Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija var gaidīt līdzīgas cenu kāpuma tendences kā Igaunijā

Žanete Hāka, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Igaunijas salīdzinoši straujo cenu kāpumu pēdējos mēnešos lielākoties veicināja pārtikas cenu un mājokļu izmaksu sadārdzināšanās, skaidro eksperti.

Kā liecina Eurostat dati, jūnijā Igaunijā cenu kāpums bijis 4,1%, kas ir otra straujākā inflācija Eiropas Savienībā. Šajā gadā valstī patēriņu cenu kāpums ir turējies starp augstākajiem katru mēnesi. Savukārt Latvijā jūnijā bijusi zemākā gada inflācija ES 0,2% līmenī.

Inflācijas tendences Igaunijā lielā mērā ataino ekonomikā notiekošo, skaidro SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka ekonomika turpina attīstīties, lai arī pirmajā ceturksnī izaugsme ir krietni vājinājusies. Tomēr Igaunija spēj relatīvi ātrā tempā atgūt lielu daļu krīzes zaudētās darba vietas un atsākās straujš darba samaksas kāpums. Papildus tam nāca ārējo faktoru ietekme augstākas pārtikas un degvielas cenu veidolā. Tāpat cenu līmeni ietekmēja arī netiešo nodokļu palielināšana, uzsver eksperts.

Igaunija piedzīvo dramatisku ar mājokļiem saistītu izmaksu kāpumu, uzsver DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Tās šī gada jūnijā pret maiju pieauga par 3,1%, bet pret pērno jūniju - par 11.9%. Trīs ceturtdaļas no šī kāpuma veido mājsaimniecību patērētās elektrības sadārdzināšanās par 38%. Līdz tam tā Igaunijā bija ļoti lēta, acīmredzot politisku lēmumu dēļ, uzsver eksperts.

Viņš norāda, ka tas noteikti nav vienīgais salīdzinoši augstās inflācijas iemesls. Piemēram, pārtika jūnijā bija par 4,8% dārgāka nekā pirms gada, Latvijā par 2,6%. Pārtikas cenu līmenis abās valstīs ir gandrīz identisks un valstīm ar šādu ienākumu līmeni — arī diezgan augsts. Tātad to nevarētu skaidrot ar cenu izlīdzināšanos, norāda eksperts.

Krietnu lēcienu uzrādījušas, piemēram, kartupeļu un ābolu cenas ar attiecīgi 97% un 27% kāpumu, stāsta D. Gašpuitis.

Tāpat Igaunijā par 1,5% dārgāka kļuvusi mājokļu iekārta, kas Latvijā gada laikā kļuvusi par 0,6% lētāka. Tas attiecas arī uz veselību, kur attiecīgi pieaugums bijis par 6,8% un 1,1%, atpūtu un kultūru (3,2% un -0,7%), viesnīcām un restorāniem (6,9% un 0,5%). Tātad inflācija būtiski atšķiras vairākās produktu kategorijās, saka eksperts.

Veselība, restorāni, atpūta varētu būt kļuvuši dārgāki saistībā ar algu kāpumu, atšķirība starp abām valstīm gan nešķiet tik liela, lai to izskaidrotu, norāda eksperts, un uzsver, ka visticamākais izskaidrojums šķiet biznesa cikla vēlākā fāze un ar to saistītā jaudu noslodze un iespēja celt cenas.

Swedbank ekonomiste Lija Strašuna saka, ka elektroenerģijas cenu kāpums Igaunijā nenozīmē, ka arī Latvijā pēc tirgus liberalizācijas cenas pieaugs tikpat daudz, jo katram tirgum ir savas īpatnības. Tā, piemēram, Igaunijā pirms liberalizācijas elektroenerģijas tarifi bija krietni zem tirgus cenām, kamēr Latvijā tikai Starta tarifs ir subsidēts, proti zem tirgus cenas maksā tikai daļa no mājsaimniecībām.

Cenas citām precēm un pakalpojumiem Igaunijā arī aug straujāk nekā Latvijā, bet starpība ir mazāka, saka eksperte. Domājams, ka viens no izskaidrojumiem ir tas, ka Igaunijas ekonomika pēc dažiem novērtējumiem jau atrodas nedaudz virs sava potenciāla - tas nozīmē, ka jau sāk veidoties pieejamo resursu trūkums, piemēram, darba tirgū.

«Katrā ziņā visādiem ar eiro saistītiem noapaļošanas un tamlīdzīgiem efektiem jau vajadzēja sen būt izzudušiem. Taču varbūt tā savulaik padarīja Igaunijas iedzīvotājus tolerantākus pret cenu kāpumu, tā gan tikai tāda spekulācija,» uzsver DNB eksperts.

Vērojamās tendences ir grūti sasaistīt ar eiro ieviešanas ietekmi, uzskata D. Gašpuitis. Igaunija savā ciklā ir bijusi vienmēr priekšā Latvijai, tādēļ zināmas līdzības cenu attīstībā būs, prognozē eksperts. Pamazām pastiprinās spiediens palielināt algas, gan arī tālā ekonomikas attīstības spiedīs uz inflāciju. Nākamgad gaidāms elektroenerģijas cenu kāpums, kas audzēs inflāciju. Un noteikti sava ietekme būs arī pārejai uz eiro. Tomēr no šī procesa nav pamata sagaidīt milzīgu inflācijas veicināšanu. To noteiks pamatprocesi vietējā ekonomikā un pavisam noteikti arī to, kas notiks pasaulē ar pārtikas un energoresursu cenām, saka SEB eksperts.

Db.lv jau rakstīja, ka Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) 9. jūlijā pieņēmusi gala lēmumu par eiro ieviešanu Latvijā, tādējādi Latvija nākamgad būs 18. eirozonas valsts. Padome arī fiksējusi esošo lata-eiro kursu: 1 eiro = 0,702804 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā zemākā inflācija ES

Žanete Hāka, 16.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā Latvijā bijusi zemākā inflācija starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Eurostat dati.

Eirozonas gada inflācija martā sasniegusi 1,7%, kas ir mazāk nekā 1,8% februārī. Pirms gada inflācija eirozonā bija 2,7%.

Savukārt ES gada inflācija martā sarukusi līdz 1,9%, salīdzinot ar 2% februārī. Pērn attiecīgajā periodā gada inflācija bija 2,9%.

Martā gada deflācija bija Grieķijā – 0,2% apmērā.

Zemākā inflācija bijusi Latvijā – 0,3%, Zviedrijā – 0,5%, savukārt lielāko cenu kāpumu gada laikā piedzīvojusi Rumānija – par 4,4%, Igaunija – par 3,8% un Nīderlande – par 3,2%.

Salīdzinot ar februārī, inflācija samazinājusies 20 ES dalībvalstīs, bet piecās saglabājusies esošajā līmenī, savukārt tikai divas valstīs cenu līmenis audzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijai trešā zemākā gada vidējā inflācija ES

Žanete Hāka, 16.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija jūlijā sasniegusi 1,6%, kas ir tāds pats līmenis kā jūnijā, liecina Eurostat dati. Pērn inflācija šajā mēnesī bija 2,4%.

Savukārt mēneša deflācija jūlijā bijusi 0,5%.

ES gada inflācija jūlijā sasniegusi 1,7%, kas arī, salīdzinot ar jūniju, nav mainījusies. Pirms gada inflācija bija 2,5%. Mēneša inflācija jūlijā bija 0,4%.

Jūlijā zemākās gada likmes bija Grieķijā – deflācija 0,5% apmērā, Bulgārijā, kur cenas nemainījās un Dānijā, kur inflācija bija 0,4%. Augstākā inflācija bijusi Igaunijā – 3,9%, Rumānijā – 3,4% un Nīderlandē – 3,1%.

Kopumā gada inflācija sarukusi 17 ES valstīs, divās nav mainījusies, bet deviņās – pieauga.

Zemākā vidējā gada likme jūlijā bija Grieķijā – 0,1%, Zviedrijā – 0,7% un Latvijā – 0,8%. Savukārt augstākā gada vidējā likme bijusi Rumānijā – 4,5%, Igaunijā – 3,9% un Horvātijā – 3,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākamgad Latvijā gaidāma zemākā inflācija kopš 2016. gada

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācija Latvijā turpina mazināties un šā gada novembrī patēriņa cenas Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu augušas vien par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Salīdzinājumam šā gada pirmajā pusē inflācija Latvijā bija virs 3% un inflācijas tempu samazinājums pēdējos mēnešos pamatā saistīts ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, labvēlīgākiem laika apstākļiem lauksaimniecībā un akcīzes likmes samazinājumu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Tādējādi gada kopējā inflācija Latvijā šogad būs 2,8%, savukārt nākamgad inflācija Latvijā, visticamāk, nepārsniegs 2,5% un līdz ar to būs zemākā kopš 2016. gada.

Patēriņa cenu svārstības Latvijā lielā mērā turpina noteikt ārējie faktori. Līdz ar naftas cenu stabilizēšanos pasaulē, patēriņa cenu inflācija pēdējos mēnešos mazinājusies gan Lietuvā un Igaunijā, gan ES kopumā. Novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu degvielas cenas Latvijā sarukušas par 5,2% un, lai arī naftas cenu svārstības ir ļoti grūti prognozēt, straujš energoresursu cenu kāpums tuvākajā laikā, visticamāk, nav gaidāms, jo pasaules ekonomikas izaugsme šogad ir lēnākā kopš 2009. gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs šogad augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, bijusi lielākā gada inflācija Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Tostarp straujākais patēriņa cenu kāpums gada laikā starp ES valstīm bijis Lietuvā (4,6%), seko Igaunija, kurā gada inflācija bija 4,2%, bet trešajā vietā ir Latvija ar gada inflāciju 3,2% apmērā.

Šogad augustā salīdzinājumā ar 2016.gada augustu inflācija reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Pēc Baltijas valstīm straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Apvienotajā Karalistē (2,9%), Ungārijā (2,7%), Čehijā (2,4%), Luksemburgā (2,3%), Zviedrijā (2,2%) un Austrijā (2,1%).

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā lēnākais patēriņa cenu kāpums augustā bijis Īrijā (0,4%), Kiprā (0,5%), Grieķijā un Rumānijā (abās valstīs 0,6%), Bulgārijā (0,7%) un Somijā (0,8%).ES gada inflācija augustā kopumā bija 1,7% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas augustā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijai zemākā vidējā inflācija ES

Žanete Hāka, 15.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī eirozonas inflācija sasniegusi 0,7%, kas ir mazāk nekā septembrī, kad tā bija 1,1%, liecina galīgie Eurostat aprēķini.

Mēneša griezumā eirozonā bija vērojama deflācija 0,1% apmērā

Eiropas Savienībā inflācija oktobrī sasniedza 0,9% un mēneša deflācija bijusi 0,1%.

Oktobrī lielākais cenu kritums bijis Grieķijā – par 1,9%, Bulgārijā – par 1,1% un Kiprā – par 0,5%. Savukārt augstākā inflācija bijusi Igaunijā un Lielbritānijā – 2,2%, kā arī Somijā – 1,7%.

Salīdzinot ar septembri, gada inflācija samazinājusies 23 ES dalībvalstīs, bet pieaugusi četrās.

Zemakais gada vidējais rādītājs bijis Grieķijā, kur deflācija bija 0,4%, Latvijā – 0,3% inflācija un Zviedrijā – 0,5% inflācija.Savukārt augstākā vidējā inflācija bijusi Rumānijā – 3,7%, Igaunijā – 3,5%, Horvātijā un Nīderlandē – 2,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā zemākā inflācija ES

Žanete Hāka, 16.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas gada inflācija jūnijā sasniegusi 1,6%, kas ir lielāka nekā maijā, kad inflācija sasniedza 1,4%, liecina Eurostat dati.

Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, jūnijā cenas augušas par 0,1%.

Pērn jūnijā gada inflācija bija 2,4%.

Eiropas Savienībā gada inflācija jūnijā sasniedza 1,7%, kas ir nedaudz augstāk nekā 1,6% maijā. Mēneša laikā arī ES cenas augušas par 0,1%. Kā liecina dati, pirms gada ES cenas gada laikā bija pieaugušas par 2,5%.

Starp ES valstīm jūnijā viszemākais rādītājs bijis Grieķijā, kur piedzīvota deflācija 0,3% apmērā. Savukārt zemākā inflācija bijusi Latvijā un Polijā, kur tā sasniegusi 0,2%. Lielākais cenu kāpums gada laikā piedzīvots Rumānijā – par 4,5%, Igaunijā – par 4,1% un Nīderlandē – par 3,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK Latvijai šogad prognozē straujāku izaugsmi nekā Igaunijā, bet lēnāku nekā Lietuvā

LETA, 13.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Inflācija eirozonā pieaugusi līdz 1,4%

Jānis Šķupelis, 14.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija eirozonā maijā pieaugusi līdz 1,4% atzīmei, liecina Eurostat dati. Vēl mēnesi iepriekš gada inflācija eirozonā bija 1,2% apmērā. Savukārt Eiropas Savienības (ES) kā kopuma gada inflācija pagājušajā mēnesī bijusi 1,6% apmērā.

Jebkurā gadījumā eirozonā inflācija uzskatāma par ļoti mazu, un ir arī zem Eiropas Centrālās bankas vēlamās 2% atzīmes.

Eurostat apsekojums liecina, ka Grieķijā un Latvijā maijā ir bijusi deflācija attiecīgi -0,3% un -0,2% apmērā. Savukārt viszemākā inflācija Es bijusi Kiprā (0,2%) un Zviedrijā (0,3%).

Tikmēr visaugtākā inflācija bijusi Rumānijā (4,4%), Igaunijā (3,6%) un Nīderlandē (3,1%).

Zemākā 12 mēnešu vidējā inflācija tikusi reģistrēta Grieķijā (0,3%), Zviedrijā (0,7%) un Latvijā (1,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā - tāpat kā Apvienotajā Karalistē - šogad jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, inflācijas rādītājs sasniedza 2,6%, kas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū ir viens no lielākajiem, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Augstāka nekā Latvijā un Apvienotajā Karalistē gada inflācija jūlijā bijusi Lietuvā (+4,1%) un Igaunijā (+3,9%).

Kopumā gada inflācija jūlijā reģistrēta 26 ES dalībvalstīs, bet Īrijā un Kiprā fiksēta deflācija - patēriņa cenas šajās valstīs bija par attiecīgi 0,2% un 0,1% mazākas nekā pirms gada.

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā mazākais patēriņa cenu kāpums bijis Bulgārijā un Somijā (abās valstīs +0,6%), kamēr Francijā gada inflācija bijusi 0,8% apmērā, bet Grieķijā un Rumānijā - 0,9% apmērā.

ES gada inflācija jūlijā bija kopumā 1,5% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas jūlijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembrī bijusi ceturtā augstākā gada inflācija starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina pirmdien publiskotie ES statistikas biroja «Eurostat» dati.

Gada inflācija Latvijā novembrī veidoja 2,7%. Augstāka nekā Latvijā inflācija novembrī bija Igaunijā (4,5%), Lietuvā (4,2%) un Lielbritānijā (3,1%).

Šogad novembrī salīdzinājumā ar 2017.gada novembri inflācija reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Pēc Latvijas straujākie patēriņa cenu kāpumi gada laikā bijuši Rumānijā un Ungārijā (abās valstīs 2,6%), Čehijā (2,5%), Austrijā (2,4%), kā arī Slovākijā un Beļģijā (2,1%).

Apkopotie dati arī liecina, ka gada laikā lēnākais patēriņa cenu kāpums novembrī bijis Kiprā (0,2%), Īrijā (0,5%), Somijā (0,9%), kā arī Grieķija un Itālijā (1,1%).

ES gada inflācija novembrī kopumā bija 1,8% apmērā, savukārt eirozonā patēriņa cenas novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jūlijā bijusi zemāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā, tāpat kā Luksemburgā, jūlijā bijusi 0,1%. Augstākā inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (3,9%), Polijā (3,7%), Čehijā (3,6%), Rumānijā (2,5%), Slovākijā un Austrijā (abās valstīs 1,8%), Beļģijā (1,7%) un Nīderlandē (1,6%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2019.gada septīto mēnesi inflācija reģistrēta 18 ES dalībvalstīs. Francijā un Lietuvā gada laikā patēriņa cenas kāpušas par 0,9%, Itālijā par 0,8%, Maltā, Somijā un Zviedrijā kāpums bijis 0,7%, bet Bulgārijā un Dānijā pieaugums veidojis 0,4%.

Vācijā patēriņa cenas jūlijā gada griezumā saglabājušās nemainīgas, bet Portugālē tās sarukušas par 0,1%, Slovēnijā - par 0,3%, Īrijā un Horvātijā - par 0,6%, Spānijā - par 0,7%, Igaunijā - par 1,3%, Kiprā - par 2% un Grieķijā - par 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Igaunijā inflācija trīs gadu zemākajā līmenī

Gunta Kursiša, 06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču indekss Igaunijā šā gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 2,9%. Pēdējo reizi tik neliels cenu pieaugums bija vērojams 2010. gadā, citējot Statistics Estonia datus, vēsta BBN.

Jūlijā gada inflācija Igaunijā bija 3,4%.

Jau rakstīts, ka eirozonā gada inflācija jūlijā bija 1,6%, kas ir tāds pats līmenis kā jūnijā, liecina Eurostat dati. Jūlijā zemākās gada likmes bija Grieķijā – deflācija 0,5% apmērā, Bulgārijā, kur cenas nemainījās un Dānijā, kur inflācija bija 0,4%. Augstākā inflācija bijusi Igaunijā – 3,9%, Rumānijā – 3,4% un Nīderlandē – 3,1%. Kopumā gada inflācija sarukusi 17 ES valstīs, divās nav mainījusies, bet deviņās – pieauga. Zemākā vidējā gada likme jūlijā bija Grieķijā – 0,1%, Zviedrijā – 0,7% un Latvijā – 0,8%. Savukārt augstākā gada vidējā likme bijusi Rumānijā – 4,5%, Igaunijā – 3,9% un Horvātijā – 3,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī, pārejot uz eiro, lielākoties vērojama korekta cenu konvertācija, vairāki gadījumi liecina par cenu palielināšanu uz valūtas maiņas rēķina .

Lai arī atbildīgās institūcijas vēl pēta cenu izmaiņas, nozaru eksperti jau bažījas par iespējamo inflācijas kāpumu eiro ieviešanas dēļ.

Kā liecina banku prognozes, šogad vidējā gada inflācija varētu būt robežās no 2 līdz 2,8 %. Bankas gan arī uzsver, ka galvenais inflācijas kāpuma iemesls nebūs eiro ieviešana Latvijā. Nākamgad SEB Banka inflāciju prognozē 3,3 % apjomā, Swedbank – ap 2,8% līmenī, bet Nordea – ap 2,5 %.

Atsevišķi gadījumi

Valūtas konvertācijā nav lieli pārkāpumi, taču no veikaliem esam saņēmuši sūdzības, ka bankas nav gatavas eiro ieviešanai, jo trūkst sīknaudas, tā situāciju vērtē Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas (LPIAA) padomes priekšsēdētāja Tekla Žabova. Viņas vērojumi liecina arī par gadījumiem, kad cenas, no latiem konvertējot uz eiro, ir noapaļotas nedaudz uz augšu, kā rezultātā šomēnes varētu palielināties inflācija. Lieli cenu kāpumi gan neesot vērojami, visbiežāk tie ir pāris santīmi. Piemēram, vilcienā biļetes cena pieaugusi par diviem santīmiem, arī citos gadījumos cenas ir augušas. DB rīcībā esošā informācija liecina, ka kādā ēdināšanas iestādē glāze kefīra sadārdzinājusies par pieciem santīmiem, kilograms kolrābju tirgū – arī par dažiem santīmiem, bet kādas konditorejas kliņģeris – par 60 santīmiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada aprīlī, salīdzinot ar ceturto mēnesi pērn, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā pagājušajā mēnesī bija par 3,3% augstākas nekā aprīlī pērn. Lielāka inflācija bijusi Igaunijā (+3,6%) un Lietuvā (+3,5%).Kopumā gada inflācija aprīlī reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs.

Zemākais gada inflācijas rādītājs pagājušajā mēnesī bijis Rumānijā (+0,6%), Īrijā (+0,7%) un Slovākijā (abās valstīs +0,8%).ES gada inflācija aprīlī bija 2% pretstatā 1,6% martā.

2016.gada aprīlī ES patēriņa cenas gada izteiksmē saruka par 0,2%.

Eirozonā patēriņa cenas aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,9% pretstatā 1,5% martā, bet 2016.gada ceturtajā mēnesī 19 valstu veidotajā eirozonā patēriņa cenas arī gada izteiksmē samazinājās par 0,2%.Savukārt salīdzinājumā ar martu aprīlī gan ES, gan eirozonā patēriņa cenas pieaugušas par 0,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī eirozonas inflācija bija 0,8%, savukārt Eiropas Savienībā – 0,9%, liecina Eurostat dati.

Mēneša deflācija eirozonā janvārī bija 1,1%, bet ES – 0,9%.

Gada laikā inflācija sarukusi 17 ES dalībvalstīs, nav mainījusies septiņās, bet pieaugusi – četrās.

Janvārī gada deflācija novērota Kiprā – 1,6%, Grieķijā – 1,4% un Bulgārijā – 1,3%. Savukārt lielākā inflācija reģistrēta Lielbritānijā un Somijā – 1,9% un Igaunijā – 1,6%. Latvijā gada laikā cenas augušas par 0,5%, kas ir astotais mazākais inflācijas rādītājs starp ES valstīm.

Zemākā vidējā gada inflācija janvārī reģistrēta Grieķijā – mīnus 1%, Latvijā – 0%, Bulgārijā un Kiprā – 0,1%. Savukārt augstākā gada inflācija bijusi Igaunijā – 3,1%, Rumānijā – 2,9% un Lielbritānijā – 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad varētu palielināties par 1,6%, tādējādi pieaugot straujāk par iepriekš prognozēto pieaugumu 1,5% apmērā, liecina Eiropas Komisijas (EK) pavasara prognozes.

Saskaņā ar jaunākajām prognozēm Latvijā šogad un nākamgad gaidāma straujākā ekonomiskā izaugsme gan ES dalībvalstīs, gan arī eirozonā.

Eirozonas ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam EK saglabājusi nemainīgu 1,2% apmērā.

Savukārt 2015.gadā eirozonas ekonomika varētu palielināties par 1,7%, tādējādi pieaugot mazāk par iepriekš prognozēto izaugsmi 1,8% apmērā.

Tikmēr ES ekonomika nākamgad varētu palielināties par 2%, kas atbilst iepriekšējām prognozēm.

Latvijai EK 2015.gadā EK prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4,1% apmērā, kas arī būtu straujākais pieaugums no visām ES valstīm.

EK paziņojumā norādīts, ka jaunākās prognoze balstās uz pieņēmumu, ka dalībvalstis un ES, veicot nepieciešamās korekcijas, īstenos rīcībpolitikas pasākumus, par kuriem ir panākta vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Gada inflācija Latvijā trešā mazākā ES

Jānis Rancāns, 28.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvārī gada inflācija Latvijā veidoja 0,6%, kas bijis trešais zemākais līmenis starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina Eiropas statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Eiropas Savienībā zemākais inflācijas līmenis reģistrēts Grieķijā (0%), Portugālē (0,4%), Latvijā un Zviedrijā (0,7%). Savukārt augstākais inflācijas līmenis ES reģistrēts Rumānijā (5,1%), Igaunijā (3,7%) un Nīderlandē (3,2%). Lietuvā janvārī gada inflācija veidoja 2,7%.

Eiropas Savienībā kopumā gada inflācija janvārī sasniedza 2,1%, bet eirozonā – 2%. Salīdzinājumā ar decembri, gan ES, gan arī eirozonā inflācija samazinājās (attiecīgi no 2,3% un 2,2%).

Mēneša salīdzinājumā janvārī inflācija Latvijā samazinājās par 0,2%, savukārt kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā palielinājās attiecīgi par 0,2% un 0,6%. Lielākais samazinājums ES ticis novērots Itālijā (-2%), kā arī Beļģijā un Spānijā (abās attiecīgi -1,8%). Savukārt lielākais patēriņa cenu palielinājums – Čehijā (1,2%) un Rumānijā (0,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijā novembrī bijusi sestā lielākā gada inflācija ES

LETA, 16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada novembrī, salīdzinot ar pagājušā gada priekšpēdējo mēnesi, bija sestais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā - tāpat kā Lielbritānijā - bija par 1,2% augstākas nekā pagājušā gada novembrī. Lielāka inflācija bijusi Beļģijā (+1,7%), Čehijā (+1,6%), Austrijā (+1,5%), Igaunijā (+1,4%) un Zviedrijā (+1,3%). Gan Lietuvā, gan Ungārijā novembrī gada inflācija bija 1,1%.

Kopumā gada inflācija novembrī reģistrēta 22 valstīs, bet gada deflācija fiksēta sešās ES dalībvalstīs: Bulgārijā un Kiprā (abās valstīs -0,8%), kā arī Īrijā, Grieķijā, Rumānijā un Slovākijā (visās valstīs -0,2%).

ES gada inflācija novembrī bija 0,6% pretstatā 0,5% oktobrī. Pērn novembrī ES patēriņa cenas gada izteiksmē pieauga par 0,1%. Eirozonā patēriņa cenas novembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, arī pieaugušas par 0,6% pretstatā 0,5% oktobrī un 0,1% kāpumam pērn novembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, ka līdz ar eiro ieviešanu Latvijā būs augsta inflācija, nav fakts, un 2014. gadā eiro varētu radīt inflāciju 0,3 – 0,4% apmērā, Latvijas Bankas (LB) vadītājs Ilmārs Rimšēvičs norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Inflācija eiro ieviešanas dēļ 0,3% - 0,4% apmērā bijusi arī citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Maltā un citur, norādīja LB vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka eiro ieviešana nav vienīgais inflācijas faktors un atgādināja, ka inflācijā savu artavu dod, piemēram, gāzes, apkures, ūdens u.tml. cenas kāpums, kā arī palielināti nodokļi. «Cilvēkiem tiek radīts stress, ka tieši eiro dēļ pieaugs cenas, bet tā nebūt nav,» norādīja I. Rimšēvičs. Līdz ar eiro ieviešanu, piemēram, uzņēmumiem būs izdevumi saistībā ar cenu zīmīšu izlikšanu, kases aparātu maiņu u. tml., bet tas nenozīmējot, ka būs milzīga inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atkal esam Eiropas inflācijas līderi

Jānis Šķupelis, DB Investors redaktors, 27.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo dienu laikā Eiropas datu vācējs Eurostat publicējis vecā kontinenta valstu inflācijas mērījumus. Latvija uz Eiropas fona mēdz izcelties vairākās ziņās, un pieejamie dati liecina, ka pašlaik varam lepoties arī ar augstāko inflāciju gan no visām eirozonas, gan Eiropas Savienības valstīm.

Patēriņa cenas mūsu valstī gada skatījumā marta pieaugušas par 3,3%, liecina Eurostat dati, kas ir vairāk nekā divas reizes straujāks rādītājs par eirozonas vidējo inflācijas temperatūru 1,5% apmērā.

Turklāt inflācijas ziņā uz pārējās Eiropas fona izceļas arī mūsu Baltijas kaimiņi. Lietuvā patēriņa cenas gada laikā pieaugušas par 3,2%, kas to šajā topā ierindo otrajā vietā, bet Igaunija ar 3% kāpumu Eiropas inflācijas čempionātā sev nodrošinājusi bronzas medaļu. Eiropas mugurkaula – Vācijas – gada inflācija martā bijusi 1,5% apmērā, bet, piemēram, Francijā tā bijusi 1,4% apmērā. Savukārt Īrijā, kur arī mitinās daudz latviešu, inflācija bijusi tikai 0,6% apmērā. Var jau pajokot, ka, iespējams, mūsu tautieši arī ir vainīgi pie tā, ka Īrijā vispār ir inflācija, kas gan, protams, nav patiesība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro lomu Igaunijas inflācijā grūti izvērtēt, tomēr garants pret to vienotā valūta arī nav, norāda DB aptaujātie eksperti, un ar to jārēķinās, prognozējot patēriņa cenu turpmāko dinamiku arī Latvijā. Tiesa, ir zināmas atšķirības starp Latvijas pašreizējo situāciju un Igauniju pirms tās iestāšanās eirozonā vien pirms pāris gadiem.

No vienas puses, Latvijas situācija, stājoties eirozonā, ir kutelīgāka, jo Igaunija par Grieķijas dižķibeles mērogiem uzzināja, kad eiro ieviešanas ziņā viss jau bija «aizgājis», norāda Igaunijas biznesa laikraksta Äripäev valdes priekšsēdētājs Igors Rotovs. Latvija savukārt pie savas agrākās izvēles paliek situācijā, kad Grieķijas krīzes smagums ir labi zināms, bet, cik drīz tā atrisināsies, gan ne. Nav arī zināms, cik ilgi stipra spēs būt Vācijas ekonomika, kas ir eirozonas lielākā rēķinu sedzēja, vērtē I. Rotovs, un cik ilgi Vācija iekšpolitiski spēs šai statusā pastāvēt.

No otras puses, Igaunijas turēšanās pie eiro ieviešanas kursa notika salīdzinoši nepiemērotākajā brīdī, kad valsts piedzīvoja vienu no dziļākajām recesijām ES. «Igaunijas lielākā problēma bija tā, ka mums vajadzēja ievērot Māstrihtas budžeta kritērijus recesijas vidū,» DB saka ekonomists Andress Araks. Viņaprāt, Latvijai ar tās augošajiem ekonomikas rādītājiem tas nebūs tik grūti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un Latvija bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lielāks patēriņa cenu kritums nekā Latvijā bijis Kiprā (-2,2%), Grieķijā (-1,9%) un Igaunijā (-1,6%).

Vēl gada deflācija fiksēta Slovēnijā (-0,8%), Īrijā (-0,6%), Horvātijā, Itālijā un Luksemburgā (visās trīs valstīs -0,4%), kā arī Spānijā (-0,3%).

Tikmēr gada inflācija fiksēta 17 ES valstīs, no kurām augstākā tā bijusi Polijā (3,8%), Čehijā (3,4%), Ungārijā (2,9%), Rumānijā (2,2%), Slovākijā (1,8%) un Nīderlandē (1,7%).

Lietuvā bijusi 0,9% inflācija.

ES vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 0,8%, bet eirozonā veidojusi 0,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - patēriņa cenas jūnijā ES pieaugušas par 0,4%, bet, bet eirozonā - par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Latvijā februārī bijusi trešā lielākā gada inflācija ES

LETA, 16.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada februārī, salīdzinot ar pērnā gada otro mēnesi, bija trešais augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā - tāpat kā Lietuvā - pagājušajā mēnesī bija par 3,2% augstākas nekā februārī pērn. Lielāka inflācija bijusi vien Igaunijā (+3,4%) un Beļģijā (+3,3%).

Kopumā gada inflācija februārī reģistrēta visās 27 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati. Zemākais gada inflācijas rādītājs pagājušajā mēnesī bijis Īrijā (+0,3%), Rumānijā (+0,5%), kā arī Bulgārijā un Dānijā (abās valstīs +0,9%).

ES gada inflācija februārī bija 1,9% pretstatā 1,7% janvārī. 2016.gada februārī ES patēriņa cenas gada izteiksmē saruka par 0,1%. Eirozonā patēriņa cenas pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 2% pretstatā 1,8% janvārī, bet 2016.gada otrajā mēnesī 19 valstu veidotajā eirozonā tika reģistrēta gada deflācija 0,2% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada martā, salīdzinot ar trešo mēnesi pērn, bija augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Patēriņa cenas Latvijā pagājušajā mēnesī bija par 3,3% augstākas nekā martā pērn. Nedaudz mazāka inflācija bijusi Lietuvā (+3,2%) un Igaunijā (+3%).

Kopumā gada inflācija martā reģistrēta visās 28 ES dalībvalstīs. Zemākais gada inflācijas rādītājs pagājušajā mēnesī bijis Rumānijā (+0,4%), kā arī Īrijā un Nīderlandē (abās valstīs +0,6%).

ES gada inflācija martā bija 1,6% pretstatā 2% februārī. 2016.gada martā ES patēriņa cenas gada izteiksmē saglabājās stabilas. Eirozonā patēriņa cenas pagājušajā mēnesī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, pieaugušas par 1,5% pretstatā 2% februārī, bet 2016.gada trešajā mēnesī 19 valstu veidotajā eirozonā patēriņa cenas arī gada izteiksmē saglabājās stabilas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru