Video

Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā uz lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne

Māris Ķirsons, 29.09.2022

AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis: “Eiropas Savienības Zaļais kurss prasa samazināt CO2 izmešu apmērus un atjaunojamos resursus likt fosilo vietā. Tāpēc jaunā līmvielas ražotne, kurā fenola un formaldehīda aizvietošanai izmantos dabīgo līmvielu lignīnu, spēs nodrošināt ar videi draudzīgākiem sveķiem pilnīgi visu uzņēmuma produkciju.”

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Starptautiskā projekta VIOBOND ietvaros Rīgā top pasaulē, iespējams, pirmā, uz koksnes dabīgās sastāvdaļas lignīna bāzes veidotu industriālo sveķu ražotne, kas jau 2025. gadā varētu būtiski samazināt līdz šim lietotā fosilā fenola un formaldehīda patēriņu.

“Pašlaik notiek projektēšana un citi ar ieceres realizāciju saistītie darbi, praktiskās darbības (būvniecība) varētu sākties ne ātrāk kā 2023. gadā, visticamāk, 2024. gadā. Savukārt rūpnīca savu darbu varētu uzsākt 2025. gada nogalē, bet, ja tai nepieciešamo iekārtu un komponentu piegādes aizkavēsies, tad 2026. gadā,” projekta attīstības laika grafiku ieskicē AS Latvijas Finieris valdes loceklis Māris Būmanis.

Viņš norāda, ka iecerētajā ražotnē plānots saražot 45 000 t industriālo sveķu ar dabīgo lignīnu, kas nodrošinās iespēju visu Latvijas Finiera saplākšņa produkciju līmēt ar šo jauno līmvielu.

“Paredzētā jauda ļaus arī jauno līmvielu nelielā apmērā piegādāt citiem patērētājiem,” teic M. Būmanis. Viņš atgādina, ka projekta īstenošanā ir daudz izaicinājumu, piemēram, attiecībā uz lignīna padeves un iemaisīšanas tehnoloģijām, kādu pašlaik pasaulē vienkārši nav. “Sākotnējās aplēses bija, ka uz lignīna bāzes ražotās līmvielas ražotnes izveide izmaksātu nedaudz vairāk kā 20 milj. EUR, taču inflācijas ietekmē šīs izmaksas, visticamāk, būs augstākas,” uz jautājumu par šī projekta realizācijai nepieciešamajām investīcijām atbild M. Būmanis. Viņš arī piebilst, ka šajā projektā ir apvienota pētniecība, inovācijas un to komercializācija, tāpēc tam ir piesaistīts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums no Eiropas Komisijas pētniecības un inovācijas investīciju programmas Apvārsnis 2020, un informācija par šī projekta sasniegumiem būs pieejama arī citiem interesentiem.

Vispirms tehnoloģija

“Lai varētu lāpstu durt zemē, vispirms ir jāizstrādā tehnoloģija, jo primāri VIOBOND ir pētniecības projekts,” uzsver VIOBOND koordinators Kristaps Stankus. Ražotnes būvniecība ir tikai daļa no projekta. “Ir nepieciešama izejvielas – lignīna – pielāgošana konkrētai tehnoloģijai, kā arī visu tehnoloģisko procesu integrācija vienotā sistēmā, lai sasniegtu noteiktos izejvielas parametrus. Kad minētais būs paveikts, tikai tad varēsim sākt būvniecību,” tā K. Stankus. Viņš uzsver, ka līdztekus tam turpināsies darbs pie sveķu ķīmisko formulu izstrādes. “Lai arī tehnoloģija ir līdzīga esošajai, tomēr jaunās ražotnes sekmīgai darbībai būs nepieciešama esošās infrastruktūras pielāgošana,” skaidro K. Stankus. “Jaunā rūpnīca tiks integrēta Latvijas Finiera Ķīmisko produktu rūpnīcas esošajā infrastruktūrā, kas nav vienkārši, jo būs nepieciešama tās daļēja pārbūve,” tā K. Stankus.

Deviņi partneri

2021. gada pavasarī tika izveidots starptautisks konsorcija projekts VIOBOND, kurā apvienojušies deviņi partneri —lignīna ražotāji, uz tā bāzes radītās līmvielas patērētāji, kā arī zinātniskie institūti, tehnoloģiju izstrādātāji un projektētāji. Bez projekta vadošā partnera AS Latvijas Finieris tajā iesaistījušies lignīna ražotāji - Somijas Chempolis un St1, kā arī Igaunijas Fibenol (bijušais Graanul Biotech), jaunās dabīgās līmvielas patērētāji Somijas slīppapīru ražotājs Mirka, Francijā bāzētais siltumizolācijas materiālu ražotājs Saint-Gobain, zinātnieki no Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta, kā arī no Spānijas Fundacio Universitaria Balmes. Rūpnīcas projekta izstrādātāja ir Vācijas un Austrijas kompānija Pörner Ingenieurgesellschaft. Konsorcijā esošo dalībnieku kopējais finansējuma apjoms, kas tiek novirzīts šim projektam, pārsniedz 35 milj. EUR.

Pirmsākums pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta

“Lai arī praktiskās realizācijas aprises VIOBOND ieguva tikai pērn, tomēr ceļu uz to iezīmē daudzi vēsturiski lēmumi un pagrieziena punkti mūsu uztverē. Piemēram, tālais 1995. gads, kad Latvijas Finieris aizsāka savu bērzu programmu – kvalitatīvu, augstražīgu bērzu stādu audzēšanu, stādīšanu, audžu kopšanu — , kad sākām domāt par iespējamu fosilo izrakteņu komponenta samazināšanu savā produkcijā nākotnē,” skaidro M. Būmanis. Nākamais kompānijas solis bijis gadsimta sākumā, kad rūpnīcā Lignums tika uzstādīts termoeļļas sildītājs, kurā siltums tiek ražots no koksnes blakusproduktiem, tādējādi atsakoties no dabasgāzes izmantošanas.

“Turpinājums sekoja 2016. gadā, kad Somijas koncerns Stora Enso piedāvāja Latvijas Finierim iesaistīties lignīna (ko izmantot kā līmvielu) izpētes programmā, kā rezultātā pašlaik jau ap 60% Latvijas Finiera saplākšņu tiek ražoti, izmantojot līmvielu, kurā vairāk nekā 30% fosilo izejvielu ir aizstāts ar lignīnu. Pētījumi rādīja, ka lignīns var aizstāt ne tikai fenolu, bet arī fosilo formaldehīdu,” stāsta M. Būmanis. Pašlaik šīs sadarbības rezultātā ir izstrādāta līme, kurā celulozes ražošanā iegūtais lignīns tiek izmantots kā daļējs tradicionālā fosilā fenola aizstājējs, un tirgū tiek piedāvāti bērza saplākšņa produkti ar preču zīmi RIGA ECOlogical. “Ar šādu līmvielu pašlaik strādā gan rūpnīca Furniers, gan Lignums,” uzsver M. Būmanis.

Viņš prognozē, ka perspektīvā, kad tiks īstenots VIOBOND projekts, ik gadu apmēram 5500 t jeb 100 dzelzceļa vagonu fosilo vielu tiks aizstātas ar dabīgajām – atjaunojamajām. “Ir jāpaaugstina kompetence ķīmijas segmentā,” uz jautājumu par pašreizējo uzdevumu atbild M. Būmanis. Viņš norāda, ka vēsturiski padomju laikos līdzās bērza saplākšņa ražotnei Lignumā bija izveidota līmvielu ražotne. Taču tajā tika izmantoti no fosilajiem resursiem iegūti komponenti. “Ir izveidota atsevišķa struktūrvienība — Ķīmisko produktu rūpnīca, kurā tika apvienota visa koncerna ķīmiskā rūpniecība, ieskaitot betulīna ražošanu. Vienlaikus tiek strādāts pie jauniem augstas pievienotās vērtības produktiem, kuri tiktu iegūti no bērza saplākšņa ražošanā iegūtajiem blakusproduktiem,” tā M. Būmanis. Viņš arī vērš uzmanību, ka, izmantojot uz lignīna bāzes ražotus industriālos sveķus, saplākšņa izstrādājumu fizikālās un ķīmiskās īpašības nemainās.

“Izdomāt un radīt produktu ir tikai viena daļa darba, bet svarīgākais - kā šīs inovācijas izmantot. Latvijas Finieris ir spilgts piemērs inovāciju komercializēšanai, jo iecerētā rūpnīca, šķiet, ir ja ne pirmā, tad viena no pirmajām pasaulē,” vērtē Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš atzīst, ka bieži vien no kokrūpniekiem tiek gaidītas milzu investīcijas jaunos produktos, kā rezultātā zāģmateriālu ražotāji kļūst par mēbeļu vai koka māju, vai trešās paaudzes biodegvielas ražotājiem.

“Uzņēmēji raugās no citām pozīcijām – kā pamatbiznesu padarīt konkurētspējīgāku, paplašināties, iet tālāk pārstrādes produktu segmentā. Un atkal spilgts piemērs ir Latvijas Finieris, kurš nelec ārā no sava pamatbiznesa, bet gan investē izejvielā, kura nepieciešama pamatprodukta ražošanai,” tā K. Klauss. Viņaprāt, uzņēmumam vēl būs jāpārliecina ārvalstu pircēji iegādāties saplāksni, kurā būs izmantota jaunā – inovatīvā līmviela, kura iegūta no dabīgā lignīna. “Ceru, ka tas tā būs,” uz jautājumu, vai dabīgā lignīna izmantošana līmvielā palielinās konkurētspēju, atbild K. Klauss. Viņaprāt, būtiskākais - lai šajā pārejā no fosilajām uz atjaunojamām izejvielām nenotiktu kāds pircējiem nesaprotams sadārdzinājums un nemainītos produkta īpašības.

“Vienlaikus nebrīnīšos, ja produktu ar jauno līmvielu iedzīvināšanai tirgū būs nepieciešams laiks un resursi, jo biznesa pasaule ir ļoti konservatīva,” tā K. Klauss. Viņš vērš uzmanību, ka šāda līmeņa projektus var īstenot tikai tad, ja pats īstenotājs ir liels uzņēmums, jo, ja to darītu kāda neliela uzņēmuma meitas sabiedrība, tad, pat realizējot ieceri, varētu pietrūkt apgrozāmo līdzekļu, lai izdzīvotu līdz brīdim, kamēr ieguldījums nes cerēto atdevi. “Meža nozarē Latvijā tāpat ir maz uzņēmumu ar neto apgrozījumu 100 milj. eiro un vairāk. Būtisks ir vēl viens faktors, proti, kur atrodas kompānijas centrālais birojs, jo lielākoties šādi attīstības projekti tiek īstenoti tuvu galvenajam birojam, kur tiek pieņemti lēmumi. Minēto iemeslu dēļ ir naivi cerēt, ka Latvijas Finiera iecerētais projekts būs sava veida katalizators līdzīgu projektu īstenošanai,” tā K. Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Latvijas finieris investē 3,3 miljonus eiro

Db.lv, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas finieris" ieguldījis 3,3 miljonus eiro uzņēmuma rūpnīcas "Furniers" lielizmēra koka konstrukciju noliktavā Rīgā, informē uzņēmumā.

Vairāk nekā 3750 kvadrātmetru lielās noliktavas būvniecība sākta 2021.gada pavasarī, un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. Noliktavas ēku projektēja SIA "REMM" arhitekte Inga Bērziņa, bet būvdarbus veica SIA "Castor Construction".

Lai turpinātu aktualizēt ar koka būvniecības veicināšanu saistītos jautājumus, "Latvijas finieris" sadarbībā ar biedrību "Zaļās mājas" jaunās noliktavas ēkas atklāšanas dienā 18.augustā rīkos semināru "Koka būvniecība Latvijā".

Latvijas Finieris uzsāk pēdējo gadu vērienīgāko investīciju projektu Latgalē 

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems"...

Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

Apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, "Latvijas finieris" pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēma stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas SIA "Verems" attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā "Kohila Vineer" Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā, kā arī koksnes produkti plaši izmantoti virknē apjoma ziņā mazāku būvniecības un renovācijas projektu.

2021.gadā "Latvijas finieris" strādāja ar 253,291 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 15,2% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 15% un bija 12,063 miljoni eiro.

Kompānija "Latvijas finieris" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatkapitāls ir 88 419 906 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas pamatdarbība ir bērza saplākšņa ražošana un pārdošana. "Latvijas finierim" pieder 100% kapitāldaļu kompānijā "Verems", 100% kapitāldaļu SIA "Latvijas finieris mežs", kā arī 50% kapitāldaļu SIA "Troja" un 50% - SIA "SELF loģistika".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris investēs Verems paplašināšanā un jaunā ķīmisko produktu ražotnē

Māris Ķirsons, 25.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris pērn investējis 20 milj. eiro, šogad ieguldīt plānots 29 milj. eiro, tai skaitā uzsākot darbus pie RSEZ SIA “Verems” paplašināšanas projekta Rēzeknē un jaunas ķīmisko produktu rūpnīcas projektēšanas “VIOBOND” konsorcija ietvaros Rīgā.

Tuvākajos gados šo abu investīcijas projektu kopējā vērtība pārsniegs 100 milj. eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

2021. gadā investīciju galvenais uzsvars bijis uz energoefektivitātes paaugstināšanu, procesu automatizāciju un produktu attīstību.

EBITDA – 36,1 miljoni eiro

Koncerna “Latvijas Finieris” apgrozījums 2021. gadā bija 257 miljoni eiro, kas ir par 15% vairāk, nekā gadu iepriekš. Kaut gan gads iezīmējās ar pandēmijas izraisīto nenoteiktību un nozīmīgu resursu cenu kāpumu, uzņēmums spējis elastīgi reaģēt un saglabāt pelnītspēju – 2021. gadā koncerna EBITDA sasniedza 36,1 miljonu eiro.

Šogad situāciju ir būtiski mainījis ģeopolitiskais pavērsiens, Krievijai un Baltkrievijai uzsākot karu Ukrainā. Nenoteiktība ir kļuvusi vēl lielāka un prasa vēl ātrāku reakciju īstermiņa lēmumos, tāpēc uzņēmuma vadība no nākotnes prognozēm šobrīd atturas. Galvenais, bet arī grūtākais uzdevums 2022. gadā būs augstās inflācijas apstākļos nodrošināt darba samaksu, kas sabalansētu darbinieku pieaugošās ikdienas izmaksas, norādīts uzņēmuma informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Finiera" vadība pieņēmusi lēmumu uzsākt vērienīgu koncernā ietilpstošā RSEZ SIA "Verems" paplašināšanas projektu Rēzeknes novadā, informē uzņēmums.

Tā ietvaros tiks dubultota rūpnīcas līdzšinējā bērza saplākšņa ražošanas jauda, attīstīti augstas pievienotās vērtības produkti un radītas darba vietas aptuveni 70 cilvēkiem. Paredzētais investīciju apjoms pārsniedz 67 miljonus eiro un ir vērtējams kā pēdējo gadu lielākais privātā kapitāla ieguldījums Latgales reģionā.

Projektu plānots īstenot līdz 2024. gada beigām, un tas ietver būtisku ražošanas telpu paplašināšanu 16 500 m2 platībā, simboliski turpinot tieši Rēzeknē pirms vairāk nekā 15 gadiem uzsākto "Latvijas Finiera" praksi industriālās ēkas būvēt no koka konstrukcijām. Tā RSEZ SIA "Verems" ražošanas ēkas ar vairāk nekā 2,8 hektāriem "zem jumta" kļūs par lielāko koka industriālo būvi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas Banka kļūst par nedrošu informācijas avotu?

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp "būt vai nebūt"

Db.lv, 23.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Uz to vērš uzmanību Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt.

Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji izsolēs varēs iegādāties zinātnes komercializācijas projektu risinājumus

Db.lv, 03.08.2022

Latvijas jaunuzņēmums “Cellbox Labs” izsolē iegādājās Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta izstrādāto tehnoloģiju, kura sniedz iespēju ātrāk, lētāk un efektīvāk testēt zāļu toksicitāti un efektivitāti pirmsklīnisko pētījumu stadijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētās Tehnoloģiju pārneses programmas trešajā atlases kārtā iesniegtie zinātnes komercializācijas projekti. Savu veikumu uzņēmējiem ir gatavas nodot 26 Latvijas zinātnieku komandas.

Tās piedāvā iegādāties patentus tādiem risinājumiem kā medikamentu iedarbības pētījumu veikšana bez cilvēku iesaistes, viedo apģērbu ražošana, koksnes atkritumu pārstrāde, elektrokartingu tehnoloģiju attīstība u.c.

“Pasaules prakse apliecina, ka zinātniekiem jāstrādā ciešā sadarbībās ar uzņēmējiem un finansētājiem, lai radītās inovācijas pēc iespējas ātrāk sniegtu ieguldījumu ekonomikā. Tas nodrošina gan tautsaimniecības izaugsmi gan sniedz ienākumus zinātniskajām institūcijām, kuras vairs nav atkarīgas no budžeta dotācijām. Katram zinātniskajam projektam ir piesaistīts biznesa līderis, kurš jau izstrādes laikā veido kontaktus ar potenciālajiem klientiem un investoriem. Tāpat šie projekti ir laba reklāma mūsu zinātniekiem, jo daudzi patenti tiek pārdoti ārvalstīs,” uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija neizmanto iespējas ražot un eksportēt vairāk

Māris Ķirsons, 13.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka māju popularitāte pasaulē aug, un tā ir lieliska iespēja to ražotājiem Latvijā, taču šajā ziņā būtiski atpaliekam no dienvidu un ziemeļu kaimiņiem, vienlaikus Latvijā ir izveidojusies paradoksāla birokrātijas sistēma.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta koka karkasu māju ražošanas uzņēmuma WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards. Viņaprāt, Latvijas politiķiem un ierēdņiem diemžēl vairāk patīk novirzīt Eiropas naudu dažādiem ar ekonomikas izaugsmi nesaistītiem mērķiem, kaut arī kā jaunattīstības valstij ar zemāko ekonomiku Eiropā Latvijai būtu īpaši jārūpējas, lai valsts eksportspēja tiktu atbalstīta pietiekamā apjomā un tiktu ievērots godīguma un vienkāršas apgūšanas princips.

Pieci padomi jaunajai valdībai 

Piecu padomu izpilde jaunajai valdībai var nest vairāku miljardu eiro vērtu eksporta...

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Latvijā ir izcili nosacījumi koka karkasu māju būvniecības nozares attīstībai, mums ir būvmateriāliem derīgas priežu un egļu audzes mežos, kas aizņem ap 50% no valsts teritorijas, no tiem 48% ir priedes un egles, mums ir arī labi attīstīta kokapstrādes nozare, kas izgatavo konstrukcijas dēļus. Pie mums tiek ražots arī reģipsis, akmens vate, OSB mitrumizturīgās plātnes, finieris un citi komponenti. Latvijā ir divas augstskolas, kurās studē būvinženieri. Tomēr koka karkasu māju būvniecības industrija Latvijā diemžēl stipri atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kur šīs nozares pārstāvji ir izveidojuši daudz lielu uzņēmumu un veiksmīgi eksportē savu produkciju. Tur ir daudz iemeslu un faktoru, kas būtu rūpīgi jāanalizē, domāju, tie būs līdzīgi daudzās nozarēs.

Vai pieaug pieprasījums pēc koka karkasu mājām?

Kopumā tendence izmantot ekoloģisku koku būvniecībā pieaug visā pasaulē un arī Latvijā. Pircēju, kas vēlas dzīvot koka mājās, kļūst arvien vairāk, un vairs nav aizspriedumu arī bankām. Tas viss sekmējis daudzu koka karkasu ražotņu atvēršanu Latvijā pēdējos gados. Lauvas tiesa no tām ir mazi vienas brigādes uzņēmumi ar nelielu ražošanas apjomu. Protams, Latvijas tirgus ir par mazu, lai visiem esošajiem spēlētājiem pietiktu pasūtījumu šeit, tādēļ daudzi ir orientējušies uz eksporta tirgiem. Lielais vairums šo uzņēmumu ir ar ārvalstu kapitālu vai kopuzņēmumi. Pēc mūsu novērojumiem varam secināt, ka veiksmīgi darbojas tie, kas ir izveidojuši kopuzņēmumus ar personām, kurām ir piekļuve klientiem eksporta tirgus valstī, tādējādi samazinot gan patērējamo laiku darbā ar klientiem, gan ceļot ražošanas apjomu, gan saglabājot biznesu. Arī WWL Houses izvērtē šādu iespēju. Pašreiz strādājam Skandināvijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, un ir arī pa kādai eksotiskai valstij, kurp sūtām mūsu produkciju. Esmu pārliecināts, ka Latvijas potenciāls šajā nozarē nav izmantots un šeit varētu gaidīt lielāku pieaugumu, ja tiks pareizi veicināta šīs nozares attīstība no valsts puses, piedāvājot Eiropas fondu līdzfinansējumu ražotņu attīstībai, padarot pieejamākus banku aizņēmumus, uzrunājot ārvalstu investorus veidot kopuzņēmumus, ārzemēs dzīvojošos latviešus sadarboties ar Latvijas māju ražotājiem utt.

Vai šo jautājumu risināšanā var palīdzēt valsts?

Protams, valsts struktūras var palīdzēt un var arī nepalīdzēt vai vēl vairāk - pat apgrūtināt uzņēmumu izaugsmi. Kā ļoti labu atbalstu ražotājiem vērtētu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programmu eksporta mārketinga attīstībai un LIAA darbību kopumā pēdējā laikā. WWL Houses ir izmantojusi arī Lauku atbalsta dienesta programmas, ar tām esam apmierināti. Tomēr gan daudzi mums pazīstami uzņēmumi, gan mēs paši esam saskārušies ar būtiskām nepilnībām un likumdošanas ignorēšanu no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) atsevišķu amatpersonu puses. Piemēram, WWL Houses realizējot atbalsta programmu, CFLA paziņoja, ka ēkas būvniecībai nav nepieciešamas tādas pašsaprotamas lietas kā ceļamkrāns, stalažas un tehniskais projekts, un būtiski samazināja finansējumu.

Visu interviju lasiet 11.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru