Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

• Lai gan pietiekami veiksmīgi darbojas Altum programma mājokļa iegādei jaunām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, tomēr kredītu saņemšanu kavē cita veida problēmas. Vai ievērojamais kredītu atteikumu skaits saistīts ar to, ka Latvijā ir lielākā ēnu ekonomika Baltijā un kredītņēmējs nevar pierādīt savu līdzekļu izcelsmi? Ēnu ekonomika Latvijā pērn pieauga par 2,2 procentiem, sasniedzot 24,2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas Latvijā bija augstākais līmenis kopš 2012. gada (piemēram, Lietuvā ēnu ekonomika 2018. gadā bija 18,7%, bet Igaunijā – 16,7% no IKP. Dati: SSE Riga Ēnu ekonomikas indekss).

Varbūt pie vainas ir tas, ka esam iecienījuši «ātros kredītus»? Zinām, ka pērn no jauna izsniegto nebanku kredītu apjoms auga par 7,29% jeb 43 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2017. gadu, un kopējais no jauna izsniegto nebanku kredītu apjoms sasniedza 630 miljonus eiro (PTAC dati).

Ir dzirdēti gadījumi, ka to ņēmējs, kaut sen atmaksājis parādu, banku izpratnē ir automātiski «norakstāms». Varbūt iemesls ir tas, ka Latvijas cilvēki ir «apdedzinājušies» iepriekšējās krīzes laikā un daudzi izgājuši maksātnespējas procesu? Varbūt esam pārāk azartiski, jo daudz laika pavadām spēļu zālēs, kas ir vēl viens stop signāls bankām, novērtējot šādu – azartisku – kredītņēmēju?

Varbūt banku nozare ir tik nodarbināta ar dažādu valsts un starptautisko organizāciju prasību izpildi, ka tām vairs neatliek laika, spēka un intereses cīnīties par katru jaunu klientu?

• Būvniecības apjoma pieaugums Latvijā pērn sasniedza iespaidīgu rādītāju – 19,5% (tam, nenoliedzami, palīdz ES fondi), un jaunākie dati rāda, ka šogad būvniecības straujā izaugsme palēninās: lai gan būvniecības produkcijas apjoms 2. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 1%, pērn ik ceturksni pieaugums bija 10–36%. Joprojām būvniecības nozares saražotais IKP pret pārējo IKP īpatsvaru atpaliek no 2008. gada rādītājiem (2008. gadā būvniecības nozares IKP devums bija 7–12%, bet pēc tam – 3–8%).

• Pie mums tiek uzcelts mazāk jaunu mājokļu nekā kaimiņos. Atbilstoši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas statistikas pārvalžu datiem, Lietuvā 2018. gadā ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 5300 dzīvokļu, Igaunijā – 4200, bet Latvijā – tikai 1700 dzīvokļu. Šī gada sākumā Rīgā nodoti ekspluatācijā 700 dzīvokļu jaunajos projektos, un šogad tiek plānots tirgu papildināt ar vēl 1950 dzīvokļiem. Ja Rīgā šogad paveikto un plānoto salīdzina ar kaimiņiem, tik un tā nepārsniegsim Lietuvā vai Igaunijā pērn iespēto (Latvijas reģionos, kā zināms, jaunu dzīvokļu celtniecības devums kopējā statistikā ir ļoti minimāls). 2020. gadā Rīgā plāno nodot ekspluatācijā vēl 1290 dzīvokļu, bet 870 dzīvokļu ir vēl projektēšanas stadijā un 6500 dzīvokļu – ieceres stadijā dažādu projektu ietvaros. Lēnām, bet top, tomēr pieprasījums ir lielāks par to, kas tirgū ir pieejams.

Ja mēs nespēsim laboties un atrast atbildes uz problēmjautājumiem, turklāt ātri un kvalitatīvi, riskējam sagaidīt, ka šī bumba ar laika degli beidzot uzsprāgs.

• Lai gan līdz šim Latvijā būvniecības izmaksas ir bijušas viszemākās starp Baltijas valstīm un ievērojami zemākas nekā vidēji Eiropas Savienībā (2018. gadā tās bija 66,7% jeb divas trešdaļas no ES vidējā rādītāja un zemākās starp Baltijas valstīm), līdz ar kopējām tendencēm Latvijas un globālajā ekonomikā, pakāpenisku iziešanu no ēnu ekonomikas un darbaspēka trūkumu, pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, būvniecības izmaksas tuvākajos gados turpinās pieaugt, un līdz 2022. gadam tās palielināsies vidēji par 4,31 procentu gadā. Palielinoties būvniecības izmaksām, aug arī dzīvokļu cenas jauno mājokļu segmentā – gada laikā tās augušas apmēram par 5–10%. Būvniecības izmaksu pieauguma dēļ vairāki projekti netiek realizēti, jo īpašuma cena pārsniedz dzīvokļu iegādes iespējas.

• Dzīvojamais fonds noveco, un tūliņ būtu jāsāk būtiski uzlabojumi. Pašreizējā Latvijas dzīvojamajā fondā 93,8% dzīvojamo ēku ir celtas līdz 1990. gadam – tie kopumā ir 52,9 milj. m² dzīvojamās platības. VA Mājokļu aģentūra speciālistu veiktie aprēķini liecina: ja valstī netiek sākta kompleksa un valsts stimulēta problēmas risināšana, ar ēku novecošanu (kalpošanas ilgumu) saistītās krīzes kulminācija gaidāma ap 2040.–2050. gadu. Šī jautājuma risināšanā aktīvi jāiesaistās arī valstij – jāsakārto pašreizējā likumdošana, jāvienkāršo birokrātiskās procedūras, piemēram, jāatvieglo procedūras māju renovācijai paredzēto kredītu saņemšanai utt.

• SIA Latio kopā ar KANTAR TNS aizvadītā gada nogalē veica aptauju par jauniešu ieradumiem un vajadzībām nekustamā īpašuma izvēlē. Jaunieši ir ekonomiski aktīvi un pirktspējīgi, kas pašlaik un arī turpmāk noteiks toni tirgū. Tuvāko divu gadu laikā tikai Rīgā un Pierīgā vien trešdaļa jauniešu (~45 000 cilvēku) gatavojas pirkt mājokli un nebaidās no finansiālām saistībām. Turklāt jaunie speciālisti naudu pirmajai iemaksai var sakrāt pusgada laikā – tas ir pozitīvs signāls gan projektu attīstītājiem, gan bankām.

Bet ko tirgus var piedāvāt šādiem klientiem? Problēmu ar dzīvokļu pieejamību jaunajos projektos jau ieskicēju, t.s. ekonomiskā jeb budžeta segmentā mājokļu piedāvājums ir nepietiekams. Kopējais darījumu skaits Latvijā ar dzīvokļiem šogad pusgadā bija nedaudz virs 7000 darījumu, kas ir 4% samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu, jeb par kopējo darījumu summu 261 milj. eiro, kas gan summas izteiksmē ir bijis par 3% dārgāk. Mazs piedāvājums izraisa cenu pieaugumu. Lauvas tiesa darījumu (3390) notikuši Rīgā par kopējo darījumu summu 192 milj. eiro, un pieprasītāki bijuši nelieli, 36–61 m2 dzīvokļi. Turklāt 52% no Rīgā notikušajiem dzīvokļu darījumiem pusgadā bijuši sērijveida projektos, kuros vidējā divu istabu dzīvokļu cena bijusi ap 40 tūkst. eiro (m2 cena: no 830 līdz 910 EUR).

• Ja jau ir tik labvēlīgs ekonomiskais fons un aug pirktspēja, kāpēc mēs tik kūtri pērkam jaunus mājokļus? Atbilde varētu šķist vienkārša. Mājokļu tirgū dominē globālās nenoteiktības sekas, tāpēc mājsaimniecības palielina uzkrājumus, nevis tēriņus. Taču arī augsne mājokļu tirgū nav tā labākā, un sava daļa vainas jāuzņemas katram no mums. Svarīgi neatlikt risināmos jautājumus ar domu, ka rītdien kāds Laimes lācis atnāks un tos atrisinās un cenas pašas samazināsies, un būs «limonāde visiem». Nebūs! Mūsu mājokļu tirgus attīstība pēc krīzes ir bijusi lēna. Pieaugot iedzīvotāju ienākumu līmenim, pieprasījums pēc mājokļiem dažos segmentos pārsniedz piedāvājumu kaut vai tāpēc, ka mūsu esošais dzīvojamais fonds strauji noveco un turpinās cilvēku iekšējā migrācija uz vietām, kur jau trūkst mājokļu. Nekustamā īpašuma cenas, salīdzinot ar būvniecības un citām izmaksām, ir salīdzinoši zemas. Palūkojoties uz statistiku, redzam, ka padomju laika ēkās mājoklis pirms krīzes maksāja aptuveni 1700 EUR/m2, tagad – 830 EUR/m2, jaunajos projektos – aptuveni 2500 EUR/m2, tagad – 1700 EUR/m2. Tas nozīmē, ka šobrīd ir iespējams iegādāties īpašumus pat zem pašizmaksas, t.i., lētāk ir nopirkt, nekā uzcelt.

Ja mēs nespēsim laboties un atrast atbildes uz augstāk minētajiem problēmjautājumiem, turklāt ātri un kvalitatīvi, riskējam sagaidīt, ka šī bumba ar laika degli beidzot uzsprāgs. Tas nav tikai privātā biznesa kompetences vai konkurences jautājums, arī katram pašam jāapdomā sava rīcība, bet no valsts tiek gaidīti risinājumi par piespiedu nomu, īres likumu mūsdienīgā izpratnē, dzīvokļa īpašuma likumu. Latvijā pašlaik notiekošā administratīvi teritoriālā reforma arī ir labs brīdis, kad valstij kopā ar pašvaldībām sēsties pie viena galda un aktualizēt ilgstoši sasāpējušo mājokļu tirgus problēmu reģionos, rodot ilgtspējīgus risinājumus mājokļu pieejamībai novados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par aizejošā gada norisēm nekustamā īpašuma tirgū ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari

"Latio", 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Izsolēs par 1,2 miljoniem eiro pārdoti dārzeņu audzētāja Galiņi nekustamie īpašumi

LETA, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septiņās elektroniskajās izolēs kopsummā par 1 199 261 eiro pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, informēja e-izsoļu vietnē.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka 26.augustā plkst.13 sākās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēdzās 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīkoja zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu bankai «Citadele».

Izsolē pārdots Jurim Strazdiņam piederošais nekustamais īpašums «Galiņi» Ogres novada Madlienas pagastā ar kopējo platību 151,669 hektāri. Tajā ir vairāk nekā desmit zemesgabalu, pārsvarā lauksaimniecības zemes, kā arī meža zeme un vairākas ēkas - dzīvojamā ēka, noliktava, siltumnīca un citas. Šim īpašumam izsoles sākumcena bija 151 390 eiro, īpašums tika nosolīts par 408 753 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas radītās krīzes ietekmē mājokļu tirgū varētu pieaugt interese par privātmājām, ceturtdien secināja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" publicētās diskusijas par nekustamo īpašumu tirgus nākotni dalībnieki.

"Latio" Vērtēšanas nodaļas vadītājs Roberts Ardavs secināja, ka trīsistabu dzīvoklis Rīgas mikrorajonā maksā virs 100 000 eiro, bet arī privātmāja 30-40 kilometru attālumā no Rīgas maksā virs 100 000 eiro.

"Ja tagad cilvēki būs sapratuši, ka var strādāt no mājām, kāpēc lai maksātu līdzīgu cenu par dzīvokli mikrorajonā, ja var par to pašu cenu iegādāties privātmāju, kurai nāk klāt daudzi plusi - svaigs gaiss, iespēja bērnus izlaist pagalmā, kamēr jāstrādā, un citi," sacīja Ardavs.

"Latio" Mājokļu tirdzniecības nodaļas vadītāja Evija Dzenīte norādīja, ka patlaban neviens nevar prognozēt, vai šīs krīzes ietekmē mājokļu cenas augs vai samazināsies. Tomēr, viņasprāt, tiks novērota tendence, ka cilvēki no lieliem dzīvokļiem pārceļas uz privātmājām vai rindu mājām. Ardavs pieļāva, ka būs vairāk attīstītāju, kas būvēs privātmāju ciematus un piedāvās mājas īrēt cilvēkiem, kuri varbūt nav pārliecināti par vēlmi māju iegādāties īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskajās izolēs tiek pārdoti dārzeņu audzēšanas zemnieku saimniecības «Galiņi» nekustamie īpašumi, apstiprināja «Galiņu» pārstāve Edīte Strazdiņa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka pirmdien, 26.augustā, plkst.13 sākušās piecas «Galiņiem» piederošu nekustamo īpašumu elektroniskās izsoles, kuras noslēgsies 25.septembrī plkst.13. Izsoles rīko zvērināta tiesu izpildītāja Rudīte Slivjuka par labu AS «Citadele banka».

Strazdiņa norādīja, ka izsoles tiek rīkotas tādēļ, ka zemnieku saimniecība nebija spējusi vienoties ar banku par iepriekš ņemtu kredītu atmaksas nosacījumiem un bankai ir tādas tiesības izsolīt ieķīlātos īpašumus. «Kredīti bija pietiekami lieli un tika ņemti dažādiem attīstības projektiem,» sacīja Strazdiņa.

«Problēmas radās iepriekšējās vasarās piedzīvoto slapjumu un sausumu dēļ, kas ietekmēja iepriekšējo gadu ražas. Šogad gan raža būs laba,» sacīja Strazdiņa. Viņa piebilda, ka izsolīti tiek visi «Galiņiem» piederošie nekustamie īpašumi, bet kustamā manta netiek izsolīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nekustamā īpašuma tirgus novadu reformas griežos

Ermīns Sniedze - «Latio» mājokļu tirdzniecības vadītājs, 02.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus lielajai «novadu deķa sadiegšanai» ir būtiski realizēt arī citas reformas un risināt problēmas, kuras līdzšinējais reģionālais dalījums jau ir identificējis.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā, kas paredz vairāk nekā trīs reizes – no pašreizējām 119 uz 36 – samazināt pašvaldību skaitu, rit pilnā sparā. Tikko valdība atbalstījusi šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumu, un atlikuši vien pāris mēnešu līdz decembrim, kad Saeimā jāiesniedz jauna Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma redakcija, nosakot jauno valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, to veidus un teritoriju izveidošanas kritērijus. Vai šis nav pēdējais brīdis, lai sāktu diskusiju arī par nekustamā īpašuma tirgu novadu reformas ietvaros? Administratīvi teritoriālās reformas gaitā biežāk dzirdētas pašvaldību vadītāju un iedzīvotāju balsis (gan bažas un noliegums, gan optimisms), retāk – uzņēmēju viedoklis. Šādu nozīmīgu pārmaiņu priekšvakarā rodas pārdomas: kādu ietekmi reforma atstās uz nekustamā īpašuma (NĪ) tirgu Latvijā, īpaši reģionos, kur tiek saražoti 49% no visas NĪ nozares pievienotās vērtības un kur ilgstoši bijusi diezgan bēdīga situācija. Pēdējās desmitgadēs retajā no pašvaldībām uzcelti jauni mājokļi un samilzt mājokļu pieejamība, uzņēmējiem ir saimnieciski izdevīgāk un ērtāk koncentrēt savu komercdarbību ap galvaspilsētu, jo reģionos ir ne tikai ievērojamas darbaspēka problēmas, bet arī trūkst labas infrastruktūras (ceļu, ražotņu, noliktavu u.c. objektu, kur izvērst savu biznesu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Latio veicis nozīmīgas pārmaiņas savos birojos

Lelde Petrāne, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot pieejamību, nekustamo īpašumu uzņēmums Latio veicis nozīmīgas pārmaiņas savos birojos Rīgā.

Kopš augusta Latio centrālais birojs atrodas jaunās telpās Elizabetes ielā 21a. Tur pieejama plašāka auto stāvvieta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilna gada laikā pēc "PNB bankas" maksātnespējas lēmuma pieņemšanas, ir uzsākts intensīvs "PNB bankas" aktīvu pārdošanas process.

Ir notikusi valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plānu pārvaldīšanas tiesību pārdošana "Citadele" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management", kā arī sākta sadarbība ar nekustamo īpašumu darījumu kompāniju "Latio" un Konsultatīvo sabiedrību "Conventus", lai panāktu, ka "PNB bankai" piederošie īpašumi tiktu pārdoti par iespējami augstāko cenu, lai atgūtu pēc iespējas vairāk līdzekļu kreditoru prasījumu segšanai.

"Viens no bankas sociāli jūtīgākajiem un līdz ar to būtiskākajiem aktīviem bija valsts fondēto pensiju 2. pensiju līmeņa ieguldījumu plāni, tāpēc esmu gandarīts, ka mums ir izdevies vairāksolīšanas rezultātā atrast labāko cenas piedāvājumu un nodot to pārvaldīšanā "Citadeles" bankas meitas uzņēmumam "CBL Asset Management". Šī darījuma rezultātā banka ne tikai iegūs līdzekļus savu saistību izpildei maksātnespējas procesā, bet arī samazinās esošo aktīvu pārvaldīšanas izmaksas, tādējādi rodot iespēju vēl vairāk līdzekļu novirzīt kreditoru prasību segšanai," stāsta "PNB bankas" maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

TOP 3 populārākās Rīgas apkaimes pēc dzīvokļu darījumu skaita: Purvciems, Teika, Centrs

City 24 SIA, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Anniņmuižas vēsturiskā ēka pacietīgi gaida savu atdzimšanu

Lelde Petrāne, 09.08.2019

Dzīvojamā ēka ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar paaugstinātu cokola stāvu. Šajā stāvā agrāk atradušās saimniecības telpas.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēlies izīrēt savu īpašumu? Praktiski padomi, ko ņemt vērā, lai sevi pasargātu

Helmuts Medinieks, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nonākot situācijā, kad īpašumā esošais dzīvoklis vai māja pašam nav nepieciešami, loģisks risinājums ir nodot nekustamo īpašumu īrē, lai kāds par to parūpētos, segtu komunālo pakalpojumu rēķinus un, galu galā, lai īpašums nestu peļņu. Apzinoties, ka mājoklis bieži vien ir pats vērtīgākais personai piederošais īpašums, ir svarīgi to uzticēt kādam, kas tā stāvokli nepasliktinās un neradīs zaudējumus vai nepatīkamus pārsteigumus.

Sagatavojot savu īpašumu izīrēšanai, ir jāizvēlas - piedāvāt to mēbelētu vai nemēbelētu. Mazajām platībām visbiežāk nepieciešams būt mēbelētām, jo to īrnieki mēdz būt jauni cilvēki, kas vēl nav nodibinājuši ģimeni un radījuši pēcnācējus, viņiem nav savas iedzīves vai īpaši specifisku prasību.

Īpašumos ar vairākām guļamistabām, situācija ir citāda. Šajā gadījumā, kad potenciālais īrnieks var būt ģimene ar bērniem, nekad nevar paredzēt bērnu vecumu un to, kāda veida mēbeles viņiem būs nepieciešamas. Lielākus dzīvokļus īrei var piedāvāt atbrīvotus no mēbelēm. Lai iegūtu savus sapņu īrniekus, radiet vidi, kas šādām personām būtu interesanta. Dažkārt nelielas investīcijas vizuālā stāvokļa uzlabošanā, novecojušo un dīvaino elementu aizvākšanā, var rezultēties krietni lielākā potenciālajā īres maksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Komponists Uģis Prauliņš atjauno dzimtas īpašumu - Ērmaņu muižu

Uldis Andersons, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērmaņu muiža Alūksnes novada Malienas pusē ir Prauliņu dzimtas īpašums jau no pagājušā gadsimta 20. gadiem.

Pēc padomju laikā atņemto īpašumtiesību atjaunošanas tagad šeit jau apmēram 10 gadu saimnieko komponists Uģis Prauliņš un viņa dzīvesbiedre arhitekte Inga Prauliņa, kuri palēnām atjauno seno ēku, kā arī rūpējas par Ērmaņu muižas aktīvu iekļaušanos kultūras dzīves apritē.

U. Prauliņš zina stāstīt, ka viņa vecvectēvs Dāvids Praule šai vietā ieradies ap 1913. gadu kā muižas rentnieks (pēc citām ziņām – kā pārvaldnieks). Uzvārds Praule bijis mantots no dzimtas Vidzemes lībiešu priekštečiem; tas ticis latviskots kaut kad Latvijas brīvvalsts laikā – visticamāk, uz vispārējā nacionālā pacēluma viļņa.

Pati Ērmaņu muižas kungu māja ir būvēta ap 1823. gadu un sākotnēji piederēja fon Fītinghofu dzimtai, vēlāk tā pārdota Konstantīnam fon Knoringam, vēl pēc tam nonākusi Apes muižas īpašnieka barona Aksela fon Delviga īpašumā, kura meita ap 1920. gadu esot pārdevusi muižu Latvijas valstij, no kuras to vēlāk 20. gadu otrā pusē atpirkuši agrākie rentnieki (vai pārvaldnieki) Prauliņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vārenbrokas muižas īpašniece: Līdz šim sanācis tikai apdedzināties

Uldis Andersons, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārenbrokas (Vārnavas) muižas īpašniece Ilga Miezaine-Mustermane nevar sūdzēties ne par entuziasma, ne par labu ideju trūkumu.

Lielākais izaicinājums un arī lielākais kavēklis pamatīgāku darbu sākšanai ir pagaidām ne īpaši sekmīgie mēģinājumi piesaistīt muižas atjaunošanai nepieciešamo finansējumu. Taču plinti krūmos neviens nemet – visam ir savs laiks, un lielie īpašuma sakārtošanas plāni pamainās vien laika nogrieznī, ne pēc satura vai būtības.

Par Vārenbrokas muižas īpašnieci Ilga kļuva vairāk apstākļu sakritības, ne tik daudz plānotas rīcības dēļ. «Muižu iegādājās mans tētis pirms aptuveni 20 gadiem. Daudzas pašvaldības tolaik mēģināja pēc iespējas ātrāk atbrīvoties no šādiem objektiem, un tētis, kurš tolaik strādāja Viesītē, ieguva tiesības Vārenbroku privatizēt. Man kā bērnam tolaik tas viss maz interesēja – vien zināju, ka mums kaut kur laukos ir kaut kāds īpašums, bet tas arī viss. Tai laikā tētis aktīvi darbojās, brauca pļaut zāli, tika veikta arī muižas mākslinieciskā izpēte, taču pienāca krīze un visi lielie plāni izčibēja, un pēc kāda laika, kad biju izaugusi, sapratu, ka kaut kas ir jādara, citādi viss aizies bojā. Teicu tētim, ka esmu gatava sākt kaut ko darīt, un tā nu tiku pati pie savas muižas. Nu jau nepilnus trīs gadus tas ir mans privātīpašums, un, lai varētu to apsaimniekot un gatavot projektus, esam izveidojuši biedrību,» pieredzē dalās Ilga. Viņa atminas, ka pirmajā gadā ķērusies pie lietas ar lielu maksimālismu – licies, ka būs viegli rakstīt projektus, dabūt līdzekļus, taču līdz šim sanācis vien apdedzināties. Neviens projekts pagaidām nav apstiprināts – tie atzīti par labiem esam, bet līdzekļu nepietiek, lai tos atbalstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Desmit dārgākie dzīvokļu darījumi Rīgā

Helmuts Medinieks, 27.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvājam iepazīties ar 2019. gada vērtīgāko Rīgas dzīvokļu darījumu Top 10, kas tapis saskaņā ar "Cenubanka.lv" pieejamo informāciju.

Šajā sarakstā redzami īpašumi, kuru īpašumtiesības konkrētajā periodā ir mainītas uz pirkuma līguma pamata - standarta struktūras darījumi, un, vadoties pēc šiem datiem, var spriest arī par ekskluzīvākajām adresēm Rīgā.

2019. gadā kopā notikuši trīs pirkuma darījumi, kuru vērtība pārsniegusi 1 miljonu eiro, bet visi no šiem darījumiem pārsniedz 600 tūkstošu eiro slieksni.

Kopā 16 dzīvokļu pirkuma darījumi Rīgā reģistrēti virs 500 tūkstošiem eiro.

Īpašums Kuģu ielā 28 ir bijis izteikts gan 2019. gada pirmā pusgada, gan visa gada līderis pašu dārgāko ekskluzīvo dzīvokļu segmentā.

Topā atrodas četras pirmskara mājas, un visu īpašumu novietojums uzskatāms kā izteikti prestižs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Āgenskalns jeb Jaunais Mežaparks nostiprinās prestižo rajonu sarakstā

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āgenskalns pēdējo gadu laikā ir kļuvis par arvien pieprasītāku vietu dzīvošanai, nereti tiek dēvēts par «Jauno Mežaparku», nostiprinot pozīcijas dārgāko un prestižāko Rīgas rajonu sarakstā, vērtē nekustamā īpašuma eksperti.

Baltic Sotheby’s International Realty pārdošanas konsultante Evija Zālīte pastāstīja, ka Āgenskalna nami laika gaitā būtiski ir mainījušies, jo kara laikos tie tika nodedzināti, vēlāk atjaunoti. Tādēļ mūsdienās redzamā apbūve, galvenokārt, veidojusies, sākot ar 19. gs. pirmo pusi, bet 19.gs. beigās Āgenskalnā sāka celt priekšpilsētu iedzīvotāju pieticīgām prasībām atbilstošus īres namus, kur pārsvarā iekārtoja dzīvokļus apkārtnes fabriku strādniekiem.

«Dažādu laikmetu arhitektūras stili ar mūsdienīgiem dzīvojamo namu projektiem, kapitāli renovētas kultūrvēsturiskās ēkas, parki, moderns darījumu centrs ar augstceltnēm Daugavas kreisajā krastā, kā arī robežošanās ar Ķīpsalu un Klīversalu, sniedz ievērojamu pozitīvu ietekmi uz tuvākās apkārtnes attīstību un vērtību. Āgenskalnu nereti dēvē par «Jauno Mežaparku»,» teic SIA Latio mājokļu tirdzniecības vadītājs Ermīns Sniedze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Šīns: Nekustamā īpašuma nodokli varētu piemērot tikai zemei

LETA, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nodokli varētu piemērot tikai zemei, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

"Sabiedrībai būtu ļoti tīkami (...), ja šis avots jeb apliekamais objekts būtu zeme, lai cilvēkam nebūtu sajūtas, ka viņš uzbūvē sev māju, nopērk dzīvokli un tad katru gadu atpērkas no pašvaldības," pauda "Latio" vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka Latvijā ir ļoti daudz neizmantotu teritoriju. "Ja varētu šo samaksu par infrastruktūru un pakalpojumiem attiecināt uz zemi, domāju, ka liela daļa sabiedrības to uzskatītu par taisnīgāku", sacīja Šīns.

Tieslietu ministrija trešdien, 29.jūlijā, nosūtījusi Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Tieslietu ministrija aicina ieviest neapliekamo minimumu 100 000 eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Padures muižā vēlas ierīkot gardēžu viesnīcu-restorānu

Uldis Andersons, 21.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padures muižas saimnieka lielais plāns un nākotnes vīzija ir ierīkot šeit gardēžu viesnīcu-restorānu, kur augšstāvā izvietoti viesu numuriņi, bet pamatstāvā virtuve, kurā viesi mācītos gatavot dažādus ēdienus pēc XVIII gadsimta pavārgrāmatām.

Padures muiža, kas atrodas netālu no Kuldīgas, ir īpaša ar to, ka tās vēsture saistāma ar skotu, nevis baltvācu (kā Latvijā ierasts) muižniecību. Latvijas brīvvalsts periodā Padures muižas ēkā darbojās lauksaimniecības skola, Otrā pasaules kara laikā īsu brīdi te bija izvietots vācu hospitālis, savukārt pēc kara pilī tika izvietota Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, kas pastāvējusi līdz pat 1995. gadam. No 2007. gada Padures muižas īpašnieks ir Jānis Lazdāns, kurš, kā pats atklāj, muižu iegādājās izsolē par 200 tūkstošiem latu. Viņš stāsta, ka padomju laikā muiža tikusi ļoti labi uzturēta, cokolstāvā un mansardā bija ierīkoti nelieli dzīvokļi, ēka bijusi kopta un kārtīgi apsaimniekota. Lielākais posts Padures muižai, līdzīgi daudzām citām muižām, ticis nodarīts tieši 90. gados, kad viss tika pamests, piegružots un izdemolēts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10: Vērienīgākie 2019. gada dzīvokļu darījumi Jūrmalā

Helmuts Medinieks, 03.02.2020

TOP 10: Vērienīgākie 2019. gada dzīvokļu darījumi Jūrmalā - tālāk galerijā!

Foto: Helmuts Medinieks

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada Jūrmalas dārgāko dzīvokļu darījumu saraksts iezīmē ekskluzīvākās adreses šajā pilsētā.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, esam izveidojuši 2019. gada vērienīgāko dzīvokļu darījumu Jūrmalā Top 10.

Šajā sarakstā redzami īpašumi, kuru īpašumtiesības konkrētajā periodā ir mainītas uz pirkuma līguma pamata- standarta struktūras darījumi.

Gada vērtīgākie darījumi notikuši ar samērā plašu novietojuma amplitūdu. Topā novērojami vairāki jauni un simpātiski ēku kompleksi, taču ar pieciem dzīvokļiem šajā topā dominē projekts "Park Residences".

Septembris ir bijis pats raženākais mēnesis Jūrmalas dārgāko dzīvokļu darījumiem, tajā notikuši pat septiņi darījumi vērtībā virs 500 000 eiro.

Ja interesē nekustamā īpašuma tēma, ieskatieties arī Dienas Bizness izdevumā Nekustamais īpašums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ar sākumcenu 1,66 miljoni eiro izsolē izlikts ekskluzīvs īpašums Kuģu ielā

Zane Atlāce - Bistere, 24.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) izsolē piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu Kuģu ielā 13, Rīgā, kas sastāv no būves ar kopējo platību 3641,90 m2 un zemesgabala ar platību 0,1189 ha. Izsoles sākuma cena ir noteikta 1 660 000 eiro, informē PA pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Nekustamais īpašums atrodas ekskluzīvā vietā netālu no Latvijas Nacionālās bibliotēkas un viesnīcas Radisson Blu Daugava. Četrstāvu ēka, kurai ir arī divi pazemes stāvi, ir būvēta 1910. gadā. Iepriekš ēka ir tikusi izmantota kā mācību iestāde.

Ar Ministru kabineta 2018. gada 13. jūnija rīkojumu nekustamais īpašums Kuģu ielā 13, Rīgā, tika nodots privatizācijai. PA valdes apstiprinātie nekustamā īpašuma privatizācijas noteikumi paredz to pārdot izsolē ar augšupejošu soli. Izsoles sākuma cena ir 1 660 000 eiro.

Maksāšanas līdzekļu proporcija par nekustamo īpašumu kopumā ir noteikta 75,31% euro, 18,43% privatizācijas sertifikāti un 6,26 % īpašuma kompensācijas sertifikāti. Samaksu par nekustamo īpašumu varēs veikt uzreiz, vai arī paredzēta nomaksa līdz 10 gadiem. Pircējs ir tiesīgs privatizācijas sertifikātos un/vai īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu pēc to nominālvērtības samaksāt euro pirms līgums noslēgšanas, kā arī visā nomaksas pirkuma līgums laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 19.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Slēgtās robežas ar tālākām Eiropas Savienības valstīm ir Latvijas sabiedrotais iedzīvotāju noturēšanai valstī. No peļņas ārzemēs mājās ir atgriezušies iedzīvotāji, kuri, robežām atveroties, var steigties atpakaļ uz valstīm, kur varēs labāk nopelnīt.

Iepriekšējās krīzes laikā iedzīvotāju došanās peļņā bija valsts un daudzu ģimeņu glābiņš.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 19. maija numurā:

  • viedokļi - darbaspēks, kas atgriezies Latvijā
  • viedokļi - globālais mārketings jeb kā iekustināt pasauli savā tirgū
  • aktuāli - valdības parādi pārsniegs pusi no IKP
  • tēma - robežu atvēršana Latvijai draud ar emigrācijas vilni
  • intervija - Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmuma "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs
  • nekustamais īpašums - biroju loma mainās
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā
  • tehnoloģijas - cīņa par kapitāla piesaisti
  • veselības aprūpe - Latvija kā galamērķis medicīnas tūristiem
  • komercija - pārdošanas prasmes šobrīd īpaši svarīgas
  • brīvdienu ceļvedis - Raimonds Butkāns, SIA "Klips-B" tirdzniecības vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tet izsolīs vairākus nekustamā īpašuma objektus

Db.lv, 23.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatot uzņēmuma pamatdarbībai nepieciešamo nekustamo īpašumu portfeli, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" elektroniskā izsolē piedāvās iegādāties nekustamos īpašumus Rīgā un Jūrmalā.

Izsolē ar augšupejošu soli tiks piedāvāti trīs objekti Rīgā – Zemgaļu ielā 8, Citadeles ielā 9 un Barona ielā 69, kā arī viens objekts Jūrmalā, Lienes ielā 16/18.

"Pateicoties biznesa procesu uzlabošanai un jaunāko tehnoloģiju attīstībai, uzņēmuma pamata darbības nodrošināšanai ir nepieciešams arvien mazāks nekustamo īpašumu apjoms. Tādējādi varam pārdot ēkas un zemes gabalus, ko paši vairs neizmantojam, un neplānojam to izmantošanu arī nākotnē. Savukārt, citiem uzņēmumiem tie var kļūt par jaunu attīstības vietu," saka "Tet" valdes locekle, Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone.

Nekustamais īpašums Zemgaļu ielā 8, Rīgā (kadastra numurs 01001152029) sastāv no piecām nedzīvojamām ēkām un zemes gabala 5753 m² platībā. Īpašumā ir divstāvu biroja ēka, vairāki garāžu bloki un liels zemes gabals ar attīstības potenciālu. Izsoles sākumcena ir 490 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

TOP 10 lielākie nekustamā īpašuma investīciju darījumi 2019. gadā

Lelde Petrāne, 23.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne tikai ierastie naudas plūsmas objekti, bet iekļuvuši arī trīs attīstības zemes darījumi, informē "Colliers".

Investīciju apjoms naudas plūsmas objektos 2019. gadā bija līdzīgs apjomam gadu iepriekš – ap 300 miljoniem eiro, un pērn lielāko investīciju darījumu apjomu veidojuši darījumi ar biroju un tirdzniecības platībām, šiem segmentiem kopā veidojot 75% no kopējā investīciju apjoma.

Arvien lielāku investoru interesi raisa industriālie naudas plūsmas objekti - 2019. gadā divi industriālo platību darījumi ir iekļauti desmit lielāko darījumu sarakstā, un 2020. gada sākumā jau ir notikuši vēl divi šī segmenta investīciju darījumi. Kopumā tirgū tiek novērota liela interese ne tikai par naudas plūsmas objektiem, bet arī par attīstības zemēm un namīpašumiem – 2019. gadā aktīvi tikusi iegādāta zeme biroju, tirdzniecības platību un dzīvojamo projektu attīstīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludinājusi ārkārtas pašvaldības vēlēšanas Rīgā, un tās notiks šā gada 25.aprīlī.

Ievērojot Rīgas domes atlaišanas likumu, vēlēšanām jānotiek pirmajā sestdienā pēc diviem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas. Tā kā likums stājās spēkā šodien, 25.februārī, vēlēšanu diena būs sestdiena, 25.aprīlis.

Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās spēkā būs tie paši balsošanas nosacījumi, kādi tie bija 2017.gada vēlēšanās. Vēlēšanu dienā iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22. Trīs dienas pirms vēlēšanām varēs nobalsot iepriekšējās balsošanas laikā - trešdien, 22.aprīlī, no plkst.17 līdz 20, ceturtdien, 23.aprīlī, no plkst.9 līdz 12, bet piektdien, 24.aprīlī, no plkst.10 līdz 16.

Tiesības piedalīties Rīgas domes vēlēšanās ir Latvijas un citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, sākot no 18 gadu vecuma, kuriem bija reģistrēta dzīvesvieta Rīgas administratīvajā teritorijā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, proti, šā gada 26.janvārī, vai kuriem Rīgas administratīvajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās būs derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiks lietoti vēlētāju saraksti. Līdz ar to katram vēlētājam būs jābalso savā iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru