Jaunuzņēmumu nozare plašāk pazīstama ir vien dažus gadus, bet pēdējā laikā to plosa medijos izskanējusī informācija, ka daži neogodprātīgi uzņēmēji no Krievijas un Baltkrievijas savulaik izmantojuši tā saukto jaunuzņēmumu vīzu, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā.

Pēc tam ir bijuši gadījumi, kad tā ir izmantota dažādiem - diemžēl, arī negodprātīgiem mērķiem. Mūsu visu attieksme pret atsevišķām kaimiņvalstīm pēc 2022. gada februāra ir mainījusies. Mainās arī fokuss attiecībā uz reģioniem, ar kuriem vēlamies sadarboties. Taču viena lieta paliek nemainīga - Latvijas ekonomikai papildspēki noder.

Negodprātīgu privilēģiju izmantošanu nav iespējams izslēgt nevienā nozarē - ne jaunuzņēmumos, ne pārtikas ražošanā, ne loģistikā. Un nav pamata uzskatīt, ka tieši jaunuzņēmumu vīzas saņēmēji ir negodprātīgāki, kā citi uzņēmēji. Šādas vīzas ir plaši izmantots atbalsta mehānisms, ko daudzas pasaules valstis lieto, lai pievilinātu inovatīvu uzņēmumu dibinātājus.

Klausoties to, kā publiskajā komunikācijā aizvien biežāk izskan vēlmes pēc nākamā vienradža, man prātā ataust multfilma no bērnības “38 papagaiļi”, kur zvēri mērīja čūsku un secināja, ka tā ir 38 papagaiļus gara. Viņi gan diezgan ātri saprata, ka var mērīt arī, piemēram, pērtiķēnos un ziloņos. Un rezultāts būs tāds pats - čūskas garums būs noskaidrots. Attiecībā uz jaunuzņēmumu ekosistēmu, vienradzis skan labi.

Taču tā nav vienīgā mērvienība, pēc kuras vērtēt jaunuzņēmumu panākumus. Pasaules un kaimiņvalstu pieredze rāda, ka arī lielas investīcijas saņēmušie bankrotē. Savukārt veiksmīgi var būt arī tie, kas attīstās salīdzinoši lēnām, investējot tikai savus līdzekļus. Gan vieni, gan otri vienradža statusu tā arī var nesasniegt. Bet vai tas tiešām liecina, ka tie nav veiksmīgi?

Pirms plašāk runājam par jaunuzņēmuma mērauklām un to veiksmes faktoriem, gribu vēl un vēlreiz uzsvērt, ka jaunuzņēmums nav vienkārši jauns uzņēmums. Diemžēl, pats termins nu jau arī priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantots vietā un nevietā. Jaunuzņēmums ir uzņēmums ar augstas izaugsmes potenciālu, kura pamatdarbība ir saistīta ar mērogojamu biznesa modeļa ieviešanu un inovatīvu produktu izstrādi, ražošanu vai attīstību. Investīcijas tam visbiežāk ir nepieciešamas, lai nodrošinātu strauju izaugsmi. Piemēram, frizētava ir jauns uzņēmums, bet tas nav jaunuzņēmums. Lai atvērtu vēl vienu frizētavu, vajadzēs jaunas telpas un darbiniekus, bet inovatīvi tehnoloģiju uzņēmēji var savu biznesu mērogot bez vajadzības atvērt vēl vienu fizisku vietu.

Latvijas jaunuzņēmums BirgerMind ir iekļauts Pasaules Uzņēmējdarbības kausa TOP100 novatorisko uzņēmumu sarakstā, kas šogad pārstāvēs Latviju Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā.

Jaunuzņēmums BirgerMind iekļuvis Pasaules Uzņēmējdarbības kausa (Entrepreneurship World Cup – EWC) TOP100 uzņēmumu vidū, izturot konkurenci starp 16 400 pasaules uzņēmumu. Jāatzīmē, ka šogad Latvijas uzņēmums BirgerMind ir vienīgais no visas Baltijas, kas izcīnīja vietu TOP100.

No 5. līdz 9. novembrim BirgerMind piedalīsies Globālajā finālā Rijādā, Saūda Arābijā kopā ar citu 52 valstu uzņēmumu pārstāvjiem, lai turpinātu cīņu par balvu fondu viena miljona ASV dolāru apmērā.

BirgerMind ir veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums, kas izstrādājis smadzeņu viļņu mērīšanas ierīci un programmatūru, kas smadzeņu aktivitāti spēj pārvērst tekstā, tādējādi dodot iespēju paralizētiem cilvēkiem sazināties patstāvīgi.

Latvijas jaunuzņēmums “Matchful Partners” dalībnieku kopsapulcē ir pieņēmis nozīmīgu lēmumu par turpmāko attīstību – pāreju no sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) uz akciju sabiedrību (AS), informē uzņēmums.

Šis reorganizācijas process ir daļa no attīstības stratēģijas, kas nodrošinās iespēju uzņēmumam uzrunāt lielākus investorus un paplašinās kapitāla piesaistes iespējas. Vienlaikus tas apliecina esošajiem uzņēmuma dalībniekiem, ka uzņēmums turpina sekmīgu un mērķtiecīgu izaugsmi.

Kopš dibināšanas 2023. gadā “Matchful” ir strauji attīstījies, pateicoties 165 mazo investoru ieguldījumiem, kas, līdzās dibinātāju investīcijām, ir bijis uzņēmuma finansējuma pamats. Sākot reorganizāciju, uzņēmuma pamatkapitāls tiks palielināts līdz 35 tūkstošiem eiro, lai atbilstu akciju sabiedrības statusam. “Matchful” plāno pāreju uz akciju sabiedrību veikt līdz 2025. gada martam.

Latviešu jaunuzņēmums "Trace.Space", kas ir radījis ar mākslīgo intelektu aprīkotu platformu autobūves un pusvadītāju (čipu) sistēmu inženieriem, kuri izstrādā sarežģītu industriālo produktu specifikācijas, paziņo par 4 miljonu dolāru sēklas investīciju.

Galvenais investors ir fonds "Cherry Ventures", piedaloties arī jaunizveidotajam Latvijas fondam "Outlast Fund", kas ir viens no trim ALTUM izraudzītajiem iespējkapitāla fonda pārvaldniekiem. Investīciju raundā piedalījās arī esošiem investori – "Nebular", "Fiedler Capital" un "Change Ventures". Piesaistītais finansējums tiks novirzīts produkta attīstīšanai un jaunu tirgu apgūšanai, kā arī dos iespēju "Trace Space" piesaistīt savā komandā labākos Eiropas inženierus.

Rietumeiropas ražošanas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas izmaiņas. Ziņu virsraksti vēsta par atlaišanām, rūpnīcu slēgšanu un produktiem, kas neapmierina klientu vajadzības. Bieži problēmas sakne ir novecojuši produktu izstrādes rīki un procesi, kas kavē produktu attīstības komandu darbu. Līdz ar to - arī jaunu un inovatīvu produktu izstrādi.

Jaunuzņēmumi Rīgai 2024. gadā piesaistījuši investīcijas 21,8 miljonu eiro apmērā un nodokļos nomaksājuši 62,6 miljonus eiro, kas ir par 13 % vairāk nekā 2022. gadā, liecina Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas “Startin.lv” apkopotie dati.

Kā skaidro Fredis Bikovs, Rīgas investīciju un tūrisma attīstības aģentūras (RITA) direktors, lai gan jaunuzņēmumu piesaistīto investīciju apjomu ir ietekmējusi ģeopolitiskā situācija, galvaspilsētā jaunuzņēmumiem ir radīta labvēlīga vide un apstākļi, kas turpinās veicināt investīciju apjoma pieaugumu turpmākajos gados. Lielākā investoru interese ir par finanšu un aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, kā arī deep-tech jeb zinātniski ietilpīgu tehnoloģiju uzņēmumiem.

Jau vairāku gadu garumā Rīgā koncentrējas lielākā daļa jaunuzņēmumu, kas attīsta savu biznesu Latvijā. Galvaspilsētā reģistrēti 315 jaunuzņēmumi, un vēl 84 – Rīgas plānošanas reģionā, veidojot 80 % no kopējā Latvijā reģistrēto jaunuzņēmumu apjoma. Jaunuzņēmumi Rīgā pārstāv dažādas jomas, taču lielākoties tie ir finanšu tehnoloģiju, aizsardzības tehnoloģiju un deep-tech uzņēmumi.

Pagājušajā gadā Baltijas uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumu tirgus atdzima, un Sorainen eksperti paredz, ka 2025. gadā izaugsme turpināsies. 2024. gada beigas un šā gada sākums Sorainen M&A komandai ir bijuši īpaši intensīvi, tāpēc prognozes ir optimistiskas.

Saskaņā ar Mergermarket datiem kopējais paziņoto darījumu skaits 2024. gadā, salīdzinājumā ar 2023. gadu, pieauga par 39%, bet atklāto darījumu vērtība pieauga vēl vairāk, tuvojoties rekordlielam līmenim, kas tika sasniegts2021-2022. gadā. Darījumu skaits pieauga visās Baltijas valstīs, un ievērojami palielinājās darījumu skaits ar vērtību virs 100 miljoniem eiro: 2023. gadā bija tikai trīs darījumi, bet pagājušajā gadā jau septiņi.

Sorainen eksperti sagaida, ka galvenie Baltijas M&A tirgus izaugsmes virzītājspēki šogad būs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme, procentu likmju samazināšanās un privātā un riska kapitāla darījumu skaita pieaugums. 2023.-2024. gadā vairāki pārdošanas procesi Baltijas valstīs tika atlikti vai iesāktie apturēti ģeopolitiskās spriedzes, augsto procentu likmju vai Baltijas valstu ekonomikas lejupslīdes dēļ.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien mainījās dažādos virzienos pēc ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par muitas tarifu piemērošanu Eiropas Savienībai (ES).

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās, bet indekss "Nasdaq Composite" pieauga, investoriem gaidot mākslīgā intelekta milža "Nvidia" peļņas rādītāju publicēšanu.

"Nvidia" dati "var būt svarīgi ne tikai kompānijai, bet arī vispārējā tirgus virziena noteikšanā vismaz īstermiņā," sacīja "Trade Nation" analītiķis Deivids Morisons.

"Tas būs pirmais šīs kompānijas peļņas ziņojums, kopš Ķīnas jaunuzņēmums "DeepSeek" satricināja ASV mākslīgā intelekta industriju, radot ekvivalentas kvalitātes sarunbotu par ievērojami zemākām izmaksām," sacīja Morisons.

Eiropā Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga pirms Trampa izteikumiem par tarifu piemērošanu ES.

Patriotu nedēļā no 11. līdz 18. novembrim RIX Rīgas lidostā būs apskatāma ekspozīcija “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji”, informē Rīgas lidosta.

Tajā lidostas apmeklētāji varēs iepazīt inovatīvus un eksportspējīgus Latvijas uzņēmumus, kuru ieguldījums zinātnē, inovācijās un jaunās tehnoloģijās veido Latvijas un pasaules nākotni.

Izstāde “Nākotne ir tuvāk, nekā gaidīji” ir Rīgas lidostas sveiciens Latvijas valsts svētkos, un tās mērķis ir izcelt iedvesmojošus un inovatīvus Latvijas uzņēmumus, ar kuru izdomu un sasniegumiem varam lepoties. Ekspozīcijā ar saviem stendiem piedalās ergonomisku videospēļu aksesuāru ražotājs “Azeron”, viens no bezpilota lidaparātu tehnoloģiju nozares līderiem pasaulē – “Edge Autonomy”, godalgotais digitālās veselības jaunuzņēmums “Longenesis”, viens no vadošajiem Latvijas tehnoloģiju uzņēmumiem “SAF Tehnika” ar zīmolu “Aranet” un citi.

Lai veicinātu Latvijas jaunuzņēmumu konkurētspēju un izaugsmi, turpinās atbalsta programma, kas piedāvā līdzfinansējumu augsti kvalificētu speciālistu algošanai un nodokļu atvieglojumus, informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Katrs jaunuzņēmums šajā programmā var pretendēt uz atbalstu līdz pat 300 tūkstošiem eiro trīs gadu periodā, palīdzot piesaistīt augstas kvalifikācijas profesionāļus.

“Ieguldot Latvijas jaunuzņēmumos, mēs ieguldām valsts inovāciju kapacitātes attīstībā un jaunu eksportspējīgu produktu attīstībā. Tieši jaunuzņēmēmumu vidē šobrīd strauji attīstās mākslīgā intelekta, mūzikas, finanšu, militārā un duālā pielietojuma un citu nozaru tehnoloģijas, kuras gūst plašu atzinību pasaulē. LIAA atbalsta programmas jaunuzņēmumiem ļauj piesaistīt pasaules līmeņa speciālistus un augt straujāk,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Kopš jaunuzņēmumu atbalsta programmas izsludināšanas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) apstiprinājusi jau sešus pieteikumus, piešķirot kopējo atbalstu 525 tūkstošu eiro apmērā. Šajā pieteikumu kārtā finansējumu saņēmuši vairāki inovatīvi Latvijas uzņēmumi, kas savā jomā attīsta unikālus un perspektīvus risinājumus.

Par aizvadītā gada Rīgas labāko jauno uzņēmumu atzīts elektronikas līgumražotājs, kas specializējas prototipēšanā SIA "elProt", informē Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras pārstāve Madara Oga.

Rīgas labākie uzņēmumi apbalvoti sešās Rīgas prioritārajās nozarēs - jaunuzņēmums, starptautiskais biznesa centrs, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, nekustamais īpašums, ražošana ar augstu pievienoto vērtību, kā arī šī gada jaunajā kategorijā - Rīgas gada jaunais uzņēmums.

Par Rīgas gada uzņēmumu jaunuzņēmumu nozarē atzīts "Jeff App", starptautisko biznesa centru nozarē - "Circle K Business Centre", IKT nozarē - "TestDevLab", nekustamo īpašumu nozarē - "Capitalica Asset Management" projekts "Verde". Savukārt Rīgas gada uzņēmums ražošanas nozarē ar augstu pievienoto vērtību ir "Lexel Fabrika".

SIA "elProt" reģistrēta 2023.gadā. 90% uzņēmuma kapitāla daļu pieder Rinaldam Bezbailim, bet 10% - Arvim Gedušam.

Vēja parku attīstība nav tikai stāsts par zaļo enerģiju. Tā ir iespēja attīstīt jaunus uzņēmējdarbības virzienus un padarīt mūsu ekonomiku konkurētspējīgāku.

Kompānijas “EY” aprēķini liecina, ka tikai no atkrastes vēja parka “ELWIND”, kuru plānots izbūvēt Kurzemes piekrastē aptuveni 30 km no krasta, mūsu ekonomika iegūs vairāk nekā 900 miljonus eiro. Aptuveni puse no šīs summas ir attiecināma uz būvniecības periodu, bet otra puse uz parka ekspluatācijas laiku 25 gadu garumā un tas ir tikai ieguvums, ko nesīs viens vēja parks. Turklāt tas nebūt nav vienīgais ieguvums, jo, pieaugot zaļās enerģijas piedāvājumam tirgū, kritīsies arī vidējās elektroenerģijas cenas, kas būs tiešs ieguvums katram patērētājam.

Līdz ar vēja parku būvniecību Latvijā paveras ievērojamas iespējas ekonomikas izaugsmei un jaunu industriju attīstībai. Starptautiskā pieredze apliecina, ka vēja parku projekti citur pasaulē ir bijuši būtiski ekonomiskie dzinuļi, radot jaunas darba vietas un veicinot uzņēmējdarbību vairākās nozarēs.