Par a/s Latvijas Finieris akciju iegādi interesējas regulāri, un tas nav nekas jauns. Vairums, tostarp starptautiskie koncerni, ir respektējuši Latvijas Finieris akcionāru nostāju – nepaplašināt esošo akcionāru loku.

Līdz šim akcijas, kuras pārdeva kāds no akcionāriem, ir pirkuši esošie akcionāri, izmantojot savas pirmpirkuma tiesības. Krievijas konkurējošā saplākšņa ražošanas uzņēmuma publiskais piedāvājums – uzpirkt akcijas – pārsteidz ar savu agresivitāti un visatļautības demonstrējumu, uzvērts Latvijas Finieris vadības paziņojumā. Uzņēmums nodarbina 2049 strādājošos un šā gada deviņos mēnešos ir guvis 78 milj. Ls lielu neto apgrozījumu un tā EBITDA bija 18 milj. Ls.

Novērtējot akciju sabiedrības Latvijas Finieris veiksmīgo izaugsmi un stabilo darbu, uzskatām, ka akcionāri prot un pratīs novērtēt savu līdzdalību akciju sabiedrībā arī ilgtermiņā un nepārdos savas akcijas un vēl jo vairāk šādas nekorektas un apšaubāmas rīcības uzņēmumam,» uzsvērts Latvijas Finieris vadības paziņojumā.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Jaunuzņēmumi ir vienīgais, kas nākotnē Latviju var izvilkt no vidējā ienākumu slazda; lietas mainīsies, kad pirmā startup zvaigzne nopelnīs patiešām daudz, jo uzņēmēji, kuri ar savu darbu nopelna tik daudz naudas, ka to ir grūti saprātīgi iztērēt, visbiežāk iegulda tajā, ko saprot vislabāk – līdzīgā biznesā

Tā uzskata audio tehnoloģiju jaunuzņēmuma SIA Sonarworks vadītājs Helmuts Bēms. Viņa vadītais uzņēmums uzlabo to, kā skan mūzika audio austiņās, fiziski tajās neko nemainot. Vairāk par jaunuzņēmumu nozīmi ekonomikas izaugsmē un to, kāpēc ne Lietuvā, ne Igaunijā audio tehnoloģiju jomā nav tādu panākumu kā Latvijai, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas:

Igaunijas jaunuzņēmumu konferencē Lattitude59 Sonarworks tika īpaši izcelts kā daudzsološs Baltijas jaunuzņēmums. Kā vērtējat Latvijā notiekošo jaunuzņēmumu lauciņā?

Ir tāds termins kā vidējo ienākumu slazds. Latvijā agrāk eksistēja globāli ekonomiski atpalikušā blokā, kas saucās Padomju Savienība, kas nebija sapratusi, kā darbojas tirgus, un vienā brīdī sabruka. Mēs tajā brīdī pret globālo līmeni bijām atpalikuši par 100 gadiem. Pirmajā cēlienā mēs ieviesām to, kas jau eksistēja Rietumos – telekomunikācijas, mobilos telefonus utt. Tas bija relatīvi viegls solis, kam bija vajadzīga tikai tirgus atvēršana. Tas notika dabiski, nekas īpašs nebija jādara. Tajā brīdī strauji pieauga produktivitāte, bet tā nespēj pārsniegt viduvējību. Neviena valsts, kas vienkārši atver tirgu, nekļūst par globālu līderi konkurētspējā, ja vienkārši adaptē to, kas ir citur, un nepievieno vērtību globālā kontekstā. Tehnoloģiju attīstībā lielāko peļņu gūst tie, kas pirmie kaut ko ievieš, izgudro ko jaunu. Lielie uzņēmumi nav celmlauži jaunām tehnoloģijām. Tās parasti nāk no jaunuzņēmumiem – ar kaut kādiem izņēmumiem. Visas jaunās lietas ātrāk attīstīsies jaunu uzņēmumu vidē. Ja mēs vispār gribam kaut kur pievienot vērtību un attīstīties, tas ir vienīgais ceļš. Visi uzņēmumi Latvijā var turpināt attīstīties, tie var eksportēt, bet uzņēmumi klasiskajās nozarēs nespēj ātri augt. Lieliem uzņēmumiem ir kolosāls sasniegums, ja tie spēj augt par 20% gadā, un tas tiešām ir fantastiski, bet tehnoloģiju jomā uzņēmumi var augt par 300 un arī par 3000% gadā. Piemēram, 2016. gada Sonarworks apgrozījums bija aptuveni miljons eiro, kas bija trīs reizes vairāk nekā 2015. gadā. Šī gada apgrozījumu plānojam vismaz dubultot, varbūt pat gūt vairāk. Tradicionālajās industrijās tas nav iespējams. Katru reizi ir kāds uzņēmums, kas pārdefinē, ko nozīmē liela kompānija un strauja augšana. Facebook ir viena no lielākajām pasaules kompānijām un līdz tam izauga ļoti īsā laikā. Tas notiek arvien ātrāk – uzņēmumi arvien īsākā laikā sasniedz arvien iespaidīgākus rezultātus. Tas, kas pie mums notiek jaunuzņēmumu jomā, ir absolūti vajadzīgs. Taču mums ir viena liela problēma – mums vajadzētu to, kas jau ir, desmitkāršot.

Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi 39 miljonu eiro aizdevumu koncernam “Latvijas Finieris”, informē EIB.

Aizdevums palīdzēs koncernam “Latvijas Finieris” īstenot ieguldījumus ilgtspējīgā ražotņu modernizācijā un paplašināšanā, veicinot uzņēmuma izaugsmi un stiprinot konkurētspēju tirgū.

Aizdevuma līgums ir daļa no Eiropas Komisijas Investīciju plāna Eiropai, ar mērķi palīdzēt uzņēmumiem piekļūt inovāciju ieviešanai, izaugsmei un darba vietu radīšanai nepieciešamajam finansējumam.

EIB piešķirtais finansējums 39 miljonu eiro apmērā tiks izmantots “Latvijas Finiera” ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā, kā arī bērza saplākšņa rūpnīcu “Lignums” un “Verems” modernizācijai un paplašināšanai.

Projekts tiek īstenots ir saskaņā ar ES politiku, kuras mērķis ir atbalstīt inovatīvus uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu bioekonomikas veicināšanai. Noslēdzot savu pirmo aizdevuma līgumu ar EIB, uzņēmums “Latvijas Finieris” vēlas uzlabot dabas resursu efektīvu izmantošanu un samazināt savas darbības ietekmi uz vidi.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Latvijas lielākais kokrūpniecības uzņēmums Latvijas Finieris vēl nav atradis vietu jaunajai ražotnei Kurzemē, aģentūrai BNS pastāstīja uzņēmuma padomes biroja vadītāja Jolanta Medne.

Viņa norādīja, ka uzņēmums šobrīd izskata vairākas potenciālās ražotnes būves vietas, bet lēmums vēl nav pieņemts.

Pēc Mednes stāstītā, viena no izpētes vietām esot bijusi Kalvene, bet tajā celtniecība netikšot sākta. «Kalvene bija viena no izpētes vietām Kurzemē, Latvijas Finierim uzsākot un īstenojot lobītā finiera ražotnes projektu šajā reģionā. Būvniecības vietas izpēte notiek joprojām, un tiklīdz tā būs izvēlēta, informēsim par tālāko darbu virzību,» teica Medne.

Medne atteicās izpaust iemeslus, kādēļ uzņēmums neveiks darbus Kalvenē.

Tostarp viņa piebilda, ka projektēšanas darbi ir sākti, un tos veic uzņēmums UPB projekti. Pēc viņas teiktā, rūpnīcas celtniecību plānots sākt 2015.gada pavasarī.

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem astoņos mēnešos straujāks kāpums nekā kopbudžeta izdevumiem, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikāciju departamentā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada astoņos mēnešos bijis 367,8 milj. eiro pārpalikums, augusta mēnesī vien, līdz ar straujāku ieņēmumu palielinājumu, palielinoties par 74,2 milj. eiro. Janvārī-augustā konsolidētajā kopbudžetā vērojams nozīmīgs nodokļu ieņēmumu kāpums. Kopbudžetā nodokļi šogad līdz augusta beigām iekasēti 5 235,1 milj. eiro apmērā. Salīdzinot ar 2016.gada astoņu mēnešu periodu, kopbudžetā nodokļu ieņēmumi palielinājušies par 364,8 milj. eiro jeb 7,5%.

«Ņemot vērā darba samaksas līmeņa pieaugumu, kas nodrošināja labākus darba spēka nodokļu ieņēmumus, nodokļu ieņēmumu plāns izpildīts 101,2% apmērā, tādējādi nodokļu ieņēmumi bija 63,4 milj. eiro virs plānotā. Pārējās ieņēmumu pozīcijas kopbudžetā astoņos mēnešos kopumā veidoja ieņēmumu palielinājumu vien par 27,3 milj. eiro jeb 2,3%,» norāda FM.

Bērza saplākšņa produktu ražošanas a/s Latvijas Finieris valdē turpmāk strādās arī rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis, nolemts uzņēmuma akcionāru sapulcē.

M. Būmanis valdē būs atbildīgs par produktu attīstības padomi. A/s Latvijas Finieris valdē pašlaik bija pieci locekļi – valdes priekssēdētājs Jānis Ciems, valdes locekļi – Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Pauls Ābele un Aigars Veitmans.

Padomes loceklim Andrim Pucēnam dodoties pensijā, no četriem līdz trim samazināts a/ Latvijas Finieris padomes locekļu skaits. Uzņēmuma padomē kā priekssēdētājs turpina strādāt Uldis Biķis, Juris Matvejs – priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis – Jānis Staris, liecina uzņēmuma informācija.

Koncerns Latvijas Finieris 2016. gadā sasniedza 213,4 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 9% vairāk, nekā 2015. gadā, savukārt pārdotais bērza saplākšņa apjoms pieauga līdz 260 000 m3. Tie ir līdz šim augstākie rādītāji uzņēmuma vēsturē. Pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām ražošanas jaudu palielināšanā, arī šogad Latvijas Finieris apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts aptuveni 10% apmērā.

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Latvijas kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris vienojies ar Swedbank par 20 miljonu eiro lielu finansējumu. Investīcijas tiks izmantotas ilgtspējīgu biznesa principu turpmākai ieviešanai, tostarp arī efektivitātes palielināšanai.

Latvijas Finieris ir pasaules līderis augstas veiktspējas risinājumos uz bērza saplākšņa produktu bāzes, kas aktīvi darbojas arī mežsaimniecībā, mašīnbūvē un ķīmiskajā rūpniecībā, attīstot inovatīvas saplākšņa līmēšanas tehnoloģijas. Tieši ieguldījumi koksnes ķīmisko produktu, bioekonomikas un meža nozares potenciāla palielināšanā, ierindo Latvijas Finieri ilgtspējīgas uzņēmējdarbības piemēru saraksta galvgalī.

“Sadarbībā ar partneriem augstu vērtējam uzticamas, abpusēji izdevīgas, uz attīstību vērstas ilgtermiņa attiecības. Ar Swedbank mēs tādas esam kopā veidojuši jau 30 gadus,” stāsta “Latvijas Finiera” valdes loceklis Pauls Ābele. “Periodā no 2020. līdz 2022. gadam bijām būtiski samazinājuši aizņēmumus no komercbankām, investējot vidēji nedaudz virs 20 miljoniem eiro gadā un galvenokārt koncentrējoties uz esošo aktīvu efektīvāku izmantošanu un rentabilitātes palielināšanu. Šie mērķi ir sasniegti un posmā līdz 2027. gadam plānojam veikt vērienīgas investīcijas ražošanas jaudu palielināšanā un inovatīvu produktu attīstībā kopumā 250 miljonu eiro apjomā. Swedbank 20 miljonu eiro aizdevums kalpos kā daļa no nepieciešamā finansējuma.”

AS Latvijas Finieris, īstenojot apjomīgu projektu, kas paredz veikt ieguldījumus 17,7 miljonu latu apmērā, saņems uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,425 miljonu latu apmērā.

Tā nolemts Ministru kabineta sēdē otrdien, 29.oktobrī, kurā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par UIN atlaides piešķiršanu AS Latvijas Finieris investīciju projekta «Ieguldījumu programma jaunu saplākšņa produktu ražošanā un saistīto pakalpojumu paplašināšanā, kā arī jaunu ķīmisko produktu un mašīnbūves pakalpojumu ieviešanā, veicot būtiskas izmaiņas ražošanas procesā» īstenošanai.

AS Latvijas Finieris projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos.

Kuldīgas novada Domes deputāti lēmuši par vienreizēju materiālā pabalsta piešķiršanu SIA Kurzemes finieris darbiniekiem, liecina vietnē kuldiga.lv publicētā informācija.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa par pieņemto lēmumu izteikusies: «Deputāti, izvērtējot situāciju, kas radusies SIA Kurzemes finieris, ir atzinuši to par ārkārtas. SIA Kurzemes finieris ir viens no lielākajiem Kuldīgas novada ražojošiem uzņēmumiem, tādēļ finansiālās grūtībās nokļuvušas daudzas Kuldīgas novadā dzīvojošās ģimenes. Darbinieki nespēj samaksāt komunālos maksājumus, apmaksāt bērniem pusdienas skolā vai pirmskolas izglītības iestādē, iegādāties ikdienai nepieciešamās preces vai pakalpojumus.»

Kuldīgas novada pašvaldība ir saņēmusi SIA Kurzemes finieris darbinieku iesniegumu par to, ka uzņēmums noteiktu periodu nav izmaksājis darba samaksu. Vienlaicīgi ir saņemts VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum iesniegums, kurā tiek norādīts, ka 2014. gada 15. oktobrī Altum pārņem valdījumā SIA Kurzemes finieris piederošos nekustamos īpašumus un kustamo mantu.

«Ir pabeigta ražotnes izveides pirmā kārta, kas ļauj gadā saražot līdz 85 000 m3 bērza finiera,» uzsver a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Finieri sāk ražot Lietuvā

Viņš norāda, ka šo ražotnes jaudu plānots sa­sniegt 2010. gadā, bet 2009. gadā plānotā jauda tiks apgūta 70 - 75 % apmērā. Plānotais Lietuvas bērza finiera ražotnes neto apgrozījums 2009. gadā tiek lēsts 12-13 milj. eiro. U. Biķis atzīst, ka atkarībā no pieprasījuma un piedāvājuma sabalansētības pasaules tirgū tiks lemts par tālāku ražotnes attīstību. «Šobrīd vispirms ir jāapgūst paredzētie finiera ražošanas apjomi un tad raudzīsimies tālākā perspektīvā par šī produkta dziļāku pārstrādi Ukmerģē,» norāda U. Biķis. Viņš atzīst, ka iespējamais nākošais solis jeb otrā kārta varētu būt finiera ražošanas apjomu palielināšana, finiera žāvēšana un tālākā apstrāde. «Šāds attīstības scenārijs ir saistīts ar situācijas pārmaiņām pasaules tirgū,» skaidro U. Biķis.

Nodokļu ieņēmumi š.g. janvārī kopbudžetā par 25,2 milj. eiro jeb 4,0% pārsniedza perioda nodokļu ieņēmumu plānu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Jāatzīmē, ka pērn nodokļu ieņēmumi gadā kopumā pārsniedza plānotos ieņēmumus par 0,8%. Ņemot vērā pozitīvo efektu no nodokļu ieņēmumu pieauguma, janvārī atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā bijis 121,8 milj. eiro pārpalikums, salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu tas pieauga par 14,7 milj. eiro.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi janvārī bija 796,7 milj. eiro, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu pērn, tie pieauguši par 68,4 milj. eiro jeb 9,4%. Pamatā straujo ieņēmumu kāpumu sekmēja jau pieminētais efekts no nodokļu ieņēmumiem. Janvārī konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 651,3 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2016.gada janvāri palielinājās par 55,8 milj. eiro jeb 9,4%.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs a/s Latvijas finieris samazinājis savu apmaksāto pamatkapitālu līdz 35,2 milj. Ls, liecina informācija Lursoft.

Saskaņā ar pēdējiem datiem Latvijas finiera apmaksātais pamatkapitāls iepriekš bija 37,4 milj. Ls, bet vēl pirms gada – 40,6 milj. Ls. Iepriekš uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls tika samazināts par 3,8% likumā noteiktajā kārtībā, dzēšot akcijas, kuras iesnieguši akcionāri.

Uzņēmuma pamatkapitāls, kas reģistrēts 2006. gada 5. jūnijā, ir 40,56 milj. Ls.

Uzņēmuma valdē darbojas Jānis Ciems, Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Aigars Veitmans un Pauls Ābele, savukārt uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā ir Uldis Biķis. Uzņēmuma padomi vada Juris Biķis, savukārt padomes locekļu amata pienākumus pilda Andris Pucēns un Juris Matvejs.

Latvijas Finieris pērn investējis 20 milj. eiro, šogad ieguldīt plānots 29 milj. eiro, tai skaitā uzsākot darbus pie RSEZ SIA “Verems” paplašināšanas projekta Rēzeknē un jaunas ķīmisko produktu rūpnīcas projektēšanas “VIOBOND” konsorcija ietvaros Rīgā.

Tuvākajos gados šo abu investīcijas projektu kopējā vērtība pārsniegs 100 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

2021. gadā investīciju galvenais uzsvars bijis uz energoefektivitātes paaugstināšanu, procesu automatizāciju un produktu attīstību.

EBITDA – 36,1 miljoni eiro

Koncerna “Latvijas Finieris” apgrozījums 2021. gadā bija 257 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk, nekā gadu iepriekš. Kaut gan gads iezīmējās ar pandēmijas izraisīto nenoteiktību un nozīmīgu resursu cenu kāpumu, uzņēmums spējis elastīgi reaģēt un saglabāt pelnītspēju – 2021. gadā koncerna EBITDA sasniedza 36,1 miljonu eiro.

Šogad situāciju ir būtiski mainījis ģeopolitiskais pavērsiens, Krievijai un Baltkrievijai uzsākot karu Ukrainā. Nenoteiktība ir kļuvusi vēl lielāka un prasa vēl ātrāku reakciju īstermiņa lēmumos, tāpēc uzņēmuma vadība no nākotnes prognozēm šobrīd atturas. Galvenais, bet arī grūtākais uzdevums 2022. gadā būs augstās inflācijas apstākļos nodrošināt darba samaksu, kas sabalansētu darbinieku pieaugošās ikdienas izmaksas, norādīts uzņēmuma informācijā.

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

A/s Latvijas finieris, iegādājoties bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas uzņēmumu Sastamalā (Somijā), gadā varēs saražot par 9% vairāk.

Tādējādi līdzās trijām kokapstrādes ražotnēm Latvijā – a/s Latvijas finieris — Lignums un Furniers, RSEZ SIA Verems, pa vienai – Lietuvā – UAB Likmere (Ukmerģē) un Igaunijā – OU Kohila Vineer (Kohilā), pievienojusies sestā Somijā. Projektēšanas stadijā ir vēl viena kokapstrādes ražotne Kurzemē Kalvenē. Faktiski Latvijas kokapstrādes līderis īsteno to attīstības modeli, ko savulaik realizēja Somijas un Zviedrijas meža nozares uzņēmumi – vispirms izauga savās mājās, pēc tam ražotnes izvietoja (iegādājās) tuvākajās kaimiņvalstīs un vēlāk pat citos kontinentos. Darījuma summa netiek atklāta, jo tas ir komercnoslēpums.

Lai a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums atjaunotu ražošanu pēc 2014. gada decembrī notikušā ugunsgrēka, bija nepieciešami divi gadi

«Nelaimes gadījums notika pirms diviem gadiem, un tas sakrita ar to brīdi, kad Latvijā mainījās būvniecības normatīvi, to prasības, kā rezultātā arī ražotnes atjaunošana prasīja tik ilgu laiku,» skaidro a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Viņš atzīst, ka minēto iemeslu dēļ ražotnes atjaunošanas darbi sākti tikai 2015. gada vasarā. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvos, lai šādu ražotnes atjaunošanu varētu veikt īsākā laikā un neciestu uzņēmējdarbība.

«Divi gadi tas ir garš termiņš, kurā a/s Latvijas Finieris pat paguva uzbūvēt 60 milj. eiro vērtu jaunu saplākšņa ražotni Kohilā (Igaunijā), tomēr jārēķinās, ka rekonstruēt, renovēt un atjaunot ir daudz ķēpīgāka nodarbe, nekā jauna objekta uzbūvēšana vai izveidošana,» situāciju analizē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš pozitīvi vērtē to, ka, neraugoties uz ugunsgrēku rūpnīcā Lignums, a/s Latvijas Finieris tajā nepārtrauca ražošanu, izņemot tikai cietušo ražotnes daļu.

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Ugunsgrēks a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums ir izpostījis teromeļļas sūkņu staciju, taču pati bērza saplākšņa ražotne negadījumā nav cietusi.

«Tā kā a/s Latvijas Finieris ir vairākas bērza saplākņa ražotnes, būtiskas ietekmes uz saražotās produkcijas apjomiem nebūs, varbūt tikai nelielas izmaiņas piegādes laikos, kas tiks saskaņotas ar klientiem,» situāciju skaidro a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Viņš norāda, ka pašlaik siltuma apgāde un pārējā infrastruktūra ir nodrošināta visā rūpnīcā, strādā atsevišķi ražošanas iecirkņi. «Pakāpeniski atjaunojam ražošanu un pilnu saimniecisko darbību plānojam sasniegt nedēļas laikā,» optimistiski nosakņots ir U. Biķis. Viņš pašaik vēl nevarēja nosaukt iespējamos ugunsnelaimes radīto zaudējumu apmērus, jo eksperti vēl izvērtē ugunsgrēka iemeslus un radītos zaudējumus.