Nesen kolēģe uzdeva pašreizējam finanšu tirgus garastāvoklim ļoti atbilstošu jautājumu: «Ja lielākais vairums ekonomistu un finanšu tirgus analītiķu ir pesimistiski noskaņoti par pasaules ekonomikas izredzēm, samazinot izaugsmes tempa prognozes un norādot uz virkni lielu nenoteiktību, kur Eirozonas neskaidrā nākotne ir pirmajā vietā, tad klientiem, iespējams, ir tiešām šobrīd labāk izvairīties no ieguldījumiem riskantos aktīvos un pagaidīt mierīgākus laikus?»

Šī jautājuma būtība skar jebkura investora cilvēcisku vēlmi uzminēt īsto brīdi, kad veikt ieguldījumus finanšu tirgos (lēti nopirkt un dārgi pārdot). Kādas noteiktas atbildes sniegšana uz uzdoto jautājumu nozīmētu, ka ar pārliecību var iepriekš pateikt, ka īstais mierīgais brīdis finanšu tirgos ir pienācis un ir laiks tagad ieguldīt, piemēram, akcijās. Finanšu pasaulē šo problēmu saprot ar jēdzienu «market timing».

Pētījumi liecina, ka praksē iepriekš identificēt brīdi, kad vērtspapīru cenas finanšu tirgos kāps vai kritīs, ir ārkārtīgi grūti. Efektīvā tirgus hipotēze apgalvo, kas to izdarīt ilgstoši un konsekventi nav pat iespējams. Kaut arī šī teorija tiek daudz kritizēta un ir pierādījies, ka praksē finanšu tirgi ne vienmēr ir efektīvi (t.i. vērtspapīra tirgus cena var nozīmīgi un ilgstoši atšķirties no tās cenas, kura būtu ekonomiski pamatota), šīs neefektivitātes sniegtās iespējas izmantot un sasniegt ilgtermiņā tādu ienesīgumu, kas pastāvīgi pārspēj tirgu indeksu ienesīgumu, spēj retais. Grūtība slēpjas faktā, ka līdz šim nav atrasta uzticama zinātniska metode, kas ļautu prognozēt finanšu tirgus nākotnes uzvedību ar lielu pārliecību un precizitāti.

Ieguldījumu pasaulē bieži vien vērojama situācija, kad amatieri investori par savām spējām pārspēt kopējo tirgus sniegumu ir visai pārliecināti. Patiesībā gan to izdarīt ir grūti, un ne velti tas ilgākā termiņā izdevies vien nelielai daļai finanšu tirgus profesionāļu.

Mazajiem investoriem to ceļā uz daudzmaz veiksmīgu ieguldīšanu bieži vien ceļā stājas emocijas. Šajā ziņā var runāt gan par pārlieku lielām bailēm no zaudējumiem, gan piezagušos neadekvātu pašpārliecinātību.

Pacietība un vēlreiz pacietība

Ne velti pēdējo gadu laikā vērojama tā saucamās pasīvās investēšanas uzvaras gājiens. Tas nozīmē, ka investori labāk naudu lemj ieguldīt kādā fondā, kas tikai kopē kāda tirgus indikatora vērtības izmaiņas. Mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus šādus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru ("biļeti"), lai, "iekāpjot šādā kopējā vilcienā", veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu cerēt tik pie peļņas.

Nožēla, ka laikus netika veikts ienesīgs ieguldījums vai par vēlu pārdots zaudējumus nesošs, ir spēcīgi negatīva emocija, kuru reizēm iznāk izjust jebkuram investoram. Lai vēlāk nebūtu jānožēlo, daļa investoru mēģina par katru cenu uzminēt īsto brīdi, kad pārdot savus ieguldījumus vai investēt papildus kapitālu.

Uzvedības ekonomikas disciplīna (Behavioural Economics), kas pēta to, kā investoru psiholoģija ietekmē ekonomisku lēmumu pieņemšanu, atzīst, ka bailes par to, ka būs pieņemts kļūdains lēmums un tas būs jānožēlo, liek investoriem kavēties un ilgstoši atlikt konkrēta lēmuma pieņemšanu. Tādējādi, investors tiešām var palielināt jau esošus zaudējumus no neveiksmīga ieguldījuma vai arī palaist garām labas investīciju iespējas.

Notikumi pasaules finanšu tirgos kopš pagājušā gada vasaras beigām var kalpot kā laba ilustrācija tam, ar kādiem iespējamiem emocionāliem pārdzīvojumiem investoram ir jārēķinās, ieguldot akciju tirgū. Sasaucoties vienkopus bažām par pasaules ekonomikas sabremzēšanos, ASV ilgtermiņa kredītspēju, eiro sabrukšanas riskiem un Grieķijas bankrotu, pasaules akciju tirgi piedzīvot strauju lejupslīdi pagājušā gada otrā pusē. Eiropas akciju tirgus indekss STOXX Europe 600 no sava augstākā punkta 2011. gada maijā līdz zemākajai vērtībai septembrī nokrita par vairāk kā 24% (skatīt 1. attēlu). Taču mēnesi vēlāk, bailēm izklīstot, investoru riska apetīte atgriezās un, kopš sava zemāka punkta sasniegšanas, STOXX Europe 600 indekss ir pieaudzis par 25% un kāpums turpinās vēl šobrīd (19. martā). Kādu nožēlu par savu rīcību pagājušā gada rudenī bija jāizjūt investoram, kurš bija investējis Eiropas akcijās gada sākumā? Tīri cilvēciski, arī iedomājieties, cik liela ir nožēla šobrīd, redzot cik neapturami ir kāpis akciju tirgus, sniedzot iespēju nopelnīt 25% peļņu nepilna pusgada laikā, bet līdzekļi no akciju tirgus tika izņemti pagājušajā vasarā un nolikti depozītā līdz «mierīgākiem» laikiem? Kaut arī racionāli domājot, jebkuram investoram, kas iegulda akciju tirgū, ir jābūt gatavam šādām svārstībām, emocionāli šādas svārstības ignorēt spēj retais.

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Jau 27. gadu tiek publicēts jauns Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts. Un jau piekto gadu pēc kārtas žurnālā Miljonārs atrodami pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un tagad arī patieso labuma guvēju simtnieki, kas apkopoti sadarbībā ar Lursoft.

Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda - katrā no sarakstiem ir atrodami simt vārdi un uzvārdi, sniedzot vispilnīgāko iespējamo pārskatu par Latvijas nacionālās uzņēmējdarbības lielāko panākumu guvējiem un arī lielākajiem neveiksminiekiem.

Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina, ka pēdējā laika stāsts lielāko, bagātāko, pelnošāko cilvēku sarakstos ir kļuvis vēl mainīgāks, un viena otru nomainošās krīzes atklāj aizvien pārliecinošāku tendenci - daudz pelna tie, kuriem ir talants uzminēt rītdienu, kā arī tie, kuriem rītdiena nokritusi kā dāvana un neizbēgama peļņas izdevība. Skaidrs ir arī tas - lai pelnītu daudz, nepietiks ar klausīšanos banku runājošo galvu pielādēti murrājošajā pavadījumā. "Pandēmija beidzās, un uzņēmumu peļņa atgriežas parastajos rāmjos. 2022. gads kā dāvana bijis kokrūpniekiem, bet jau šobrīd zināms, ka 2023. gads drīzāk ir izaicinājums šajā nozarē, savukārt 2024. gads var būt smags pārbaudījums. Proti, līdzīgi kā pelnītājiem, tā arī zaudētājiem ir bijis jautājums - uzminēt rītdienu, ko krietns ducis uzņēmēju nav spējuši, un viņi naudas skaitļu trepēs paslīdējuši zemāk," vērtē G.Madžiņš.

Latvijas iedzīvotāji ir vieni no optimistiskākajiem jautājumā par Eiropas Savienības (ES) nākotni, taču ir diezgan negatīvi noskaņoti par to, vai ES ņem vērā viņu viedokli, liecina jaunākās Eurobarometer 79 aptaujas rezultāti.

Uz jautājumu, vai ir optimistiski vai pesimistiski par ES nākotni, 59% Latvijas iedzīvotāju atbildējuši pozitīvi, bet 39% atzinuši, ka nav optimistiski par ES nākotni, tikmēr 3% nav bijusi konkrēta atbilde uz šo jautājumu. Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kur pozitīvi noskaņoto ir vairāk nekā negatīvi noskaņoto. Vēl lielāks pozitīvi domājošo skaits ir Lietuvā un Igaunijā - attiecīgi 64% abās valstīs, turklāt Igaunija ieņem otro vietu, bet Lietuva - trešo.

Visnegatīvāk noskaņotie ir Portugāles un Kipras iedzīvotāji, kur 28% norādījuši, ka ir optimistiski par ES nākotni. Vairāk nekā puse pozitīvu atbildi snieguši arī no ES jaunpienācējas Horvātijas - šajā valstī 59% atzinuši, ka optimistiski raugās uz savienības nākotni.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Pieaugošs optimisms, kas ne vienmēr ir pamatots ar adekvātu un atbilstošu rīcību, – šādi var raksturot Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu par savu finanšu stabilitāti nākotnē un gatavību kaut ko darīt savā labā.

Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret vecumdienām un apņēmību savlaicīgi veidot uzkrājumus atklāj, ka pagājušā gada laikā cilvēki par savu nākotni kļuvuši krietni optimistiskāki. Trešdaļa aptaujāto ir pārliecināti, ka viņu vecumdienas būs sociāli aktīvas un piepildītas. Gada laikā optimisma īpatsvars ir pieaudzis par 10 procentpunktiem, kā arī ir samazinājies to cilvēku skaits, kuri «pensijas jautājumu» gadu no gada atliek uz vēlāku laiku. Saglabājas salīdzinoši augsta neuzticība valsts pensiju sistēmai – teju piektdaļa aptaujāto gatavojas strādāt arī vecumdienās, jo apzinās, ka būs vajadzīgi papildu ienākumi.

Pētījums atklāj savdabīgu uztveres «šķēri» – no vienas puses, cilvēki sagaida, ka pensijas vecumā varēs nodoties aktīvai un piepildītai dzīvei, taču ne vienmēr sasaista šīs ieceres ar savām finansiālajām iespējām. Optimisms aug, bet adekvātas rīcības, lai to piepildītu, nav. Uzdodot tiešus jautājumus par to, vai pensijas vecumā būs jāturpina strādāt, cilvēkiem nākas abus minētos jautājumus sasaistīt, un atklājas - jo tuvāk nāk pensijas gadi, jo vairāk sarūk optimisms par savām iespējām. Ja jaunieši vecumdienās plāno pelnīti atpūsties (tā domā vidēji trešdaļa), tad vecāka gadagājuma cilvēki turpinātu strādāt, jo būs nepieciešami papildu ienākumi.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Arvien vairāk īslandiešu plāno pamest valstī valdošo ekonomisko haosu un meklē jaunu nākotni ārvalstīs, vēsta AFP.

«Anna Margrieta Bjoernsdotira nekad nedomāja, ka viņa būs spiesta pamest savu kādreiz bagāto dzimteni, bet pēc 18 mēnešus ilga ekonomiskā apvērsuma viņa ir nolēmusi pievienoties lielākajam emigrācijas vilnim no Īslandes vairāk nekā gadsimta laikā,» raksta medijs.

«Es vienkārši neredzu nekādu nākotni šeit. Šajā valstī nebūs nekāda nākotne nākamos divdesmit gadus, viss iet atpakaļ. Es nedomāju, ka es varu piedāvāt labu nākotni Īslandē savai meitai Olāvijai,» žēlojusies 46 gadus vecā vientuļā māte, kura plāno uz Norvēģiju pārcelties jūnijā. Viņa iepriekš strādājusi par nekustamā īpašuma aģenti un darbu zaudējusi brīdī, kad Īslandes mājokļu tirgus «sabruka». Kopš tā laika viņa veikusi pagaidu mācību darbu, bet arī šī iespēja septembrī zudusi. Turklāt viņas kredīta, kas ņemts mājas iegādei, maksājumi arvien pieaugot.

Cilvēku noskaņojums attiecībā pret nākotni pasaulē šogad ir uzlabojies, lai gan joprojām lielākā daļa aptaujāto raizējas par savām nākotnes izredzēm, liecina Reuters un Ipsos kopīgi veiktā aptauja.

Minētajā aptaujā piedalījušies 24 tūkt. respondentu no 23 pasaules valstīm, un 44 % no respondentiem atzina, ka ir pārliecināti par savu nākotni.

Visoptimistiskākais noskaņojums bijis Indijas (79% no aptaujātajiem norādīja, ka par nākotni pārliecināti), Ķīnas (78%), Austrālijas (73%), Kanādas (66%) un Nīderlandes (61%) iedzīvotājiem.

Tikmēr visšaubīgākie par savu nākotni bijuši iedzīvotāji Japānā (tikai 14 % no aptaujātajiem pauda pārliecību par nākotni), Francijā (21%), Čehijā (25 %) un Krievijā (28%).

Tikmēr 36% aptaujāto norādījuši, ka uzskata savas valsts ekonomikas stāvokli par labu vai ļoti labu, tikmēr 64% norādījuši, ka to valsts ekonomika ir vairāk sliktā vai sliktā stāvoklī. Attiecīgajā laika periodā gadu iepriekš 29 % aptaujāto norādīja, ka ekonomika ir labā, bet 71 %, ka sliktā stāvoklī.

Tuvojoties gada izskaņai, parasti palielinās visdažādāko prognožu izteikšanas aktivitāte. To var attiecināt arī uz finanšu tirgiem, kur daudzi cenšas uzminēt, cik veiksmīgs vai tieši pretēji - neveiksmīgs - varētu būt nākamais gads.

Jāteic, ka šā gada akciju pieaugums ar uzviju pārspējis lielāko daļu no pirms tam izteiktajiem paredzējumiem - kopš gada sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība ir palēkusies jau par ceturto daļu. Šādu izaugsmi balstījuši pieņēmumi par jaunu centrālo banku atbalsta pasākumu vilni ekonomikai, un šķietamais progress ASV-Ķīnas tirdzniecības kariņa frontē. Aptuveni pirms gada 14 lielo Volstrītas banku prognozētāju aplēses par S&P 500 šā gada potenciālo sniegumu liecināja, ka vidēji ASV akciju cena šogad pieaugs par 10%.

Peļņa nosmelta

Ja aplūko šā brīža prognozes, tad jāsecina - liela daļa finanšu tirgus eksperti pēc tik dāsniem šā gada guvumiem nākotni tikpat spožu prognozēt baidās. Pamatā, šķiet, tiek lēsts, ka tik spējš nesenais akciju cenu pieaugums nosmēlis lielu daļu no nākamā gada akciju peļņas. Daudzi gan šajā pašā laikā atturas paredzēt kādu noturīgu akciju cenu samazināšanos. No pasaules ietekmīgākajām ekonomikām joprojām tiek gaidīta izaugsme, ražošanas atveseļošanā un tas, ka spēcīgs patēriņš aizēnos lēnīgākas biznesa investīcijas.Lai nu kā - The Wall Street Journal apkopotās astoņu Volstrītas banku vidējās prognozes par nākamā gada beigām liecina, ka tad S&P 500 akciju indeksa vērtība atradīsies pie 3241 punktu atzīmes. Tas no šīs nedēļas pirmās puses būtu pieaugums vien par 4%. Iespējams, tas, ka daudzi šobrīd nav pārlieku optimistiski, ir pat laba zīme, jo liecina, ka tendences vēl nediktē kāda vispārēja sajūsma un neievainojamības sajūta, kas parasti raksturīga cenu augtākajiem punktiem.

Tirgus dalībnieki gaida, kad centrālo banku procentu likmju kāpums pierims un iestāsies pamiers. Runājot ģeogrāfijas terminos, tiek gaidīts plato (plakankalne), jeb procentu likmju svārstību pierimšana.

Šonedēļ ASV Federālo Rezervju Sistēma, Anglijas Banka un Eiropas Centrālā Banka (ECB) atkal ķērās pie procentu likmju paaugstināšanas. ASV bija 25 bāzes punktu, bet Lielbritānijā un eiro zonā 50 bāzes punktu paaugstinājumi. Ņemot vērā centrālo banku amatpersonu iepriekš izteiktos komentārus, šāda rīcība tika gaidīta. Pēc ECB sapulces eiro ilgtermiņa procentu likmes nedaudz pazeminājās, bet akciju tirgū pārsvarā bija plusi. Ceturtdienas pēcpusdienā no 1,10 dolāru līmeņa līdz 1,09 dolāru līmenim samazinājās eiro cena dolāros.

Kopā ar pagājušajā gadā veiktajiem procentu likmju paaugstinājumiem ECB savas eiro procentu likmes piecās sapulcēs pēc kārtas ir paaugstinājusi kopā par 300 bāzes punktiem, kas ir lielākais paaugstinājums vienā likmju celšanas ciklā kopš eiro ieviešanas 1999. gadā. Lai arī inflācija eiro zonā pazeminās (gada inflācija eiro zonā janvārī provizoriski 8.5%), Centrālā banka šobrīd paredz vēl vienu likmju paaugstinājumu par 50 bāzes punktiem 16. marta sapulcē. Centrālā banka turpina teikt, ka “jebkurā gadījumā Padomes turpmākie lēmumi par monetārās politikas procentu likmēm arī turpmāk tiks pieņemti atbilstoši datiem katras sanāksmes ietvaros.”

Ūdens izšķērdības tēmai uzkāpis uz varžacs, Latvijā tapušais pisuāra konceptmodelis top pamanīts Skandināvu dizaineru aprindās. Kas tālāk? Šis ir stāsts par to, kā labai idejai tapt taustāmai, tāpēc paveries, vietējais ražotāj – varbūt, ka vērts noķert radošus jaunus cilvēkus trīs soļus pirms viņi paspējuši ar darbiem savu vārdu padarīt par zīmolu.

Vairāk lasiet šodienas Lietišķajā Dienā!

Zviedri taisītu dumpi

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā – sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss Palzovs.

Nocenotie zīmoli

Iespējams, tuvākajā laikā Latvijā lielākā skaitā varētu ienākt tādi outlet veikali, kas piederēs pa tiešo zīmolu turētājiem, nevis tirgos lielākoties caur starpniekiem iegādātās mantas kā tas ir patlaban. Tiesa, kā apgalvo veikalu pārstāvji, arī tagad «īstajos» Rīgas outletos cenu līmenis esot šim konceptam atbilstošs, taču viedokli par to bojā tie, kas zem šīs izkārtnes tirgo nevienam nezināmus zīmolus vai viltojumus, vai arī tie, kas iepriekš savos veikalos likuši nepamatoti augstas cenas.

Laikā, kad vēl ir daudz nezināmo par piektās paaudzes tīklu jeb 5G, plašas attīstības iespējas ir kā lielajiem spēlētājiem, tā jaunuzņēmumiem.

Bieži vien jaunuzņēmumiem ir inovatīvas idejas, bet pieredzējušiem nozares speciālistiem – infrastruktūra un finansējums to īstenošanā. Tāpēc vērojama arī abu pušu sadarbība. «Jaunuzņēmumiem 5G jomā būs ļoti plašas attīstības iespējas. Ir runa par pilnīgi jauniem risinājumiem, pakalpojumiem, idejām un pat biznesa modeļiem, ko 5G darīs iespējamu. To priekšrocība ir gatavība straujām pārmaiņām, elastība, spēja ātri pārkārtot ražošanu. Savukārt lielajām kompānijām – gan telekomunikāciju operatoriem, gan citu nozaru lielajiem uzņēmumiem – ir pieredze, resursi un zināšanas, kas palīdz ieraudzīt jaunās, 5G sniegtās attīstības iespējas un ļauj investēt to attīstīšanā,» uzskata Juris Binde, SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) prezidents.

Brokastu pārslu zīmols MILZU! startē uzkodu segmentā, palielina apgrozījumu un meklē investorus, lai, atbildot uz pieprasījumu eksporta tirgos, kāpinātu uzņēmuma ražošanas kapacitāti.

Izdevniecības Dienas Bizness informācijas platforma DB HUB turpina projektu Ekspedīcija – eksporta pieredzes stāsts, kura ietvaros rīko ekspedīcijas uz uzņēmumu ražotnēm, ļaujot interesentiem no pirmavota uzzināt par eksportā gūto pieredzi un nākotnes plāniem, kā arī uzdot jautājumus vadībai. Šajā gadā ekspedīcija notika SIA MILZU! ražotnē Kuldīgas novadā, kur ar zīmolu MILZU! top graudaugu pārslas un uzkodas.

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

"EHR mediju grupa" pievienojusies Latvijas Reklāmas asociācijai (LRA), izvirzot mērķi kopā ar citiem nozares kolēģiem panākt virkni izmaiņu Latvijas normatīvajos aktos, "sakārtojot gan reklāmas tirgu, gan nodrošinot neatkarīgas Latvijas mediju telpas pastāvēšanu ilgtermiņā".

LRA ir sabiedriska organizācija, kurā ir apvienojušies reklāmdevēji, mediji, kā arī mediju un reklāmas aģentūras. Asociācijas mērķis ir veicināt reklāmas nozares attīstību un aizstāvēt savu biedru intereses, uzlabojot reklāmas kvalitāti, veidojot pozitīvu reklāmas tēlu sabiedrībā un cīnoties pret nesamērīgu likumu normu izstrādi. Latvijas Reklāmas asociācija ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī Eiropas Komunikācijas Aģentūru asociācijas (EACA) biedrs.

“Medijiem šobrīd ir daudz aktuālu un normatīvos aktos balstītu jautājumu, kas var izšķirt nozares konkurētspēju un turpmāko nākotni. Ņemot vērā faktu, ka veiksmīgu pārmaiņu un transformāciju uzņēmuma iekšienē rezultātā, EHR mediju grupa ir pietuvojusies flagmaņa statusam radio tirgus segmentā un veiksmīgi attīsta arī digitālo vidi un piedāvājumu, izjūtot atbildību arī par nozares nākotni kopumā. Uzskatu par pagodinošu atkal būt kopā ar nozares speciālistiem un virzīt Latvijas mediju nākotni, šoreiz vairāk rūpējoties par radio nozares FM un digitālo nākotni. Mediji ir saplūduši – TV ir digitāls, portāli pilda TV funkciju, arī radio strauji mainās – šodien karalis ir viedtālrunis un vertikālais video,” iestāšanās sarunu noslēgumu LRA komentē Guntars Traubergs, EHR mediju grupas valdes loceklis, kurš jau iepriekš ir bijis ilglaicīgs LRA valdes loceklis, pārstāvot TV nozari ar tolaik vadošo televīziju LNT.

Latvijas iedzīvotājus visbiežāk no sava mājokļa iegādes attur nepietiekami ienākumi, ekonomiskās situācijas radītās sekas un neskaidrība par nākotni, liecina Luminor bankas aptaujas* dati.

Arī pārējās Baltijas valstīs šie ir starp būtiskākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki nevar iegādāties savu mājokli.

Vairāk nekā puse jeb 52% aptaujāto norādīja, ka viņiem jau ir savs mājoklis, tāpēc jaunu iegādāties šobrīd neplāno. Taču gandrīz ceturtā daļa jeb 23% iedzīvotāju vēlētos tikt pie sava mājokļa, bet no tā viņus attur pārāk zemi ienākumi - biežāk šo iemeslu atzīmēja cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī iedzīvotāji Rīgā. Nākamais biežāk norādītais iemesls ir ekonomiskā situācija (21%), kas vairāk satrauc vīriešus nekā sievietes. Tam seko neskaidrība par nākotni, nepietiekami iekrājumi pirmajai iemaksai un augstās Euribor procentu likmes.

SEB bankas pētījums rāda, ka aptuveni 27% sieviešu Latvijā uzkrājumu nav*. Turklāt, sievietes, kuras veic uzkrājumus, biežāk domā par citiem, piemēram, krāj saviem bērniem, nevis savai finansiālajai neatkarībai. Sievietes bieži vien arī ieguldījumu riska izvēlē ir piesardzīgākas, taču neatbilstoša riska izvēle var novest pie tā, ka atdeve no ieguldījumiem ilgtermiņā būs mazāka.

Lai kļūtu finansiāli neatkarīgām, sievietēm ir jāpieņem lēmumi par uzkrājumu veidošanu, brīvo līdzekļu ieguldīšanu un dažkārt arī jāuzņemas atbilstošs risks.

Ir vairākas nozīmīgas barjeras, kas sievietēm ir jāpārvar ceļā uz savu finansiālo neatkarību. Tas ir zemāks atalgojums – sieviešu vidējā stundas alga ir zemāka visos izglītības līmeņos, visās nozarēs un amatu grupās. Vidējais atalgojums stundā sievietēm 2022. gadā bija par 17,1% mazāks nekā vidējais atalgojums vīriešiem (ES vidēji šis rādītājs bija 12,7%)**.

No iepriekš minētā izriet mazāks uzkrājums pensijas kapitālā, kā arī mazāk līdzekļu citu uzkrājumu un ieguldījumu veikšanai. Sievietēm daudz biežāk ir jāpārvar sabiedrības stereotipi, lai izlauztos līdz vadošiem amatiem, proti, izglītībā un karjerā ir jāiegulda vairāk laika un naudas. Šo faktoru saasina došanās bērnu kopšanas atvaļinājumā. Visbeidzot, sievietēm allaž ir jāpatur prātā “plāns B” gadījumā, ja viņas paliek par savu bērnu galvenajām uzturētājām. Tomēr neskatoties uz visām šīm barjerām, nav cita ceļa finansiālas neatkarības gūšanai, kā sākt ar pakāpenisku uzkrājuma veidošanu.

Saki: Food Union, domā – Ķīna. Domā: Food Union, saki – Ķīna .

AS Rīgas piena kombināts (RPK) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs ieskicē vērienīgākus koncerna plānus par saldējuma eksportu.

Food Union vārds asociējas ar Ķīnu un otrādi. Tik veiksmīgi esat sabiedrībā iznesuši ziņas par savu rosīšanos tālajā tirgū, taču pašlaik pirmā krava tikai sasniegusi galamērķi.

Un ir atmuitota. Tie ir divi konteineri, kuru kopējais uz kuģa pavadītais laiks no mūsu rūpnīcas līdz atmuitošanas brīdim bija divi mēneši un 28 dienas! Nākamais solis ir nodrošināt iekšējo loģistiku Ķīnā, nogādāt saldējumu veikalos. Un tad varēsim sākt runāt par pārdošanu.

ES Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas (COTER) komisija apstiprinājusi lielāko daļu Latvijas iesniegto par Kohēzijas politikas nākotni.

Par to informē Latvijas Pašvaldību savienība. Atzinumam par Kohēzijas politikas nākotni Latvijas delegācija iesniegusi 17 grozījumus. 26.februārī, ES Reģionu komitejas (RK) Teritoriālās kohēzijas (COTER) komisijas sanāksmē izskatīti vairāki RK atzinumu projekti – par Kohēzijas politikas (KP) nākotni, par ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam un par mobilitāti pilsētās. Latvijas delegācijas iesniegtajos grozījumos uzvērts, ka KP atbalsts arī periodā pēc 2013.gada jāsniedz mazāk attīstītajiem reģioniem, tam paredzot lielāko KP finansējuma daļu. Par galveno kritēriju fondu sadalē, kā tas bijis līdz šim, ir uzskatāms reģionu IKP un citi priekšlikumi. ES RK Teritoriālās kohēzijas komisijas apstiprinātais atzinums par Kohēzijas politikas nākotni vēl jāapstiprina ES RK plenārsēdē.

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.