Mobilo sakaru operatora "Tele2" veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka vairāk nekā puse (58%) šo uzņēmumu neizmanto sociālos medijus kā pārdošanas kanālus.

Aptuveni 90% no tiem MVU, kuri aktīvi izmanto sociālos tīklus, atzīst, ka aktivitātes tajos ir veicinājušas uzņēmumu apgrozījuma pieaugumu.

Visbiežāk MVU izmanto tādus sociālos tīklus kā "Facebook" (92%) un "Instagram (42%), lai piesaistītu jaunus klientus (63%) un veidotu uzņēmuma atpazīstamību (60%).

"Latvijā ir vairāk nekā 1 miljons sociālo tīklu lietotāju un šī mazo un vidējo uzņēmēju aptauja labi parāda, cik vēl ir liels potenciāls uzņēmējiem izmantot sociālos tīklus, lai pastāstītu par sevi, saviem produktiem vai pakalpojumiem. Dažādi starptautiskie un vietējie pētījumi rāda, ka aptuveni 70% klientu ietekmējas no sociālajiem medijiem pirms veic pirkumus," saka "Tele2" komercdirektors Raivo Rosts.

Speciālistu darba portāla cvmarket.lv veiktajā aptaujā uz jautājumu «Vai Jūs slēpjat no sava priekšnieka, ka darba laikā apmeklējat sociālos tīklus?» 40% no visiem respondentiem atbildēja, ka darba laikā sociālos tīklus neapmeklē vispār, savukārt 25% atzīmēja, ka dara to ļoti reti, turklāt tikai pauzēs, kad atpūšas no pienākumu veikšanas.

Aptaujā piedalījās 280 respondenti un tikai 1% norādīja, ka šo faktu no sava darba devēja slēpj, jo darba laikā izmantot sociālos tīklus ir aizliegts.

Cvmarket.lv pārstāvis Kristaps Kolosovs uzskata: «Šie ir labi rādītāji, pēc kuriem var novērtēt arī darbinieku produktivitāti. Ja gandrīz puse no aptaujātajiem norāda, ka sociālos tīklus darba laikā neizmanto, ir skaidrs, ka viņi savus pienākumus veic ātrāk un atpūtas pauzes, iespējams, velta neformālai sarunai ar kolēģiem.»

Ņemot vērā, ka 11% aptaujāto neuzskata, ka šādas darbības būtu jāslēpj, K. Kolosovs saka: «Darba ņēmēji ar sociālo tīklu caurskatīšanu zaudē uzmanību un laiks, lai atkal ieietu ritmā ir visai ilgs. Tādā veidā vienas darbadienas laikā darbinieks var izšķērdēt vairāk nekā stundu, kuras laikā būtu jāveic tiešie pienākumi.»

Aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju sociālos tīklus lieto vairāk nekā divas stundas dienā, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktā aptauja. Pieņemot, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, viens Latvijas iedzīvotājs sociālajiem tīkliem veltīs aptuveni 5 gadus no savas dzīves*.

Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, Latvijā sociālos tīklus lieto 88% iedzīvotāju. Interesanti, ka sociālie tīkli ir mazāk populāri vīriešu vidū, jo gandrīz piektdaļa vīriešu apgalvo, ka nelieto sociālos tīklus.

“Pieci gadi ir ilgs laiks cilvēka mūža kontekstā, tādēļ ir būtiski izvērtēt, cik daudz un kam mēs to veltām. Sociālajos tīklos laiku varam vienkārši “nosist”, bezjēdzīgi skrollējot ekrānu, bet varam arī atrast sev vērtīgu informāciju darbam un hobijiem, rast iedvesmu, sekot līdzi ziņām un jaunumiem, radīt interesantu saturu, iesaistīties vērtīgās diskusijās ar nozares profesionāļiem u.tml. Tādēļ mūsu aicinājums ir apzināties ieguvumus un zaudējumus, kā arī atrast balansu mūsdienu tehnoloģiju pasaulē,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Uzņēmumu konti sociālajos tīklos ir kļuvuši par nozīmīgu informācijas avotu iedzīvotājiem, jo īpaši tā dēvētajai tūkstošgades jeb millenials paaudzei. Kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja, kopumā 64% iedzīvotāju seko uzņēmumu publicētajiem jaunumiem sociālajos medijos, un lielākā daļa tieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem (80%).

Lai arī galvenā motivācija iedzīvotāju rīcībai ir iespēja saņemt bezmaksas produktus un balvas (32%), tomēr teju trešdaļa (28%) tādējādi seko jaunākajām tendencēm nozarē, savukārt piektdaļa (20%) šādi interesējas par uzņēmumu produktu vai pakalpojumu iegādi. Tomēr, kā rāda Swedbank Finanšu institūta veiktā mazo un vidējo uzņēmēju aptauja, aizvien būtiskai daļai uzņēmumu (37%) nav stratēģijas, kā sociālos tīklus izmantot par platformu savu produktu virzīšanai tirgū, komunikācija drīzāk raksturojama kā fragmentāra un bez pamatojuma.

Aptaujas dati rāda, ka 68% mazo un vidējo uzņēmumu lieto sociālos tīklus komunikācijai. Populārākais komunikācijas kanāls uzņēmumu vidū šobrīd ir Facebook (45%), kam seko Twitter (17%), LiknedIn (14%), Instagram (13%) un Draugiem.lv (11%). Lielākā daļa uzņēmumu uzskata, ka komunikācija šajos sociālajos medijos var veicināt pieprasījumu pēc uzņēmuma produkta vai pakalpojuma (89%). Taču vairāk nekā trešdaļai jeb 37% nav konkrētas stratēģijas, kā sociālos tīklus lietot par labu sava uzņēmuma attīstībai. To apliecina arī neregulārā komunikācija – trešdaļa (32%) mazo un vidējo uzņēmumu sociālajos medijos komunicē retāk nekā reizi nedēļā, 20% komunicē reizi nedēļā, savukārt 48% jeb gandrīz puse komunicē retāk nekā reizi divās nedēļās.

Latvijas lauksaimnieki ir noskaņoti pret obligātās civiltiesiskās transporta apdrošināšanas (OCTA) iegādi gadījumos, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Treibergs sacīja, ka valdībā atbalstītie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā, kas paredz obligātu OCTA iegādi arī, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē, nav atbalstāmi. Tas negatīvi ietekmēs jebkuru lauku saimniecību, palielinot izmaksas un negatīvi atsaucoties uz lauksaimniecības produkcijas pašizmaksu, viņš uzsver.

«Mēs noteikti esam pret obligāto OCTA iegādi, ja transportlīdzeklis neizmanto ceļus,» sacīja Treibergs.

OCTA būs jāiegādājas arī gadījumā, ja transportlīdzekli neizmanto ceļu satiksmē

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Jūta ceturtdien kļuva par pirmo ASV štatu, kur ir pieņemts likums, kas ierobežos pusaudžu piekļuvi sociālajiem medijiem.

Jūtas republikāņu gubernators Spensers Kokss parakstīja likumu, kura mērķis ir ierobežot bērnu un pusaudžu iespējas izmantot sociālos medijus un atturēt uzņēmumus no bērnu pievilināšanas šīm vietnēm.

Līdzīgi likumprojekti ir izstrādāti arī citos ASV štatos, tostarp Ārkanzasā, Teksasā, Ohaio un Luiziānā.

Pieņemtais likums paredz, ka sociālo mediju uzņēmumiem ir jānodrošina vecākiem piekļuve viņu bērnu kontiem, jānosaka aizliegums bērniem izmantot sociālos medijus no plkst.22.30 līdz plkst.6.30, kā arī jāpārbauda vecums visiem Jūtas iedzīvotājiem, kas grib izmantot sociālos medijus.

Sociālo mediju uzņēmumiem ne vien jānodrošina tas, ka bērni izmanto sociālos medijus tikai ar vecāku piekrišanu, bet arī jāizpilda likuma noteiktais aizliegums piesaistīt nepilngadīgos ar reklāmām un parādīt tās meklēšanas rezultātos.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz soda sankcijas personām, kuras iegādāto lauksaimniecības zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā vai zemes dzīļu izmantošanai paredzēto lauksaimniecības zemi neizmanto šajā nolūkā, informē ZM.

Izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz uzlikt administratīvo sodu personai, kas pēc 2014. gada 1. novembra ir ieguvusi īpašumā lauksaimniecības zemi, taču neizmanto šo zemi lauksaimnieciskajā darbībā vai zemes dzīļu izmantošanai.

Gadījumā, ja zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai pašreizējā gadā ir bijusi pieteikta vienotajiem platības maksājumiem vai tiešajiem maksājumiem, bet gada laikā pēc šīs zemes iegādes netiek uzsākta šīs zemes izmantošana lauksaimnieciskajā darbībā, fiziskajām personām paredzēts sods no 360 līdz 720 eiro, bet juridiskajām personām – no 720 līdz 1080 eiro.

Rīgas domes (RD) saistošajos noteikumos ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas, kas ļautu sakaru operatoriem sakārtot gaisvadu līnijas un uzturēt tās atbilstošā kārtībā, nebremzējot pilsētas attīstību, domā Dmitrijs Ņikitins, SIA Baltcom vadītājs.

Līdz 2006. gadam Latvijā nebija nekādu aizliegumu rekonstruēt esošās vai izbūvēt jaunas gaisvadu līnijas, kas ievērojami veicināja ātrgaitas interneta attīstību, taču šobrīd situācija ir strauji mainījusies, norāda D.Ņikitins, uzsverot, ka galvaspilsētā pastāvošais regulējums ne tikai bremzē Rīgas attīstību, bet arī būtiski apdraud konkurenci nozarē.

Šobrīd RD saistošie noteikumi paredz, ka, modernizējot vai rekonstruējot jebkurus gaisa tīklus, tie ir jāpārceļ uz pazemes infrastruktūru, kas realitātē ne vienmēr ir tehniski izdarāms, teic Baltcom vadītājs. Tāpat viņš uzsver, ka vienīgais risinājums operatoriem, kuri plāno pieslēgumus pārcelt uz pazemi, ir vienoties ar SIA Tet (iepriekš SIA Lattelecom un SIA Lattelekom) par vietas nomu tai piederošajā pazemes infrastruktūrā, ko uzņēmums mantojis no padomju laikiem.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kompānijām, kas iegulda līdzekļus savu sociālo kontu apkalpošanā, interesē arī atdeve no tiem; Metrigen mēģina palīdzēt to noskaidrot.

Metrigen ir analītikas instruments, kas darbojas interneta vidē. «Jūs izveidojat savu uzņēmuma profilu Metrigen, vienkāršā veidā tam pievienojat savus sociālos un web analītikas kontus. Rīks domāts uzņēmējdarbībai, jo šāda statistika interesē uzņēmumus, kuri iegulda naudu sociālo mediju aktivitātēs,» skaidro Uldis Katlaps, SIA Metrigen līdzīpašnieks. Šāda veida statistikas rīks parāda, kāda atdeve ir no kompānijas sociālo tīklu kontiem un cilvēkiem, kuri tajos komunicē ar sabiedrību, klientiem – kāda ir veiktspēja. Lielākoties uzņēmumiem ir profili Facebook, Twitter, Google Analytics un draugiem.lv. Šie sociālie tīkli ir bāze, uz kuras pamata uzņēmums piedāvā sociālo mediju aktivitātes analītiku. «Citiem ir arī Google+, kas nopietni un strauji aug, esam pievienojuši arī to,» saka Uldis. Ar laiku paredzēts rīkam pievienot arī Youtube un Instagram.

Bankas gan Latvijā, gan visā pasaulē aizvien biežāk izmanto sociālos tīklus un paplašina darbību interneta vidē, tomēr KPMG eksperti brīdina, ka tādējādi pastiprinās arī riski, kas saistīti ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Bankas ir sākušas piedāvāt iespēju norēķināties ar virtuālo naudu, pieteikties un saņemt sociālajos tīklos banku pakalpojumus, kā arī izklaidējošas lojalitātes programmas ar spēles elementiem, liecina KPMG starptautiskais banku sociālo mediju tendenču apskats Social Banker v2.0.

Tomēr eksperti uzsver, ka aktivitāte sociālajos tīklos un virtuālie pakalpojumi rada bankām arī jaunus riskus.

Sociālie tīkli bankām kļūst par aizvien nozīmīgāku klientu apkalpošanas kanālu, ko iespējams izmantot gan reputācijas uzlabošanai, jaunu klientu piesaistei un esošo noturēšanai, gan arī jaunu finanšu pakalpojumu ieviešanai. Tāpēc populārākajos sociālajos tīklos Facebook un Twitter bankas daudzviet jau ir sākušas piedāvāt virtuālas klientu apkalpošanas platformas.

«Interneta patērētājs aizvien vairāk izvēlas izklaidējošu saturu, aizvien mazinās interese internetā lasīt par nopietnām problēmām. Patlaban arī vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji vairāk interesējas par ārpus mūsu valsts esošiem interneta portāliem. Parādās globāla konkurence,» tā intervijā laikrakstam Diena stāstījis Infogram valdes priekšsēdis Uldis Leiterts.

«Senāk Latvijas interneta biznesa videi vispār bija raksturīgi - ja esi pirmais uzņēmums kādā interneta nozares segmentā, tad arī paliec lielākais uzņēmums. Šī tendence pamazām zūd,» uzskata interneta eksperts.

«Vēl viena Latvijai patlaban raksturīga tendence ir tā, ka aizvien vairāk cilvēku lieto sociālos tīklus. Salīdzinot ar Lietuvu un Poliju, Latvijā sociālos tīklus lieto visai intensīvi.

Vēl zīmīgi, ka Latvijas interneta lietotājiem piemīt tendence palikt lojāliem izvēlētajam sociālajam tīklam, ieradumus viņi maina lēni - ja izvēlas, piemēram, portālu draugiem.lv, gadiem pie tā paliek. Turklāt, manuprāt, Latvijā draugiem.lv un facebook.com veiksmīgi spēj pastāvēt paralēli. Jāpiebilst, ja daudzviet pasaulē facebook.com tiek uztverts kā sociālais tīkls pusmūža cilvēkiem, kam patīk sociālajā tīklā dalīties ar bildēm, kurās redzams ēdiens, Latvijā facebook.com joprojām ir populārs tieši jauniešu vidū,» skaidrojis Infogram valdes priekšsēdis.

Uzņēmumu «Ziedi un čipsi» izveidojušas trīs ģimnāzistes - Patrīcija Anna Vavilova, Elizabete Šilēna un Patrīcija Šteinberga apvienojušās, lai kopīgiem spēkiem parādītu, cik stilīgi un ērti var patērēt dārzeņus un augļus ikdienā.

Uzņēmuma saknes meklējamas skolēnu biznesa un ekonomikas simulāciju spēles «Bizness24h» konkursa fināla kārtā, kurā bija uzdevums izveidot produktu, kas visīsākajā laikā spētu nodrošināt vislielāko apgrozījumu. Biznesa portālam db.lv uzņēmuma pārstāves stāsta, ka septiņu mēnešu laikā apgrozījums sasniedzis gandrīz 5000 eiro, no kuriem peļņa ir aptuveni 4000 eiro.

Meitenēm radusies ideja sekot pasaules tendencēm un sabiedrības pastiprinātajai interesei par veselīgu dzīves veidu. Izmantojot Latvijā pieejamos dārzeņus un augļus, tika radīts produkts, kas nesatur e- vielas. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem, šobrīd uzņēmumam ir izdevies atrast īsto tehnoloģiju.

Vācijas Reinzemes-Pfalcas (Rheinland-Pfalz) federālās zemes amatpersonas pieņēmušas lēmumu aizliegt skolotājiem un skolēniem būt «draugiem» sociālajā tīklā Facebook. Pieeja fotogrāfijām un ierakstiem sociālajos tīklos traucē skolēniem un skolotājiem uzturēt savstarpējas profesionālas attiecības, uzskata Reinzemes-Pflacas amatpersonas, raksta The Local.

Skolu izglītojošā loma nav savienojama ar Facebook biznesa modeli, kas paredz ievākt sociālā tīkla privātos datus komerciālām vajadzībām, norādījis valsts datu aizsardzības komisārs Edgars Vāgners (Edgar Wagner). Viņš pauda, ka pastāv arī daudzi citi veidi, kā skolēni un skolotāji var sazināties. Reinzemes – Pfalcas federālās zemes izglītības ministrs norādīja, ka skaidros skolām jaunos noteikumus speciālos bukletos. Tostarp šajā federālajā zemē skolotājiem liegts arī izmantot sociālo tīklu atzīmju paziņošanai, mājasdarbu uzdošanai un ekskursiju plānošanai skolā.

Arī citās Vācijas federālajās zemēs ir stingri noteikumi, kā var komunicēt skolēni un skolotāji. Piemēram Bādenē – Virtembergā skolās ir aizliegts lietot sociālos tīklus, savukārt Saksijas amatpersonas izstrādā līdzīgus noteikumus. Šlēsvigā-Holšteinā pasniedzējiem liegts izmantot sociālos tīklus, lai plānotu skolas ekskursijas kā arī paziņotu par atzīmēm. Tomēr Reinzemes-Pfalcas aizliegums «draudzēties» Facebook ir līdz šim bargākais, kas pieņemts attiecībā uz sociālo tīklu lietošanu skolās.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Valsts policijas veiktā izmeklēšana maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā vainagojusies panākumiem un šī gada 24. novembrī tā nodota Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai pret četrām personām – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni.

Izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali – no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam.

Šī gada 24. novembrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldes 1. nodaļa pabeigusi izmeklēšanu vienā no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kuras šķetināšana un noziegumā iesaistīto personu noskaidrošana prasījusi mazliet vairāk par 4 gadiem aktīva policijas darba, kas, izmeklēšanu noslēdzot, apkopota 121 sējumā.

Izmeklēšanas laikā Valsts policija guvusi un nostiprinājusi pierādījumus, kas ļāvuši kriminālprocesā par aizdomās turamām atzīt četras personas – trīs Latvijas Republikas un vienu Krievijas Federācijas pilsoni. Kriminālprocess kvalificēts pēc vairākiem krimināli sodāmiem nodarījumiem, kas personām inkriminēti atbilstoši nodarījumiem:

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Drošas braukšanas skola vadītājs Jānis Vanks. «Uzņēmumu ir radījuši entuziasti, kam patīk strādāt gan ar auto, gan cilvēkiem. Bieži iesaistāmies un arī paši īstenojam satiksmes drošībai veltītus sociālos projektus,» par savu darbavietu stāsta J. Vanks.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Viss, kas saistīts ar automašīnām un braukšanu, ir mana sirds lieta. Šajā nozarē vēl ir daudz darāmā. Jāstrādā, lai valstī mazinātu ceļu satiksmes negadījumu un tajos cietušo skaitu. Tas ir izaicinājums, un man patīk izaicinājumi.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā.

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja.

Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

Pēdējos desmit gados korporatīvās sociālās atbildības jēdziens nostiprinās uzņēmumu ilgtermiņa plānos. I. Ošāne teic, ka tas ir, pateicoties starptautiskiem uzņēmumiem, kuru mātes zemēs korporatīvā sociālā atbildība ir pašsaprotama lieta. Tāpat šodien uzņēmumi daudz vairāk uzticas labdarības organizāciju ieteiktām labdarības programmām, nevis paļaujas uz saviem priekšstatiem. Svarīgi, ka pati uzņēmuma vadība un darbinieki tic uzņēmuma noteiktajai korporatīvajai sociālajai atbildībai un vēlas tajā līdzdarboties.

Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos un to problēmu risināšanā

Korporatīvā sociālā atbildība ir apzināta uzņēmuma stratēģija būt sociāli atbildīgam, iesaistīties sociālos procesos un piedalīties to problēmu risināšanā. Tā to definē Ilze Ošāne, Ziedot.lv Komunikācijas vadītāja. Viņa arī norāda, ka ikvienam uzņēmumam, kurš ievēro korporatīvo sociālo atbildību, būtu jārada līdzsvars starp biznesa un sabiedrības interesēm. Mūsdienās uzņēmumu konkurētspēja un ilgtspēja vairs nav iespējama bez iesaistīšanās sociālos procesos.

«Vārdu virknējums «korporatīvā sociālā atbildība» man pašai diez ko nepatīk, jo tas izklausās pēc ļauno uzņēmumu piespiedu nodevām, lai slēptu savus nelāgos darbus,» prāto Inese Apse-Apsīte, zīmolu ligzdas MATKA zīmolvede. Taču dziļākajā būtībā tas nozīmē ko ļoti cilvēcīgu – es ar saviem darbiem pelnu pats un dodu pievienoto vērtību (lieku justies labākam, gudrākam utt.) savam klientam un sabiedrībai kopumā. «Patiesībā tas ir pamatu pamats un par t.s. buzz word kļuvis tikai mūsu lielās atsvešinātības dēļ no emocionāliem un garīgiem jautājumiem biznesā,» viņa spriež.

Ārzemēs kredītdevēji sociālajos tīklos pēta potenciālos klientus, bet Latvijā lielāka interese par šiem portāliem bijusi parādu piedzinējiem.

Gozējoties pa sociālajiem tīkliem, būtu vērts kādā brīvā brīdī padomāt, kādu informāciju par sevi šo interneta vietu lietotājs ir gatavs publicēt. Par tevi informāciju vāc arī korporatīvā vide, piemēram, biznesa medijs The Wall Street Journal (WSJ) raksta, ka arvien vairāk izplatīta ir kredītdevēju prakse iegūt informāciju par klientiem, izmantojot tādus sociālos portālus kā Twitter, Facebook u. c.

Iegūtā informācija tiekot izmantota, lai padarītu pilnīgāku ainu par klientu kredītspēju un pārbaudītu to identitāti. WSJ raksta, ka šāda tendence raisa bažas gan daudziem patērētājiem, gan jomas regulatoriem. Aizdevumu kompānijas mēdz pievērst uzmanību tam, vai, piemēram, sociālajā tīklā LinkedIn ir norādīta tā pati darba vietas informācija, kas piesakoties kredītam. Tāpat tiekot vērots, vai Facebook lietotājs nav publicējis, ka ir atlaists vai aizgājis no darba. Tiekot pētītas arī citas interneta vietnes; piemēram, mazajam biznesam, par kuru ir negatīvas atsauksmes eBay, var rasties grūtības saņemt papildu kredītu, norāda WSJ. Latvijā gan pagaidām šāda prakse vēl neesot vērojama, norāda gan bankas, gan ātro kredītu sniedzēji, tomēr kredītu piedzinēji ekonomiskās krīzes laikā sociālos tīklus izmantojuši daudz aktīvāk. To apliecina Draugiem.lv pieredze.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?