Jaunu automašīnu ar alternatīvam degvielas veidam pielāgotu dzinēju reģistrācijas apmēra kritums Latvijā pirmajā pusgadā bija trešais lielākais Eiropā, liecina Eiropas Automašīnu ražotāju asociācijas (ACEA) trešdien publicētie dati.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī janvārī-jūnijā reģistrēja 155 jaunas automašīnas ar elektrisko, hibrīda vai citas alternatīvās degvielas dzinēju, kas bija par 21,3% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē.

Bez Latvijas tādu automašīnu reģistrācijas kritums bijis vēl četrās valstīs, par kurām datus apkopo ACEA: Nīderlandē (-49,9%), Slovākijā (-36,0%), Itālijā (-13,7%) un Čehijā (-13,0%).

Igaunijā pirmajā pusgadā reģistrēja 353 jaunas automašīnas ar alternatīvu degvielas veidu, kas bija par 78,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Tas bija ceturtais lielākais pieaugums Eiropā.

Savukārt Lietuvā janvārī-jūnijā reģistrētas 254 automašīnas ar alternatīvas degvielas dzinēju, kas ir par 29,6% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē.

Vislielākais videi draudzīgāku automašīnu reģistrācijas pieaugums bijis Bulgārijā (+785,0%), Ungārijā (+102,6) un Rumānijā (+95,3%).

Latvijā pirmajā pusgadā bijis mazākais reģistrēto jaunu automašīnu ar alternatīvu dzinēju skaits. Nedaudz lielāks tas bijis Bulgārijā, kur reģistrētas 177 automašīnas ar tādu dzinēju. Savukārt visaktīvāk automašīnas ar alternatīvu dzinēju reģistrētas Itālijā (104 648 automašīnas), Lielbritānijā (46 014 automašīnas) un Francijā (42 277 automašīnas).

Visās ACEA aplūkotajās 25 Eiropas valstīs pirmajā pusgadā jaunu automašīnu ar alternatīvu degvielas veidu reģistrācija gada izteiksmē pieauga par 5,7% līdz 339 485 automašīnām.

Eiropas Savienībā (ES) jaunu transportlīdzekļu ar alternatīvu dzinēju reģistrēšana janvārī-jūnijā palielinājās par 3,5% - līdz 302 819 auto.

ACEA apkopojusi datus par 23 ES dalībvalstīm, kā arī par Norvēģiju un Šveici.