Ražošana

Latvijā audzis bankrotu skaits

Žanete Hāka, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Latvijā šogad uzņēmumu maksātnespēju skaits ir nedaudz pieaudzis (ap 10%) salīdzinot ar 2013.gadu, liecina Coface Latvija dati.

Bankrotu pieaugumu Coface skaidro ar Krievijas pārtikas embargo situāciju, kas sāpīgi skārusi tieši mazos Latvijas uzņēmējus.

Coface Latvija izpilddirektors Māris Lukins skaidro, ka, līdzīgi kā iepriekš, arī šogad rudens un ziemas sezona ir nesusi jaunus bankrotus būvniecības sektorā, kad, izveidojoties piegādātāju nemaksātāju ķēdītei, vājākie uzņēmumi ir spiesti biznesu pārtraukt. Lai arī maksātnespēju skaits 2014.gadā ir nedaudz pieaudzis, šos apjomu noteikti nevar salīdzināt ar krīzes gadiem. Šogad Latvijā arī nav piedzīvots neviens tik skaļš bankrots kā Liepājas Metalurgs un Plus Punkts maksātnespējas 2013.gadā.

Maksātnespējas statistika par pirmo pusgadu Polijā uzrāda uzlabojumu – bankrotu skaits valstī samazinājies par 11,5%. Coface finanšu analītiķu pieredze rāda, ka bankrotu skaits parasti atbalso valsts makroekonomisko situāciju ar viena vai divu ceturkšņu nobīdi. Tas nozīmē, ka šodienas statistika atspoguļo to situāciju, kāda bijusi ekonomikā 2013.gada beigās. Šajā periodā Polijā iekšzemes pieprasījums bija augošs ar tendenci kļūt par ekonomikas galveno virzītājspēku un eksporta tirgu risks – salīdzinoši zems.

Pašreiz situācija ārējos tirgos uzrada vairākus riskus. Polijas eksporta attīstību ierobežo Krievijas ekonomiskā krīze, kā arī lēnā atveseļošanās eirozonā. It īpaši spēcīga ietekme ir otrajam faktoram, jo 53% Polijas eksportu nodrošina eirozonas valstis, Vācija, piemēram, vien sastāda 26% no kopējā eksporta apjoma. „Coface” prognozē šogad minimālu pieaugumu eirozonas valstīs par 0,9 %, kamēr Krievijā tiek prognozēta stagnācija - 0% 2014. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības visā pasaulē cenšas glābt koronavīrusa pandēmijas negatīvi ietekmētos uzņēmumus, taču, neskatoties uz to, kompāniju bankrotu gadījumu skaits pieaugs par trešdaļu, liecina kredītu apdrošināšanas grupas "Euler Hermes" veikts pētījums.

"Covid-19 rada bankrotu laika spridzekli," norāda "Euler Hermes", prognozējot, ka uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits pasaulē laika periodā no 2019.gada līdz 2021.gadam pieaugs par 35%.

Grupa lēš, ka visstraujāk bankrotu gadījumu skaits 2021.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu pieaugs ASV - par 57%.

Uzņēmumu bankrotu gadījumu skaits Brazīlijā pieaugs par 45%, Lielbritānijā - par 43% un Spānijā - par 41%, bet Ķīnā kāpums būs 20%, liecina prognozes.

"Euler Hermes" skaidro, ka lielu uzņēmumu bankrotu gadījumi var palielināt tā dēvēto domino efekta risku. Tāpat eksperti brīdina, ka priekšlaicīga ekonomikas atbalsta pasākumu pārtraukšana vai lēnāka globālās ekonomikas atlabšana var būtiski palielināt korporatīvo bankrotu gadījumu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltijas valstīs turpina pieaugt bankrotējušo uzņēmumu skaits

Dienas Bizness, 17.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Centrālās un Austrumeiropas ekonomikā pērn bija vērojama stabilizācija uzņēmumu maksātnespējas jomā, joprojām bankrotu skaits reģionā turpina pieaugt. Baltijas valstīs 2014.gadā visvairāk bankrotējušo uzņēmumu ir Lietuvā – 1636, kas ir par 5.4% vairāk nekā 2013.gadā. Latvijai bankrotu pieaugums ir neliels - 4.3%, bet Igaunijai vēl mazāks - 1.8%, secināts starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface ziņojumā par maksātnespējas situāciju Centrālajā un Austrumeiropā.

Bankrotu dinamika dažādās valstīs atšķiras, piedzīvojot gan izteiktu maksātnespēju skaita pieaugumu, gan arī samazinājumu. Vislielākais maksātnespēju skaita pieaugums pērn vērojams Slovēnijā – 44.7% un Ungārijā – 29.4%. Biežāko iemeslu vidū kompāniju bankrotiem minēta nepietiekama pielāgošanās ekonomiskajiem apstākļiem, neatbilstoši investīciju lēmumi un uzņēmumu lielās parādsaistības. Pērn bankrotu apjoms visvairāk sarucis Serbijā (par 43.8%) un Rumānijā (par 28%).

«Neskatoties uz nelieliem uzlabojumiem, bankrotu skaits Latvijā joprojām ir augsts. Vislielākais tas ir vairumtirdzniecībā (būvmateriāli) un ražošanā (mēbeles, metālizstrāde), kā arī transporta nozarē. Paredzams, ka maksātnespēju pieaugums turpināsies arī 2015.gadā. Runājot par eksportu, Krievijas embargo prasības pērn bija spēcīgs negatīvais ietekmes faktors, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, taču vienlaikus tas pamudinājis uzņēmumus tirgū meklēt alternatīvas un pievērsties pieaugošajam vietējam pieprasījumam,» skaidro Coface direktors Latvijā Arnis Blūmfelds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Coface: Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā krities, Lietuvā - pieaudzis

Rūta Cinīte, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2016. gadā Centrālās un Austrumeiropas (CAE) valstu reģionā sarucis par 6%. Reģiona izaugsmi veicinājusi labvēlīga makroekonomiskā vide, lielā mērā pateicoties pozitīvai ainai darba tirgū ar zemākiem bezdarba līmeņa rādītājiem un algu kāpumu.

«Paredzams, ka kopējais bankrotu skaits reģionā turpinās sarukt arī šogad un nākamgad. Pozitīvs signāls uzņēmumiem ir IKP izaugsmes kāpums un investīciju atveseļošanās. Attiecīgi jauni infrastruktūras projekti, stabili mājsaimniecību patēriņa ieguldījumi un ārvalstu tirgu attīstība būs atbalsts mūsu reģiona ekonomikas izaugsmei. Vienlaikus gan jāņem vērā, ka maksātnespēju statistika ne vienmēr atspoguļo reālo situāciju, tādēļ ikvienam uzņēmumam būtu patstāvīgi jāanalizē maksājumu disciplīna tirgū,» atzīmē Coface Baltics direktors Mantvīds Štareika (Mantvydas Štareika).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas gaidāmā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) palielinājusi finanšu grūtībās nonākušo Latvijas pilsoņu interesi par bankrota procedūru Lielbritānijā. Tur šis process ir ievērojami lētāks un vienkāršāks, kā arī ļauj dzēst parādsaistības Latvijā, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Dzīvojot Lielbritānijā, latviešu emigranti spēj gada laikā pilnībā atbrīvoties no parādiem Latvijā. Tiek dzēsti patēriņa kredīti, apjomīgi komunālo pakalpojumu parādi, desmitos un simtos tūkstošos eiro mērāmi hipotekārie kredīti. To, ka bankrota procesa sākšana Lielbritānijā attiecas arī uz parādiem Latvijā, paredz ES regula par pārrobežu maksātnespēju.

Anglijas pilsētā Mančestrā bāzētais parādu konsultāciju birojs Insolbaltika līdz šim palīdzējis 117 latviešiem.

«60 000-130 000 eiro - šī ir vidējā kredīta summa, ko latvieši ar bankrotu dzēš. Pēdējā laikā ir arī nekustamo īpašumu darboņi no Latvijas, kas lūguši konsultēt viņus uzsākt bankrotu, lai atbrīvotos no ievērojami lielākām parādsaistībām - diviem līdz trīs miljoniem eiro,» stāstīja Insolbaltika kvalificētais parādu konsultants Andrejs Smoļenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijā ir turpinājis sarukt uzņēmumu bankrotu skaits. Salīdzinot ar ekonomiskās lejupslīdes gadiem, šobrīd tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesu skaits tiešām ir būtiski samazinājies, ko lielā mērā sekmēja uzņēmēju tobrīd izvēlētā stratēģija – iet maksātnespējas ceļu, lai ātrāk atrisinātu savu parādu jautājumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr galvaspilsētā, kurā koncentrēta lielākā ekonomiskā aktivitāte, tiešām samazinājies uzņēmumu maksātnespēju skaits, pārējās Latvijas lielākās pilsētas statistiski izskatās pēc miera ostām pēc šī rādītāja. Tai pat laikā atsevišķi maksātnespējas procesi ir bijuši samērā skaļi un arī būtiski.

Palielinoties IKP pieauguma tempiem, ko ietekmēs arī intensīvāk pieejamie Eiropas fondi, sagaidāms, ka tuvākajos gados uzņēmumu bankrotu skaits nepieaugs vai turpinās samazināties. Latvijas ekonomika ir atvērta, un, turpinoties pasaules ekonomikas izaugsmei, augsim līdzi.

Tomēr aktuālākais jautājums ir par situāciju, kāda būs maksātnespējas lauciņā pēc plānošanas perioda beigām un Eiropas fondu finansējuma samazinājuma. Secināms, ka konkrētās nozarēs uzņēmumu bankrotu skaits var pieaugt tieši Eiropas fondu pieejamības vai to samazinājuma dēļ. Protams, ir dažādi uzņēmēji, un tie dažādi plāno savu darbību. Vieni – tie uzņēmēji, kuri strādā un plāno savu attīstību, balstoties tikai uz Eiropas fondu līdzdalību, un kuriem trūkst skaidras vīzijas un plāna, ko darīt pēc tam, kad fondu atbalsts beigsies vai krasi samazināsies. Citi – uzņēmēji, kuri ir jau atraduši, kā arī turpina meklēt aizvien jaunus eksporta tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā

Db.lv, 04.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars ir valsts pārvaldē

Dienas Bizness, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, kam seko izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozares – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozare – 2,1 %, apstrādes rūpniecībasun enerģētikas nozares – 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie uzņēmumu un iestāžu apsekojuma dati.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu

LETA, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina banku analītiķi.

«Swedbank» galvenā ekonomista Latvijā vietas izpildītāja Agnese Buceniece sacīja, ka Latvijā bezdarba līmenis turpināja samazināties, neskatoties uz lēnāku ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī. Tas saruka līdz 6,4%, kas ir par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā pērn otrajā ceturksnī. Šajā periodā bezdarbnieku skaits samazinājās par 18%, kas ir gandrīz piektā daļa.

«Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes bremzēšanos varēja gaidīt, ka bezdarbnieku skaits vairs nesamazināsies tik strauji kā iepriekšējos ceturkšņos, tomēr tā vietā ieraudzījām straujāko kritumu pēdējo piecu gadu laikā. Bezdarba līmenis šobrīd jau ir zemāks nekā 2008.gadā. Norises darba tirgū diktē demogrāfija. Bezdarbā redzam kritumu, galvenokārt tāpēc ka samazinās iedzīvotāju skaits, nevis tādēļ, ka liela daļa bezdarbnieku būtu iekārtojusies darbā – tas nav noticis,» atzina Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Zemgalē savu uzvaras gājienu turpina mazkapitāla SIA

Žanete Hāka, 20.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē savu uzvaras gājienu aizvien turpina mazkapitāla SIA, jo kopš 2010. gada maija, kad tiek piedāvāta šāda iespēja, reģionā reģistrēta jau 2841 SIA ar samazinātu pamatkapitālu, liecina Lursoft apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā Zemgale straujāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu piedzīvojusi 2011. gadā, kad reģionā reģistrēti 1162 jauni uzņēmumi. Piedevām šajā gadā arī zemāko punktu piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits.

2011. gadā, ņemot vērā jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaitu, reģiona uzņēmēju pulks paplašinājies par 815 komersantiem, kas ir vērā ņemams pieaugums pēc 2010. gada, kad Zemgales uzņēmumu skaits audzis vien par 371. Gan 2012., gan 2013. gadā reģionā bijusi vērojama stabilitāte, uzņēmēju skaitam attiecīgi katru gadu palielinoties par 600 uzņēmumiem, savukārt šogad, visticamāk, līdzšinējās tendences strauji mainīsies, jo līdz 1. oktobrim reģionā likvidēts jau 521 uzņēmums, kas ir augstākais rādītājs visā apskatītajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pasaules ekonomika varētu piedzīvot izaugsmi, ko ietekmēs veiksmīgie vakcinācijas rezultāti, potenciāli ļaujot darboties arvien lielākam skaitam nozaru. Tomēr vietējiem uzņēmumiem būtu jāvēro "slēptās" maksātnespējas Vācijā, ņemot vērā ievērojamās tirdzniecības saites ar šo valsti un tās uzņēmumu lomu dažādās piegāžu ķēdēs, liecina tirdzniecības kredītu apdrošināšanas un riska pārvaldības uzņēmuma Coface prognozes.

Kopumā “Coface” ir pārskatījis globālās izaugsmes prognozi, palielinot to 2021. gadam par pus punktu (+ 5,1%). Tas noticis, pateicoties straujākai izaugsmei ASV, kas pozitīvi ietekmēs arī Baltijas valstis.

ASV ir liela ietekme uz pasaules ekonomiku kopumā, ņemot vērā tās ekonomikas politiku un spēju regulēt valsts ekonomiskos rādītājus. Pašlaik ASV atlabšana ir paātrinājusies, salīdzinot ar Eiropu. Izaugsmes atšķirības ir par labu ASV, jo tā gan 2020., gan 2021. gadā ieviesa mazākus mobilitātes ierobežojumus nekā eirozona. Savukārt straujāks vakcinācijas process ļauj tās ekonomikai atveseļoties ātrāk. Vēl jo vairāk - lielāks fiskālais atbalsts ļaus ASV ekonomikai jau šogad atgriezties pirmskrīzes IKP līmenī kāds tas bija 2019. gadā, turpretim eirozonai būs jāgaida līdz 2022. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2017. gadā pastāvīgo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 15,7 tūkstošiem

Lelde Petrāne, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklos "Mego" un "Citro" novērota pastiprināta iepirkšanās aktivitāte un to vadība aicina iedzīvotājus nekrist panikā, bet saprātīgi izvērtēt nepieciešamību veidot pārtikas uzkrājumus.

Salīdzinājumā ar iepriekšējās nedēļas ceturtdienu vakar, 12. martā, mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Mego" apgrozījums pieaudzis par 30%. Visvairāk tiek izpirkts tualetes papīrs, konservētie produkti un preces ar ilgu derīguma termiņu, biznesa portālam db.lv pastāstīja "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Jautāts, kādā veidā "Mego" nodrošina sabiedrības un darbinieku veselību ārkārtas situācijas laikā, I. Šihmans sacīja, ka "tiek ievērotas visas sanitārās normas un regulāri tiek veikti uzkopšanas un dezinfekcijas darbi – tiek tīrīti iepirkumu grozi un ratiņi, kasieri pastiprināti dezinficē kases aparātu zonas, kā arī tiek izmantoti cimdi visos nepieciešamajos gadījumos".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā sarucis, Lietuvā - audzis

Zane Atlāce - Bistere, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 13,8% un Igaunijā par 9,7%, turpretī Lietuvā tas pieaudzis, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu maksātnespēju skaits 2015. gadā ir sarucis deviņās no trīspadsmit Centrāleiropas un Austrumeiropas (CAE) valstīm. Lielāko bankrota skaita pieaugumu piedzīvoja Ukraina (+ 20.8%) un Lietuva (+ 16.3%), kur plašākās uzņēmumu maksātnespējas reģistrētas tirdzniecības, būvniecības un ražošanas sektoros.

Tikmēr būtiskākie uzlabojumi notikuši Rumānijā, kur bankrotu skaits sarucis teju uz pusi (- 49,5%), salīdzinot ar gadu iepriekš. Ievērojami mazāk maksātnespēju pērn reģistrētas arī Ungārijā (- 44,2% ). Paredzams, ka biznesa apstākļi CAE valstīs arī 2016. gadā kopumā saglabāsies uzņēmējiem labvēlīgi.

«Galvenais ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks mūsu reģionā 2016. gadā būs mājsaimniecību patēriņa kāpums, ko veicinās uzlabojumi darba tirgū un patērētāju uzticības pieaugums,» atzīmē Coface Latvija izpilddirektors Arnis Blūmfelds. «Vienlaikus gan jāņem vērā, ka globālo tirgu attīstības tempi pašlaik ir palēninājušies, un tas var traucēt eksportējošo uzņēmumu izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) šogad pirmajā pusgadā strādāja ar 22,226 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, savukārt direkcijas peļņa saruka par 0,5% un bija 1,067 miljoni eiro, liecina CSDD publiskotā informācija.

Direkcijas finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2018.gada pirmajos sešos mēnešos ieņēmumu ziņā CSDD būtiskākā darbības joma bija transportlīdzekļu tehniskā kontrole, kurā ieņēmumi pieauga par 10,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu. Tehniskajā apskatē veikto pamatpārbaužu skaits šogad sešos mēnešos salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu audzis par 10,1%, sasniedzot 367 535, bet atkārtoto pārbaužu skaits palielinājies par 7,9%, sasniedzot 123 911.

«Sešu mēnešu apmēra pieaugums pamatā saistīts ar mērķtiecīgu tehnisko apskašu pakalpojuma koncentrēšanu gada pirmajā pusē, lai pēc iespējas mazinātu ierasto klientu pieplūdumu ziemas periodā pirms gadumijas, kā arī mazinātu jūlija un augusta ikgadējo maksimālo klientu pieplūdumu,» teikts vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Rimi: Būtiski audzis pieprasījums pēc bio produktiem

Sandra Dieziņa, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem būtiski audzis pieprasījums pēc tomātiem un bioloģiski audzētām ogām un āboliem.

«Redzam, ka tomātu apgrozījums vienībās pēdējo nedēļu laikā audzis par 35 %. Apjoms būtu vēl lielāks, bet vietējo tomātu ražas apjomi ir būtiski samazinājušies salīdzinājumā pret pagājušo gadu. Tāpat kopš janvāra sākuma būtiski audzis pieprasījums pēc bioloģiski audzētiem produktiem, piemēram, bio āboli pārdotajās vienībās realizēti par 48 % vairāk, bet bio ogas – par 52 % vairāk. Bioloģiskajām precēm ziemā ir pietiekami liela cena un PVN samazināšana ir jūtama,» intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstu Gazele.

Jaunākajā sarakstā apkopoti dati par uzņēmumu sasniegumiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Šie uzņēmumi tika godināti Dienas Bizness un Bite rīkotajā seminārā «Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas», kur dažādi eksperti stāstīja par efektivitāti biznesā.

Visstraujāk augošais uzņēmums Rīgā ir SIA Bilatris, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Kompānijas apgrozījums apskatītajā periodā ir audzis par 1774,29%, sasniedzot 5,39 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Kurzemes reģionā ir SIA Tikala ID, kas nodarbojas ar kokmateriālu vairumtirdzniecību. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam uzņēmuma apgrozījums audzis par 1008,51%, sasniedzot 2,77 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krājbankā vēl strādā 40 darbinieki

LETA, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban likvidējamajā AS Latvijas Krājbanka (Krājbankā) vēl strādā 40 darbinieki, kuri nodarbojas gan ar aktīvu atgūšanu, gan dokumentu arhivēšanu.

Kad iestājās Krājbankas maksātnespēja, kredītiestādē bija 900 darbinieki, tagad to skaits samazinājies līdz 40. Ik pēc trim mēnešiem tiek vērtēts, kāda ir darbinieku slodze, vai darbinieku skaitu iespējams samazināt. Strādājošie arī paši nolemj atstāt darbu Krājbankā, stāstīja bankas maksātnespējas administratora KPMG Baltics pārstāve zvērināta advokāte Una Petrauska.

Patlaban bankas darbinieki ir nodarbināti vairākās jomās. Viena no tām ir aktīvu atgūšana, kas ietver gan tiesvedības, gan arī restrukturizācijas daļu, kura nodarbojas ar 465 Krājbankā atlikušajiem kredītiem. Bankas Administratīvais departaments nodarbojas ar bankas bilancē vēl palikušo īpašumu apsaimniekošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Rīgas uzņēmumiem sliktāki finanšu rezultāti nekā pārējo reģionu kompānijām

Žanete Hāka, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā bijis zemāks nekā valstī vidēji, liecina Lursoft dati.

Piemēram, 2011.gadā, kad valstī viens uzņēmums apgrozījis vidēji 24,799 tūkstošus eiro, Rīgas un Pierīgas uzņēmumu apgrozījums bijis par 17,17% zemāks. Šāda tendence saglabājusies arī 2012. un 2013.gadā, tiesa gan, ar katru gadu valsts vidējā rādītāja pārsvars pār Rīgas un tās apkārtnes uzņēmumiem sarucis. Aizvadītajā gadā viens Rīgas un Pierīgas reģionā strādājošs uzņēmums apgrozījis vidēji 22,767 tūkstošus, kamēr valstī viens uzņēmums strādājis ar vidēji 26,221 tūkstoša eiro apgrozījumu.

Rīga un Pierīga jau tradicionāli pulcē valsts lielākos uzņēmumus, kas uzskatāmi atspoguļojas arī reģiona uzņēmumu kopējā apgrozījuma rādītājā. Analizējot Rīgas un Pierīgas uzņēmumu kopējo apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā, redzams, ka kopš 2011.gada reģiona uzņēmumu apgrozījums audzis par 13,38%, palielinoties no 36,761 miljarda eiro 2011.gadā līdz 41,681 miljardam eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm.

Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv.

Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi. Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei.

Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts tirdzniecības centriem nomas maksas segšanai aizvien nav ieviests. Nozares pārstāvji brīdina: "Esam nonākuši pie sliekšņa, kad tirdzniecības centri vairs nespēj turpināt darbību".

Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri – tostarp Origo, Alfa, Domina Shopping, Spice, Mols, Galerija Centrs un Galleria Riga – un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) uzsāk Balto karogu akciju. Šīs nedēļas laikā, vienojoties kopīgā nostājā par kritisko situāciju nekustamā īpašuma nozarē, pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā tiek izkarināti balti karogi.

Prasa atbalstu slēgto veikalu nomas maksai, brīdinot par bankrotu vilni 

Lielāko tirdzniecības centru pārstāvji – Alfa, Mols, Spice, Sāga, Rīga Plaza, Domina...

Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa tirdzniecības uzņēmumu ir apstādināti, kas tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus. Nākot pretim tirgotājiem sarežģītajos apstākļos, iznomātāji jau kopš pagājušā gada pavasara piešķir nomniekiem atlaides, kas nereti sasniedz pat 100%, taču tirdzniecības centriem ir jāturpina kārtot saistības pret bankām un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.

Par valdības noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides – gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams steidzams, mērķtiecīgs atbalsts, ieviešot atsevišķu nomas atbalsta instrumentu vai pielāgojot esošo apgrozāmo līdzekļu granta programmu, norāda nozares pārstāvji. Tirdzniecības infrastruktūrai Latvijā ir jādod iespēja izdzīvot krīzi, savukārt nomniekiem – saglabāt esošās tirdzniecības telpas, lai pēc iespējas ātrāk, ierobežojumiem atceļoties, atsāktu darbību un atgūtos no zaudējumiem.

“Ar balto karogu akciju uzsveram, ka lēmumi par atbalstu nomas maksai slēgtajiem veikaliem ir jāpieņem nekavējoties, vai arī liels ekonomikas segments tiks iznīcināts. Operatīvie dati par 2021. gada janvāri liecina, ka cilvēku plūsma uz tirdzniecības centriem ir samazinājusies par vismaz 70%, veikalu ieņēmumi – par 75% (salīdzinot ar 2020. gada janvāri). Tirdzniecības centri jau ir uzkrājuši zaudējumus par 2020. gadu un to kapacitāte tuvojas izsīkumam. Tieši tādēļ aicinām valdību nekavējoties lemt par atbalsta sniegšanu nomas maksas segšanai, beidzot sperot soli pretim tirdzniecības infrastruktūrai, pirms situācija pasliktinās tik tālu, ka sācies nekontrolēts bankrotu vilnis tirdzniecības nozarē un jauni maksātnespējas administratoru “ziedu laiki”,” uzsver NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Sekas, turpinoties atbalsta trūkumam nekustamā īpašuma nozarei, var būt ievērojamas. Kopējā profesionālās tirdzniecības (virs 5000 kvadrātmetru) platība Latvijā sasniedz gandrīz miljonu kvadrātmetru. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas par šīm platībām vien tirdzniecības centri samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu – to bankrota gadījumā valsts budžetā rastos milzīgs iztrūkums, vienlaikus tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba vietas. Lai no tā izvairītos, ir jārīkojas tagad, lai sniegtu iespēju iznomātājiem un tirgotājiem visā Latvijā saglabāt cerību pārdzīvot krīzi un turpināt darbību arī pēc tās, norāda NĪAA.

Citās Eiropas valstīs pastāv īpašs atbalsts nomai, ko varētu ņemt vērā arī Latvijas lēmumu pieņēmēji. Piemēram, Lietuvā un Čehijā darbojas modelis, kurā valsts sniedz 50% atbalstu nomas izdevumu segšanai, ja iznomātājs piešķīris 30% atlaidi, bet nomnieks uz sava rēķina kompensē atlikušos 20% no nomas. Nīderlandē valsts kompensē 70% no fiksētajām izmaksām (t.sk. nomu), savukārt Somijā noma ir definēta kā obligāti sedzamie izdevumi valsts atbalstā. Situācija Latvijā atstāj ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz valsts investīciju vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Imigrējošs darbaspēks: ko tas varētu nozīmēt Latvijas dzīves līmenim?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

2016. gada sākumā Latvijā par 17,1 tūkstoti iedzīvotāju mazāk nekā pirms gada

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 969 tūkst. iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. 2015. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,86 % jeb 17,1 tūkst., salīdzinājumam 2014. gadā iedzīvotāju skaits saruka par 0,77% jeb 15,4 tūkst.

Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgas reģionā (par 0,5 tūkst. jeb 0,14 %). Savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums joprojām bija Latgales reģionā – par 5,6 tūkst. jeb 2 %. Iedzīvotāju skaits Kurzemē samazinājās par 3,8 tūkst., Vidzemē – par 3,2 tūkst. un Zemgalē – par 2,8 tūkst. Iedzīvotāju skaits saruka arī visās republikas pilsētās, visvairāk – Rīgā (par 2 258 cilvēku), Daugavpilī (1 149), Liepājā (631), Rēzeknē (572), bet vismazāk – Jelgavā (135).

Pērn 17 no 110 Latvijas novadiem iedzīvotāju skaits pieaudzis, un 14 no tiem bija Pierīgas reģiona novadi. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes (par 1 093 cilvēkiem vairāk), Ķekavas (306), Garkalnes (244), Ādažu (204), Salaspils (176), Carnikavas (169), Babītes (154) novadā. No minētajiem 17 novadiem 16 novados vairāk iedzīvotāju ieceļoja nekā izceļoja, bet 11 novados dzimstība pārsniedza mirstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmumu kreditēšanas atkopšanās varētu pozitīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību

Žanete Hāka, 16.12.2015

Eirozonas uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu attiecība pret IKP 2013. un 2014. gadā un 2015. gada 1. pusgadā, %

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībā šis gads bijis stabils, saglabājoties mērenai izaugsmei, bet gada inflācijas līmenim svārstoties ap nulles līmeni, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Arī eirozonā kopumā iekšzemes kopprodukts audzis un inflācija lielākoties bijusi tuvu nullei. Eirosistēmai turpinot atbalstošas monetārās politikas īstenošanu, nodrošināta zema finansējuma izmaksu vide, kas veicinājusi kreditēšanas atgūšanos un stimulējusi pieprasījuma izaugsmi. Lai gan ekonomisko vidi skāruši atsevišķi satricinājumi, piemēram, pašlaik aktuālie notikumi Grieķijā un tautsaimniecības stāvoklis Ķīnā, situācija šajās valstīs nav saasinājusies vēl vairāk.

Jau septiņus gadus Latvijā vērojams kredītportfeļa samazinājums, tomēr par spīti tam iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpums pēdējos gados pašmājās bijis straujāks nekā eiro zonā kopumā un arī vairumā citu eiro zonas dalībvalstu. Arī 2015. gada pirmajos trīs ceturkšņos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu IKP Latvijā audzis attiecīgi par 1,8%, 2,7% un 3,3%, bet eirozonā kopumā – par 1,3%, 1,6% un 1,6% (ātrais novērtējums). Lai gan kāpums līdz šim vairāk nodrošināts ar alternatīviem resursiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondiem, tālākā izaugsmes uzturēšanā bez kreditēšanas pieauguma neiztikt.

Komentāri

Pievienot komentāru