Valdība apstiprinājusi Satiksmes ministrijas (SM) rosinātās izmaiņas normatīvajā regulējumā, nodrošinot iepriekš piešķirtā valsts finansējuma pārdali pa gadiem atbilstoši jauno elektrovilcienu faktiskajām piegādēm.

Veicot finansējuma pārdali, valsts budžeta ilgtermiņa saistības nemainās, bet mainīsies ilgtermiņa saistību apjoma sadalījums pa gadiem.

Atbilstoši normatīvajam regulējumam laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam 32 jaunu elektrovilcienu iegādei Pasažieru vilciens (PV) ir piešķirts finansējums 257 821 003 eiro. Līgums par jaunu elektrovilcienu piegādi "Pasažieru vilciens" (PV) un "Škoda Vagonka" paredzēja, ka līdz šī gada beigām tiks pieņemti ekspluatācijā visi 32 jaunie elektrovilcieni, no kuriem 23 vilcieni tiek līdzfinansēti no ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda finansējuma.

Saskaņā ar "Škoda Vagonka" skaidrojumu elektrovilcienu piegādes kavējas, jo tās ietekmē dažādi faktori, pamatā karš Ukrainā un Covid-19 pandēmijas laiks, kas ir mainījuši iepriekš plānotās piegādes ķēdes. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ vilcieni no Čehijas ir jāved caur Poliju pa autoceļiem un jāmontē uz vietas Rīgā. Savukārt sākotnējais plāns bija to piegāde jau samontētā veidā caur Ukrainu un Baltkrieviju pa dzelzceļu. Pašreiz paralēli elektrovilcienu ražošanai notiek to sertifikācija, kas nepieciešama, lai tos pieņemtu ekspluatācijā.

Lietuvas valsts dzelzceļa grupas "Lietuvos geležinkeliai" (Lietuvas dzelzceļi) pasažieru pārvadājumu uzņēmums "LTG Link" jau šoziem plāno pasažieriem piedāvāt jaunu starptautisku dzelzceļa savienojumu ar Latviju.

Pēc visu triju Baltijas valstu transporta ministru un premjerministru vienošanās par šī pasažieru vilcienu maršruta atklāšanu, paredzams, ka pirmais vilciens no Viļņas uz Rīgu varēs izbraukt jau šā gada 27.decembrī. Vilcieni, kas nodrošinās starptautisko savienojumu, kursēs pa tiešo maršrutu Viļņa-Kaišadore-Šauļi-Jonišķi-Jelgava-Rīga.

Uzņēmums pašlaik veic sagatavošanās darbus jaunā maršruta izveidei, un jau ir parakstījis līgumu ar "Latvijas dzelzceļu" par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu. Brauciens uz Rīgu caur Šauļiem un Jelgavu būs ātrāks nekā citas alternatīvas, un tādējādi šī maršruta vilcieni būs ērti pieejami gan abu galvaspilsētu iedzīvotājiem, gan pasažieriem, kas dodas uz vai no citām Lietuvas un Latvijas pilsētām.

Noteikti ir jārealizē uzdevums elektrificēt dzelzceļa līniju no Aizkraukles līdz Krustpilij, jo tas ir būtiski no funkcionalitātes viedokļa, intervijā sacīja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš papildināja, ka ar paredzēto finansējumu to var īstenot, bet laika grafiks būvniecībai ir izaicinošs.

"Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā mūsu plāns ir pagarināt elektrificēto zonu no Aizkraukles līdz Krustpilij. Tādēļ ļoti interesants varētu būt risinājums, ka Rīga un Krustpils ir savienota ar elektrolīniju, bet trīsstūrī Krustpils-Daugavpils-Rēzekne kursē dīzeļvilcieni vai nākotnē bateriju vilcieni," piebilda Pļavnieks.

LDz vadītājs arī sacīja, ka tad Krustpilī būtu jāpārsēžas uz elektrovilcienu, bet, sinhronizējot vilcienu kustību, pārvadājumi varētu būtiski palielināties ar to pašu ritošo sastāvu, nevis dažas reizes dienā brauktu vilciens Daugavpils-Rīga un dažas reizes dienā Rēzekne-Rīga.

Jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu sākt kursēt šogad augustā, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Augustā šie vilcieni varētu sākt kursēt," teica ministrs.

Vienlaikus Vitenbergs pieļāva, ka pirmie jaunie elektrovilcieni pasažieru pārvadājumos varētu kursēt Tukuma līnijā, jo šajā līnijā jau virknē staciju peroni ir nepieciešamajā augstumā.

FOTO: Ar grafiti apķēpāts jaunais elektrovilciens 

Rīgā, Vagonu depo, ar grafiti apzīmēts viens jaunais elektrovilciens....

Jau ziņots, ka elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Līdz šim Latvijā ir nogādāti deviņi elektrovilcienu sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais - jūlijā, trešais - oktobrī, ceturtais - novembrī, piektais - decembrī, sestais - šogad janvārī, septītais un astotais - februārī, bet devītais - martā.

Rīgā elektrovilciena vagoni tiek uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiek uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu veikt elektrovilciena iestatīšanas darbus un izmēģinājuma braucienus.

Šogad martā četri no atvestajiem vilcieniem tika testēti maršrutā Rīga-Aizkraukle, tostarp trīs no tiem devās izmēģinājuma braucienos tukši, bet ceturtais - piekrauts ar smilšu maisiem, kas imitē 890 pasažieru svaru, lai varētu pārbaudīt vilciena darbību ar pilnu jeb maksimālo slodzi - gan to, kā uzņem ātrumu, gan to, kā strādā bremžu sistēma pie dažādiem ātrumiem. Piektajam, sestajam, septītajam un astotajam elektrovilcienam martā tika veikti iestatīšanas darbi.

Katrs elektrovilciens sastāv no četriem vagoniem. Viena elektrovilciena garums ir 109 metri. Katrā vilcienā ir sēdvietas 436 pasažieriem un stāvvietas 454 pasažieriem.

Paredzēts, ka ar jaunajiem vilcieniem izpildīs reisus Aizkraukles, Tukuma, Saulkrastu un Jelgavas virzienā.

Visa projekta kopējās izmaksas ir 257,889 miljoni eiro, tostarp 23 no pavisam 32 jauno elektrovilcienu sastāvu iegāde plānota ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumu 114,211 miljonu eiro apmērā.

Latvijā papildu divām starptautiskajām stacijām Rīgā, Rail Baltica trasē plānoti arī 16 reģionālie mobilitātes punkti.

Simboliskā pasākumā 4. novembrī, parakstot līgumu, uzsākta to būvprojektēšana. Līgumu noslēdza pasūtītājs Rail Baltica projekta attīstītājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas un konkursa uzvarētāji – personu apvienība “RERE INECO”.

Latvijas un Spānijas uzņēmumu apvienība par 3,6 miljoniem eiro reģionālo mobilitātes punktu būvprojektus izstrādās līdz 2024. gadam un autoruzraudzību veiks līdz ēku nodošanai ekspluatācijā

Rail Baltica reģionālie vilcieni pieturēs gan starptautiskajās stacijās, gan reģionālajās pieturvietās un attīstīs ātrumu līdz 200 km/h. Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 mobilitātes punkti: Salacgrīvas, Tūjas, Skultes, Vangažu, Sauriešu apkārtnē, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē un Olaines, Ķekavas, Salaspils, Baldones, Iecavas un Bauskas apkārtnē, kā arī viena jauna 1520 mm platuma dzelzceļa pieturvieta Āgenskalnā, Rīgā, pie Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas.

Valsts dotācijas VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) būs nepieciešamas arī turpmāk, taču kompānijas uzdevums ir maksimāli samazināt finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru, sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks.

Viņš pauda, ka valsts dotācijām nākotnē, visticamāk, būs jābūt jebkurā gadījumā, bet jautājums ir par tā apmēru - 5%, 25% vai 50% no infrastruktūras uzturēšanas izmaksām. "Mūsu uzdevums ir maksimāli samazināt šo finanšu līdzsvara maksājuma īpatsvaru," sacīja Pļavnieks.

Pēc viņa teiktā, viss liecina, ka uzņēmumam ir iespējas to īstenot. "Noteikti nākamajos gados mēs varam sasniegt vēl zemāku nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta kā šogad," uzsvēra Pļavnieks.

LDz valdes priekšsēdētājs arī piebilda, ka pagājušajā gadā LDz strādāja ar aptuveni 24,5 miljonu eiro zaudējumiem pirms finanšu līdzsvara, bet šā gada budžetā zaudējumi un līdz ar to arī nepieciešamība pēc finanšu līdzsvara maksājuma tika plānota daudz lielāka gan energoresursu izmaksu palielināšanās dēļ, gan investīciju projektu dēļ. Taču uzņēmumam ir izdevies darboties daudz efektīvāk, un zaudējumi būs par aptuveni trešdaļu mazāki, nekā bija plānots.

Rīgā, Vagonu depo, ar grafiti apzīmēts viens jaunais elektrovilciens.

Valsts policijas (VP) Rīgas Ķengaraga iecirknī vakar saņemta informācija par to, ka Vagonu depo ar grafiti ir apzīmēts viens vilciens. Saistībā ar notikušo sākta resoriskā pārbaude, apliecināja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Elīna Priedīte.

AS "Pasažieru vilciens" Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Sigita Zviedre apstiprināja, ka ar grafiti ir apzīmēts viens jaunā elektrovilciena sastāvs.

Plašāk komentēt notikušo varot "Škoda Group" pārstāvji, jo šie vilcieni ir "Škoda Vagonka" īpašums un par jauno elektrovilcienu apsardzi līdz mirklim, kad tie tiks nodoti "Pasažieru vilcienam", rūpējoties "Škoda".

"Škoda Vagonka" pārstāvis Jans Švehla apstiprināja, ka vilciens ticis apzīmēts naktī no svētdienas uz pirmdienu, 27.martu. Par situāciju "Škoda Vagonka" sazinās ar Latvijas policiju. Savukārt teritoriju, kurā atrodas vilcieni, apsargā apsardzes uzņēmums, un "Škoda Vagonka" lūgusi šo uzņēmumu pastiprināt apsardzi.

Nākamgad plānots sākt pasažieru vilcienu satiksmi starp Rīgu un Tartu, vēsta reģionālais laikraksts "Tartu Postimees".

Avīze ziņo, ka šī plāna īstenošanai Igaunijas Klimata ministrija 2024.gada budžetā paredzējusi 300 000 eiro.

Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals paskaidroja, ka projekts izstrādāts kopā ar Tartu pašvaldību, kas vēlas šo dzelzceļa savienojumu, jo nākamgad Tartu būs Eiropas kultūras galvaspilsēta.

Ministrs piebilda, ka piešķirtie 300 000 eiro ļaus nākamgad sākt pasažieru vilcienu satiksmi šajā maršrutā, bet par projekta tehnisko virzību atbildīgs Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron".

"Ilgtermiņa plāns ir pastāvīgāks savienojums starp Tartu un Rīgu, bet pašlaik varam runāt tikai par nākamo gadu," teica ministrs.

Latvijā nogādāts trešais jaunā elektrovilciena pilns sastāvs, informē AS "Pasažieru vilciens".

Piektdienas rītā ar divām apsargātām kravas automašīnām no "Škoda Group" uzņēmuma "Škoda Vagonka" ražotnes Ostravā, Čehijā, Rīgā tika nogādāti atlikušie divi no pavisam četriem trešā jaunā elektrovilciena sastāva vagoniem. Ritošā daļa, jumta sastāvdaļas un pirmie divi elektrovilciena vagoni Rīgu sasniedza pagājušajā nedēļā.

Līdz ar to šobrīd Latvijā ir nogādāti trīs jaunā elektrovilciena sastāvi.

Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza jūnija beigās, bet otrais - jūlija beigās. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Elektrovilciena vagoni tiks uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiks uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu sākt elektrovilciena pārbaudes darbībā.

Jauno elektrovilcienu piegādēs Latvijai iespējama vismaz četru mēnešu kavēšanās, informēja elektrovilcienu ražotāja "Škoda Vagonka" rīkotājdirektors Martins Bednārs.

Kavēšanās iemesli ir nepieciešamība ar autotransportu piegādātos vilcienus montēt Rīgā, skaidro Bednārs, atgādinot, ka "Škoda Vagonka" sākotnējais plāns bija citāds, taču karš Ukrainā to mainīja, un tas joprojām ietekmē ne tikai darbus pie prototipa jeb pirmā vilciena, bet arī nākamo sērijas vilcienu piegādes.

"Škoda Vagonka" kopā ar Latvijas partneriem meklē risinājumus, taču situācija ir ārkārtēja, un nevar izslēgt turpmākus kavējumus, norāda Bednārs.

Viņš skaidro, ka ar "Pasažieru vilcienu" noslēgto līgumu negatīvi ietekmēja Covid-19 pandēmija, kas traucēja projektu tehniskās un materiālās sagatavošanas gaitu, dažu apakšuzņēmēju piegādes un mazināja ražošanas jaudu. Savu lomu nospēlēja arī ceļošanas ierobežojumi un ierobežojumi citās valstīs.

Pasažieru vilciens starp Viļņu un Rīgu varētu sākt kursēt nākamgad, trešdien paziņoja Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

"Vairāk nekā 30 neatkarības gados mums jau vajadzēja būt izveidotai dzelzceļa satiksmei ar Latviju, kura izmanto tāda paša platuma sliežu ceļu, un mēs vēlamies, lai [Lietuvas valsts dzelzceļa kompānija] "Lietuvos geležinkeliai" to sāk pēc iespējas agrāk, 2024.gadā," ministrs norādīja ziņu aģentūrai BNS pēc tikšanās ar "Lietuvos geležinkeliai" pasažieru pārvadājumu meitasuzņēmuma "LTG Link" valdes priekšsēdētāju Linu Bauzi.

Skuodis un Bauzis pārrunāja pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu ne tikai uz Rīgu, bet arī uz Daugavpili.

Lietuvas satiksmes ministrs neprecizēja, kad tieši pasažieru vilcieni varētu sākt kursēt starp Viļņu un Rīgu, piebilstot, ka tam nepieciešama arī Latvijas puses iesaiste.

Biznesa veiksmes atslēga ir ļoti vienkārša - pareizajā laikā paspēt ielēkt pareizajā vilcienā, spriež Vilnis Priedītis, Digital Tech valdes loceklis.

Pareizie vilcieni vienmēr bija, ir un būs, katram uzņēmējam ir tikai jāsaprot, kas tieši ir tas, kas viņam ir vajadzīgs, domā V.Priedītis, nenoliedzot, ka izšķiroša loma biznesa veiksmes stāstā ir arī komandai. Lai ilgtermiņā gūtu panākumus, visiem uzņēmuma darbiniekiem ir jāraugās vienā virzienā un jāstrādā kopīga mērķa vārdā, atzīmē Digital Tech valdes loceklis.

Talantīgs jaunietis

Bērnībā man nebija vienas konkrētas sapņu profesijas, jo domas par to, ar ko vēlos nodarboties ik pa laikam mainījās, atminas V.Priedītis. “Skolas laikos man viss padevās diezgan viegli, darbojos arī dažādos pulciņos un sporta sekcijās, kā arī vienmēr centos būt radošs un izgudrot kaut ko jaunu. Atceros, ka jau bērnībā bieži iztēlojos un vizualizēju to, kā, piemēram, mana dzimtā pilsēta Valmiera varētu izskatīties nākotnē. Jau tad mani motivēja panākumi, tāpēc aktīvi nodarbojos arī ar sportu,” stāsta V.Priedītis, kurš, pēc vidusskolas beigšanas, iestājās Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātē, bet jau tā paša gada rudenī tika iesaukts Padomju armijā.

AS "Pasažieru vilciens" veic aprēķinus līgumsodam par laikā nepiegādātiem jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem, aģentūrai LETA pavēstīja "Pasažieru vilciena" pārstāvji.

Līgumā ir paredzēts līgumsods par nodošanas termiņa kavējumu, un līgums paredz līgumsodu 0,05% no vilciena cenas dienā par pirmajām 30 nokavētajām dienā. Ja kavējums ir ilgāks, tad līgumsods paredzēts 0,1% no vilciena cenas dienā. Līgumsods ir ierobežots apmērā - 10% no vilciena cenas jeb 737 800 eiro.

Gala aprēķini par līgumsodu tiks veikti brīdī, kad vilcieni tiks nodoti "Pasažieru vilciena" īpašumā un ņemot vērā nepārvaramās varas apstākļus.

LETA jau vēstīja, ka atbilstoši grafikam 23 no 32 jaunajiem elektrovilcieniem bija jau jābūt piegādātiem, proti, nodotiem ekspluatācijā, taču pagaidām neviens nav piegādāts, lai arī pirmie divi jauno elektrovilcienu vagoni Rīgā tika nogādāti jau pirms nedaudz vairāk kā gada - 2022.gada jūnijā.

Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla būvnieks BERERIX veicis pirmās dzelzceļa stacijas ēkas arkas pēdas uzstādīšanu.

Ar šo nozīmīgo soli jaunās dzelzceļa stacijas izbūvē uzsākts darbs pie jumta karkasa konstrukcijas izbūves, kas vēl skaidrāk iezīmēs jaunās stacijas aprises. Līdz novembra beigām stacijas dienvidu zonā kopumā plānots uzstādīt 8 šādas konstrukcijas, darbus secīgi plānojot gan naktīs, gan pa dienu. Stacijas jumta augstākais punkts sasniegs gandrīz 30 metru atzīmi.

Pirmās trīs arkas pēdas septembra laikā tiks uzstādītas topošās stacijas rietumu pusē, katras konstrukcijas svaram sasniedzot 38 līdz 41 tonnu. Ņemot vērā, ka atsevišķas šo konstrukciju daļas ir pārāk lielas un smagas, lai tās transportētu uz būvlaukumu vienā gabalā, tās vairāku dienu garumā tiek montētas un sametinātas būvlaukumā uz vietas. Ievērojamo izmēru dēļ konstrukciju transportēšanai pa būvlaukumu tiek izmantota pašgājēja modulārā transportiera sistēma (SPMT), savukārt tālāk arkas pēdas konstrukciju nepieciešamajā vietā, virs dzelzceļa peronu līmeņa, paceļ ar šobrīd Baltijā lielāko kāpurķēžu celtni.

Ar divām apsargātām kravas automašīnām no “Škoda Group” uzņēmuma “Škoda Vagonka” ražotnes Ostravā 3.februārī Rīgā tika nogādāti atlikušie divi no pavisam četriem septītā jaunā elektrovilciena sastāva vagoniem.

Ritošā daļa, jumta sastāvdaļas un pirmie divi elektrovilciena vagoni Rīgu sasniedza jau pagājušajā nedēļā. Līdz ar to šobrīd Latvijā ir nogādāti jau septiņi jaunā elektrovilciena sastāvi. Pirmais jaunais elektrovilciens Rīgu sasniedza pērn jūnijā, otrais – jūlijā, trešais – oktobrī, ceturtais – novembrī, piektais – decembrī, sestais – šī gada janvārī. Elektrovilcienu pārvietošana no Čehijas notiek ar autotransportu caur Poliju un Lietuvu.

Rīgā elektrovilciena vagoni tiks uzmontēti uz platsliežu ratiņiem, tiem uz jumta tiks uzstādītas elektroiekārtas un veikti visi nepieciešamie darbi, lai varētu sākt elektrovilciena iestatīšanas darbus un izmēģinājuma braucienus. Trīs no atvestajiem vilcieniem tiek testēti maršrutā Rīga-Aizkraukle. Divi no tiem tiek testēti tukši, trešais – piekrauts ar smilšu maisiem, kas imitē 890 pasažieru svaru, lai varētu pārbaudīt vilciena darbību ar pilnu jeb maksimālo slodzi – gan to, kā uzņem ātrumu, gan to, kā strādā bremžu sistēma pie dažādiem ātrumiem. Ceturtajam, piektajam un sestajam elektrovilcienam tiek veikti iestatīšanas darbi.

Skatoties no klimata pārmaiņu puses, Latvijai un tās iedzīvotājiem ir paveicies, jo mūsu platuma grādos pasauli satricinošas dabas parādības notiek reti vai pat nemaz. Taču šis “ģeogrāfiskais izdevīgums” mazina mūsu atbildības sajūtu pret vidi kopumā, līdz ar ko Eiropas klimata mērķi veidojas kā “ķeksītis” sabiedrības apziņā – bez rīcības un savu paradumu maiņas.

Ierasti, septembrī norisinās kārtējā Eiropas mobilitātes nedēļa, kas tiek rīkota ar mērķi popularizēt videi draudzīgākus pārvietošanās veidus, bet pagaidām vērienīgas un rezultatīvas iniciatīvas sabiedrības paradumu maiņai netiek īstenotas. Vai mums ir pārāk ērti?

Kaut ko darām, bet rezultātu trūkst

Kad runājam par mobilitātes trūkumiem Latvijā, ir jāsaprot, ka lielākā problēma ir vieglās automašīnas. Jau šobrīd transporta sektors kopumā ir atbildīgs par trešdaļu no visām SEG emisijām , bet vieglās automašīnas – par piektdaļu. Izaugsmes prognozes liecina, ka automašīnu skaits turpinās augt, kam sekos radīto emisiju pieaugums. Diemžēl visi līdz šim piedāvātie politiskie risinājumi, kas varētu strauji mainīt situāciju, ir noraidīti. Jau kopš brīža, kad Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030 (NEKP) tika publicēts, tas saņēma kritiku par pārāk maigiem mērķiem bez konkrēta rīcības plāna apakšā. Jau vairāki gadi ir pagājuši, bet nekas neliecina, ka pat tas, kas tur ir uzstādīts, tiktu izpildīts.

Dzelzceļa projektā "Rail Baltica" sākto darbu turpināšanai naudas pietiek, kā arī šogad sāksies darbi Iecavas apkārtnē, intervijā aģentūrai LETA sacīja par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

"Naudas pietiek sākto darbu turpināšanai. Tas ir ļoti svarīgi, jo bija brīdis, kad pārliecība par būvniecības tempu saglabāšanu bija daudz mazāka. Tagad mēs droši varam teikt, ka pietiek naudas, lai pabeigtu šobrīd sāktos darbus Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā - nesošās konstrukcijas, platformas un pamatni sliežu ceļiem esošajā būvdarbu joslā dienvidu pusē," teica Vingris.

Vienlaikus gan viņš atzīmēja, ka šobrīd nedaudz pietrūkst līdzekļu, lai visu pabeigtu funkcionējošā apmērā un tagadējā būvdarbu joslā pārslēgtu dzelzceļa satiksmi, slēdzot būvdarbiem stacijas ziemeļu pusi, kur vilcieni kursē pašlaik.

Tajā pašā laikā Vingris gan uzsvēra, ka par šo situāciju nav pesimistisks, jo pašlaik tiek gatavots finansējuma pieteikums Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) un ir cerības iegūt līdzekļus, lai pilnībā pabeigtu Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu, un atliktu vēl tikai meklēt finansējumu labiekārtošanai, kas vairs nav tik kritiski.

Saņemta atļauja tirgū laist jaunos elektrovilcienus un pirmais brauciens ar pasažieriem plānots decembrī, tviterī vēsta satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

"Ir saņemta atļauja laist tirgū jaunos elektrovilcienus. Pirmais brauciens ar pasažieriem plānots jau decembrī," informē ministrs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka piektdien Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" ir saņēmis nepieciešamo atļauju no Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas jauno elektrovilcienu ekspluatēšanai tirgū.

"Pirmais brauciens ar pasažieriem ir paredzēts šā gada decembrī, taču precīzs datums, kad jaunie elektrovilcieni sāks pasažieru pārvadājumus, tiks izziņots atsevišķi," uzsver ministrijā.

Tāpat SM informē, ka šobrīd Latvija ir saņēmusi 18 jauno vilcienu sastāvus, tiem tiek veiktas pārbaudes un visi nepieciešamie priekšdarbi, lai elektrovilcienus nodotu AS "Pasažieru vilciens" un varētu sākt to ekspluatāciju.

No šodienas, kad uzņēmumam "Pasažieru vilciens" (PV) tiek nodoti pirmie "Škoda Vagonka" ražotie jaunie elektrovilcieni, kompānija pasažieru pārvadājumos pakāpeniski pāries uz zīmolu "Vivi", informēja PV pārstāvji.

PV pārstāvji skaidro, ka nosaukums "Vivi" ir veidots no saukļa "Vienā vilcienā" vārdu pirmajiem diviem burtiem. Sauklis "Vienā vilcienā" simbolizējot pārvietošanos no punkta "A" uz punktu "B" ātrā, paredzamā un uzticamā veidā.

Zīmolu "Vivi" izmantos jauno vilcienu interjera un eksterjera dizainā, tīmekļvietnē, mobilajā lietotnē, informatīvajos un reprezentatīvajos materiālos. Zīmols "Vivi" no šodienas ir ieviests digitālajā vidē tīmekļa vietnē un mobilajā lietotnē, savukārt uz vilcieniem un tajos to izmantos līdz ar pasažieru pārvadājumu uzsākšanu - decembra vidū.

Pilnu zīmola ieviešanas procesu plānots pabeigt līdz 2024.gada beigām.

PV pārstāvji skaidro, ka jaunā zīmola pamatā ir "Vienā vilcienā" līnijas koncepcija un ietekmes no vilciena formas, proti, tajā ir iestrādāti PV grafiskai identitātei raksturīgie spārni. Tāpat izmantotās burtu formas netieši norādot uz virzību uz priekšu, raisot asociācijas ar vilciena vagonu. Logotipa krāsa ir dzeltena.

Latvijā pirmajiem Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražotajiem elektrovilcieniem ir jāsāk kursēt līdz gada beigām, otrdien pēc tikšanās ar "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" vadību žurnālistiem sacīja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).

"Līdz gada beigām vilcieniem ir jāsāk kursēt pa Latvijas sliedēm," teica ministrs.

Vitenbergs arī norādīja, ka kopumā Čehijas uzņēmums piegādās 32 elektrovilcienus, taču "Škoda Vagonka" novērtējums par kara ietekmi uz projektu ir pavirzījis deviņu vilcienu piegādi līdz nākamā gada jūnijam.

Vienlaikus "Škoda Vagonka" valdes priekšsēdētājs Martins Bednārs sacīja, ka līdz 2023.gada beigām "Pasažieru vilcienam" tiks piegādāti 23 elektrovilcieni.

Tāpat viņš minēja, lai darbs noritētu ātrāk, uzņēmums ir atvēris jaunu vilcienu montāžas līniju Čehijas pilsētā Ostravā, kas veltīta tieši Latvijas piepilsētas vilcienu ražošanai, šim darbam algojot 200 darbinieku. Papildu daļa montāžas notiek Latvijā, kurā strādā gan darbinieki no Čehijas, gan kolēģi no Latvijas.