv gan zināmas bažas, ka pašreizējā tirgus augšupeja nav cieši saistīta ar makroekonomikas situāciju, un, akcijām esot dārgām, joprojām pastāv risks, ka to cenu pieaugumu var nomainīt straujš kritums. Turklāt līdz ar šādu neseno cenu pieaugumu palielinās to investoru skaits, kuri sāk uzskatīt, ka visļaunākais jau ir aiz muguras, un ir pienācis laiks atkal uzņemties lielāku risku un veikt jaunus ieguldījumus.

Mājās pērk akcijas

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš norāda, ka šo pēdējo faktoru ir vērts aplūkot sīkāk. “Aprīlī noskaidrojās, ka uzkrājumiem novirzīto līdzekļu īpatsvars attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem ASV ir sasniedzis rekordaugstu līmeni. Tas ir samērā loģiski — kamēr bija spēkā pārvietošanās ierobežojumi un cilvēki lielāko daļu laika pavadīja mājās, patēriņš ievērojami samazinājās. Taču acīmredzot liela daļa šo cilvēku nolēma, ka labākais veids, kā likt lietā savus šos ietaupījumus, ir sākt pirkt akcijas. Ir vairākas lietotnes, kas nodrošina to lietotājiem ASV iespēju ātri un bez maksas veikt darījumus ar vērtspapīriem tiešsaistē. Šo starpniecības uzņēmumu jaunākie dati liecina, ka pēdējos mēnešos tirdzniecības aktivitāte šajās platformās salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem ir būtiski pieaugusi. Tas zināmā mērā arī izskaidro dažu tirgus dalībnieku lielo pieprasījumu pēc finanšu aktīviem un to cenu nepārtrauktu pieaugumu apstākļos, kad makroekonomiskie rādītāji ir sliktākie nesenā vēsturē,” skaidro bankas speciālists un piebilst, ka šādas pieaugošas intereses un darījumu aktivitātes ietekme uz finanšu aktīviem īstermiņā tiešām ir pozitīva. Tiesa gan, šajā pašā laikā tā arī galvenokārt esot jāuztver kā spekulatīvas dabas ietekme, jo šī brīža ekonomikas situācija neattaisno tik augstu akciju cenu līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Piesardzīgs optimisms – cenas šogad stabilizēsies, pieprasījums saglabāsies neliels

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkuram normālam cilvēkam skaistajā viesnīcas numurā rodas daži jautājumi, visi šie jautājumi ir saistīti ar tekstilizstrādājumiem - kāpēc baltā gultas veļa ir TIK balta un kāpēc dvieļi ir tik mīkstie un pūkaini, it kā tie būtu tikko iegādāti un tiks izmantoti tikai vienreiz. Šoreiz parunāsim par dvieļiem.

Lai nodrošinātu dvieļa mīkstumu, dvielis, kas ikdienā pieskaras jūsu ādai, paliek patīkams, jums ir pareizi jārūpējas par dvieļiem. Frotē audums ir diezgan kaprīzs un mazgāšanas laikā prasa īpašu, rūpīgu attieksmi. Liekās, ka viesnīcā ir atsevišķa personālu grupa, kura nodarbojas tikai ar dvieļu kopšanu, lutināšanu un apstrādi. Bet tā nav, viss ir viegli un iespējami. Šeit ir daži pamata ieteikumi, kas palīdzēs pareizi mazgāt frotē dvieli automātiskajā mašīnā un lai mājās būtu viesnīcas šiks.

  • Mazgāšanai vislabāk ir izmantot šķidru želeju, šāds mazgāšanas līdzeklis saglabās krāšņumu un neļaus šķiedrām deformēties.
  • Dvieļus ieteicams mazgāt režīmos, kas ietver pilnīgu cilindra piepildīšanu ar ūdeni un šķidruma uzsildīšanu līdz 40 ° C - 60 ° C. Pēc galvenās programmas ieslēdziet papildu skalošanu.
  • Kopā ar veļu ielieciet cilindrā bumbiņas, ko izmanto virsdrēbju mazgāšanai - tās ''pacels'' šķiedras, neļaujot tās saspiest.
  • Mazgājot dvieļus, labāk nelietot kondicionierus, skalošanas līdzekļus un balinātājus. Līdzekļi nav labi izskaloti no frotē šķiedrām, deformē šķiedru. Droši vien, mājsaimnieces liek klāt mazgāšanas līdzekļiem pusi no mīkstinātāja iepakojuma - lai dvielis noteikti ir mīksts. Bet šī ir lielāka un populārāk kļūda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau iepriekš sportā liela daļa komunikācijas ar faniem bija attālināta – tagad ir vēl lielāks fokuss uz attālināto komunikāciju.

"Šobrīd sporta vide dramatiski mainās. Taču vienā brīdī pēc trim vai sešiem mēnešiem stadioni būs vaļā un atkal notiks sacensības. Protams, ir liels jautājums, vai tikpat ātri stadioni piepildīsies ar skatītājiem. Turpmāk lielākais izaicinājums būs piesaistīt skatītājus," spriež Anrijs Brencāns, sporta un tehnoloģiju kompānijas SIA "Fan Apps" valdes loceklis.

"FanApps" turpina mārketinga kampaņas ar klientiem Eiropā. "Esam spiesti pielāgoties situācijai un meklēt klientus starptautiski, jo citās valstīs ir lielāki mārketinga budžeti un tur uz sportu skatās ilgākā termiņā," saka A. Brencāns. Viņa skatījumā šoks ir pārgājis ļoti ātri un šobrīd 30% klientu ir gatavi turpināt sadarbību. "Viņi zina, ka šodien ir grūti, bet viņi jau gatavojas tam, kas būs pēc mēneša. Cilvēki redz, ka dzīve turpinās. Protams, ja grib, var turpināt šokēties, bet tas šobrīd nekādi nepalīdz," norāda A. Brencāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras pilsētās biznesa sezona ir tikpat īsa, cik saulainā vasara, bet Dagnis Bricis un Elīna Berklava no tā nebaidās un ir atvēruši vasaras un pludmales lietu veikalu "Vilnis".

E. Berklava un D. Bricis ir pazīstami sen un jau vairākus gadus viņam piederošajā kafejnīcā "Spinout Surf Cafe" Latvijas vasaras galvaspilsētā piedāvājumā ir bijuši E. Berklavai piederošā Latvijas dizaina veikala "M50" apģērbi.

"Šajā vasarā mums radās iespēja tikt pie telpām galvenajā promenādē pie kolosālās kafejnīcas "Laiva". Dagnis piedāvāja paplašināt to, ko darījām iepriekš "Spinout Surf Cafe" – ar dubultu jaudu un plašāku klāstu. No "M50" puses tie ir latviešu dizaineru apģērbi un aksesuāri, no pašas pieredzes – pārbaudītas kvalitātes bērnu pludmales mantas un grāmatas. Savukārt Dagnis sadarbībā ar saviem piegādātājiem rūpējas par sportisko sadaļu un piedāvā visu jūras priekiem. Šobrīd tas ir kā "pop-up" formāta vasaras veikals," stāsta E. Berklava, kas ir veikala "Vilnis" (SIA "Spinout") idejas līdzautore un veikala vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi: kāpēc eklēri un macaron nevar būt lēti?

Anda Asere, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konditorejas 21 October īpašniece Aleksandra Nozdračeva gatavo tikai to, kam konkrētajā dienā ir iedvesma, un paziņo par piedāvājumu sociālajā tīklā Instagram – kurš vēlas, tas brauc pakaļ, un pārsvarā salonā līdz vakaram nekas pāri nav palicis

Viņa uzskata, ka konditoreja ir kā juvelierizstrādājumi, tāpēc arī pareizi pagatavoti eklēri ar īstu vaniļu vai franču cepumi macaron nebūt nav lēti.

Fragments no intervijas, kas publicēta 2. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kāds ir jūsu vērtējums par konditorejām Rīgā?

Ja godīgi, es pavisam reti iznāku no savas laboratorijas. Tāpēc es nevaru atbildēt. Bija Belétage Lāčplēša ielā, bet nesen to slēdza, jo grūti atrast darbiniekus. Neviens negrib veltīt tik daudz laika un strādāt tā, kā vajag, – kā strādā cilvēki konditorejās Francijā. Negrib mācīties, negrib saprast.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad sešos mēnešos izdevis 227 rīkojumus, iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 327,56 miljonu eiro apmērā, informēja FID.

FID skatījumā, 2020.gada pirmo pusgadu lielā mērā raksturo Covid-19 pandēmijas radītie izaicinājumi un izmaiņas gan pasaules, gan nacionālā mērogā. Pandēmija esot izgaismojusi jaunas tendences un tipoloģijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī piespiedusi pielāgot darba specifiku tās radītajiem apstākļiem.

FID vadība uzskata, ka iestādei izdevies saglabāt ierasto darba tempu, kā arī nodrošināt darbības rezultātus, kas līdzvērtīgi iepriekšējiem periodiem, ko demonstrējot tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto materiālu un analizēto lietu skaits, kā arī apturētais jeb iesaldētais iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Huawei" vidējās klases "P Smart" sērijas ceturtais modelis "Pro" piedāvā ekrānu bez traucēkļiem un interesantu kameras risinājumu

Jau trešo gadu pēc kārtas Ķīnas tehnoloģiju kompānija "Huawei" iesākusi, laižot klajā gados vai sirdī jaunajiem lietotājiem paredzētu "P Smart" sērijas viedtālruni. 2018.gada celmlauzim gadu vēlāk sekoja "P Smart 2019", vasarā pa vidu iespraucās "P Smart Z" ar inovatīvu izbīdāmu priekšējo fotokameru un tagad saimei pievienojas "P Smart Pro". Kādēļ gan šī vidējās klases ierīce izpelnījusies tik drīzu atjauninājumu un vai tā vispār ir pircēju uzmanības vērta?

Vidējā klase viedtālruņu tirgū ir izplūdusi visos virzienos. Tajā ražotāji pamanās iemānīt gan pablāvas ierīces, kuru galvenais trumpis ir zema cena, gan visnotaļ respektējamus produktus, kas dažās sfērās pat izaicina flagmaņus. Par spīti ambiciozajam vārdam "Pro" nosaukumā, jaunais "P Smart" ir kaut kur pa vidu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzmanības centrā - pallādijs

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules lielākajos akciju tirgos šā mēneša pirmajā pusē turpinājies cenu pieaugums. Tas nozīmē, ka fondu tirgū, neskatoties uz pandēmiju, atkal aiz kalniem pēc zināmas - ne pārāk ilgas - pauzes var nebūt jaunu vēsturisko virsotņu sasniegšana.

Tuvākajā laikā omu finanšu tirgos gan noteiks tas, kādas būs globāli vadošo kompāniju atskaites par to iepriekšējā ceturkšņa peļņu.

Šobrīd analītiķi vidēji sagaida, ka ASV Standard & Poor's 500 indeksa aprēķinā iekļauto uzņēmumu peļņa šā gada otrajā ceturksnī būs sarukusi gandrīz par 45%, liecina "FactSet" apkopotie dati. Savukārt visa šā gada skatījumā pagaidām tiek lēsts, ka ASV lielāko uzņēmumu peļņa būs saplakusi par 21,5% un apgrozījums - par 3,9%.

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo gadu. Tad no ASV uzņēmumiem vidēji tiek gaidīta peļņas palielināšanās gandrīz par 30% un apgrozījuma pieaugums par 8,5%. Kopumā šāds noskaņojums liek domāt, ka vismaz finanšu tirgus dalībnieki uzskata, ka sliktākais ar pasaules pandēmiju jau ir aiz muguras un, visticamāk, būs vērojams kaut kas līdzīgs "V" veida ekonomikas atgūšanās procesam. Pat straujāk uzņēmumu otrā ceturkšņa peļņa var samazināties Eiropā. ASV investīciju bankas "JPMorgan Chase & Co" eksperti paredz, ka tā reģiona Stoxx 600 akciju indeksa aprēķinā iekļautajiem uzņēmumiem būs kopumā sarukusi gandrīz par 60%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav svarīgi, kurā posmā pārejā uz digitālu pakalpojumu sniegšanu uzņēmums atrodas - vai šis lēmums par attālinātu darbu ir pieņemts sen vai uzņēmums vēl tikai apsver tādu iespēju. Neatkarīgi no tā, digitalizācija šobrīt ir tik ērta, kā vēl nekad agrāk. Kad uzņēmums apsver spert pirmo soli, vispirms vajadzētu pamēģināt, kā tas ir - iztikt bez fiziskiem parakstiem un izmantot tikai elektronisko parakstīšanos. Parasti diezgan ātri kļūst skaidrs, ka tā ir iespēja vākt parakstus no klientiem, partneriem vai jebkuriem citiem cilvēkiem ārpus organizācijas attālināti un ļoti ērti.

Kā uzlabot dokumentu parakstīšanas procesu klientiem?

Elektroniska dokumentu parakstīšana ir ērta ne vien pašam uzņēmumam, bet arī tā klientiem. Saskaņā ar Dokobit vadītāja Latvijā Ilmāra Arsenoviča teikto - mūsdienās klientu pieredze ir viena no galvenajām konkurētspējas priekšrocībām. Attiecīgi tā ir vai nu priekšrocība vai arī trūkums, ja uzņēmums elektronisko parakstīšanos nenodrošina.

Iedomājies, cik ērti ir dokumentus parakstīt attālināti! Vairs nav nepieciešams nekur braukt tikai tāpēc vien, lai parakstītu dokumentu. Un neatkarīgi no nozares, kādā uzņēmums strādā - darbā ar klientiem un tad, ja ir nepieciešami viņu paraksti uz dokumentiem, iespēja izmantot digitālos risinājumus tikai uzlabos procesus un sadarbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas, ierobežojumu un atbalsta trūkuma dēļ situācija Latvijas bāru nozarē ir kritiska. Latvijas Bāru Asociācija (LBA) pēc ilga darba un kopīgām sarunām secina, ka sadarbība starp valdību, valsts institūcijām un uzņēmējiem ir nepietiekamā līmenī.

Latvijas Bāru Asociācija uzskata, ka valdības pieņemtie lēmumi bieži vien ir negaidīti uzņēmējiem, īpaši tāpēc, ka, pieņemot jaunus ierobežojumus, netiek veiktas konsultācijas ar pārstāvjiem no nozarēm, kuras tieši ietekmē ierobežojumi un kuras spētu piedāvāt reālus risinājumus situācijas uzlabošanai.

LBA aicina valdību un valsts institūcijas veidot sadarbību, kā ietvaros valdības pārstāvji un LBA varētu ik dienas strādāt cieši kopā un pieņemt lēmumus, ko ir reāli ieviest, kas samazina vīrusa izplatību, stiprina sabiedrības drošību un neaptur uzņēmējdarbību.

"Ne tikai man, bet jebkuram uzņēmējam ir svarīga paredzamība. Katrs pārsteigums ietekmē ne tikai uzņēmumu, bet arī tā darbiniekus un apmeklētājus. Nereti rodas situācijas, kad mēs par jaunām prasībām uzzinām pēdējā brīdī un no medijiem. Mēs apzināmies, ka šis ir svarīgs laiks valstī un ir jāspēj ātri reaģēt, to esam gatavi darīt, bet uzskatām, ka to var darīt gudrāk un efektīvāk. Ne tikai bāru nozares, bet visu nozaru darbinieki vēlas zināt, vai uzņēmumiem, kam tiek noteikti ierobežojumi, kas spēcīgi ietekmē apgrozījumu un valsts nodokļu ieņēmumu, būs jebkāds atbalsts no valsts. Ja tas būs, cik lielā apmērā un kādā formā. Šobrīd esam situācijā, kad nezinām, vai rītdien vispār varēsim vērt durvis vaļā un vai mums būs jebkāds atbalsts pie sliktākā scenārija," komentē LBA valdes loceklis Oskars Ikstens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nāvējošā koronavīrusa izplatīšanās sabiedējusi pat finanšu tirgus, un šīs nedēļas pirmajā pusē šis faktors daļēji bijis atbildīgs par mērenu akciju cenu atkāpšanos.

Pagaidām zināms tas, ka pie plaušu karsoņa epidēmijas Ķīnas pilsētā Vuhaņā vainojams jauns vīruss, kas, iespējams, radies tās jūras velšu tirgū. Atklāts, ka ar šo vīrusu inficēti jau vairāki simti cilvēku. Turklāt izskatās, ka tas ir ļoti lipīgs, un šonedēļ reģistrēts pirmais gadījums, kad to saķēris kāds vīrs ASV. Saslimšanas gadījumi bijuši arī Taizemē, Taivānā, Japānā un Dienvidkorejā.

Lai gan akciju cena šobrīd daudzviet sarukusi, mūsdienās šādu vīrusu izplatīšanās vilnim uz vērtspapīru cenām ietekme nemēdz būt ilgstoša. Parasti plašākām bailēm par kādu infekciju lielāka negatīva ietekme ir uz dažādu ar tūrisma industriju saistīto kompāniju vērtspapīru cenu dinamiku. Protams, ļoti grūti pateikt to, cik lielā mērā šī jaunā vīrusa izplatību izdosies veiksmīgi iegrožot, jo katrs šāds gadījums ir unikāls. Daudzus bažīgus dara fakts, ka ķīnieši šobrīd sevišķi aktīvi plāno ceļojumus saistībā ar šīs valsts Jaunā gada brīvdienām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru