Jaunākais izdevums

Zīmola "Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā, taču vairums no produktiem aizceļo ārpus mūsu valsts robežām.

"Littleberry" stāsts aizsākās pirms aptuveni trīs gadiem. "Drīzumā bija jādzimst mūsu jaunākajai meitiņai. Jau agrāk praksē bija izmēģināti auduma autiņi un modernās auduma autiņbiksītes vecākajām meitām, un tas šķita samērā vienkārši un daudz skaistāk nekā vienreizlietojamās autiņbiksītes. Turklāt tas, ko uzreiz ievērojām ģimenē - lietojot auduma autiņbiksītes, izdevās ievērojami samazināt arī ikdienā izveidoto atkritumu daudzumu," idejas rašanos atceras "Littleberry" izveidotāja Elīna Neiberga.

Viņa stāsta, ka 2017.gadā, kad dzima jaunākā meita, domāja par to, ka labprāt ieviestu moderno auduma autiņbiksīšu lietošanu ikdienā, pavisam iztiekot bez vienreizlietojamajām, turklāt, lai dizains būtu tieši tāds, kādu gribas un lai būtu droši par izmantoto materiālu izcelsmi un kvalitāti, ražošanu varētu uzsākt paši.

Papildu motivācija bija arī tas, ka E.Neibergai ar vīru ir uzņēmējdarbības pieredze, līdz ar to biznesa uzsākšana nešķita nekas biedējošs. Pāris mēnešus vēlāk abi ķērās pie idejas realizēšanas - sāka izejmateriālu meklēšanu, atlasīšanu, prototipu izstrādi un testēšanu. Paralēli E.Neiberga studēja maģistratūrā un izvēlējās rakstīt savu diplomdarbu par zīmola "Littleberry" mārketinga stratēģiju - tas bija labs grūdiens šo teoriju sākt realizēt praksē.

Uzņēmējdarbības uzsākšanā tika investēti 500 eiro, iepērkot izejmateriālus un apmaksājot šuvējas darbu. Visu pārējo vīrs un sieva darīja un joprojām turpina darīt pašu spēkiem, jo pagaidām darbiniekus algot vēl nevar atļauties. Aizņēmumu uzņēmumam nav, bet šobrīd uzņēmums jau var pastāvēt, investējot tos ienākumus, kas rodas no tirdzniecības.

Uzņēmuma pamatprodukts ir autiņbiksītes un tām ir trīs dažādu veidu iekšpuses, piedāvājumā ir arī uzvelkamās biksītes podiņmācības periodam. Papildu šiem viņi piedāvā aksesuārus, kas saistīti ar mazuļa apkopi - mitrumnecaurlaidīgos paladziņus pārtīšanai, mitrumnecaurlaidīgas somiņas slapja apģērba un netīro autiņbiksīšu uzglabāšanai, auduma salvetes, kā arī "Littleberry" jaunumu - lacītes greznām ēdienreizēm.

"Littleberry" dizaina auduma autiņbiksītes un aksesuāri tiek ražoti Latvijā - daļa tiek radīta Rīgā, daļa Liepājā, un drīzumā uzņēmēji uzsāks papildspēku meklēšanu Latvijas ietvaros.

"Vēlamies dot darbavietas, neatkarīgi no attāluma līdz mūsu birojam, kā arī nopietni apsveram sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu, nodarbinot īpašas iedzīvotāju grupas, kam darbavietas atrast ir grūtāk un sarežģītāk nekā pārējiem. Savukārt visi audumi, ko izmantojam, ir ražoti Eiropā un ir saņēmuši atbilstošu sertifikāciju par piemērotību bērniem līdz 3 gadu vecumam, turklāt merino vilna un zīds ir organiskas izcelsmes, savukārt kokvilnai ir GOTS sertifikāts," stāsta E.Neiberga.

Autiņbiksīšu sastāvi atšķiras dažādu kolekciju ietvaros, kā arī pēc izmantošanas funkcionalitātes. "Littleberry" piedāvātā ir trīs vienā autiņbiksīšu sistēma, kas nozīmē, ka pilnu komplektu veido virsbikses un mitrumnecaurlaidīga "laiviņa", kā arī uzsūcošs ieliktnis.

"Littleberry" piedāvātās autiņbiksītes veido divi materiāli - ārpuses materiāls skaistumam un iekšpuses materiāls funkcionalitātei. Ārpuses materiāliem ražotāji izvēlējušies kokvilnas velvetu, mazgātu linu un tagad jaunajā kolekcijā - kokvilnas samtu. Savukārt iekšpuses materiāla izvēle atkarīga no tā, kādu komplektu vēlas klients - ir iespēja izvēlēties starp kokvilnas velūru īpaši labai gaisa cirkulācijai, bambusa frotē ar PUL slāni iekšpusē mitruma absorbēšanai vai merino vilnu, ko apstrādāt ar lanolīnu, lai autiņbiksītes aizturētu mitrumu.

Latvijā ražoto auduma autiņbiksīšu un aksesuāru galvenie klienti ir Vācijas, Austrijas, Šveices, Francijas un Dānijas jaunie vecāki, kuri jau iepazinuši modernās auduma autiņbiksītes un vēlas savam mazulim kaut ko atšķirīgu no tirgū piedāvātā, pēdējā gada laikā arvien vairāk pieaug arī Latvijas klientu interese un līdz ar to arī produktu iegāde. Latvijas tirgum šis produkts ir jauns, tādēļ jāveic vēl daudz skaidrojošā un izglītojošā darba.

Produkti galvenokārt tiek eksportēti - "Littleberry" ir gan tiešie klienti, gan sadarbības partneri, kuri tālāk tirgo "Littleberry" produkciju savos tiešsaistes veikalos, kas specializējas auduma autiņbiksīšu tirdzniecībā. Eksports šobrīd veido 80-90% uzņēmuma apgrozījuma.

Tāpat ir iespēja "Littleberry" produktus iznomāt. Nomas ideja uzņēmējiem radās brīdī, kad vairākas reizes paziņas apjautājās, vai varētu aizņemties produktus fotosesijai. "Tad izlēmām, ka mūsu produktu lietošanai tikai skaistām bildēm noteikti varam dot uz nomu, jo klienti tādējādi var ietaupīt naudu, bet mēs - palielināt savu klientu loku," stāsta E.Neiberga. Pagaidām šis vēl ir jauns un neierasts pakalpojums, ko plaši uzņēmēji nav reklamējuši, tādēļ nav bijusi liela interese, bet vien daži reāli nomas klienti.

Vaicāta, kāda ir konkurence starp autiņbiksīšu ražotājiem E. Neiberga atbild: "Pasaules mērogā konkurence nu jau ir ļoti liela, piemēram, Vācijā pēdējā gada laikā vien ir radušies vismaz 20 jauni zīmoli. Tikmēr Latvijā konkurence ir pavisam neliela, jo esam vēl sākumposmā, iepazīstot šo produktu. Uzskatu, ka, pieaugot produkta atpazīstamībai un popularitātei Latvijas tirgū, noteikti parādīsies arī vairāk uzņēmēju, kas vēlēsies paši radīt vai veidot veikalus auduma autiņbiksīšu tirdzniecībai."

Uzņēmuma nākotnes plāni saistās ar Eiropas tirgu iekarošanu ne tikai autiņbiksīšu segmentā, bet arī modes aksesuāru segmentā, jo uzņēmēji uzskata, ka "Littleberry" produkts ir kas vairāk par higiēnas preci. To var lietot arī kā apģērba sastāvdaļu, turklāt ne tikai ikdienā, bet arī visos ģimenei svarīgajos svētkos.

Plānots izstrādāt arī jaunus produktus.

Lasi arī:

Latvijā radīts autiņbiksīšu zīmols GEGE 

Uzņēmuma "GEGE" dibinātāji ir trīs jauni uzņēmēji, kas piesaistījuši investīcijas idejai...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati par mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātajiem nodokļiem, kā arī nodarbināto skaitu.

Veicot datu analīzi, Lursoft secinājis, ka Latvijā reģistrēti 108,16 tūkstoši uzņēmumu, kas nodarbina mazāk nekā 50 darbiniekus un kuri 2019.gadā apgrozījuši mazāk nekā 10 milj. eiro vai arī kuru bilances kopsumma bijusi mazāka par 10 milj. eiro.

Atbilstoši Eiropas Komisijas regulas definīcijai, šie uzņēmumi klasificējami kā mikro un mazie komersanti. Rēķinot pret kopējo Latvijā reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu, mazais bizness veido lielāko daļu jeb 98,65% no visiem uzņēmumiem.

Analizējot mazā biznesa īpatsvaru reģionos, jānorāda, ka it visās teritorijās mikro un mazie uzņēmumi veido vairāk nekā 98% no kopējā reģistrēto uzņēmumu skaita. Savukārt, rēķinot uzņēmumu sadalījumu pa reģioniem, vairāk nekā puse, t.i., 51,09% no visiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā un vēl 20,09% Pierīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētot mikro un mazo uzņēmumu apgrozījumu, samaksātos nodokļus, kā arī nodarbināto skaitu, Lursoft arī noskaidrojis, kurās nozarēs reģistrēts vislielākais mazo biznesu pārstāvošo uzņēmumu skaits.

Pirmajā vietā šo uzņēmumu vidū ierindojusies mazumtirdzniecība, kas veido desmito daļu no visiem mikro un mazajiem uzņēmumiem. No mazumtirdzniecības daudz neatpaliek arī vairumtirdzniecība, kas veido 7,65% no visiem uzņēmumiem, savukārt liela daļa, t.i., 8,84% no visiem mazā biznesa sektorā strādājošajiem kā savu pamatdarbības jomu norādījuši operācijas ar nekustamo īpašumu.

Mazā biznesa lielā nozīme 

Mazais bizness Latvijā ieņem ļoti svarīgu lomu, ko apliecina Lursoft finanšu dati...

Lursoft norāda, ka pēdējo gadu laikā mazā biznesa populārākās uzņēmējdarbības nozares nav piedzīvojušas izmaiņas un TOP 5 saraksts saglabājies nemainīgs.

TOP 5 populārākās nozares starp mazā biznesa uzņēmumiem:

  • 1. Mazumtirdzniecība (10,16%);
  • 2. Operācijas ar nekustamo īpašumu (8,84%);
  • 3. Vairumtirdzniecība (7,65%);
  • 4. Specializētie būvdarbi (4,75%);
  • 5. Juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi (3,90%).

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju, mazais bizness meklē jaunas iespējas un pieejas kā pārprofilēt savu biznesu, atrodot jaunus veidus, kā sasniegt savu klientu un arī atrast jaunus klientus. Jau pavasarī ārkārtas situācijas periodā, redzējām, ka pāris nedēļās vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji prasmīgi pārorientējās un sāka piedāvāt ēdiena piegādi uz mājām. Jaunie apstākļi devuši būtisku grūdienu uzņēmumiem attīstīt e-komerciju, kā arī veicinājuši to, ka daudzi uzņēmēji kļūst izlēmīgāki, pieņemot lēmumus par biznesa procesu digitalizāciju. Prognozējams, ka šīs jaunieviestās lietas nākotnē sekmēs uzņēmumu efektivitāti," komentē SIA Lursoft IT valdes locekle Daiga Kiopa.

Viņa atzīmē, ka ne visās jomās mazais bizness šajā gadā sakarā ar COVID -19 radītajiem apstākļiem piedzīvojis apgrozījuma lejupslīdi. Ir nozares, kur darba apjoms būtiski pieaudzis – tā piemēram, šovasar lauku tūrisms piedzīvojis līdz šim vēl nepieredzētu viesu pieplūdumu, tāpat darbapjoms pieaudzis arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem reģionos. Pieprasījums vēl vairāk palielinājies pēc e-komercijas risinājumiem – internetveikalu utml. platformu izveidēm, kas attiecīgi sekmē IT nozares attīstību. Jaunie apstākļi veicinājuši arī dažādu viedierīču, datortehnikas un ar to saistīto aprīkojumu iegādi. Būtiski pieauguši arī pasta sūtījumu un kurjeru pakalpojumu izmantošanas apjomi. Līdz ar to prognozējams, ka šajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem šī gada finanšu rezultāti varētu būt krietni labāki kā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Trīs biznesa inkubatoru dalībnieku pieredze uzņēmējdarbībā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vairums jeb 63% iedzīvotāju uzskata, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir finansējuma un kapitāla piesaiste, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums.

Tikmēr nepilna puse jeb 44% respondentu norāda, ka sarežģītākais posms biznesa uzsākšanā ir nodokļi un nodevas. Savukārt gandrīz trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju par sarežģītāko posmu uzskata licences un atļaujas.

Aptuveni katrs ceturtais jeb 23% cilvēku kā sarežģītāko norāda biznesa plāna sagatavošanu. Tam seko biznesa ideju ģenerēšana un formulēšana, ko minējis gandrīz katrs piektais respondents jeb 22% cilvēku.

"Topošajiem uzņēmējiem nepieciešams saprast, vai biznesa ideja ir īstenošanas vērta. Bieži sākumā kapitāls un finansējums nemaz nav nepieciešams. Konkursā "Ideju kauss" pieredzējuši uzņēmēji un lektori soli pa solim palīdz pretendentiem sagatavot biznesa plānu, veikt pirmos aprēķinus. Principā konkursa "Ideju kauss" gaitā dalībnieki pilnveido zināšanas un attīsta ideju, lai varētu to prezentēt finanšu institūcijām vai potenciālajiem investoriem," skaidro LIAA Inovāciju motivācijas programmas vadītāja Sarmīte Karlsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauno auto tirgus, kā arī lietoto auto imports aizvadītā gada nogalē saglabājis stabilu kritumu. Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 viegās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939).

Vieglo automobīļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums veidoja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums veidoja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.

Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj izdarīt secinājums, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.

Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5% salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā. Vienīgais segments kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos ir elektro auto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto. Decembrī importēti arī 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem auto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols "Straumbergs hats" vēlas sasniegt cepuru valkātājus pasaulē.

"Ideja radās gluži vienkārši no zinātkāres par to, kā rodas cepures? Cepures radīšanas procesu sāku pētīt caur internetā pieejamiem resursiem, lēnām nonācu līdz domai, ka ir vienkārši jāpamēģina darīt. Tālākais būtībā ir trial and error pieeja, mēģinot un labojot kļūdas," biznesa portālam db.lv stāsta zīmols "Straumbergs hats" cepuru meistars Kārlis Bergs.

Par uzņēmējdarbību ideja radās vēl pēc pusotra gada, kad pirmie eksperimenti jau bija izmēģināti uz draugiem un cepuru izgatavošanas tehnika - uzlabota. Kopumā vēl joprojām zīmols ir tikai ceļa sākumā, atzīst cepuru meistars.

Lai gan pirmā ideja par cepurēm "dzima" K.Bergam, tomēr "Straumbergs hats" ir ģimenes uzņēmums, kuru K.Bergs izveidojis kopā ar sievu Aneti Straumi-Bergu. No abu uzvārdu salikuma arī veidojies nosaukums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Jānis Palkavnieks, "Draugiem Group" runasvīrs, konkursa "Ideju kauss" žūrijas pārstāvis, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā 37% iedzīvotāju uzskata, ka raksturīgākais stereotips par uzņēmējiem – negodīgi cilvēki, sekojot apgalvojumam – uzņēmēji nāk no pārtikušām ģimenēm.

Tas secināts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursa "Ideju kauss" ietvaros veiktajā pētījumā, kas realizēts sadarbībā ar kompāniju "Norstat".

Lai gan esam jauna valsts ar progresīviem un inovatīviem biznesa risinājumiem, tomēr iespaids par uzņēmējdarbību kopumā velkas līdzi kopš 90. gadiem, kad likumdošanas nepilnības un sava veida grēkošana raksturoja lielu daļu šīs vides, un tas aktīvi ietekmē sabiedrisko domu joprojām, bet kā to labot? Vai tiešām tikai negodīgi cilvēki uzsāk biznesu un ģenerē idejas?

Patlaban parādās arvien vairāk uzņēmumu, kur profesionālo darbību raksturo augsti ētikas standarti un godīga komercprakse. Taču galveno problēmu iezīmē publiskā komunikācija, jo uzņēmumu īpašnieki vai runas personas izvēlas klusēt. Šāda attiecību uzturēšana, nepopularizējot ilgtspēju, izraisa tieši pretēju efektu – palielina iespēju, ka cilvēki izvairīsies no debijas uzņēmējdarbībā un vairos stereotipus par biznesmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora trīs mēnešu ilgajai pirms inkubācijas programmai, Demo dienā noskaidrotas sešas labākās komandas, kuras ieguva naudas balvas.

Kopā tika piešķirtas naudas balvas 19 500 eiro apmērā. 1. vietu un 5000 eiro ieguva komanda “Edo”, kuras biznesa ideja ir platformas izveide cilvēkiem ar kuņģa un gremošanas sistēmas problēmām, nodrošinot iespēju saņemt gan konsultācijas no dietologiem, gan specializētus diētas plānu attālināti.

Tāpat tika piešķirtas divas 2. vietas un 3500 eiro naudas balvas komandām “Bluro Boards” un “Drink’n’Roll”, trīs 3. vietas un 2500 eiro naudas balvas tika piešķirtas komandām “Todayspace”, “Zelta Urķis” un “MyCareerGuru”.

Pavasara uzsaukumā LU studentu Biznesa inkubatorā dalību uzsāka 20 komandas, kuras, neskatoties uz apkārt valdošo pandēmiju un daudzajiem ierobežojumiem, pierādīja sevi smagā un neatlaidīgā darbā, iesaistoties gan inkubatora rīkotajās aktivitātēs, gan pašiem turpinot darbu pie savu ideju attīstīšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludina pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam "Ideju kauss" un aicina piedalīties ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un ir gatavs uzsākt uzņēmējdarbību, realizējot savu biznesa ideju.

"Veicot pētījumu par uzņēmējdarbības uzsākšanu, secinājām, ka trešdaļai Latvijas sabiedrības savs bizness ir sapnis, bet nerealizēta biznesa ideja kopumā – 42% iedzīvotāju. Par sarežģītāko posmu biznesa uzsākšanā vairums uzskata finansējuma un kapitāla piesaisti. Tāpēc vēlos uzsvērt, ka ikviens "Ideju kausa" dalībnieks no A4 lapas ar idejas pieteikumu var soli pa solim nonākt līdz pilnvērtīgai biznesa prezentācijai un iegūt pirmo starta kapitālu biznesa idejas īstenošanai," norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Pieteikšanās konkursam "Ideju kauss" ir atvērta līdz 6. septembrim. Pretendenti savas biznesa idejas var iesniegt elektroniski, nosūtot uz e-pastu [email protected]. Pieteikuma veidlapa un konkursa nolikums pieejami mājaslapā www.idejukauss.lv. Biznesa idejas izvērtēs profesionāla vērtēšanas komisija, virzot spēcīgākos kandidātus dalībai konkursa "Ideju kauss" otrajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izstrādā zīmola grāmatu vadības rīku

Anda Asere, 03.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien aģentūru izstrādātās zīmola grāmatas netiek izmantotas, tāpēc reklāmas nozares pārstāvji izveidojuši interaktīvu tiešsaistes rīku "Corebook".

Uzņēmumu dibinājuši trīs partneri – Aigars Āboltiņš, Jānis Vērzemnieks un Maksims Kušnarevs, kuri kopā strādāja aģentūrā "Digibrand". Savā darbā viņi bija pamanījuši, ka zīmola grāmatas kolēģi sūta cits citam šurpu turpu un beigās neviens vairs nezina, kura ir īstā versija.

"Ideja par "Corebook" datējama ar 2018. gadu, kad sapratām, ka statiskas zīmola grāmatas pdf formātā 70% gadījumu netiek lietotas. Pētījām tirgū esošos zīmolu vadlīniju un failu vadības risinājumus, bet nekas mūs neapmierināja," saka J. Vērzemnieks.

Viņiem šķita, ka būtu loģiski, ka zīmola grāmata ir kā saite, kam var piekļūt visi, kam tai ir pieeja un var būt pārliecināti, ka tā ir aktuālā versija, turklāt to laika gaitā var papildināt un labot. Galarezultāts izskatās kā mājaslapa, bet nav vajadzīgas programmēšanas zināšanas, lai to sagatavotu. "Šāds risinājums der ne tikai statiskām pdf formāta zīmola grāmatām, bet arī vadlīnijām par video, audio un animāciju," skaidro J. Vērzemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dalība EXPO kā investīcija ekonomikas izaugsmei pēc pandēmijas

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 11.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jaunuzņēmumi – izcila iespēja ambiciozajiem un talantīgajiem

Vairāku starptautisku uzņēmumu dibinātājs un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektors Sergejs Jakimovs, 30.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmējdarbība jeb start-up, kā to nereti sauc sarunvalodā, ir izcila iespēja sasniegt savus ambiciozos mērķus centīgajiem un talantīgajiem, kuri grib dibināt savu uzņēmumu un pakāpeniski no Latvijas biznesa raudiņām pārvērsties par starptautiskā biznesa haizivīm.

Zinātniski pārbaudītas biznesa idejas

Manis dibinātie jaunuzņēmumi vienmēr bijuši pētījumos balstīti, un tas nozīmē, ka biznesa ideja tikusi zinātniski pārbaudīta. Pirmais uzņēmums ir "Koatum", kas nodarbojas ar ortopēdisko un dentālo implantu pārklāšanu un zāļu iekļaušanu šajos pārklājumos. Tam sekoja pirmais no Latvijas nācis naftas servisa uzņēmums "Vortex Oil Engineering", kas nodarbojas ar ūdens izmantošanas efektivizāciju naftas laukā. Mūsu piedāvātā tehnoloģija ļauj ievērojami palielināt naftas ieguvi.

Sekojot idejai: Latvijā var attīstīties arī naftas bizness 

Inženierkompānija SIA Vortex Oil Engineering piesaista papildu investīcijas aptuveni 560 tūkstošu...

Trešais, kurā esmu valdes loceklis, ir "Longenesis", kas nodarbojas ar medicīnisko datu menedžmentu. Visi trīs ir starptautiski uzņēmumi un pašlaik strādā veiksmīgi.

Palīdzēt pareizi domāt

Uzņēmumi aug, un kādā brīdī tie kļūst autonomi. Parādās iespēja pieņemt darbā profesionālus nozares menedžerus. Pašam ikdienā, piemēram, vairs nav jāatbild uz e-pastiem. Es izveidoju uzņēmumu, panāku noteiktu attīstības līmeni un nododu ikdienas vadību menedžeriem no industrijas, kuru darbu, protams, kontrolēju. Bet tā nav nepārtraukta iesaiste, jo varu nodarboties ar jauniem izaicinājumiem, piemēram, mācīt RSU studentus. Lasīšu lekcijas programmā Starptautiskais bizness un jaunuzņēmumu darbība. Mūsu ambīcija ir panākt, ka, pabeidzot programmu, absolventi ir pilnībā ekipēti darbam uzņēmējdarbības vidē. Viņi paši varēs izvēlēties – dibināt savu uzņēmumu vai iesaistīties kādā jau strādājošā. Tai ir jābūt vienai no praktiskākajām programmām, kādu uzņēmējdarbībā varam dabūt. Var teikt, uz reālo dzīvi balstīta.

Mācīsim par jaunuzņēmumu vidi un par to, kādi ir biznesa pamati, kādi ir finansējuma veidi, un daudz ko citu. Nav noslēpums, ka teorija bieži atšķiras no prakses. Man dzīvē agrāk pietrūka tieši reālo biznesa profesionāļu skaidrojuma. Piemēram, grāmatā ir rakstīts tā, bet reālajā dzīvē ir atkāpes par kādiem 20 procentiem. Kādas tās ir un kādēļ tā notiek, to pamatosim ar konkrētiem piemēriem. Tas būs mans un citu vietējo un ārvalstu uzņēmēju pienesums.

Mūsu uzdevums ir parādīt attīstību, norādot uz citu kļūdām. Lai jaunajam uzņēmējam ir vieglāk un nav jāiet viss ērkšķainais savu kļūdu pieļaušanas un pārvarēšanas ceļš. Nevar iemācīt kļūt par labu uzņēmēju. Var iedot zināšanas, kas palīdzēs pareizi domāt. Veiksme uzņēmējdarbībā, kamēr vēl nav vērā ņemamas pieredzes, ir pacietības un zināšanu kombinācija. Labākie uzņēmēji ir cilvēki ar fenomenālu pacietību.

Kā piesaistīt 30 miljonus

Starptautiskums ir pamatu pamats, jo kopā ar to nāk kapitāls, pieredzes apmaiņa, citu tirgu izprašana utt. Jaunuzņēmumus nedibina, lai attīstītos tikai Latvijā, un neviens investors tādam uzņēmumam nedos naudu. Mūsu valsts ir labs pamats, kur iesākt, bet ir jāiet pasaulē, tādēļ ir jākomunicē globāli. Jaunuzņēmumi ir stāsts par to, ka ir jāiet un jārunā ar klientiem un investoriem. Sēžot uz vietas un gaidot, nekas nesanāks.

Var medijos lasīt, ka jaunie uzņēmēji piesaistījuši miljonu, divus vai vairāk. Es saviem uzņēmumiem esmu piesaistījis vairāk nekā 30 miljonus. Lai to panāktu, ir jāsaprot, kā strādā riska kapitāla fondi, ko tie sagaida no uzņēmēja, lai piekristu dot finansējumu. To es mācīšu saviem studentiem.

Uzskatu, ka svarīgi ir, lai investors agrīnajā posmā iegulda komandā, nevis produktā, jo produkts var mainīties. Var sākt ar vienu un nokļūt jau pie cita produkta. Lai to izdarītu, jābūt cilvēkiem, kuri ieguldīs savu pacietību, un tieši to grib redzēt investors.

Lai jaunuzņēmums saņemtu finansējumu, jebkurš potenciālais investors prasīs par mērogojamību. Tas nozīmē, cik ātri var augt un cik ātri kādu savu vērtību par piedāvāt partneriem citās valstīs. Globālajiem jaunuzņēmumiem visi gadījumu ir mērogojami.

Piemēram, "Uber" – lielākā taksometru kompānija, kas stādā visā pasaulē un kam nepieder savs autoparks. Tas ir piemērs, kā izmantot jau esošos resursus citā, inovatīvā veidā, kas ir viens no jaunuzņēmumu izaicinājumiem. Līdzīgi strādā "Bolt". Labs piemērs ir ASV dibinātā kompānija "We Work", kas pasaulē piedāvā darba telpas tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Atkal inovatīva ideja, kā izmantot jau esošos resursus – telpas – jaunā piedāvājumā.

Produkts nav primārais

Vaicāsiet, kāds ir īpašību kopums, kas nepieciešams veiksmīgam jaunuzņēmuma dibinātājam? Šodien es teiktu, pirmkārt, izglītība. Investors meklēs gan izglītību, gan pieredzi, taču, ja jaunajam uzņēmējam vēl nav pieredzes, tad svarīga būs izglītība.

Otrkārt, dziļa izpratne par to, ko dari. Jāsaprot, kurš ir tas produkts, ko tu gribi piedāvāt, un kam tas būs vajadzīgs. Treškārt, svarīgi ir saprast, kur tu gribi būt pēc pieciem gadiem. Jābūt komandai un vīzijai. Produkts ir svarīgs, tomēr nav primārais. Centrā ir cilvēks ar savu komandu.

Svarīgi, cik cilvēki vispār vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību – paši vadīt, riskēt un, iespējams, sākumā zaudēt. Es neticu, ka ir kāds uzņēmēja gēns un viss sākas ar vēlmi mainīt pasauli. Tas ir pārāk mākoņaini. Daudziem karjera korporatīvajā pasaulē izliekas daudz stabilāka un prognozējamāka nekā savs uzņēmums, kas vai nu izšaus, vai neizšaus. No savas pieredzes varu teikt, ka pašlaik nodibināt uzņēmumu un sākt ir vieglāk nekā pirms pieciem gadiem, jo ir infrastruktūra, ir pieejams finansējums, daļēji privāts vai tikai valsts, ir jau minētās atbalsta programmas. Kopumā labs laiks, lai sāktu savu uzņēmējdarbību.

Modernās ekonomikas mugurkauls

Jaunuzņēmēji ir nozīmīgi labuma devēji Latvijas sabiedrībai un budžetam. Latvijā pašlaik ir daudz iniciatīvu, kas veicina jaunuzņēmumu darbību, piemēram, vaučeri, LIAA programmas, akselerāciju fondi sadarbībā ar "Altum". Manuprāt, diezgan daudz tiek darīts, lai šis ekonomikas sektors augtu. Man bieži jautā, vai uzņēmums paliks Latvijā, kad būs dažus miljonus vērts?

Atbildēšu godīgi – drīzāk "nē" nekā "jā". Bet tas nenozīmē, ka mums nebūtu jāstrādā, lai infrastruktūras, nodokļu un uzņēmējdarbības vide kļūtu draudzīgāka. Līdz kādam brīdim jaunuzņēmumi dod naudu Latvijas ekonomikai, maksā šeit nodokļus, nodrošina darba vietas.

Es ļoti gribētu, lai mani uzņēmumi paliktu Latvijā, bet dažkārt ir tā, ka kaut kur citā ekonomiskajā telpā ir vairāk pieejami līdzekļi, infrastruktūra, industrija, kontakti, klienti vai kas cits, un jau attīstības racionālie likumi liek mainīt uzņēmuma atrašanās vietu. Mūsdienās ambiciozs jaunais uzņēmējs gribēs izlauzties globālajā tirgū, varētu teikt, iekarot savu vietu pasaulē, un jaunuzņēmums Latvijā var būt labs sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biznesa simulāciju konkursā uzvar ideja par biogāzes ražošanu no aļģēm

DB, 14.04.2020

Uzvaras laurus konkursā plūca komanda "Quarter Life Crisis" ar ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā biznesa simulāciju konkursā "Bizness24h 2020" pirmo vietu un titulu "Biznesa Guru 2020" ieguva komanda "Quarter Life Crisis" no Liepājas Valsts 1.ģimnāzijas, kura konkursa ietvaros izstrādāja ideju, kā ražot biogāzi no aļģēm, tālāk iegūstot elektroenerģiju un siltumu.

Konkursa noslēdzošās kārtas ietvaros katrai dalībnieku komandām bija jāattīsta savs unikālais biznesa koncepts uzņēmējdarbības uzsākšanai. Kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti finālistu radītie produkti, ir produkta inovativitāte, atbilstība globālajiem vai vietējiem trendiem, vai produktu iespējams realizēt un ieviest jau esošajā tirgū, patērētāju vēlmju un vajadzību apmierināšana, kā arī, cik pamatoti ir finālistu sniegtie finanšu aprēķini.

Dalībnieku izstrādātās biznesa idejas aptvēra visdažādākās nozares - mobilās aplikācijas, kuras palīdzētu izvairīties no sastrēgumiem, piedāvātu darba sludinājumus vai atvieglotu procesus lidsabiedrību darbībā, apģērbs, kurš veic citas papildfunkcijas to nēsātājiem vai aizsargā no laikapstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darja un Egors Grabari pirms divarpus gadiem pārcēlušies no Sanktpēterburgas uz Latviju un Ādažu novadā atvēruši nelielu kombučas ražotni "Rudy"s Kombucha".

Ideja izveidot kombučas projektu abiem radās pirms diviem gadiem. Brīdī, kad sākās eksperimenti ar kombučām, Egors paralēli jau strādāja pie diviem alus ražotņu projektiem.

"Amerikā un Rietumeiropā kombuča jau sen ir bijis populārs un labi pazīstams dzēriens, kura ražošanas tirgus aug ļoti strauji. Kombuču sākām gatavot mājās, 5 litru ūdens kannās. Cienājām draugus un paziņas, līdz sāka prasīt arvien vairāk, un pašlaik mūsu hobijs mājās ir pārvēties par ģimenes biznesu. Iegādājāmies manuālu skārda bundžu aizvalcēšanas mašīnu, un sākām pārdot "Rudy"s Kombucha" vairākiem alus bāriem un kafejnīcām," stāsta "Rudy"s Kombucha" izveidotāji.

"Ideja par nosaukumu radās, jo mums ir jauks četrkājains draugs – taksis, vārdā Rūdijs. Par godu Rūdijam jau ir trīs kafijas namiņi, Sanktpēterburgā ("Rudy"s Coffee to Go"). Vienojāmies, ka šī tradīcija jāturpina, jo šis nosaukums mums patiesi ir nesis veiksmi," stāsta Darja un Egors Grabari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Māsas Inese Freidenfelde un Dace Skuča pandēmijas laikā uzsākušas biznesu un radījušas "pikniKarbu".

Jau kādu laiku iepriekš I.Freidenfeldei bijusi doma uzsākt savu biznesu, bet neviena no idejām nebija tik ļoti pārliecinoša, lai ar to startētu. "Tomēr šā gada maijā uzgāju sociālajos tīklos informāciju par piknikgroziem ASV. Ideja likās tik interesanta, jo pašas bieži saskārāmies ar problēmu, ka nav pārdošanā kārbas, kur vienuviet ir foršas uzkodas, ko ņemt līdzi uz dārza ballīti, vai izbraucienā ar kuģīti, vai atpūtai pie jūras, nav tādu piedāvājumu, lai garšas kārpiņas varētu baudīt un tas viss būtu vienuviet," stāsta I.Freidenfelde.

Veicot tirgus izpēti, viņa sapratusi, ka Latvijā nav nekas līdzīgs, tāpēc uzrunājusi māsu Daci kopīga biznesa uzsākšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"JoinMe" plāno piedāvāt mobilo lietotni senioriem, lai mudinātu viņus pareizi kustēties.

"Hakatona "SportHack 2020 Latvija" laikā mums radās ideja izveidot mobilo lietotni, kur treneris varētu tiešsaistē sazināties ar klientiem un veikt attālinātu fizisko apmācību. Ir daudzas mobilās lietotnes, kas piedāvā treniņus visiem, bet senioriem domātu aplikāciju ir daudz mazāk. Mēs vēlamies orientēties uz vecāka gadagājuma cilvēkiem virs 65 gadiem, kuri lielāko daļu laika pavada mājās un maz kustās. Tie varētu būt arī seniori, kuri nesen atgriezušies mājās no operācijas slimnīcā un kam jāveic dažādi fiziskie vingrinājumi, lai viņi kļūtu spēcīgāki, bet trūkst zināšanu par to, ko un kā tieši darīt," saka Andris Kaušelis, "JoinMe" komandas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Rada fotogēniskus bērnu apģērbus

Monta Šķupele, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mamma un meita Saldū radījušas zīmolu "PataTaTa", kas piedāvā bērnu apģērbus ar pievienoto vērtību - fotogēniskumu.

Ideja par zīmolu radusies 2016. gadā, taču uzņēmumu dibināts 2019. gadā. Biznesa ideja par pašu radītu produkciju galvenokārt radās darba vietas izveides dēļ. Daiga Nagle, kas uzņēmumā atbild par ražošanas procesu, bija nonākusi situācijā, kad savas darba gaitas pavadīja Rīgā ar labu atalgojumu, taču ļoti vēlējās atgriezties savā dzimtajā pusē Saldū, kur apģērbu tehnologa amats nebija tik labi novērtēts atalgojumā. Tāpēc nāca ideja radīt uzņēmumu sev, jo uzkrātās zināšanas vairāk nekā 30 gadu laikā bija pietiekamas, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu produktu izstrādi.

D.Naglei pievienojās meita Renāte Bērante, kas ar savām zināšanām un iegūto izglītību uzņēmumā nodrošina kā iekšējo, tā arī ārējo komunikāciju un mārketingu, atbildot par pārdošanu. Produktu kategorija - bērnu apģērbs radās, jo tika saskatīta problēma bērnu svētku apģērbu kategorijas piedāvājumā. Izpētot tirgu, abas saprata, ka spēs radīt unikālu piedāvājumu - dabīgu un bērniem atbilstošu materiālu apģērbus ar pievienoto vērtību - fotogēniskumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs - nenoliedzami tas ir cilvēks, kurš ir finansiāli stabils, spēj orientēties finanšu nozarē un adaptēties jaunām situācijām. Spēj būt elastīgs pielāgojoties gan klientu, gan tirgus prasībām. Tāds, kurš nebaidās uzņemties riskus spēj būt atbildīgs izmantojot kredītus savā labā, kā arī spēj darboties ar investīcijām un aizdevumiem. Kāpēc mēs apskatam uzņēmēja īpašības? Izprotot uzņēmēja prasmes un rakstura īpašības, mēs spējam pietuvoties atziņām, kas ļauj saprast, kas tad ir finansiāli veiksmīgs cilvēks un izmantot to savā labā.Līdz ar to šajā rakstā piedāvājam piecus padomus, kas ļaus pietuvoties īpašībām, kas nepieciešamas, lai kļūtu par šo finansiāli veiksmīgo cilvēku ekonomisko pārmaiņu laikā.

5 galvenie ieteikumi, kā veiksmīgi piesaistīt naudu

Iespējams, jūs domājat, ka finansiāli veiksmīgs cilvēks ir tāds, kurš saņem, konkrētu naudas summu mēnesī. Katram tas ir atšķirīgi, kāda būtu veiksmīga cilvēka peļņa, ar kuru jūs uzskatāt, ka būsiet sasniedzis finanšu kalnus. Tomēr algai, ko saņemat katru mēnesi nav saistība ar finansiāli veiksmīga cilvēka īpašībām. Ar ko sākt? Jums vajadzētu sākt ar saviem ikdienas tērēšanas paradumiem un saprast, kā no esošajiem ienākumiem gūt vēl lielāku peļņu. Protams, tas ir svarīgi ikvienam indivīdam, bet uzņēmējiem it īpaši, jo viņiem ir jārūpējas par saviem algotajiem darbiniekiem. Izmaksājot viņiem algas, atvaļinājumus, maksājot nodokļus, jāspēj nomaksāt īre par telpām vai jāatgūst peļņā par iegādātu īpašumu utt. Paralēli tam jāgūst peļņa un jāuztur stabila finansiālā situācija savā uzņēmumā. Tālāk rakstā, dosim iespēju ielūkoties 5 galvenajos padomos, kā to panākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Rūjienas uzņēmums SIA "pesto.lv" ir ceļā no mājražošanas uz ražošanu lielākos apjomos.

"Vēlamies, lai katrā Latvijas ģimenē uz galda gan svētkos, gan ikdienā būtu atrodams kāds no mūsu ražotajiem produktiem," biznesa portālam db.lv saka Jānis Pirsko, SIA "pesto.lv" līdzīpašnieks. Šobrīd uzņēmums ražo četrus produktus – klasisko bazilika pesto, vegāno bazilika pesto, karamelizētus sīpolus un tomātu garšaugu mērci "Tomzo".

Ideja par pesto ražošanu radās Aldonim Elksnim, kurš jau vairāk nekā 15 gadus darbojas restorānu biznesā un bija novērojis, ka Latvijā nevar iegādāties tādas garšas un kvalitātes bazilika pesto mērci, par kādu viņš būtu sajūsmā un ar prieku pasniegtu klientiem. "Līdz ar to izstrādājām recepti, kas mums pašiem šķita visatbilstošākā un patīkamākā mūsu garšu kārpiņām," saka J. Pirsko.

Komentāri

Pievienot komentāru