Jaunākais izdevums

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja ar 34,8 miljonu eiro peļņu, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gada janvārī, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2022.gada 31.janvārī bija 24,255 miljardi eiro, kas ir par 3,1% jeb 738 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gada janvāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 23,517 miljardi eiro.

Šogad janvāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,374 miljardi eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 12,278 miljardus eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 95,9 miljoni eiro, kas ir par 18,7% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums janvāra beigās bija 16,335 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 15,246 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,089 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2021.gada janvāra beigām ir palielinājies par 10,5%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audis par 0,6%.

Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves janvāra beigās bija 3,089 miljardi eiro, kas ir par 5,3% vairāk nekā 2021.gada janvāra beigās.

2021.gada janvārī monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 17 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 257,9 miljoni eiro.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas izcelsmes minerālmēsli sankciju un to draudu dēļ pazūd no Eiropas Savienības tirgus, daudzas valstis ieviesušas minerālmēslu eksporta kvotas, ķīmisko minerālmēslu cenas jau ir dubultojušās, tādējādi atverot ceļu bioloģiskiem un organiskās izcelsmes minerālmēsliem.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs. Viņš norāda, ka Eiropas Savienības stratēģija par ķīmisko minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu patēriņa samazināšanu radījusi pamatīgu vilkmi analogu bioloģiskās izcelsmes produktu izstrādei un pieprasījumam.

Kāda ir situācija ar Baltkrievijas kravām pēc vairākus mēnešus ilga saspīlējuma saistībā ar prezidenta vēlēšanām šajā valstī?

Baltkrievijas kravu plūsmas gan uz Liepājas, gan arī uz Klaipēdas ostu ir būtiski sarukušas, dažu preču sortimentu vienkārši vairāk nav. Starptautiskās sankcijas skārušas abus būtiskākos Baltkrievijas eksporta produktus – minerālmēslus un naftas produktus. Protams, pašlaik vissmagākā situācija ir Klaipēdas ostā, kur trīs lielākie termināļi strādāja tieši ar Baltkrievijas kravu pārkraušanu. Jaunas lielo grupu kravas īsā laikā būs grūti piesaistīt, un nav izslēgts, ka tiks īstenota jau tā sarukušo Latvijas ostās pārkrauto kravu apjomu pārdale. Vienlaikus ir slāpekļa minerālmēslu grupa, kuru pārdošana Eiropas Savienībā nav aizliegta. Un, lai arī minerālmēslu cenas pasaules tirgū ir vairāk nekā divkāršojušās, tomēr ES valstu pircēji baidās iegādāties Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa minerālmēslus, tāpēc ka neviens nevar garantēt, ka pircēji pēkšņi nenonāks sarežģītā situācijā, jo pirkuma brīdī prece vai tās ražotājs jau būs iekļauts sankciju sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja ar 51,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 49,1% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.janvārī bija 25,524 miljardi eiro, kas ir par 5,2% jeb 1,269 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada janvāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,255 miljardi eiro.

Šogad janvāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,272 miljardi eiro, kas ir par 7,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,191 miljardu eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 81,1 miljons eiro, kas ir par 15,4% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums janvāra beigās bija 17,8 miljardi eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 16,474 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,326 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada janvāra beigām ir palielinājies par 8,1%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir audzis par 21,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 470,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 70,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.augustā bija 26,872 miljardi eiro, kas ir par 3,6% jeb 931,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,94 miljardi eiro.

Šogad augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,626 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,535 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 90,2 miljoni eiro, kas ir par 13,4% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad deviņos mēnešos strādāja ar 528,4 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp septembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 57,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.septembrī bija 26,918 miljardi eiro, kas ir par 7,2% jeb 1,798 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada septembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,12 miljardi eiro.

Šogad septembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,649 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,56 miljardus eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 89,5 miljoni eiro, kas ir par 15,3% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos piecos mēnešos strādāja ar 269,6 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp maijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 67 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.maijā bija 25,951 miljards eiro, kas ir par 5,4% jeb 1,335 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada maija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,616 miljardi eiro.

Šogad maija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,352 miljardi eiro, kas ir par 5,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,262 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 90,2 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 155,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 12,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 28,4 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2022.gada 31.jūlijā bija 25,348 miljardi eiro, kas ir par 5,2% jeb 1,245 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,103 miljardi eiro.

Šogad jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 12,999 miljardi eiro, kas ir par 6,5% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 12,894 miljardus eiro, kas ir par 6,6% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 104,5 miljoni eiro, kas ir par 4,4% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 657,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp 2023.gada novembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 61 miljona eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.novembrī bija 27,469 miljardi eiro, kas ir par 4,3% jeb 1,131 miljardu eiro vairāk nekā 2022.gada novembra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,338 miljardi eiro.

2023.gada novembra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,722 miljardi eiro, kas ir par 1,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,641 miljardu eiro, kas ir par 1,2% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 81,3 miljoni eiro, kas ir par 15,8% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūnijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 66,3 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 30.jūnijā bija 25,687 miljardi eiro, kas ir par 1,6% jeb 409,5 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada jūnija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,277 miljardi eiro.

Igaunijas kredītiestāžu peļņa pirmajā pusgadā divkāršojusies 

Igaunijas kredītiestāžu peļņa šā gada pirmajā pusgadā bija 488 miljoni eiro -...

Šogad jūnija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,387 miljardi eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,305 miljardus eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 82,6 miljoni eiro, kas ir par 19,9% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums jūnija beigās bija 17,735 miljardi eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 16,502 miljardi eiro, bet ārvalstu valūtās - 1,233 miljardi eiro. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022.gada jūnija beigām ir palielinājies par 5,4%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 4,7%.

Savukārt Latvijas monetāro finanšu iestāžu kapitāls un rezerves jūnija beigās bija 3,369 miljardi eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada jūnija beigās.

2022.gada pirmajos sešos mēnešos monetārās finanšu iestādes strādāja ar peļņu 127,5 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadā kopumā monetāro finanšu iestāžu peļņa bija 326,3 miljoni eiro, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā.

Monetārās finanšu iestādes ir kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus no klientiem, kuri nav monetārās finanšu iestādes, kā arī uz sava rēķina piešķir kredītus un iegulda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Finanšu iestāžu peļņa septiņos mēnešos sasniegusi 400,4 miljonus eiro

LETA, 28.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad septiņos mēnešos strādāja ar 400,4 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp jūlijā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 64,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.jūlijā bija 25,822 miljardi eiro, kas ir par 1,9% jeb 474 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada jūlija beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,348 miljardi eiro.

Šogad jūlija beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,477 miljardi eiro, kas ir par 3,7% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,88 miljardus eiro, kas ir par 7,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 89,4 miljoni eiro, kas ir par 14,4% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad desmit mēnešos strādāja ar 248,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 13,8% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp oktobrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 35,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2022.gada 31.oktobrī bija 25,725 miljardi eiro, kas ir par 5,1% jeb 1,242 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada oktobra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,483 miljardi eiro.

Šogad oktobra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,518 miljardi eiro, kas ir par 7,6% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,412 miljardus eiro, kas ir par 7,9% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu apmērs bija 105,6 miljoni eiro, kas ir par 17,7% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar 87,1 miljona eiro peļņu, kas ir par 57,2% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Februārī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 35,2 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 28.februārī bija 25,924 miljardi eiro, kas ir par 5,8% jeb 1,432 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada februāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,492 miljardi eiro.

Šogad februāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,246 miljardi eiro, kas ir par 6,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,163 miljardus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 83,2 miljoni eiro, kas ir par 25% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas ostās janvārī pārkrauts par 10,3% vairāk kravu

Db.lv, 17.02.2023

Līderpozīcijā pārkrauto kravu apmēra ziņā janvārī joprojām bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 1,783 miljonus tonnu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2022.gada janvārī.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad janvārī pārkrauti 4,132 miljoni tonnu kravu, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2022.gada janvārī, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 2,107 miljoni tonnu, kas ir pieaugums par 2,4%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo mēnesi.

Tostarp ogles pārkrautas 621 400 tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā gadu iepriekš, labība un labības produkti pārkrauti 534 100 tonnu apmērā, kas ir par 21,7% vairāk, koksnes šķelda pārkrauta 195 200 tonnu apmērā, kas ir samazinājums par 7,3%, bet ķīmiskās beramkravas - 26 500 tonnu apmērā, kas ir par 79,3% mazāk.

Ģenerālkravas Latvijas ostās 2023.gada janvārī pārkrautas 1,032 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp kravas konteineros pārkrautas 362 300 tonnu apmērā, kas ir par 5,8% vairāk nekā gadu iepriekš, kokmateriāli - 355 400 tonnu apmērā, kas ir par 15,1% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 294 300 tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 573,5 miljonu eiro peļņu, kas ir par 75,8% vairāk nekā 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp 2023.gada decembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar zaudējumiem 83,7 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Bankas ekonomists Mikus Āriņš aģentūrai LETA skaidroja, ka banku peļņu decembrī samazināja aprēķinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājuma iekļaušana pārskata gada peļņā. Tā kā grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā stājās spēkā vien gada nogalē un paredzēja, ka kredītiestādes aprēķina uzņēmuma ienākuma nodokļa avansu, balstoties uz 2023.gada peļņu, tad kredītiestādes to iekļāva decembra peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.decembrī bija 27,874 miljardi eiro, kas ir par 3% jeb 818 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 27,056 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu iestādes trīs mēnešos nopelnījušas 141,4 miljonus eiro

Db.lv, 02.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad pirmajos trīs mēnešos strādāja ar 141,4 miljonu eiro peļņu, kas ir par 76,7% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp martā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 54,3 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.martā bija 25,955 miljardi eiro, kas ir par 5,4% jeb 1,318 miljardiem eiro vairāk nekā 2022.gada marta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,637 miljardi eiro.

Šogad marta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,261 miljards eiro, kas ir par 6,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp kredītos eiro bija izsniegti 13,182 miljardi eiro, kas ir par 6,7% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 78,5 miljoni eiro, kas ir par 34,8% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu iestāžu peļņa janvārī sarukusi līdz 48,8 miljoniem eiro

Db.lv, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad janvārī strādāja ar 48,8 miljonu eiro peļņu, kas ir par 6% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2024.gada 31.janvārī bija 27,811 miljardi eiro, kas ir par 4,6% jeb 1,217 miljardiem eiro vairāk nekā 2023.gada janvāra beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 26,593 miljardi eiro.

2024.gada janvāra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,558 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,49 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 68,6 miljoni eiro, kas ir par 15,4% mazāk.

No rezidentiem piesaistīto noguldījumu atlikums janvāra beigās bija 18,193 miljardi eiro, kas ir par 2,2% vairāk nekā pirms gada. Tostarp noguldījumi eiro bija 17,091 miljarda eiro apmērā, bet ārvalstu valūtās - 1,102 miljardu eiro apmērā. Eiro piesaistīto noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2023.gada janvāra beigām ir palielinājies par 3,7%, bet ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu apmērs ir sarucis par 16,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad desmit mēnešos strādāja ar 596,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp oktobrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 67,8 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.oktobrī bija 27,066 miljardi eiro, kas ir par 2,7% jeb 0,714 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada oktobra beigās, kad to aktīvi bija 26,352 miljardi eiro.

Šogad oktobra beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,699 miljardi eiro, kas ir par 1,3% vairāk nekā pirms gada. Tostarp rezidentiem eirokredītos bija izsniegti 13,607 miljardi eiro, kas ir par 1,5% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 92,1 miljons eiro, kas ir par 12,8% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā no 2008. līdz 2010.gadam bija finanšu krīze, sabiedrībai vajadzēja solidarizēties ar bankām, taču tagad tās nav gatavas darīt neko, solidarizējoties ar kredītņēmējiem, šādu vērtējumu šodien preses konferencē žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Politiķi jau ilgāku laiku spriež par veidiem, kā augstu procentlikmju apstākļos palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem, savukārt bankas, kuras šo likmju iespaidā gūst vēsturiski lielāko peļņu, politiķu plānus peļ kā nepieņemamus. Politiķu jaunākais piedāvājums paredz, ka atbalsts hipotekāro kredītu ņēmējiem būs 30% apmērā no procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunktu apmērā no konkrētajā brīdī spēkā esošās procentu likmes, un šīs izmaksas būs jāsedz bankām.

Valsts prezidents atzīmēja, ka pilnībā paļaujas uz to, ka Saeima un valdība atradīs labāko problēmas risinājumu. Viņaprāt, Saeima ir bijusi ļoti pretimnākoša un ilgi strādājusi pie šī jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušajā gadā strādāja ar 326,3 miljonu eiro peļņu, kas ir par 26,5% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp decembrī monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 28,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2022.gada 31.decembrī bija 26,026 miljardi eiro, kas ir par 6,9% jeb 1,67 miljardiem eiro vairāk nekā 2021.gada beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 24,357 miljardi eiro.

2022.gada beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,394 miljardi eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,315 miljardus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu apmērs bija 79,2 miljoni eiro, kas ir par 13,2% mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rēzeknes pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums

LETA, 27.07.2023

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadības atlaišana būtu ļoti galējs risinājums, reaģējot uz pilsētas finanšu problēmām, šorīt LTV "Rīta panorāmā" pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi finanšu grūtībās. Sprindžuks jau iepriekš atzina, ka situācija ir tik slikta, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process. Rēzeknē pie varas ir no "Saskaņas" saraksta ievēlētais Aleksandrs Bartaševičs, kurš pēc konflikta ar savu līdzšinējo politisko spēku tagad ir izveidojis jaunu savu partiju.

Taujāts, vai pastāv iespēja, ka finanšu problēmu dēļ tiek atbrīvota pilsētas vadība, Sprindžuks LTV atzina, ka tas būtu ļoti galējs risinājums, ja konstatētu nelikumības vai nespēju pārvaldīt situāciju.

Rēzeknes pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process 

Pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai...

Ministrs šobrīd "neriskētu spekulēt", ko "ieraudzīsim pašvaldības finanšu analīzē". Pašlaik primārais mērķis esot likt pilsētas vadībai pamatot, ka viņi spēj restrukturizēt savas finanses un tikt galā ar saistībām.

Sprindžuks iepriekš atzina, ka pašlaik pieejamā informācija par Rēzeknes pilsētas pašvaldības finanšu grūtībām rada bažas, ka pašvaldībai var draudēt finanšu stabilizācijas process, kuru administrētu Finanšu ministrija (FM).

Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni trīs miljonu eiro. Lai ietaupītu līdzekļus, pašvaldība ķērusies arī pie darbinieku skaita samazināšanas.

Kā atzina ministrs, ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldība saņem finansējumu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda, viņam esot bažas par pašvaldības nesaimniecisku rīcību. Pašvaldības galvenais uzdevums ir nodrošināt Pašvaldību likumā tai deleģētās funkcijas, piemēram, skolu darbību, sociālo palīdzību, sabiedrisko transportu, iedzīvotāju drošību un citas. Ja visas šīs funkcijas tiek nodrošinātas, tad pašvaldībai var ieguldīt līdzekļus arī citos projektos, bet šajā gadījumā ieguldījumi radījuši draudus pamatfunkciju izpildei.

Pēc Sprindžuka rīcībā esošās informācijas, Rēzeknes pašvaldība nonākusi finanšu grūtībās, jo īsteno rekreācijas centra būvniecību pie Kovšu ezera, kura būvniecības izmaksas ir sadārdzinājušās, līdz ar to projektu neizdodas pabeigt, turklāt pašvaldībai līdz šim nav izdevies atrast arī privāto operatoru, kas nodrošinās centra darbību. Ja pašvaldībai neizdosies atrast papildu nepieciešamos 3 miljonus eiro, tai nāksies atdot arī tos 5 miljonus eiro, ko tā jau centra būvniecībā ir ieguldījusi. Ministram esot pamatotas bažas, ka pašvaldība nespēj objektīvi novērtēt savas funkcijas un tām pieejamos finanšu resursus.

Finanšu ministrijā (FM) sacīja, ka FM pienākums ir sekot līdzi pašvaldību finanšu situācijai, pamatojoties uz pašvaldību mēneša pārskatos sniegto informāciju.

Rēzeknes gadījumā ir konstatētas augstas saistības ilgtermiņā un kavēti maksājumi viena miljona eiro apmērā, tādēļ FM vērsās pie pašvaldības, uzsākot komunikāciju un lūdzot papildu informāciju, tostarp FM ir lūgusi domē apstiprinātu rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, izvērtēt finanšu situāciju un pārskatīt budžeta izdevumus, meklējot iespējas izdevumu optimizācijā, kā arī izvērtēt 2023.gadā un vidējā termiņā uzsāktos investīciju projektus un to finansēšanas avotus, un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus budžetā, detalizēti izvērtējot projektu finansēšanas iespējas no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik no Rēzeknes pašvaldības FM gaida rīcības plānu finanšu situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

Jau ziņots, ka rekreācijas centra būvniecības darbus plānots pabeigt rudenī, un līdz gada beigām ēka tikšot nodota ekspluatācijā. Projekta "Rēzeknes rekreācijas centra izveide tūrisma attīstībai" kopējās izmaksas ir 12 476 073 eiro. Šajā summā ietilpst gan ielas pārbūve, gan apkārtējās teritorijas labiekārtošana, gan SPA ēka, skaidroja pašvaldībā. Darbu gaitā centra būvniecības ir augušas par vairākiem miljoniem eiro.

Šovasar Rēzeknes doma paziņoja, ka cer topošajam rekreācijas centram atrast nomnieku, kas tajā spēs investēt vismaz 5 miljonus eiro.

Pirmās aizdomas par Rēzeknes pašvaldības finanšu grūtībām pašvaldību jautājumu ministram radušās Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) sanāksmē pirms pusgada, kad tika analizēti valstspilsētu finanšu dati.

Ministrs pieļāva, ka arī pašvaldības opozīcijas deputātiem nav objektīvas informācijas par pašvaldības finansēm, kā rezultātā tiek pieņemti nepareizie lēmumi.

Sprindžuks ir sazinājies ar FM kolēģiem, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu finanšu situācijas stabilizēšanai Rēzeknē, kā arī veiktu pašvaldībā auditu, lai iegūtu objektīvu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju. FM līdz 7.augustam gaidīs Rēzeknes pašvaldības informāciju par pašvaldības finanšu situāciju un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību, zināja teikt Sprindžuks.

Ministrs uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savukārt vērtēs to, vai Rēzeknes pašvaldības pārvaldība ir saimnieciska, kamēr FM varētu sākt finanšu stabilizācijas procesu, lai pašvaldībai palīdzētu sakārtot budžeta vadības procesus.

Likums "Par pašvaldību finanšu stabilizēšanu un pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību" nosaka, ka pašvaldībām jāveic finanšu stabilizācija, ja parāda saistības, kurām iestājies atmaksāšanas termiņš kārtējā saimnieciskajā gadā kopā ar iepriekšējo gadu parādu saistībām, pārsniedz 20% no pašvaldības budžeta kopapjoma, ja pašvaldība nespēj vai nespēs nokārtot savas parāda saistības, vai ja pašvaldības parādi pārsniedz tās īpašumā esošos aktīvus pēc šo aktīvu tirgus vērtības. Par pašvaldības parāda saistībām atzīstami izdevumi kredītu un kredītu procentu nomaksai un izdevumi saistībā ar pašvaldības sniegtajiem galvojumiem, kā arī nokavētie maksājumi, soda naudas un citi ar šiem maksājumiem saistītie izdevumi.

Ja tiek pieņemts lēmums par pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu, finanšu ministrs ieceļ pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu. Tas nenozīmē, ka automātiski tiek atcelta pašvaldības vadība, taču uzraugam ir plašas pilnvaras pašvaldības finanšu rīcības kontrolē, piemēram, uzraugs var pieprasīt no pašvaldības vadības visu informāciju par pašvaldības darbību un finansēm, ierosināt pašvaldības revīzijas komisijai un Valsts kontrolei veikt īpašu revīziju attiecībā uz pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību pārvaldi un finansēm, iesniegt izskatīšanai pašvaldības finanšu komitejai un domei lēmumu projektus, kā arī ierosināt grozījumus iepriekš pieņemtajos lēmumos, ierosināt finanšu ministram apturēt pašvaldības domes lēmumus, kas ir pretrunā ar apstiprinātā stabilizācijas projekta īstenošanu, kontrolēt pašvaldību izdevumus, arī parakstot pašvaldības maksājumu uzdevumus u.tml.

Šobrīd nevienai pašvaldībai Latvijā finanšu stabilizācijas process nav uzsākts.

Kā vēstīja Latvijas Radio, tostarp atlaižot darbiniekus, Rēzeknes dome cer ietaupīt budžetā trūkstošos 3 miljonus eiro. Pašvaldības Komunikācijas un ārējās sadarbības nodaļas vadītāja Nataļja Jupatova atzina, ka pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā. Lai segtu visus pašvaldības izdevumus, pašvaldībai šim gadam pietrūkstot aptuveni 3 miljonu eiro.

Lai ieekonomētu līdzekļus, pašvaldības vadības uzdevumā iestāžu un pārvalžu vadītāji ir sagatavojuši priekšlikumus darbinieku skaita samazināšanai. Domes opozīcija šādu uzdevumu vērtē kritiski, sakot, ka ir citi risinājumi izdevumu samazināšanai.

Pašlaik Rēzeknes pašvaldība gatavo rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā. No tā būšot atkarīgas arī turpmākas aizdevumu saņemšanas iespējas.

Ņemot vērā naudas trūkumu pašvaldības budžetā, izpilddirektora uzdevumu optimizēt štatu sarakstu jūlija vidū saņēma astoņas Rēzeknes pašvaldības iestādes.

Jupatova, komentējot pašvaldības smago finansiālo situāciju, to izskaidro ar būtisku minimālās algas celšanu valstī, strauju cenu kāpumu siltumenerģijai, elektroenerģijai, kurināmajam, kā arī autoceļu uzturēšanai. Arī iepirkumu cenas pārtikas iegādei ir augušas. Izdevumu pieaugumu noteicis procentu likmju pieaugums visiem projektiem, saistību apjoms ir lielāks šobrīd. Izglītības jomai budžets šogad ir pieaudzis līdz diviem miljoniem eiro bez seguma no valsts puses.

Viņa gan uzsvēra, ka pagaidām domes lēmums par izmaiņām štatu sarakstos nav pieņemts. Tāpat viņai nebija pieejama informācija, cik darbiniekus varētu atbrīvot no darba un cik naudas tas varētu budžetā ietaupīt. Domes sēde, kur šis jautājums tiks skatīs, plānota 10.augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu ieņēmumos šogad janvārī iekasēti 1,292 miljardi eiro, kas ir par 29,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus salīdzinājumā ar 2023.gada janvāri nodokļu ieņēmumi šogad janvārī pieauguši par 24,2 miljoniem eiro jeb 1,9%.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2024.gada janvārī veidoja 1,225 miljardus eiro, kas ir par 27,3 miljoniem eiro jeb 2,2% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 1,013 miljardus eiro, kas ir par 37,5 miljoniem eiro jeb 3,6% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 211,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,3 miljoniem eiro jeb 5,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad janvārī bija 66,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,9 miljoniem eiro jeb 2,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru