Jaunākais izdevums

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 1,2%, kas ir ceturtais mazākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotā informācija.

Mazāks mazumtirdzniecības pieaugums februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi reģistrēts Austrijā (+0,2%), Portugālē (+0,5%) un Ungārijā (+1,1%). Igaunijā - tāpat kā Vācijā - mazumtirdzniecība palielinājās par 1,6%.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums februārī gada izteiksmē bijis Slovēnijā (+16,8%), Luksemburgā (+12,9%), Lietuvā (+7,6%), Rumānijā (+7,5%), Polijā (+6,9%), Īrijā (6,4%), Slovākijā (+4,5%), Bulgārijā (+3,8%) un Lielbritānijā (3,5%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums februārī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, Spānijā mazumtirdzniecība saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bet kritums reģistrēts Beļģijā (-3,2%), Maltā (-0,9%) un Dānijā (-0,2%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums februārī, salīdzinot ar 2016.gada otro mēnesi, palielinājās par 2,2%, bet eirozonā - par 1,8%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms februārī pieauga par 0,7% gan ES, eirozonā.

Mēneša izteiksmē februārī mazumtirdzniecības apjoms pieauga 12 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, bet 11 valstīs reģistrēts kritums.

Lielākais mazumtirdzniecības kritums februārī salīdzinājumā ar janvāri bijis Maltā (-0,8%), Latvijā (-0,7%), Beļģijā (-0,6%), Igaunijā un Dānijā (abās valstīs -0,5%), kā arī Lietuvā (-0,4%).

Straujākais mazumtirdzniecības apjoma kāpums februārī salīdzinājumā ar janvāri reģistrēts Portugālē (+3,1%), Horvātijā (+2,8%) un Slovēnijā (+2,3%).

Dati nav pieejami par Čehiju, Grieķiju, Itāliju, Kipru un Nīderlandi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā decembrī trešais mazākais mazumtirdzniecības kāpums ES

LETA, 03.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājies par 1,9%, kas ir trešais mazākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotā informācija.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums decembrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+14,7%), Slovēnijā (+10,1%), Rumānijā (+7,9%) un Lielbritānijā (+6,6%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums decembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā reģistrēts 17 ES dalībvalstīs, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Somijā (-2,2%), Vācijā (-1,1%), Dānijā un Austrijā (abās valstīs -1%), kā arī Maltā (-0,7%).

Lietuvā un Igaunijā mazumtirdzniecības apgrozījums šajā periodā pieaudzis attiecīgi par 5% un 2%.

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,3%, bet eirozonā - par 1,1%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES decembrī saruka par 0,8%, bet eirozonas valstīs - par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 1,3 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 29,8 %), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 7,2 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,7 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 5,4 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,0%), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,0 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 2,5 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 13,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 1,82 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 6,1 % vairāk nekā 2016. gada februārī, tai skaitā preču eksporta vērtība – par 5,7 % un importa vērtība – par 6,5 % lielāka, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Februārī Latvija eksportēja preces 832,8 milj. eiro apmērā, bet importēja par 984,6 milj. eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,8 % (2016. gada februārī – 46,0 %).

2017. gada janvārī – februārī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 3,61 miljardus eiro – par 353,8 milj. eiro jeb 10,9 % vairāk nekā 2016. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 1,64 miljardus eiro (palielinājums par 140,1 milj. eiro jeb 9,3 %), bet importa – 1,97 miljardus eiro (pieaugums par 213,7 milj. eiro jeb 12,2 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri:- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 14,0 milj. eiro jeb 25,3 %,

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pērn pieauga par 7,4%

Rūta Lapiņa, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Ierobežojumu mīkstināšana aprīlī ievērojami uzlabo mazumtirdzniecības rādītājus

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

FM: Kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās

Db.lv, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru, informē Finanšu ministrija.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi pirmajā pusgadā palielinājušies visās galvenajās ieņēmumu grupās un veidoja 5 410,8 milj. eiro, attiecīgā perioda ieņēmumus pērn pārsniedzot par 588,8 milj. eiro jeb 12,2%. Nomināli lielākais kāpums vērojams nodokļu ieņēmumiem, kas bija par 371,5 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Jāizceļ uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu kāpums par 53,2 milj. eiro jeb 23,4%, kas skaidrojams ar taksācijas gada peļņas apmēra pieaugumu pirms nodokļa aprēķināšanas, kas atspoguļojās iesniegtajās UIN deklarācijās. Nozīmīgs kāpums vērojams arī citās lielākajās nodokļu grupās – sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, ņemot vērā arī likmes celšanu, palielinājās par 158,9 milj. eiro jeb 14,4%, savukārt tādiem patēriņa nodokļiem kā akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis (PVN) vērojams attiecīgi 53,5 milj. eiro jeb 12,5% un 95,9 milj. eiro jeb 9,4% kāpums. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi (IIN), ņemot vērā likmes diferencēšanu un izmaiņas nodokļu atvieglojumos, palielinājās par 4,6 milj. eiro jeb 0,6%. Nodokļu ieņēmumu pieaugums kopumā saistāms ar augošo darba samaksas līmeni valstī un spēcīgo mazumtirdzniecības kāpumu, kā arī nodokļu reformas ietvaros ieviestajām izmaiņām ar 2018. gada 1. janvāri. Vidējā darba samaksa valstī šā gada 1.ceturksnī bija par 8,6% augstāka kā pērn attiecīgajā periodā, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajos piecos mēnešos bija par 7% augstāks kā piecu mēnešu periodā 2017.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvijā novembrī reģistrēts devītais lielākais mazumtirdzniecības kāpums ES

LETA, 06.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi, palielinājies par 4,6%, kas ir devītais lielākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums novembrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+12,4%), Slovēnijā (+11,3%), Rumānijā (+9,5%), Lietuvā un Polijā (abās valstīs +7,8%), Lielbritānijā (+6,6%), Igaunijā (+6,5%), Bulgārijā (+6,0%) un Ungārijā (+4.8%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-0,2%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,4%, bet eirozonā - par 2,3%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES novembrī saruka par 0,1%, gan eirozonas valstīs - par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kurās preču grupās cenas gada laikā augušas visstraujāk?

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri), palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, palielinājās par 6,1 %. Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, piena produktiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, svaigām vai atdzesētām zivīm, svaigiem augļiem, šokolādei, cūkgaļai, saldumiem un kafijai. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa un kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eksperts: Laiks Rīgā izlemt par gājēju ielas izveidi, lai centrs nezaudētu savu pievilcību

Žanete Hāka, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības nozarē pieaugums ir sagaidāms, taču kā ierasts, ne visi tirgotāji to izjutīs - nozare mainās, kas ietekmē arī daudzu pilsētu vidi, īpaši Rīgu, tādēļ laiks izlemt par gājēju ielas izveidi, lai centrs nezaudētu savu pievilcību, iesaka SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

«Janvārī novērotais mazumtirdzniecības pieaugums (+1,2%) radīja zināmas bažas. Ne tik daudz par nozares izaugsmes potenciālu, cik tas, vai iedzīvotājos nav savairojusies piesardzība, kas ierobežotu arī visas ekonomikas izaugsmes perspektīvas. Februāra kāpums par 5,9% šīs bažas ir gaisinājušas. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 3,4%, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms (izņemot degvielu) ir audzis par 11,3%. Kāpums novērots visās mazumtirdzniecības nozarēs, izņemot autodegvielas mazumtirdzniecību, kur apjomi kritās par 1,9%,» norāda eksperts.

Eksporta nosacījumi šogad ir vājinājušies un ekonomikas aktivitātes kāpums šogad izteiktāk noslieksies iekšējā patēriņa virzienā. Visas kārtis uz to norāda, jo bezdarbs lejupslīdi turpinās, bet pirktspēja stiprināsies. Protams, nosacīta piesardzība, kas vērojama visā pēckrīzes periodā, saglabāsies, kas nozīmē, ka pieaugums būs pakāpenisks un, iespējams, svārstīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Eurostat: Latvijā mazumtirdzniecības kāpums jūnijā bijis lielāks nekā ES vidēji

LETA, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā šogad jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 4,6%, kas ir lielāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

Straujāks mazumtirdzniecības apmēra kāpums nekā Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada sesto mēnesi starp ES valstīm bijis Īrijā (+10,2%), Igaunijā (+6,6%), Dānijā (+6,5%), Nīderlandē (+5,7%), Lietuvā un Beļģijā (abās valstīs +5,5%), kā arī Francijā (+5%).

Desmit no valstīm, par kurām pieejami dati, gada izteiksmē mazumtirdzniecības apmērs sarucis. Lielākais kritums bijis Bulgārijā (-18,1%), Maltā (-8,4%), Luksemburgā (-7,7%), Portugālē (-6,3%), Itālijā (-5,2%) un Slovēnijā (-5%).

Gan ES, gan eirozonas valstīs, par kurām pieejami dati, mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar 2019.gada jūniju, palielinājies kopumā par 1,3%. Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apmērs jūnijā ES pieaudzis par 5,2%, bet eirozonā - par 5,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā vēsturiski zemākā elektroenerģijas cena kopš tirgus atvēršanas

Žanete Hāka, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februārī elektroenerģijas cena Latvijā turpināja samazināties, sasniedzot vēsturiski zemāko līmeni kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas 2013.gada jūlijā - vidējā vienas megavatstundas cena februārī bija 28,05 eiro, liecina Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Lai gan nedaudz - par 4% - samazinājās kopējais valstī saražotās elektroenerģijas apjoms salīdzinājumā ar janvāri, par 6% februārī samazinājies ir arī patēriņš, kā rezultātā par 2,2 procentpunktiem pieauga valsts patēriņa nosegšana ar vietējo ģenerāciju. Tādējādi februārī Latvijā tika saražoti 97% no valstī patērētās elektroenerģijas.

Attiecībā pret pagājušā gada februārī kopējais elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir pieaudzis par 0,4%. Daugavas hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms samazinājies par 8% salīdzinājumā ar janvāri, bet, salīdzinot ar 2019.gada februāri - palielinājās par 145%.

Savukārt imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltiju februārī pieauga par 2% attiecībā pret janvāri un bija 981 212 MWh, kas salīdzinājumā ar 2019.gada februārī ir gandrīz divas reizes vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Piecas karstākās tendences ekonomikā

Mārtiņš Kazāks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists, 28.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads kā pasaules, tā Latvijas ekonomikā bijis negaidīti straujas izaugsmes gads, pozitīvi ietekmējot gan valsts, gan uzņēmumu un iedzīvotāju maciņus. Latvijas izaugsmes 3. ceturkšņa temps (5,8%) bija straujākais, kāds šajā ciklā ir bijis. Lai gan pakāpeniski izaugsme kļūs lēnāka, Latvija arī nākamgad piedzīvos gana strauju ekonomisko kāpumu.

Piecas būtiskākās tendences ekonomikā šogad un 2018.gadā:

2017.gads Latvijas ekonomikā

Ielikti pamati nodokļu reformai

Aizejošais gads Latvijā aizritējis vērienīgas nodokļu reformas zīmē. Reformas rezultātā mazināts nodokļu slogs, īpaši mazo ienākumu saņēmējiem. Tāpat visi ienākumu veidi tiks aplikti ar vienu bāzes likmi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņās būtiskas ir divas lietas: avansa maksājuma atcelšana, otrs – nesadalītā peļņa netiks aplikta ar UIN. Pirmais uzņēmumam palīdz krīzes laikā, bet otrais, cerams, mudinās legalizēt patiesās finanšu plūsmas. Kopumā nodokļu reforma ir solītis pareizajā virzienā. Riski – kā to piemēros un cik daudz būs birokrātija. Valdībai vajadzētu iemācīties runāt saprotamāk – viena no problēmām bija pretrunīga un saraustīta komunikācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pērn būtiski pieauga iedzīvotāju izdevumi nepārtikas preču iegādei un pakalpojumiem

Finanšu ministrija, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,3 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,3 %) un autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 12,0 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 8,1%), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 5,6 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 2,7 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Porziņģis - pirmais Latvijas basketbolists, kurš piedalīsies NBA Visu zvaigžņu spēlē

LETA, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Kristaps Porziņģis otrdien tika izraudzīts starp rezervistiem dalībai šī gada Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēlē, tādējādi kļūs par pirmo Latvijas basketbolistu, kurš piedalīsies šāda mēroga mačā.

NBA Visu zvaigžņu spēle 18.februārī notiks Losandželosā.

Iepriekšējās divas sezonas Porziņģis piedalījās NBA Uzlecošo zvaigžņu spēlē, kur pārstāvēja Pasaules komandu. Tāpat Porziņģis pērnā gada februārī Ņūorleānā uzvarēja vienā no Visu zvaigžņu spēles meistarības konkursiem.

Kā vēstīts, Ņujorkas Knicks zvaigzne Porziņģis Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam bija lielas izredzes tikt iekļautam starp rezervistiem, kurus izvēlējās komandu galvenie treneri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā pērn novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, palielinājies par 4,8%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» pirmdien publiskotie dati par 21 bloka dalībvalsti.

Straujākais mazumtirdzniecības apmēra pieaugums novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri starp ES valstīm bijis Rumānijā (+10,9%), seko Polija (+7,6%) un Malta (+7%). Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī bijis par 5% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet Igaunija bijusi vienīgā valsts, kur reģistrēts kritums (-1,2%).

ES valstīs mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2016.gada novembri, palielinājies kopumā par 2,7%, bet eirozonā - par 2,8%. Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi novembrī mazumtirdzniecības apmērs gan ES, gan eirozonā pieaudzis par 1,5%.

Mēneša laikā mazumtirdzniecības apmērs palielinājies visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, izņemot Igaunijā, kur tas sarucis par 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Naudas rādītāji – uz slimības lapas

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 27.03.2020

* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas banku sektorā un institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām.

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada pirmajiem diviem mēnešiem bija raksturīgas sarukuma tendences gan piesaistīto noguldījumu, gan izsniegto kredītu jomā.

Lēnākai tautsaimniecības izaugsmei mazinot uzņēmēju ienākumus, iekšzemes noguldījumi sezonāli saruka janvārī un niecīgais kāpums februārī neļāva tiem atgriezties decembra līmenī.

Turpinoties iepriekšējo mēnešu tendencei, banku iekšzemes kredītportfelis samazinājās arī janvārī un februārī. Banku konservatīvo kredītpolitiku un uzņēmēju augošo piesardzību, raugoties tautsaimniecības attīstības perspektīvā, papildināja vienreizēji faktori – institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņas (rinda valsts un pašvaldību komercsabiedrību ar 1. janvāri tika iekļautas vispārējās valdības sektorā) janvārī un AS "PNB Banka" licences anulēšana februārī.

Situācija krasi mainījusies martā. Gan globālajai, gan Latvijas tautsaimniecībai aizvien asāk izjūtot koronavīrusa Covid-19 ietekmi, kā uzņēmējiem, tā mājsaimniecībām būtiski sarūk iespējas uzkrāt, līdz ar to mazināsies bankās izvietoto noguldījumu atlikums. Vājinoties maksātspējai un veidojoties pārrāvumiem naudas plūsmās, visticamāk, turpinās sarukt arī kredītportfelis, tomēr vīrusa negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību varētu mazināt plašāks fiskālās politikas atbalsts, tostarp valdības atbalsta pasākumi uzņēmējiem un to darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima akcionārs iegādājas Igaunijas būvmateriālu mazumtirdzniecības līderi

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Vilniaus Prekyba, kas ir veikalu tīkla Maxima akcionārs, iegādājies Igaunijas vadošo būvmateriālu mazumtirdzniecības veikalu tīklu Bauhof, informē Ermitažas pārdošanas un mārketinga direktore Laima Skiriene.

«Vilniaus Prekyba» piederošais būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības tīkls «Ermitažas» ar «Bauhof» īpašnieku «MyInvest Estonia» jau ir noslēdzis līgumu par kompānijas iegādi, un darījums stāsies spēkā pēc Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājuma.

«Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta »dari pats« mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latviešu spīdeklis Kristaps Porziņģis no Ņujorkas «Knicks» komandas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Visu zvaigžņu spēles balsojumā netika labāko trijniekā starp Austrumu konferences garajiem spēlētājiem, taču viņam paliek cerība tikt iekļautam starp rezervistiem.

Austrumu konferences komandas starta pieciniekā no garajiem spēlētājiem iekļuva Klīvlendas «Cavaliers» zvaigzne Lebrons Džeimss, Milvoki «Bucks» grieķu talants Jannis Adetokunbo un Filadelfijas «76ers» līderis Žoels Embīds.

Porziņģis spēlētāju balsojumā bija trešais, saņemot 100 balsis, kamēr Embīds ar 94 balsīm bija ceturtais. Līdzjutēju balsojumā latvietis saņēma 1 116 769 balsu un bija ceturtais, kamēr Embīds ar 1 285 587 balsīm ieņēma trešo vietu. Tāpat arī mediju balsojumā Porziņģis bija ceturtais, kamēr Embīds ieņēma trešo vietu, latvietim tiekot pie 14 balsīm, bet kamerūnietim pie 66 balsīm.

Līdzjutēju balsojumam ir 50% nozīme, kamēr pa 25% dod spēlētāju un mediju pārstāvju izvēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,1 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,9 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 12,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,6 %). Savukārt lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,2 %) un mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 2,6 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 8,8 %.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,5 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,3%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,8 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 21,3 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,6 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,8 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,0 %), kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 4,7 %), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (7,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 5,7 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 7,4 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,7 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 24,5 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,0 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 7,0 %).Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,7 %), kā arī kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 2,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot Eiropas mazumtirdzniecības tirgus dažādos reģionos, Latvijā vidējā tirdzniecības platība uz vienu iedzīvotāju ir 1.05 m2, kas ir viens no mazākajiem rādītājiem Eiropā un mazākais starp visām Baltijas valstīm, liecina Maxima Latvija nozares apskats Maxima mazumtirdzniecības kompass.

Tirgus pētījumu uzņēmums GFK veica Eiropas mazumtirdzniecības tirgus pētījumu par 2017.gadu, kur rezultāti rāda, ka vislielākā tirdzniecības platības uz vienu cilvēku ir Beļģijā – 1.67 m2. 2. un 3. vietā ir Austrija un Nīderlande, attiecīgi ar 1.66 m2 un 1.59 m2. Savukārt, vismazāk Turcijā un Polijā – 0.67 m2 un 0.98 m2. Baltijas valstis atrodas trešajā valstu grupā, kur vidēji uz vienu iedzīvotāju ir no 1 m2 līdz 1.2 m2 tirdzniecības platības.

Šo potenciālu Latvijā izmanto pārtikas veikalu tīkli atverot ar vien jaunus veikalus, notiek aktīva jaunu tirdzniecības centru būvniecība vai esošo paplašināšana. Maxima Latvija 2018. gadā Rīgā ir atvēris divus Maxima XXX flagmaņus iepirkšanās centros – Domina Shopping un modes un izklaides centrā Rīga Plaza, tādējādi padarot iepirkšanos pircējiem vēl ērtāku, modernāku un pieejamāku. Kopumā 2018. gadā investējot 23 miljonus eiro, uzņēmums Maxima Latvija plāno rekonstruēt 15 veikalus Rīgā un reģionos, kā arī atvērt piecus dažādu formātu veikalus visā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

KP: Cigarešu izplatīšanas tirgū ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu

Žanete Hāka, 22.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pēc noslēgtās cigarešu izplatīšanas tirgus uzraudzības secina, ka uzņēmumiem cigarešu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu.

Tā kā normatīvais regulējums paredz cigarešu ražotājiem vai importētājiem noteikt preču maksimālo mazumtirdzniecības cenu, mazumtirgotāji ir ierobežoti sava uzcenojuma noteikšanā un attiecīgi nav iespējama savstarpējā konkurence ar gala cenu.

Kopumā pasaulē tirgus vara ir pieciem cigarešu ražotājiem, no kuriem četri dominē Eiropas tirgū. Tikmēr patēriņam Latvijā tiek nodotas trīs starptautisko ražotāju – British American Tobacco, Japan Tobacco International un Philip Morris International – cigaretes. 2014. gadā arī Latvijā atļauju ražot cigaretes bija saņēmuši vairāki komersanti, tomēr visa saražotā prece tika eksportēta uz ārvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru