Jaunākais izdevums

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Papildu motivācija bija arī tas, ka E.Neibergai ar vīru ir uzņēmējdarbības pieredze, līdz ar to biznesa uzsākšana nešķita nekas biedējošs. Pāris mēnešus vēlāk abi ķērās pie idejas realizēšanas - sāka izejmateriālu meklēšanu, atlasīšanu, prototipu izstrādi un testēšanu. Paralēli E.Neiberga studēja maģistratūrā un izvēlējās rakstīt savu diplomdarbu par zīmola "Littleberry" mārketinga stratēģiju - tas bija labs grūdiens šo teoriju sākt realizēt praksē.

Uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti 500 eiro, iepērkot izejmateriālus un apmaksājot šuvējas darbu. Visu pārējo vīrs un sieva darīja un joprojām turpina darīt pašu spēkiem, jo pagaidām darbiniekus algot vēl nevar atļauties. Aizņēmumu uzņēmumam nav, bet šobrīd uzņēmums jau var pastāvēt, investējot tos ienākumus, kas rodas no tirdzniecības.

Uzņēmuma pamatprodukts ir autiņbiksītes un tām ir trīs dažādu veidu iekšpuses, piedāvājumā ir arī uzvelkamās biksītes podiņmācības periodam. Papildu šiem viņi piedāvā aksesuārus, kas saistīti ar mazuļa apkopi - mitrumnecaurlaidīgos paladziņus pārtīšanai, mitrumnecaurlaidīgas somiņas slapja apģērba un netīro autiņbiksīšu uzglabāšanai, auduma salvetes, kā arī "Littleberry" jaunumu - lacītes greznām ēdienreizēm.

"Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā - daļa tiek radīta Rīgā, daļa Liepājā, un drīzumā uzņēmēji uzsāks papildspēku meklēšanu Latvijas ietvaros.

"Vēlamies dot darbavietas, neatkarīgi no attāluma līdz mūsu birojam, kā arī nopietni apsveram sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodarbinot īpašas iedzīvotāju grupas, kam darbavietas atrast ir grūtāk un sarežģītāk nekā pārējiem. Savukārt visi audumi, ko izmantojam, ir ražoti Eiropā un ir saņēmuši atbilstošu sertifikāciju par piemērotību bērniem līdz 3 gadu vecumam, turklāt merino vilna un zīds ir organiskas izcelsmes, savukārt kokvilnai ir GOTS sertifikāts," stāsta E.Neiberga.

Autiņbiksīšu sastāvi atšķiras dažādu kolekciju ietvaros, kā arī pēc izmantošanas funkcionalitātes. "Littleberry" piedāvātā ir trīs vienā autiņbiksīšu sistēma, kas nozīmē, ka pilnu komplektu veido virsbikses un mitrumnecaurlaidīga "laiviņa", kā arī uzsūcošs ieliktnis.

"Littleberry" piedāvātās autiņbiksītes veido divi materiāli - ārpuses materiāls skaistumam un iekšpuses materiāls funkcionalitātei. Ārpuses materiāliem ražotāji izvēlējušies kokvilnas velvetu, mazgātu linu un tagad jaunajā kolekcijā - kokvilnas samtu. Savukārt iekšpuses materiāla izvēle atkarīga no tā, kādu komplektu vēlas klients - ir iespēja izvēlēties starp kokvilnas velūru īpaši labai gaisa cirkulācijai, bambusa frotē ar PUL slāni iekšpusē mitruma absorbēšanai vai merino vilnu, ko apstrādāt ar lanolīnu, lai autiņbiksītes aizturētu mitrumu.

Latvijā ražoto auduma autiņbiksīšu un aksesuāru galvenie klienti ir Vācijas, Austrijas, Šveices, Francijas un Dānijas jaunie vecāki, kuri jau iepazinuši modernās auduma autiņbiksītes un vēlas savam mazulim kaut ko atšķirīgu no tirgū piedāvātā, pēdējā gada laikā arvien vairāk pieaug arī Latvijas klientu interese un līdz ar to arī produktu iegāde. Latvijas tirgum šis produkts ir jauns, tādēļ jāveic vēl daudz skaidrojošā un izglītojošā darba.

Produkti galvenokārt tiek eksportēti - "Littleberry" ir gan tiešie klienti, gan sadarbības partneri, kuri tālāk tirgo "Littleberry" produkciju savos tiešsaistes veikalos, kas specializējas auduma autiņbiksīšu tirdzniecībā. Eksports šobrīd veido 80-90% uzņēmuma apgrozījuma.

Tāpat ir iespēja "Littleberry" produktus iznomāt. Nomas ideja uzņēmējiem radās brīdī, kad vairākas reizes paziņas apjautājās, vai varētu aizņemties produktus fotosesijai. "Tad izlēmām, ka mūsu produktu lietošanai tikai skaistām bildēm noteikti varam dot uz nomu, jo klienti tādējādi var ietaupīt naudu, bet mēs - palielināt savu klientu loku," stāsta E.Neiberga. Pagaidām šis vēl ir jauns un neierasts pakalpojums, ko plaši uzņēmēji nav reklamējuši, tādēļ nav bijusi liela interese, bet vien daži reāli nomas klienti.

Vaicāta, kāda ir konkurence starp autiņbiksīšu ražotājiem E. Neiberga atbild: "Pasaules mērogā konkurence nu jau ir ļoti liela, piemēram, Vācijā pēdējā gada laikā vien ir radušies vismaz 20 jauni zīmoli. Tikmēr Latvijā konkurence ir pavisam neliela, jo esam vēl sākumposmā, iepazīstot šo produktu. Uzskatu, ka, pieaugot produkta atpazīstamībai un popularitātei Latvijas tirgū, noteikti parādīsies arī vairāk uzņēmēju, kas vēlēsies paši radīt vai veidot veikalus auduma autiņbiksīšu tirdzniecībai."

Uzņēmuma nākotnes plāni saistās ar Eiropas tirgu iekarošanu ne tikai autiņbiksīšu segmentā, bet arī modes aksesuāru segmentā, jo uzņēmēji uzskata, ka "Littleberry" produkts ir kas vairāk par higiēnas preci. To var lietot arī kā apģērba sastāvdaļu, turklāt ne tikai ikdienā, bet arī visos ģimenei svarīgajos svētkos.

Plānots izstrādāt arī jaunus produktus.

Lasi arī:

Latvijā radīts autiņbiksīšu zīmols GEGE 

Uzņēmuma "GEGE" dibinātāji ir trīs jauni uzņēmēji, kas piesaistījuši investīcijas idejai...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Valmierā, radīti Nuuk chair – atpūtas/relaksācijas krēsli, kurus plānots eksportēt

Nuuk chair ir krēsli, kurus var izmantot gan viens, gan ar ģimeni vai nelielā draugu kompānijā. Šobrīd tirgū tiek piedāvāts augstais Nuuk krēsls un zemais Nuuk krēsls, kā arī lielais un mazais galds. Ideja par Nuuk krēsliem radusies pirms trīs gadiem, brīdī, kad neizdevās cita biznesa ideja un bija jāizdomā, kā realizēt iepirktos materiālus.

"Paralēli strādāju pasākumu (sporta spēļu) organizēšanā, un viena no mūsu aktivitātēm bija būris, kas sametināts no metāla kvadrātcaurulēm (līdzīgs lielajam Nuuk rāmim). Pasākumos izmantojām arī šūpuļtīklus, ko iekarina kokos, tomēr saskārāmies ar problēmu, ka ne vienmēr tīklus ir, kur iekārt, jo koki atrodas tālu no atpūtas vietas vai ir nepieciešami papildu stiprinājumi. Iedomājos, ka tīklu varētu iekarināt šajā būra rāmī. Izdarījām to un sapratām, ka ļoti ērti sēdēt, tā arī radās pirmais Nuuk krēsls. Tālākais jau bija apzināta produkta attīstība un virzība,” stāsta SIA Rūtiņdupsis dibinātājs un vadītājs Raivis Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Sun Finance Group dibinātājs un vadītājs Toms Jurjevs

Armanda Vilciņa, 30.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai radītu pelnošu biznesu, nereti nepietiek tikai ar atbilstošām zināšanām, pieredzi un gatavību smagi strādāt - lielu lomu spēlē arī veiksme, uzskata Toms Jurjevs, AS Sun Finance Group dibinātājs un vadītājs.

Veiksme palīdz būt tev īstajā laikā un vietā jeb - tikt iekšā pa durvīm, zināšanas un pieredze - saprast, kā šo veiksmes faktoru izmatot, savukārt smags darbs - ļauj panākumus saglabāt arī ilgtermiņā, norāda T.Jurjevs. Tāpat liela nozīmē biznesa veiksmes stāstā ir arī profesionālai komandai, spriež Sun Finance Group dibinātājs. Vadītājam nekad nevajadzētu baidīties, ka viņa darbinieki kādās konkrētās jomas ir gudrāki par viņu pašu, gluži pretēji - ar to ir jālepojas, jo tieši zinoša komanda ir tā, kas uzņēmumu vedīs pretim panākumiem, domā T.Jurjevs.

Attīsta uzņēmēja gēnu

Bērnībā es sapņoju kļūt par miljonāru, atminas T.Jurjevs. “Man nebija nekādas konkrētas sapņu profesijas, bet zināju, ka nākotnē gribu būt pats sava laika noteicējs un laimes kalējs - vēlos radīt kaut ko savu un būt pelnošs uzņēmējs. Savā ziņā varētu teikt, ka šo sapni sāku īstenot jau sešu gadu vecumā, kad mājās atvēru savu restorānu. Kamēr vecāki bija darbā, es pagatavoju vairāku kārtu vakariņas, ko pēc tam piedāvāju mammai un tētim. Atceros, ka mans restorāns nebija no tiem lētākajiem, jo cenas bija krietni virs tā laika vidējā restorānu līmeņa, taču citu opciju vecākiem nebija - bija jāatbalsta mans mazais bizness,” smej T.Jurjevs, kurš, pēc vidusskolas absolvēšanas, izvēlējās studēt tieši uzņēmējdarbību.“Tolaik lieliskas iespējas jaunajiem uzņēmējiem sniedza Rīgas Ekonomikas augstskola (REA), ko joprojām uzskatu par labāko augstskolu Latvijā. Toreiz mācības šajā universitātē bija bezmaksas, tāpēc konkurss bija milzīgs - vismaz padsmit cilvēki uz vienu vietu, taču es sevi pierādīju un tiku uzņemts. Kopumā jāsaka, ka tā man bija lieliska iespēja ne tikai gūt jaunas zināšanas un iepazīties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, bet arī iemēģināt savu roku reālā uzņēmējdarbībā. Pēdējos kursos studiju ietvaros izveidoju vairākus mazos biznesus, kas mārketinga ziņā bija diezgan veiksmīgi, kā rezultātā saņēmu arī pirmo nopietno darba piedāvājumu,” stāsta T.Jurjevs, kurš 2009. gadā pievienojās AS 4 Finance komandai un jau kopš pirmās dienas kļuva par šī uzņēmuma biznesa vadītāju Latvijā. “Man bija 22 gadi - biju pavisam jauns bez jebkādas vadības pieredzes, taču arī cilvēki, kas mani pieņēma darbā bija jauni, augt griboši un biznesu attīstīt spējīgi. Viņi saredzēja mani potenciālu un domāja, ka kopā varam sasniegt nospraustos mērķus, un tā izrādījās taisnība,” atzīmē T.Jurjevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 15.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.augusta žurnālā lasi:

Statistika

Klātienes azartspēles atgriežas

Aktuāli

Vai darbaspēka stimulus Latvijā redz laikā un pilnīgi

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi ražotāji var izlemt pamest Eiropu un Ķīnu, lai priekšroku dotu Amerikas sapnim.

Jau kādu laiku izskatās, ka varētu būt aizsākusies lielā pasaules biznesu migrācija. Nemierīgākā un neskaidrākā pasaulē daudzkārt vairāk tiek novērtēta nosacīta stabilitāte. Attiecīgi gan dažādi potenciāli strauji plaukstoši riski, gan sankcijas, gan ekonomiski aprēķini uzņēmējiem liek domāt, kuros tirgos vispār ir vērts lielos apmēros ieguldīt un kur vēl ir iespējams izvērst tādu ražošanu, kas ļauj nopelnīt.

Šogad nenoliedzami viena no tēmām ir tā, ka pašsaprotamu iemeslu iespaidā starptautiskie biznesi pamet Krieviju. Tomēr šajā ziņā ap Krieviju notiekošais var būt vien mazais brālēns līdzīgam Ķīnas satricinājumam, ja tā izvēlēsies sākt karu par Taivānu. Lielas biznesu pārdomas par agrāk teju pilnībā ierasto darbību gan neaprobežojās vien ar attīstības valstīm. Arī pietiekami daudzi Eiropas ražotāji domā par savu darbību pārcelšanu uz ASV. Tiek vērsta uzmanība uz tur krietni zemākām enerģijas izmaksām. Galu galā ASV visai daudz ir gan sava nafta, gan gāze. Tāpat ASV tautsaimniecība tiek arī vērtēta kā veselīgāka ar, iespējams, paredzamāku politiku un dāsnākiem tās stimuliem vai vismaz mazāk naidīgu politiku pret vietējiem ražotājiem. Visa rezultāts nu ir tāds biznesa spēles laukums, kura nosacījumi arvien vairāk nosveras par labu ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus aktualitātes, nākotnes tendences un praktiski ieteikumi

Jānis Goldbergs, 26.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jaunie energotīklu tarifi ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu

Db.lv, 25.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) rīkoja biedru sanāksmi, kurā AS “Sadales tīkls“ (Sadales tīkls) skaidroja jauno tarifu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi.

LDDK biedru vidū ir lielākie Latvijas uzņēmumi, kuriem jaunie elektroapgādes tarifi varētu potenciāli palīdzēt veicināt konkurētspēju, un esošā reforma ir reāla iespēja panākt mūsu valsts ekonomikas uzrāvienu.

Uldis Biķis, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, LDDK Padomes loceklis: “Reālās situācijas apzināšanās un uzticības vairošana pašu veidotai energotīklu tarifu sistēmai ir nākotnes panākumu atslēga enerģētikas sektora līdzsvarotā attīstībā. 1. jūlijā spēkā stājusies reforma ir pareiza un īstajā laikā, jo palīdzēs atbrīvoties no ieilgušā Krievijas energocenu diktāta un palielinās mūsu reģiona drošību. Tagad politiķiem atliek atbildīgi paveikt savu darbu, skaidrojot sabiedrībai šīs reformas nepieciešamību un bez populisma atrodot līdzekļus mazāk aizsargāto sabiedrības grupu izmaksu pieauguma kompensēšanai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārketings un reklāma ir tikai neliela daļa no strukturizētas uzņēmējdarbības šodienas digitālajā vidē. Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos arvien vairāk uzņēmumu pievērš lielāku uzmanību biznesa vadības un pārvaldības risinājumiem uzņēmējdarbībā.

“Dienas Biznesa” organizētā meistarklase “Kā padarīt biznesu veiksmīgāku” ļaus iepazīt nozares ekspertu dotos piemērus, kuros veiktās metodes palīdzējušas sasniegt praktiskus un vērā ņemamus rezultātus, kā arī saņemt atbildes uz jautājumiem, kas skar biznesa vadību un tās risinājumus. 22. septembrī “Dienas Biznesa” trešajā un noslēdzošajā šā gada tiešsaistes meistarklasē runāsim par investīcijām uzņēmējiem, pārvaldību un atbalstu biznesa attīstībai, biznesa efektivitāti un uzņēmēju pieredzi.

Meistarklasē uzstāsies:

Elvis Kvalbergs, “Excellent Latvia” valdes loceklis, – IT jomas profesionālis ar 20 gadu pieredzi, no kuriem 15 gadus pievērsies ERP programmatūru un grāmatvedības risinājumiem, lai palīdzētu dažādu nozaru uzņēmumiem paaugstināt darba efektivitāti un produktivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pūļa finansējums vai valsts atbalsts: kas ātrāk notic Latvijas jaunuzņēmumu potenciālam?

Vilnis Priedītis, attiecību aplikācijas “Matchful” dibinātājs & valdes priekšsēdētājs, 29.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai saņemtu atbalstu vai piesaistītu investīciju fondus, jaunuzņēmumiem ir jāsasniedz noteikts izaugsmes līmenis. Dažādām platformām vai lietotnēm ir jāsasniedz noteikts lietotāju skaits, tikai tad iespējams pretendēt uz atbalstu, tāpēc bieži vien nepietiek tikai ar labu ideju.

Nepieciešama arī spēcīga komanda, kas spēj skaidrot ideju, sekmējot sabiedrības interesi. T.s. pūļa finansējums, piesaistot daudzus nelielus investorus – privātpersonas, var kalpot kā atspēriena punkts Latvijas jaunuzņēmumiem, lai sasniegtu nākamo attīstības stadiju.

Ja analizējam jaunuzņēmumus, kuru pamatā ir ideja par lietotni, tad jāuzsver, ka investīciju fondi iesaistās, kad produkts jau ir gatavs, “palaists” un sasniedzis noteiktu lietotāju skaitu. Katram fondam var būt atšķirīgas prasības – 10 000 lietotāju vai pat 30 000, kas ir normāli, jo fondi ik dienas saņem daudz idejas. Attiecīgi rodas jautājums – kā jaunuzņēmumu dibinātājiem nonākt līdz attiecīgajam līmenim? Šeit der atcerēties, ka spēks bieži vien ir spējā apvienoties kopīgam mērķim, tāpēc risinājums var būt arī daudzu nelielu investoru - līdzīpašnieku piesaiste. Esam Latvijas uzņēmums ar vairāk nekā 100 līdzīpašniekiem - cilvēki var iegādāties kapitāldaļas un šie līdzekļi tiek investēti uzņēmumā. Esam pārliecinājušies, ka cilvēki Latvijā ir gatavi noticēt labām idejām un kopīgiem spēkiem radīt lielas lietas. Mūsu valstī ir radoši un talantīgi cilvēki, kuri spēj radīt idejas ar ļoti augstu potenciālu un pievienoto vērtību, un arī cilvēki, kuri spēj to saskatīt. Šobrīd vērojama ļoti liela interese tieši par dažādām lietotnēm, tostarp par attiecību aplikāciju “Matchful”, taču joprojām esam atvērti jauniem līdzīpašniekiem, piedāvājot iegādāties sākot no desmit kapitāldaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis Kaspars Kaleba

Armanda Vilciņa, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mūsdienās gūtu panākumus, uzņēmējiem ir jābūt gataviem nemitīgi augt, attīstīties un pielāgoties ārējiem apstākļiem, uzskata Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis.

Stabilitāte nozīmē lejupslīdi, jo, manuprāt, uzņēmējam ir visu laiku jācenšās būt ārpus savas komforta zonas un arvien jāmeklē jaunas attīstības iespējas, spriež K.Kaleba, uzsverot, ka komforta zonā nekāda izaugsme nenotiek. Ir daudzi apstākļi, kurus mēs nevaram ietekmēt un paredzēt, tāpēc nepārtraukta attīstība un pielāgošanās tirgus pieprasījumam noteikti ir viena no svarīgākajām biznesa veiksmes atslēgām, domā SIA Omarketing līdzīpašnieks.

Sāk no nulles

Es nāku no ļoti nabadzīgas ģimenes, tāpēc bērnībā man nebija sapņu, kas saistītos ar profesionālās karjeras veidošanu, atklāj K.Kaleba. “Atceros, ka vienīgais, ko kā bērns vēlējos, lai tad, kad izaugšu liels, man vienmēr būtu ēdiens, drēbes un savs televizors. Šobrīd, atskatoties uz to laiku, jāsecina, ka bērnībā mani mērķi bija ļoti pieticīgi, un par profesijām es tiešām nedomāju, jo es pat īsti nezināju, kas ko dara un cik pelna. Savu pirmo nopietno darba pieredzi es savukārt guvu skolas laikos, kad kā palīgstrādnieks darbojos kādā nelielā Siguldas skaistumkopšanas salonā. Principā darīju visu, kas bija nepieciešams - pļāvu zāli, lasīju ābolus, kā arī rūpējos par salona iekštelpu apsaimniekošanu. Šajā darbā es iemācījos strādāt un radīt vērtību pirms prasīt par to naudu, un par to lielu paldies jāsaka manam tā laika priekšniekam,” teic K.Kaleba, norādot, ka lielāka skaidrība par iespējamo karjeras veidošanu viņam radās ap 20 gadu vecumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi pēdējo septiņu gadu laikā — pērn - jauno uzņēmumu skaits bija par 928 uzņēmumiem lielāks nekā likvidēto uzņēmumu skaits.

To rāda SIA Lursoft apkopotie dati. Proti, 2023. gadā Latvijā reģistrēti 8772 jauni uzņēmumi, bet likvidēti 7844 uzņēmumi.

„Tas ir pozitīvs signāls, ka cilvēki vēlas nodarboties ar biznesu Latvijā,” pērnā gada uzņēmumu demogrāfijas datus vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka jaunu uzņēmumu dibināšanu pēdējos gados ir ietekmējusi superneprognozējamā situācija, kuru sākotnēji būtiski ietekmēja nepieredzētās Covid -19 pandēmijas ierašanās un valstu valdību cīņa par tās izplatības ierobežošanu, kam sekoja karš Ukrainā, superaugstā inflācija, un pērn šim komplektam pievienojās krīze Izraēlā un bažas par recesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī jauno auto tirgus turpina uzrādīt kritumu 32%. Tas ir lielākais kritums kopš pandēmijas otrā viļņa, kuru veicinājusi arī klātienes tirdzniecības ierobežojumi, informē Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Janvāra auto pārdošanas dati arī visai uzskatāmi ilustrē to, kā tirdzniecības ierobežojumi ir ietekmējuši mūsu ekonomiku. Ja smagais komertstransports jau kuro mēnesi piedzīvo strauju pieaugumu, janvārī uzrādot 90% pieaugumu pret iepriekšējo gadu, tad vieglā komerctransporta pārdošanas apjomi ir piedzīvojuši kritumu 16% jauno un 22% lietoto vieglo komercauto segmentā. Tas ir vērtējams kā indikators, ka tieši mazais bizness uzņem lielāko epidemioloģisko ierobežojumu triecienu, norāda Auto asociācija.

Lielāko kritumu piedzīvojis lietoto vieglo auto tirgus, tas ir samazinājies par 34% attiecībā pret 2020. gada janvāri. Visticamāk ka, gan jauno, gan lietoto vieglo auto pārdošanas apjomu līdzvērtīgo kritumu var izskaidrot ar tirdzniecības ierobežojumiem, jo automašīna ir ilgtermiņa ieguldījums, kura attālinātai iegāde ir visai sarežģīta, sevišķi privātajā sektorā, kur izvēle pamatā tiek izdarīta uz vietas, konkrētajā tirdzniecības vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu

Deniss Ščeulovs, RTU profesors, Dr.oec, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavisam nesen tika publiskota Konkurences padomes darbības stratēģija laika posmam no 2023. līdz 2029. gadam. Tā kā konkurence ir viens no mūsdienu ekonomikas dzinējspēkiem, ar lielu interesi sāku pētīt dokumentu par Latvijas konkurences uzraugu plānu turpmākajiem gadiem.

Taču, jo vairāk lasa dokumentu, jo vairāk rodas sajūta, ka Konkurences padomes darbības stratēģija ir drīzāk iekšējo darbību apkopojums un ilgtermiņa redzējums, pat ne plāns ar konkrētu pasākumu kompleksu konkurences attīstības un evolūcijas nodrošināšanai Latvijā kā globālās ekonomikas sastāvdaļas. Stratēģijā iestādes darbība mūsdienu ekonomikas turbulences ietvaros nav pietiekami precīzi aprakstīta, kas rada šaubas par tās spēju ātri reaģēt uz svarīgiem, sabiedrībai un ekonomikai būtiskiem un steidzamiem notikumiem tirgū.

Konkurences padomei jāorientējas arī uz domāšanas maiņu, pakāpeniski mainot “uzrauga” funkcijas uz ietekmētāja un politikas veidotāja un eksperta funkciju. Tai vairāk jāskatās starpnieka starp “ministrijām un likumiem” un biznesa nozari virzienā, atceroties, ka Latvijas tautsaimniecības struktūras īpatsvaru veido mazais un vidējais bizness. Līdz ar to Konkurences padomes darbībai jābūt vērstai un procesu vienkāršošanu un birokrātijas mazināšanu, pievēršot īpašu uzmanību komunikācijai plašā izpratnē.

Komentāri

Pievienot komentāru