Latvijas ekonomika bremzējas pirms nākamā paātrinājuma 

Latvijas ekonomika šogad augs būtiski lēnāk nekā pērn. Luminor prognozes liecina, ka IKP šogad pieaugs par 2,6%, bet nākamgad – par 1,9%. Krasi atšķirīga izaugsme šogad būs reģionos. Rīga un tās tuvākā apkārtne aug un augs ļoti strauji, bet citviet Latvijā situācija būs kontrastaina, atkarībā no eksporta specializācijas. Savukārt pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība. Lai gan SVF prognozes norāda uz mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu turpmākos divos gados, iespējams arī atšķirīgs scenārijs.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists, 12.9.2019

Foto: Publicitātes

Lai gan šobrīd ekonomika Latvijā aug lēnāk, un nākamgad visdrīzāk vēl piebremzēsies, turpmākajos gados ir ļoti iespējams paātrinājums. Sagaidāms, ka 2021. gadā IKP pieaugums atkal būs ap 3%, bet turpmākajos divos gados izaugsme varētu kļūt vēl straujāka. Pirmajā ceturksnī izaugsme bija lēnāka īslaicīgu apstākļu dēļ, bet otrā ceturkšņa notikumi jau liek būt pesimistiskākiem par šī gada izskaņu un arī nākamo gadu. Vilšanos šogad radīja galvenokārt attīstības bremzēšanās dažās nozarēs, kurās situācijas pasliktināšanas bija gaidīta, bet ne tik strauja – meža nozarē, tranzītā, celtniecībā.

Pasaules ekonomikā valda nenoteiktība

Šobrīd bieži dzird vārdus – pasaules ekonomikā valda liela nenoteiktība, jo ļoti neprognozējama ir ASV tirdzniecības politika. Starptautiskais Valūtas fonds prognozē mērenu pasaules izaugsmes paātrinājumu no 2020. līdz 2021. gadam. Tomēr jāapzinās, ka ir iespējams arī diezgan atšķirīgs scenārijs. ASV izaugsme ir palēninājusies, bet situācija tur joprojām ir diezgan labvēlīga, arī bremzēšanās Ķīnā ir pakāpeniska. Daudz riskantāks ir eirozonas stāvoklis, kuras rūpniecība ir recesijā. Tomēr patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks, kas ļauj uzturēt mērenu IKP pieaugumu

Latvijai ir spēcīgākas tirdzniecības saites Baltijas ietvaros, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, kas šobrīd ir acīmredzama priekšrocība. Vairākus gadus Baltijas valstīm labumu nesuši labvēlīgie apstākļi tuvākajā reģionā – Ziemeļvalstīs un Polijā. Šobrīd, lai arī kopumā tā joprojām ir, aina ir neviendabīgāka, jo krasi piebremzējusies Zviedrijas izaugsme, recesijā ir mājokļu celtniecība, kas daudz importē no Latvijas. Arī Brexit ir acīmredzams un bieži pieminēts negatīvs apstāklis, kā arī nenoteiktības avots.

Eksporta struktūra mainās

Svarīgi pievērst uzmanību arī tam, ka turpinās straujas ekonomikas strukturālās pārvērtības. Attīstība ir labvēlīga nozarēs, kas būs galvenās eksporta attīstības virzītājas nākotnē. Gan intelektuālo pakalpojumu (pirmkārt, biznesa un IT), gan metālapstrādes un mašīnbūves pieauguma temps šogad ir mērāms ar divciparu skaitļiem, elektrisko iekārtu ražošana pirmajā pusgadā auga par 25,1%. Šīs nozares līdz ar to izvirzās par pakalpojumu un preču eksporta līderiem, ekonomikai kopumā kļūstot dinamiskākai.

Izaugsmes tempi reģionos – krasi atšķirīgi

Rīga un tās tuvākā apkārtne šobrīd, pateicoties intelektuālo pakalpojumu eksportam, mājokļu tirgum, izdevīgai apstrādes rūpniecības struktūrai, aug un augs strauji. Kurzemes ekonomiku virzīs rūpniecības investīciju pieaugums. Zemgales rietumu rajoniem palīdzēs labā raža un Rīgas darba tirgus tuvums. Savukārt Vidzemē vairāk būs izjūtams atslābums meža nozarē, bet Latgali riskam pakļauj tranzīta plūsmu svārstības.

Par spīti lēnākai izaugsmei, bezdarba samazināšanās ir notikusi saskaņā ar optimistisko scenāriju. Taču reģistrētā bezdarba līmenis divos reģionos, kur tas jau ir viszemākais – Lielrīgā un Zemgalē – atdūries pret «stikla grīdu», tas augustā bija tikai par 0,1 procentpunktu zemāks nekā pirms gada, attiecīgi 4,1% un 5,5%. Problēmas atsevišķās eksporta nozarēs var radīt nelielu un lokālu bezdarba pieaugumu, bet papildus pieprasījums pēc darbiniekiem citviet var tikt apmierināts ar iekšējo migrāciju vai imigrāciju. Mērenāka izaugsme Latvijā vienlaikus ar izejvielu cenu noplakšanu padarīs mērenāku arī inflāciju. Bremzēsies algu pieaugums, bet arī tas notiks pakāpeniski. Lielākā daļa uzņēmumu un iedzīvotāju izaugsmes bremzēšanos ikdienā nesajutīs.

Iekšējais tirgus sildīs ekonomiku

Ir cerība, ka pretēji globālam vēsumam šogad un nākamgad Latvijas ekonomiku sildīs iekšējais tirgus. Tik lieli kā šobrīd vēl nekad iepriekš nav bijuši ne Latvijas ģimeņu, ne uzņēmumu uzkrājumi. Sagaidāms, ka šī gada nogale un nākamais gads Latvijas ģimenēm būs labs laiks – algas augs, kaut arī lēnāk nekā līdz šim, visdrīzāk turpināsies arī mērens darbavietu skaita kāpums, liecina Luminor prognozes. Pakāpeniski tempu palielinājusi arī mājsaimniecību kreditēšana, kuras pieaugums atsākās pērnajā decembrī, un patērētāju noskaņojums joprojām ir optimistisks. Ekonomikas izaugsme veicinās arī demogrāfisko tendenču izmaiņas – augot darbavietu skaitam un algām, pozitīva migrācijas bilance ir tikai laika jautājums.

Tevi varētu interesēt

Līdzīgie banku nosaukumi lieki satrauc Luminor klientus....

Pārskatāma nākotnē uzņēmējiem jārēķinās ar aizvien izteiktāku darbinieku deficītu, brīdina...

Nākamā gada valsts budžets būs tik liels, kā nekad agrāk nav bijis...

2019. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukta...

DB intervijā antropologs Andris Šuvajevs nāk klajā ar vairākiem progresīviem ierosinājumiem, kā...

Nepalaid garām

Akciju sabiedrība "Meridian Trade Bank" 22. janvārī ir mainījusi nosaukumu uz "Industra...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

2019. gada desmit lielāko nekustamā īpašuma darījumu sarakstā Rīgā un Pierīgā ir ne...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

No šīs sadaļas

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis atkārtotus analīžu rezultātus, kas apliecina,...

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu...

E-veselība ir viens no Latvijā visplašāk apspriestajiem un kritizētajiem publiskajiem IT risinājumiem...

Latvijā šogad varētu būt viens no straujākajiem patēriņa cenu kāpumiem Eiropas Savienībā....

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē,...

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad...

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām,...

Pēdējā desmitgadē Latvijā ir strauji samazinājies māsu skaits – ja 2008. gadā bijām...

Ir sperti būtiski soļi būvniecības nozares sakārtošanai. Šis transformācijas process ne vienmēr...

Viena no būtiskākajām drīzumā gaidāmajām izmaiņām VNĪ iepirkumos būs prasība izmantot būvju...