Finanses

Latvijā un Igaunijā šogad straujākais strādājošo ienākumu pieaugums Baltijā

Dienas Bizness, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Pateicoties darbaspēka nodokļu sloga samazinājumam, 2015. gada pirmajā pusē vidējā neto darba samaksa (alga pēc nodokļiem) Latvijā un Igaunijā augusi straujāk nekā bruto darba samaksa. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies nedaudz lēnāk nekā bruto alga, turklāt Lietuvā arī bruto darba samaksas pieaugums bijis vismazākais starp Baltijas valstīm, liecina jaunākais SEB Mājsaimniecības finanšu apskats.

Straujākais neto algu pieaugums gada laikā bijis Latvijā. Gada otrajā ceturksnī vidējā neto alga sasniedza 600 eiro, kas ir par 7.5% vairāk nekā iepriekšējā gada 2. ceturksnī. Igaunijā vidējā neto darba alga 12 mēnešu laikā pieaugusi par 7.3%, sasniedzot 871 eiro, kas ir līdz šim augstākais sasniegtais līmenis. Lietuvā vidējā neto alga palielinājusies par 4.4% līdz 554 eiro, atpaliekot no Igaunijas un Latvijas. Vidējās bruto darba samaksas gada pieauguma temps 2. ceturksnī bija 6.6% Latvijā, 5.8% Igaunijā un 4.6% Lietuvā.

Neto darba samaksas pieaugums un zema inflācija pozitīvi ietekmē mājsaimniecību finanses. Igaunijā vidējā reālā alga (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) gada otrajā ceturksnī bija par 7.3% lielāka nekā pirms gada. Latvijā un Lietuvā strādājošo reālie ienākumi gada laikā uzrādījuši attiecīgi 6.6% un 5.1% lielu pieaugumu. Igaunijā un Latvijā strādājošo vidējā reālā alga šobrīd jau ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes, savukārt Lietuvā strādājošo reālie ienākumi joprojām ir mazāki nekā 2008. gadā.

«Energoresursu un pārtikas preču cenu samazināšanās rezultātā vidējā inflācija arī šogad saglabājās zema, atrodoties tuvu nullei vai pat nedaudz zem tās. Tādējādi strādājošo reāli ienākumi un pirktspēja šogad ir uzlabojusies. Tas savukārt stimulē patēriņu, kas šobrīd ir galvenais Baltijas valstu ekonomikas dzinējspēks. Pārtikas, transporta un mājokļa izdevumi Baltijas valstīs ir mazāki nekā pirms gada. Izņēmums ir mājokļa izdevumi Latvijā, jo gada laikā sadārdzinājusies ir elektroenerģija, to gan gandrīz kompensē cenu kritums citām komunālo maksājumu pozīcijām. 18% degvielas cenu kritums Baltijas valstīs ļāvis mājsaimniecībām samazināt izdevumus transportam par vidēji 6-9%. Arī siltumenerģija šajā apkures sezonā ir būtiska lētāka nekā pērn, tāpēc izdevumiem par siltumenerģiju vajadzētu būt mazākiem nekā iepriekš,» komentē SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību ienākumi Latvijā: Latgalē - 330 eiro, Rīgā – 592 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pērn auguši par 4,9 %

Rūta Lapiņa, 19.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2015. gadu, pieauga par 4,9 %, sasniedzot 437 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2017. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu, turpināja palēnināties (2015. gadā tika fiksēts pieaugums par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

CSP dati atklāj, ka 2016. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 4,2 %, sasniedzot 467 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās straujāk - par 6,7 %, sasniedzot 372 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums – par 7,2 % – bija Pierīgā (478 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 1,8 % – bija Kurzemē (396 eiro mēnesī). Rīgā ienākumi pieauga par 3,7 % (528 eiro mēnesī), Zemgalē par 4,9 % (386 eiro mēnesī), Latgalē – par 5,6 % (300 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,7 % (366 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vislielākais ienākumu pieaugums pērn bijis mājsaimniecībām Zemgalē

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014. gadu, pieauga par 7,6 %, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2014.gadā – par 9,3 %, 2013.gadā – par 10,7 %).

2015. gadā mājsaimniecību ienākumi pilsētās pieauga par 8 %, sasniedzot 448 eiro mēnesī. Laukos ienākumi palielinājās par 6,7 % un sasniedza 349 eiro mēnesī. Reģionos ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī ievērojami atšķiras. Vislielākie ienākumi ir Rīgā, un tie ir par 79 % lielāki nekā vistrūcīgākajā reģionā Latgalē.

Vislielākais mājsaimniecību ienākumu pieaugums par 11,2 % bija Zemgalē (368 eiro mēnesī), bet viszemākais – par 5 % bija Pierīgā (446 eiro mēnesī). Pārējos reģionos ienākumu pieaugums bija līdzīgs: Latgalē par 8,5 % (284 eiro mēnesī), Kurzemē – par 8,3 % (389 eiro mēnesī), Rīgā – par 7,6 % (509 eiro mēnesī), Vidzemē – par 6,5 % (343 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turīgāko Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir 6,5 reizes lielāki nekā trūcīgāko iedzīvotāju ienākumi

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2017. gadu, pieauga par 11,7 %, sasniedzot 546 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2019. gadā veiktās aptaujas dati.

Iedzīvotāju ienākumu pieaugums jau otro gadu pēc kārtas pārsniedzis 10 % (2017. gadā – 11,8 %).

Gada laikā straujāk nekā vidēji Latvijā ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli pieauguši Latgalē – par 13,8 % (376 eiro mēnesī), Zemgalē – par 13,3 % (501 eiro mēnesī) un Rīgā – par 13 % (669 eiro mēnesī). Pierīgā ienākumi pieauguši par 10,2 % (591 eiro mēnesī). Lēnāks ienākumu pieaugums bijis Kurzemē – par 8,5 % (467 eiro mēnesī) un Vidzemē – par 7,4 % (431 eiro mēnesī ). Pilsētās pieaugums bijis 10,9 % (575 eiro mēnesī) un laukos – 13,6 % (483 eiro mēnesī).

Mājsaimniecību ienākumi no algota darba uz vienu mājsaimniecības locekli palielinājās par 10,5 % – no 352 eiro mēnesī 2017. gadā līdz 389 eiro mēnesī 2018. gadā. Savukārt ienākumi no sociālajiem transfertiem2 (pensijām, pabalstiem u.c. budžeta maksājumiem) uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga par 11,2 % (no 112 eiro mēnesī līdz 125 eiro mēnesī).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai turpinot stabilu izaugsmi, pēdējo gadu laikā auguši gan iedzīvotāju ienākumi, gan kopējais labklājības līmenis valstī, ļaujot sabiedrības vidusslānim pakāpeniski kļūt spēcīgākam.

Šobrīd vairāk nekā puse jeb 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pieder pie sabiedrības vidusslāņa, tomēr pašu izvirzītos vidusslāņa mājsaimniecības kritērijus izpildīt var vien retais – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, Latvijā visvairāk vidusslānim piederīgi jūtas iedzīvotāji vecumā līdz 45 gadiem, ar augstāko izglītību un vidēji augstiem vai augstiem ienākumiem. Krietni retāk šādu viedokli pauž seniori, iedzīvotāji ar pamatizglītību, kā arī ar vidēji zemiem un zemiem ienākumiem. Savukārt starp dažādu Latvijas novadu iedzīvotājiem viedokļu atšķirību nav un jautājumā par piederību vidusslānim valda zināma vienprātība. Interesanti, ka, lai gan vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju sevi asociē ar vidusslāni, vērtējot kopainu valstī, vairums iedzīvotāju jeb 60% norāda, ka Latvijā vidusslāni veido ne vairāk kā 30% mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mazināt ienākumu nevienlīdzību Latvijā?

Latvijas Bankas ekonomistes Līva Zorgenfreija un Ludmila Fadejeva, 12.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopš neatkarības atjaunošanas ir daudz sasniegusi. Piemēram, ja deviņdesmito gadu vidū Latvijā ienākumi uz vienu iedzīvotāju bija ap 30% no Eiropas vidējā līmeņa, tad pagājušajā gadā tie jau sasniedza 67%.

Pie noteiktas iedzīvotāju skaita attīstības augstāku ienākumu uz iedzīvotāju sasniegšanā nozīme ir tikai ekonomiskajai izaugsmei. Taču, lai gan izaugsme neapšaubāmi ir nepieciešams nosacījums iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai, ar to vien nepietiek. Ir skaidrs, ka pie vienāda iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju kopējie tautsaimniecības ienākumi var būt salīdzinoši vienmērīgi sadalīti starp iedzīvotājiem vai arī koncentrēties nelielas cilvēku grupas rokās.

Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā ienākumu un bagātības koncentrācija šauras iedzīvotāju grupas rokās ir izteiktāka nekā citās Eiropas valstīs. Lai dzīves līmeņa uzlabojumu justu pēc iespējas plašāks iedzīvotāju loks un tādējādi visa sabiedrība kopumā būtu ieguvēja no izaugsmes, ir svarīgi izvairīties no augstas nevienlīdzības (gan iespēju, gan rezultātu nevienlīdzības, jo pirmā ir nesaraujami saistīta ar otro). Šajā rakstā apskatīsim ienākumu un bagātības nevienlīdzību Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, identificēsim atsevišķas apdraudētākās iedzīvotāju grupas un ar pieejamo modeļu palīdzību vētīsim, kāda veida politikas lēmumi varētu padarīt Latvijas sabiedrību vienlīdzīgāku. Viens no veidiem, kā mēra nevienlīdzību, ir ar Džini indeksa palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Igaunijā vidējie bruto ienākumi uz vienu strādājošo pirmo reizi pārsnieguši 1000 eiro

LETA, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējie bruto ienākumi uz vienu strādājošo Igaunijā pērn pieauguši par 6%, un pirmo reizi pārsnieguši 1000 eiro, sasniedzot 1013 eiro, vēstīja Igaunijas Statistikas departaments.

Salīdzinājumā ar 2014.gadu bruto ienākumu pieaugums visstraujākais bija Jegevas, Lēnes, Vīlandes, Veru un Pelvas apriņķos. Katrā no šiem apriņķiem tas sasniedza 7%. Citos apriņķos bruto ieņēmumi pieauga par 6%, izņemot Austrumviru apriņķī, kur ieņēmumu palielinājums pērn bija 5%.

Vidējie mēneša bruto ieņēmumi 900 eiro atzīmi pārsniedza astoņos apriņķos, bet Harju, Tartu un Hījumā apriņķī tie pārsniedza tūkstoš eiro. Viszemākie vidējie bruto ieņēmumi pērn bija Austrumviru apriņķī, kur tie bija 847 eiro mēnesī.

No vietējām pašvaldībām vidējie mēneša bruto ieņēmumi, rēķinot uz vienu strādājošo, vislielākie bija Harju apriņķa pašvaldībās. Jau daudzus gadus šajā apriņķī vislielākie ieņēmumi uz vienu strādājošo bija Vīmsi pašvaldībā, kur tie pērn sasniedza 1442 eiro mēnesī. Galvaspilsētā Tallinā vidējie bruto ienākumi mēnesī pagājušajā gadā bija nepilni 1100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vsstraujāk ienākumi auguši trūcīgākajās un turīgākajās mājsaimniecībās

Žanete Hāka, 20.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, pieauga par 9,3%, sasniedzot 387 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2015. gadā veiktā apsekojuma dati.

Ienākumu pieauguma temps ir nedaudz palēninājies, salīdzinot ar 2013. gadā fiksēto pieaugumu (par 10,7 % salīdzinājumā ar 2012. gadu).

2014. gadā mājsaimniecību ienākumi no algota darba ir palielinājušies par 11,6% – 2013. gadā tie bija vidēji 243 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, savukārt 2014. gadā – 272 eiro. Ienākumi no sociālajiem transfertiem (pensijām, pabalstiem un citiem budžeta maksājumiem) pieauga ievērojami lēnāk – par 3,4 % (no 93 eiro 2013. gadā līdz 96 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī 2014. gadā).

Četru gadu laikā sociālo transfertu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos ienākumos samazinājies par 7,6 procentpunktiem – no 32,4% 2010. gadā līdz 24,8% 2014. gadā. Savukārt algota darba ienākumu īpatsvars ir pieaudzis no 63,7% 2010. gadā līdz 70,2% 2014. gadā. 2008. gada pirmskrīzes līmenis, kad algota darba ienākumi veidoja 75,5% no visiem rīcībā esošiem ienākumiem, bet ienākumi no sociālajiem transfertiem – tikai 20%, vēl joprojām nav sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz nākamnedēļas vidum jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma

Žanete Hāka, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 15.jūlijam jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā un 2.ceturksnī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Fiziskajām personām līdz 2015.gada 15.jūlijam jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015.gada jūnijā pārsniedza 711,44 eiro. Līdz 2015.gada 15.jūlijam deklarācija jāiesniedz arī gadījumos, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2015.gada 2.ceturkšņa mēnešiem (aprīlis līdz jūnijs ieskaitot) ir bijuši no 142,30 līdz 711,44 eiro.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā.

Kapitāla aktīvi ir akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti dzirdēti stāsti par to, ka banka atsaka aizdevumu vai piedāvā aizņemties mazāku summu, nekā cerēts, un iedzīvotāji ir neizpratnē – kāpēc? “Swedbank” hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis skaidro, pēc kādiem kritērijiem tiek vērtētas aizņemšanās iespējas.

Ienākumu stabilitāte

Lai novērtētu iedzīvotāju spēju uzņemties jebkādas kredītsaistības, banka primāri vērtē ienākumus – vai tie ir regulāri, oficiāli un stabili. Turklāt vērtēta tiek ne tikai darba alga, bet arī citi regulārie ienākumi, kurus varat ar dokumentiem apliecināt, piemēram, pabalsti, īres ieņēmumi, ieņēmumi no saimnieciskās vai citas darbības. Periods, par kādu tiek vērtēti aizņēmēja ienākumi, parasti ir seši mēneši, taču atsevišķos gadījumos, kad, piemēram, ienākumi ir svārstīgi, ienākumus var vērtēt par ilgāku laika posmu.

“Visbiežāk sastopamais iemesls, kāpēc aizņēmēja vēlmes nesakrīt ar iespējām, ir ēnu ekonomika un aplokšņu algas. Šādā situācijā pašam aizņēmējam šķiet, ka viņa mājsaimniecības budžets ir pilnīgi pietiekams, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības, taču realitātē tas, ko aizņēmējs redz savā naudas makā, būtiski atšķiras no tā, ko kontos redz banka. No bankas puses objektīvi novērtēt kredīta atmaksāšanas spēju var tikai, ņemot vērā saprotamus un dokumentāli apliecināmus ienākumus. Oficiāli ienākumi, no kuriem tiek maksāti nodokļi, ir arī drošības garants pašam aizņēmējam situācijās, kad darbs tiek uz laiku zaudēts. Ar izmaksāto pabalstu būs iespējams gan turpināt segt ikdienas tēriņus, gan apmaksāt ikmēneša kredīta maksājumu,” uzsver Normunds Dūcis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Zemo procentu likmju vide: četri iemesli pārlieku nesatraukties par Latvijas kredītiestāžu spēju pielāgoties

Latvijas Bankas ekonomists Pēteris Kloks, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Trūcīgo ienākumi pieaug

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, vislielākais ienākumu pieaugums par 10,6 % bija trūcīgākajās jeb 1. kvintiļu grupas mājsaimniecībās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2016. gadā veiktās aptaujas dati.

Vidēji valstī ienākumu pieaugums gada laikā bijis 7,6 %, bet vislēnāk ienākumi pieauga 2. kvintiļu grupas mājsaimniecībās – par 4,8 %. Turīgākajās jeb 5. kvintiļu grupas mājsaimniecībās ienākumi gada laikā pieauga lēnāk nekā vidēji valstī – par 5,7 %.

2015. gadā, salīdzinot ekonomiskās krīzes zemāko punktu – 2010. gadu, visstraujāk ienākumi pieauga trūcīgākajās (1. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 54,4 %) un turīgākajās (5. kvintiļu grupas) mājsaimniecībās (par 44,4 %). Ievērojami lēnāk ienākumi pieauga 2. un 3. kvintiļu grupas mājsaimniecībās (par 32,2 %).

Latvijā ir samazinājusies ienākumu nevienlīdzība. 2015. gadā Džini koeficients bija 34,5 %, kas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2014. gadā. 2015. gadā 20 % visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,2 reizes lielāki nekā 20 % vistrūcīgāko iedzīvotāju (2014. gadā – 6,5 reizes lielāki)

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

20% jauniešu uzskata, ka darba devējam viņiem jāmaksā vairāk par 1200 eiro mēnesī

Db.lv, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā no 43% līdz 54% pieaudzis to jauniešu skaits, kuri uzskata, ka viņu zināšanām un prasmēm atbilstošs atalgojums būtu vismaz 800 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, liecina SEB bankas veiktās aptaujas dati.

34% jauno cilvēku vecumā no 18 līdz 25 gadiem uzskata, ka atbilstošs atalgojums būtu no 800 līdz 1200 eiro (2017. gada - 30%), savukārt 20% jauniešu uzskata, ka darba devējiem būtu jāmaksā viņiem vairāk par 1200 eiro mēnesī (2017. gadā - 13%).

Saskaņā ar aptaujas datiem, galvenais ienākuma avots 18-19 gadu vecumiem jauniešiem ir vecāku vai radinieku dotā nauda, un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Apmēram 40% jauniešu šajā vecuma grupā saņem regulāru algu un viņu ienākumi lielākoties ir līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Galvenais ienākuma avots jauniešu vecumā no 20 līdz 22 gadiem ir regulāra alga (66% aptaujāto), un viņu ienākumi mēnesī ir no 300 līdz 800 eiro, ap 40% respondentu šajā vecumā par galveno ienākuma avotu atzīmējuši atbalstu no vecākiem vai radiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējās bankas peļņas rādītāju uzlabo, samazinot izdevumus; ieņēmumi aug lēni, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gada laikā Latvijā strādājošo kredītiestāžu kopējā peļņa augusi par ceturtdaļu. Straujāk ienākumus spējušas palielināt bankas, kas apkolpo nerezidentus. Vairāku lielo vietējā tirgū strādājošo banku peļņa sarukusi, savukārt mazākie tirgus spēlētāji ieņēmumus audzējuši vairākkārtīgi.

Procenti aug lēni

Šā gada pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas gandrīz 220 miljonus eiro, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Pirmajā pusgadā banku procentu ienākumi ir pieauguši par 11,5%, bet komisijas ienākumi – par 3,1%, savukārt izdevumi uzkrājumiem samazinājušies par 15,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Mazumtirgotājs: aizvien biežāk grozā tiek liktas dārgākas preces

Lelde Petrāne, 25.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā ienākumi ir pieauguši 40,6% mājsaimniecību, liecina jaunākā nozares apskata «Maxima mazumtirdzniecības kompass» dati. Salīdzinot aptaujas datus, kas iegūti pirms diviem gadiem (2017. gadā), redzams, ka šobrīd par 8,4 procentpunktiem pieaudzis to respondentu skaits, kuri izjūt ienākumu pieaugumu.

Turklāt pēdējo divu gadu laikā starpība starp to respondentu daļu, kuri atzīst, ka viņu ienākumi ir palielinājušies, un tiem, kuru ienākumi ir samazinājušies, ir dubultojusies.

Lielākais ienākumu pieaugums ir novērojams respondentiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem (pieaugums par 16,5 procentpunktiem). Būtiskas ienākumu svārstības redzamas arī vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem (pieaugums par 13,7 procentpunktiem), kas, iespējams, saistīts ar pensiju indeksāciju.

Ja analizē datus reģionālā griezumā, redzams, ka ievērojami palielinājies rīdzinieku skaits, kuri atzīst, ka viņu ienākumi ir palielinājušies (pieaugums par 15,7 procentpunktiem). Jāatzīmē arī vidzemnieki, kuru skaits ienākumu pieauguma ziņā ir stipri virs pārējo reģionu iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sarūk mājsaimniecību skaits, kurām ir grūtības segt ikdienas izdevumus

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savām iespējām segt nepieciešamos ikdienas izdevumus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Arvien vairāk mājsaimniecību apgalvo, ka ikdienas izdevumus sedz ar nelielām grūtībām vai samērā viegli (no 45,6 % 2014. gadā līdz 49,7 % 2015. gadā un 52,8 % 2016. gadā). Savukārt turpina sarukt mājsaimniecību īpatsvars, kas ikdienas izdevumus sedza ar grūtībām vai ar lielām grūtībām, - no 50,5 % 2014. gādā līdz 45,1 % 2015. gadā un 42,1 % 2016. gadā.

Rīgā (36 %) un Kurzemē (38,4 %) bija vismazākais mājsaimniecību īpatsvars, kas norādīja, ka ikdienas izdevumus sedz ar grūtībām vai ar lielām grūtībām. Turklāt, salīdzinot ar pārējiem Latvijas reģioniem, Kurzemē bija vislielākais mājsaimniecību īpatsvars (7,8 %), kas visoptimistiskāk vērtēja savas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus – viegli vai ļoti viegli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ceturtā daļa iedzīvotāju šogad prognozē ienākumu palielināšanos

Žanete Hāka, 08.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtā daļa jeb 26% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka viņu ienākumi 2016. gadā palielināsies (4% - būtiski palielināsies; 22% - nedaudz palielināsies).

To atklāj pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu 900 sekundes marta beigās veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk savu ienākumu pieaugumu prognozē jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, augstāko izglītību ieguvušie, kā arī iedzīvotāji, kuriem jau ir augstāki personīgie ienākumi, t.i. 701 un vairāk eiro mēnesī.

45% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā vērtē, ka viņu ienākumi 2016. gadā paliks esošajā līmenī. Iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, kā arī lauku teritorijās dzīvojošie salīdzinoši biežāk pauž viedokli, ka viņu ienākumi paliks nemainīgi.

Piektā daļa (20%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā domā, ka viņu ienākumi šogad samazināsies (12% - nedaudz samazināsies; 8% - būtiski samazināsies). Desmitā daļa (9%) iedzīvotāju nav snieguši konkrētu atbildi uz šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rietumu banka ievērojami samazinājusi kredītu izsniegšanu NVS valstīs

Žanete Hāka, 24.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rietumu bankas koncerna peļņu pērn sasniedza 70 miljonus eiro, kas ir nedaudz mazāk kā iepriekšējā gadā, kad peļņa bija 74 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna klienti darbojas Latvijā, Baltijas valstīs, Rietumeiropā, Krievijā un citās NVS valstīs. Koncerns izprot gan Rietumeiropas, gan Austrumeiropas biznesa vidi.

Mainīgā ģeopolitiskā un ekonomiskā vide koncerna darbības ģeogrāfiskajā teritorijā paaugstina ar šiem reģioniem saistītos riskus. Nepastāvīgie valūtu maiņas kursi un īpaši Krievijas rubļa devalvācija ir nesusi ievērojamus izaicinājumus koncernam un tā klientiem.

Koncerns ieviesa būtiskas izmaiņas klientu komisijas maksu struktūrā. Šo izmaiņu pamatā ir koncerna stratēģija koncentrēties uz lielākiem klientiem Eiropas Savienībā, kuriem var piedāvāt plašāku produktu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starpība starp faktiskajiem un vēlamajiem iedzīvotāju ienākumiem samazinās, bet joprojām tā ir liela – pat 38,2% vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli laukos

Tā liecina DB aprēķini pēc pēdējiem pieejamajiem salīdzināmiem statistikas datiem, kas ir par 2014. gadu. 2013. gadā situācija Latvijas lauku iedzīvotājiem bija vēl kritiskāka, kad to rīcībā esošie ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija teju uz pusi jeb par 47,8% mazāki nekā būtu nepieciešams un sasniedza tikai 291,58 eiro mēnesī. Pirms trim gadiem Latvijas iedzīvotāji norādīja, ka mājsaimniecību minimālie nepieciešamie neto ienākumi ikdienas izdevumu segšanai uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī būtu bijuši 431 eiro, informē Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Nedaudz labāka bilde rādās, ja salīdzina faktiskos un nepieciešamos ienākumus visās Latvijas mājsaimniecībās, kur starpība 2013. gadā ir 21,7%, bet tikai pilsētās – 12,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada pirmajos deviņos mēnešos «Danske Bank» Latvijā no sava pamata biznesa guva peļņu pirms uzkrājumiem 2,8 miljonu eiro apmērā (2,5 miljoni eiro pērn attiecīgajā periodā), gada laikā pieaugot par 12%. Tīrā peļņa samazinājās par 4% un veidoja 2,6 miljonus eiro, informē «Danske Bank» Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītāja Ieva Zauere.

«Mēs turpinām stiprināt sadarbību ar saviem biznesa klientiem, un mūsu korporatīvajiem klientiem izsniegto kredītu apjoms šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, pieaudzis par 24%. Pamatdarbības ienākumi pieauguši par 16%,» norāda «Danske Bank» Latvijā vadītājs Raivis Kakānis. «Mēs turpināsim koncentrēties uz savu biznesa klientu vajadzībām, nodrošinot profesionālas konsultācijas, pielāgotus risinājumus un ātru lēmumu pieņemšanu,» viņš uzsver.

Bankā skaidro, ka pateicoties pieaugošajiem biznesa apjomiem, bankas kopējie ienākumi pieauga par 16%, sasniedzot 7,1 miljona eiro atzīmi. Tīrie procentu ienākumi pieauga par 24% līdz 5,6 miljoniem eiro. Tīrie komisijas naudas ienākumi samazinājās par 7% un sastādīja 1,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Guntis Belēvičs Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis vairāk, nekā pērn nopelnījis, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

G. Belēviča pērnā gada ienākumi ir samērā niecīgi – vien 11,8 tūkst. eiro, izriet no viņa 2014. gada amatpersonas deklarācijas. Vienlaikus viņš pērn Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) ziedojis 16 tūkst. eiro, bet Latvijas Zaļajai partijai – 205,7 eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā pieejamā informācija. 15 tūkst. eiro ZZS pērn ziedojis arī G. Belēviča dēls, SIA Saules aptieka īpašnieks Artūrs Belēvičs. KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša DB norāda, ka partiju pirms vēlēšanām saņemtie ziedojumi vēl tiek pārbaudīti. Vienlaikus viņa uzsvēra – amatpersonu deklarācijas pārbauda Valsts ieņēmumu dienests (VID). Savukārt VID skaidro – tas pieņem amatpersonu deklarācijas un pārbauda, vai tās ir iesniegtas un aizpildītas noteiktajā kārtībā un termiņā, proti, vai visas nepieciešamās deklarācijas veidlapas ailes ir aizpildītas. VID arī nodrošina valsts amatpersonu deklarāciju publisku pieejamību sabiedrībai. Ziedojumu apmēra pārbaude ir KNAB kompetencē. Uz jautājumu, vai jaunu amatpersonu gadījumā tiek pārbaudīta to līdzšinējā finanšu darbība, VID speciālisti norāda – likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» šāda prasība nav ietverta. Jāatgādina, ka ziedojumus politiskiem spēkiem drīkst veikt no ienākumiem, kuri gūti tajā pašā kalendārajā gadā vai iepriekšējos divos kalendārajos gados. G. Belēvičs par valsts amatpersonu kļuva vien pērnruden, turklāt pēdējos gados pelnošāko un lielāko dividenžu saņēmēju sarakstos parādās nevis viņa, bet gan dēla vārds, līdz ar to no publiski pieejamām ziņām nav pasakāms, cik lieli bijuši ministra ienākumi iepriekšējos gados. Par to, ka ministra rocība un ienākumi ir krietni lielāki par tēriņiem, liecina pērnā gada deklarācijā norādītie 31,6 tūkst. eiro lielie uzkrājumi, daļēji atgūts aizdevums 30 tūkst. eiro apmērā un vairāk nekā 4,4 milj. eiro lieli aizdevumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apvienotajā Karalistē mudina ieviest pamata ienākumus ikvienam

Lelde Petrāne, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram pieaugušajam Apvienotajā Karalistē jānodrošina pamata ienākumi 48 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 55 eiro) apmērā nedēļā, teikts jaunā ziņojumā ietvertās rekomendācijās, ziņo BBC.

Šādu jauninājumu varētu finansēt, atceļot vairāk nekā 1000 nodokļu atvieglojumus, rosināts ziņojumā, kuru sagatavojis SOAS Londonas Universitātes profesors Gajs Stendings.

Leiboristu partija, kas iepriekš pacēlusi ideju par pamata ienākumiem, atbildējusi, ka izvērtēs ziņojumu pirms nākamā manifesta sagatavošanas.

Pamata ieņēmumi jau tiek testēti citās valstīs. Pamata ienākumu aizstāvji apgalvo, ka tas samazina nabadzību un nevienlīdzību, nodrošinot garantētus ienākumus. Savukārt, kritiķi uzskata, kas tas būs trieciens smagi strādājošajiem nodokļu maksātājiem. Tas nozīmētu pabalsta maksājumus ikvienam, pat cietumniekiem, apmaiņā pret nodokļu atvieglojumiem citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru