Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēks meklējams inovācijās, kuru pamats ir zinātne, pētniecība un tur iegūto zināšanu komercializācija. Tā īstenošanai jau ir sperti pirmie soļi, taču ar tiem vien nepietiek, turklāt ir vajadzīga visu iesaistīto – uzņēmēju, zinātnieku, valdības – sekmīga sadarbība.

Tādi secinājumi skanēja diskusijā, kas notika 7. Starptautiskā ekonomikas foruma priekšvakarā. Šī pasākuma fokusā — jaunas tendences inovāciju pasaulē, zinātnes sasniegumi digitālās ekonomikas jomā, kā arī ekonomikas attīstība strauji mainīgas ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

Trūkumi tiek lēnām novērsti

„Kopumā ar inovācijām Latvijā sokas labi, vienlaikus esam savdabīgā izaugsmes stadijā. Ir jautājums par to, kā uzskaitām inovācijas, jo realitātē to apjoms pārsniedz tos skaitļus, kuri summējot rodas pēc uzņēmēju nosauktajām inovācijām. Birokrātija, kura iet līdzi inovāciju uzskaitei, nodara kaitējumu statistikai, tāpēc pašlaik kopā ar Centrālo statistikas pārvaldi strādājam, lai uzņēmējiem skaidrotu un palīdzētu inovāciju uzskaitē, tādējādi iegūstot patiesu ainu par inovācijām, to apjomu valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš paredz, ka iecerētie darbi inovāciju uzskaitē būs paveikti jau šā gada laikā. „Inovācijām būtiskākais ir brīvība, lai tās varētu attīstīties, tām būtu pieejams kapitāls (finansējums), taču problēmas gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā rada pārregulācija, kas liedz inovācijām to attīstību,” uzsvēra V. Valainis. Viņš norāda, ka varam veikt dažādus pētījumus, taču, tiklīdz tos vēlamies komercializēt un iegūt globālu tvērumu, tā šis inovācijas zaudē savu nozīmi attiecībā pret citām ekonomikām.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā daudzi uzņēmēji raugās uz savu izstrādājumu kvalitātes un pievienotās vērtības celšanu, kā arī uz pašizmaksas samazināšanos, taču ne vienmēr biznesam vajadzīgo tehnoloģiju ražotājiem ir savi pārstāvji Latvijā,» norāda Latvijas inovāciju rosināšanas centra projektu vadītāja Gundega Lapiņa. Tieši tāpēc, arī izmantojot inovāciju rosināšanas centru tīklu Eiropā, ir iespējams iegūt informāciju par iespējamajiem sadarbības partneriem. «Protams, tālākā sadarbība ar iekārtu piegādātāju ir jau šo abu pušu vienošanās rezultāts,» norāda G. Lapiņa. Kopumā inovāciju rosināšanas centru tīklā ir izplatīti 20 Latvijas uzņēmēju tehnoloģiju pieprasījumi. Piemēram, viens no nelielajiem Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem vēlējās iegādāties pulverkrāsošanas tehnoloģiju, kura ļautu krāsot ļoti nelielas detaļas un ievietojot attiecīgo pieprasījumu, saņēma četru tehnoloģiju piedāvājumus no Francijas, Polijas, Grieķijas un Nīderlande. Finansējumu jaunu tehnoloģiju iegādei centrs gan nesniedz, tomēr varot palīdzēt sagatavot pieteikumu, piemēram, Sapard finansējuma pieprasījumam. Ar inovāciju rosināšanas centru tīklu Latvijas uzņēmēji ir raduši jaunus tirgus savu izstrādājumu realizācijai, jo uzņēmējiem tiek piedāvāti arī mārketinga pakalpojumi.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā 29.septembrī notiks Latvijā pirmais inovāciju ekosistēmas samits «Innovate360°», kurā pulcēsies vietējās inovāciju ekosistēmas nozīmīgākie spēlētāji un virkne ārvalstu ekspertu, lai veicinātu ieinteresēto pušu savstarpējo sadarbību, piedāvātu platformu ideju un zināšanu apmaiņai, kā arī dotu pienesumu valsts ekonomiskās transformācijas sekmēšanai.

«Vērtējot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Globālo inovāciju indeksa un Eiropas Inovāciju reitinga Latvijas rezultātus 2022. gadā, RTU redz nepieciešamību strādāt pie jauna pagrieziena punkta Latvijas inovāciju kapacitātes celšanā, audzējot vietējās inovāciju ekosistēmas spēlētāju muskuļus un veidojot tiltu ar Eiropas Savienības un globālās ekosistēmas flagmaņiem. Mēs ticam, ka šis samits var kalpot par pamatu jaunu un nozīmīgu sadarbību veidošanai, kas ilgtermiņā stiprinātu Latvijas globālo konkurētspēju,» saka RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

«Innovate360°» ar izglītojošām prezentācijām uzstāsies vietējie un ārvalsti eksperti, piedāvājot ieskatu dažādās inovāciju tendencēs, izaicinājumos un iespējās. Klātesošajiem būs arī iespēju mācīties no tādām inovāciju lielvalstīm kā Izraēla, Somija un Dānija. Samitā notiks arī interaktīvas darbnīcas, kurās dalībnieki padziļināti analizēs inovāciju ekosistēmu, identificējot savu lomu tajā, un apgūs veidus, kā izmantot resursus sadarbības un attīstības veicināšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) organizēs Latvijas zinātnisko institūciju un zinātniskās darbības kvalitātes starptautisku izvērtēšanu. Tāpat tiks veikta arī zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtēšana.

Izvērtēšana paredzēta, lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, informē IZM. «Pirms izdarām sarežģītas izvēles un pieņemam lēmumus, kas ietekmētu Latvijas zinātnes nākotni, mums nepieciešama objektīva aina un neatkarīgs vērtējums tam, kāda šobrīd un iepriekšējos sešos gados bijusi Latvijas zinātnisko institūtu konkurētspēja,» skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrija norāda, ka izvērtēšanas rezultātā izstrādātie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgspējīgai pētniecības un zinātnes attīstībai. Tāpat arī izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas izlabošanai.

Bez uzņēmējiem otra inovāciju rosināšanas centra klientu daļa ir Latvijas zinātnieki, kuriem ir iespēja rast dzirdīgus ārvalstu partnerus, kuri vēlas īstenot Latvijā veiktos pētījumus un izstrādātās tehnoloģijas, skaidro Latvijas inovāciju rosināšanas centra projektu vadītāja Gundega Lapiņa Līdz šim kopumā inovāciju rosināšanas centra sistēmā ir izplatīti 35 Latvijas zinātnieku pētījumi. Piemēram, koksnes ķīmijas zinātnieks Nikolajs Vederņikovs centra tīklā ievietoja informāciju par savu pētījumu rezultātā radīto tehnoloģiju etanola ražošanai no lapkokiem. Tā kā pats zinātnieks vēlējās saņemt piedāvājumus tikai no jau reāli strādājošiem etanola ražotājiem, kuriem ir gan noieta tirgus, gan arī iespējas uzsākt etanola ražošanu no lapkokiem, interesi izrādīja Skandināvijā bāzētie etanola ražotāji. Lai arī centra uzdevums nebūt nav saistīt vietējos zinātniekus ar vietējiem ražotājiem, tomēr centra vēsturē ir bijis gadījums, kad uz tehnoloģijas pieteikumu graudu kaltēšanai ar ozonu atsaucies Latvijas zinātnieks. Tā kā vietējam zemniekam šķitis pārāk dārgi iegādāties attiecīgo tehnoloģiju no kādas Izraēlas kompānijas, tad sākusies sadarbība starp pašmāju zinātnieku un zemnieku, skaidro G. Lapiņa. Viņa norāda, ka centra uzdevums ir sniegt atbalstu pētniecības un tehnoloģiju attīstības rezultātu izplatīšanai un lietošanai — faktiski zinātnes komercializācijai starptautiskā mērogā.

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

#Ventspils zinātnes un inovāciju centra būvniecību, kas izmaksās nepilnus 20 miljonus eiro, plānots sākt 2019.gada sākumā.

Ventspils pārstāvji šonedēļ dosies pieredzes braucienā uz bērnu zinātnes un inovāciju centru «Muzeiko» Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā, lai smeltos idejas zinātnes un inovāciju centram, ko plānots būvēt Ventspilī, informēja pašvaldības iestādes «Komunālā pārvalde» pārstāve Dace Kalsere.

Pieredzes braucienā dosies «Komunālās pārvaldes» projektētāju un centra izveides komanda, cerot gūt jaunas idejas eksponātu un aktivitāšu piedāvājumam Ventspilī.

«Lai zinātnes centra telpās uzstādītu 93 stacionārus interaktīvus eksponātus, mērķtiecīgi jāveic izcilāko un interesantāko eksponātu atlase, pieredzi gūstot no dažādiem izveidotajiem zinātnes centriem,» brauciena mērķi skaidroja Kalsere.

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 1,052 miljoniem personu, kas ir par 2,1% vairāk nekā 2013.gada beigās, un 3,497 miljoniem saistību, aģentūra BNS uzzināja Latvijas Bankā, kas reģistru izveidojusi.

Pēc centrālās bankas datiem, 2014.gada 30.septembrī Kredītu reģistrā bija ziņas kopumā par 1 051 879 personām, tajā skaitā par 971 215 fiziskajām personām rezidentiem (92,3% no visu personu skaita), 12 204 fiziskajām personām nerezidentiem (1,2%), 57 237 juridiskajām personām rezidentiem (5,4%) un 11 223 juridiskajām personām nerezidentiem (1,1%).

Vienlaikus spēkā esošas saistības, kas uzskaitītas Kredītu reģistra dalībnieku bilancēs, šogad septembra beigās bija 650 112 personām, tajā skaitā 613 918 fiziskajām personām rezidentiem (94,4% no kopējā šo personu skaita), 5243 fiziskajām personām nerezidentiem (0,8%), 27 531 juridiskai personai rezidentam (4,2%) un 3420 juridiskajām personām nerezidentiem (0,5%).

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pilnveidojot atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, izveidojusi Zinātnes un inovāciju centru (ZIC).

Tiek papildināts centra tehniskais aprīkojums. Šogad ZIC iegūs jaunas telpas RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kļūstot par vienas pieturas inovāciju aģentūru.

"RTU ir strauji attīstījusies inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vide, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Jaunais Zinātnes un inovāciju centrs vēl aktīvāk veicinās kā studentu un akadēmiskā personāla iesaisti zināšanu pārnesē un inovāciju izveidē, tā sadarbību ar industriju augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tā tiks spēcināta Latvijas un Baltijas inovāciju ekosistēma un tās pārstāvniecība Eiropā," pauž RTU ZIC direktore Liene Briede.

Vēlētos sākt ar apgalvojumu par acīmredzamo: pasaule, kurā šodien darbojamies, vairs nav tāda kā vakar un nebūs vairs tāda rīt. Mūsu samērā vienveidīgajā pasaulē izaicinājumi kļuvuši daudz kompleksāki, pārmaiņas notiek nepārtraukti, pasaule ir savstarpēji ciešāk saistīta un konkurence saasinājusies.

Tās organizācijas, kas nespēj attīstīties un ieviest inovācijas, paliks iepakaļ. Cik svarīgas ir inovācijas? CCL (Centre for Creative Leadership) pētnieki lūdza vairākus simtus augsta līmeņa vadītājus minēt galvenās tendences, kas ietekmēs viņu organizāciju stratēģiju turpmāko piecu gadu laikā. Galvenais virzītājs ir inovācijas, tā norādīja 92% aptaujāto.

Nedaudz pakavēsimies pie mūsu izpratnes par inovācijām. Dzirdot vārdu «inovācija», daudziem rodas asociācijas ar pētniecību un attīstību (R&D), tehnoloģijām, zinātniskajām laboratorijām un produktiem. Mēs izmantosim plašāku definīciju: inovāciju process ir cilvēki, kas ģenerē idejas un liek tās lietā, radot vērtības. Ir tūkstošiem resursu, kas pēta inovāciju struktūru un norises, bet es vēlos vairāk pievērsties inovāciju cilvēciskajam aspektam. Tehnoloģijām arvien vairāk tuvinot cilvēkus jaunā un aizraujošā veidā, nozīmīgāka kļūst inovāciju sociālā dimensija. Kā panākt to, lai cilvēku darbība kļūtu inovatīva?

2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās

Paredzēts, ka šīs investīcijas attīstīs inovācijas Eiropā dažādās nozarēs - klimata, digitalizācijas, pārtikas, veselības, ilgtspējīgas enerģijas, dažādu materiālu, ražošanas un mobilitātes jomās.

Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Zināšanu un inovāciju kopienai "EIT Health" paredzēts 85,1 miljons eiro, "EIT Raw Materials" 81,7 miljoni eiro, "EIT Climate-KIC" 78,4 miljoni eiro, "EIT InnoEnergy" 77,8 miljoni eiro, "EIT Digital" 66,2 miljoni eiro, "EIT Food" 55,1 miljons eiro, "EIT Urban Mobility" 28,8 miljoni eiro un "EIT Manufacturing" - 26,8 miljoni eiro.

Vairums cilvēku domā, ka inovāciju ieviešanā galvenais ir lieliskas idejas, tomēr patiesībā daudz lielāka nozīme ir realizācijas veidam, cilvēkiem un procesam. Uzņēmējiem, kas vēlas ieviest ko inovatīvu un atrast ienesīgu tirgus nišu, ir jāsaprot, ka projekta realizēšanas laikā viņus sagaida daudzi pārbaudījumi, raksta Martins Cvilings (Martin Zwiling) no Forbes.

M. Cvilings, kas žurnālā sniedz padomus nesen darbu uzsākušiem uzņēmējiem, raksta, ka biznesa vidē vēl joprojām pastāv daudzi mīti par inovācijām uzņēmējdarbībā. Atsaucoties uz Vijaija Govindarajana (Vijay Govindarajan) un Krisa Trimbla (Chris Trimble) grāmatu «Cita inovāciju puse: atrisināt realizācijas izaicinājumu» (The Other Side of Innovation: Solving the Execution Challenge), viņš min un uzreiz arī apstrīd desmit mītus par inovācijām.

1. Inovācijā galvenā ir ideja. Tā ir patiesība, ka bez idejas nevar uzsākt darbību, tomēr Lielās Idejas nozīme ir pārvērtēta. Idejas ir tikai sākums, un bez attiecīgas koncetrēšanās, disciplīnas, resursiem un izpildes «nekas nenotiks».

Jau labu laiku tiesu virzienā straumēm plūst kreditoru (galvenokārt jau kredītiestāžu) pieteikumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Kreditoru mērķis ir vienkāršs - atgūt parādu ātri, lēti un neļaujot parādniekam celt iebildumus (uzsākt ilgstošu strīdu). Šādu efektīvu instrumentu kreditoriem nodrošina Civilprocesa likuma 50.nodaļas «Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana» tiesību normas. Taču, kā jau jebkura instrumenta pareizai pielietošanai, arī šim ir nepieciešama attiecīga sākotnējā sagatavotība. Nešaubīgi, vairums kredītiestāžu, izsniedzot aizdevumus, šāda instrumenta izmantošanas iespēju domās ir paredzējušas, bet vai praktiskais sagatavošanās process ir bijis pietiekoši rūpīgs?

Ne velti ir teiciens: «Cik juristu, tik viedokļu». Saskaņā ar Civilprocesa likuma 50.nodaļu pieteikums par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu iesniedzams rajona (pilsētas) tiesā. Pieteikumu tiesnesis izskata un lēmumu pieņem vienpersoniski, bez lietas dalībnieku klātbūtnes. Tātad, 34 rajonu (pilsētu) tiesas sareizinot ar tajās esošo tiesnešu skaitu, sanāk iespaidīgs viedokļu kopums, kurš, turklāt, nav pārsūdzams. Tā rezultāts ir ievērojams skaits tiesnešu lēmumu, kuros šādi pieteikumi tiek noraidīti.

Lai padarītu saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanas instrumenta pielietojumu efektīvāku, Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir veikusi pētījumu (publicēts Augstākās tiesas mājas lapā: at.gov.lv) par tiesu praksi saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā, izvērtējot jaunāko tiesu praksi, tajā skaitā, Augstākās tiesas Senāta tiesiskās atziņas, kas veido judikatūru attiecīgajā tiesvedībā. Tā rezultātā ir tapusi „lietošanas instrukcija”, kurā, manuprāt, būtu lietderīgi laicīgi ieskatīties jebkuram kreditoram, kurš gatavojas iesniegt tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu; parādniekam, kurš vēl cenšas panākt vienošanos ar kreditoru, kā arī īpaši personām, kuras tikai plāno slēgt darījumus, attiecībā uz kuriem pieļaujama saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana, t.i. darījumus, kuri tiks nodrošināti ar publisku hipotēku vai komercķīlu, darījumus par naudas samaksu vai kustamās mantas atdošanu, darījumus par īpašuma nomu vai īri, kā arī darījumus ar vekseļiem.

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām 25.aprīlī durvis vēris SEB Inovāciju centrs. Sākotnēji tas atklāts jau 2018. gadā un atradās Vecrīgā, bet nu pārcēlies uz pieejamākām telpām Rīgā, K. Barona ielā. SEB Inovāciju centrs izveidots ar mērķi radīt ērtu vidi, kur iesaistīt uzņēmējus, sadarbības partnerus un ikvienu sabiedrības locekli dažādās inovāciju aktivitātēs.

SEB Inovāciju centri visās Baltijas valstīs rada vidi uzņēmumu uzplaukumam – vietu, kur uzņēmēji var saņemt atbalstu, mācīties, sadarboties un sasniegt savus mērķus. Šī vide atvieglo eksperimentēšanu sadarbībā ar fintech, akadēmisko sektoru un uzņēmumiem, lai veidotu jaunas, inovatīvas partnerības.

“SEB Inovāciju komandas mērķis ir veicināt izpratni par inovāciju vadību un uzņēmējdarbību, sniegt atbalstu šīm ekosistēmām un veidot jaunas sadarbības, iesaistoties kopradē. Jaunās telpas ir palīgs ceļā uz šo mērķu sasniegšanu. Tās palīdz veidot radošu vidi, kur atrast nākotnes biznesa modeļus sadarbībai ar citiem uzņēmumiem. Kopumā Inovāciju centrs tika radīts visiem – gan bankas klientiem un darbiniekiem, gan arī sadarbības partneriem,” skaidro SEB bankas Inovāciju vadītāja Ance Āboliņa.

Šā gada pirmajā pusē Ventspilī tiks uzsākta zinātnes un inovāciju centra būvniecība, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ventspils pilsētas P/I «Komunālā pārvalde» pārstāve Sigita Znotiņa.

Kopējās projekta investīcijas ir aptuveni 20 miljoni eiro. No šī apjoma vairāk nekā 7 miljonus eiro projektam piešķirs Ventspils pašvaldība, bet pārējo daļu veido Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Ēkas būvniecību plānots uzsākt 2019. gada pirmajā pusē, bet centra atklāšana šobrīd plānota 2020./2021. gadā. Projektu paredzēts īstenot divās daļās: Zinātnes centra jeb Interešu izglītības centra izbūve un Inovāciju centra izbūve.

Zinātnes un inovāciju centra projekta īstenošanai plānots labiekārtot un sakārtot publisko infrastruktūru, izveidot tūrisma un uzņēmējdarbības infrastruktūru, kas atradīsies 6330,16 kvadrātmetrus plašā ēkā, kurā Zinātnes centra platība būs aptuveni 4530,16 kvadrātmetri un Inovāciju centrs ar jauno uzņēmēju nomas platībām ap 1500 kvadrātmetriem, bet kafejnīcu telpas 300 kvadrātmetru platībā. Zinātnes un inovāciju centrs atradīsies Ventspilī, Rūpniecības ielā 2 pļavā netālu no DUS «Cirkle K».

Ik gadu 10.novembrī tiek atzīmēta ANO Pasaules zinātnes diena mieram un attīstībai. Par godu šai dienai visā pasaulē UNESCO dalībvalstīs tiek organizēti dažādi pasākumi un kampaņas, kas veltītas zinātnes jautājumiem, db.lv informēja projekta koordinatore Anda Šaka. A

rī Latvijā nedēļā no 6.novembra UNESCO Latvijas Nacionālā komisija kopā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), Latvijas Universitāti (LU), Britu padomi un citām organizācijām rīkos vairākas Pasaules zinātnes dienai veltītas aktivitātes. To mērķis ir veicināt jauniešu interesi par zinātni, parādot to kā intriģējošu un interesantu mūsu dzīves sastāvdaļu.

No 6.novembra līdz 10.novembrim Daugavpils Universitātē notiks Daugavpils Zinātnes festivāls, kura mērķis ir popularizēt zinātnes nozīmi sabiedrībā. Festivāla laikā tiks rīkotas lekcijas, konkursi un diskusijas dažādu vecumu auditorijām, darbosies Zinātnes pilsētiņa, kurā festivāla dalībnieki varēs apmeklēt praktiskās darbnīcas.

Izceļot jauno pētnieku sasniegumus, Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centrs LUMIC jau ceturto reizi rīkoja Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem, bet jaunie pētnieki sacentās konkursos “Ideju laboratorija” un “Zināšanu agora”, ģenerējot inovatīvas idejas universitātes un zinātnes attīstībai Latvijā.

Tehnoloģiju dienā notika ne vien iedvesmojošas sarunas ar LU absolventiem, kas sekmīgi darbojas zinātnes un uzņēmējdarbības laukā, bet arī intelektuāla trīs rektoru diskusija par viņu akadēmisko ceļu, zinātnes attīstību un nākotnes inovācijām.

LU Inovāciju centra LUMIC organizētajā konkursā “Ideju laboratorija” studenti tika mudināti iesaistīties universitātes ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un zinātnes izaugsmē. Studentu izvēlētās tēmas bija saistītas ar studentu aktīvāku iesaisti zinātnē. Divu dienu garumā tika domāts par modeļiem, kā veicināt gan pamata līmeņa, gan augstākā līmeņa studentu iesaisti zinātnē un sekmēt starpdisciplināru pētījumu ideju attīstību.

Šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir atvērusi pieteikšanos valsts atbalsta programmai komersantiem jaunu produktu, pakalpojumu vai pētniecības projektu izstrādei un komercializācijai, kuras kopējais attiecināmais finansējums ir 24 548 890 eiro. Tomēr būtiski atzīmēt, ka šī atbalsta ietvaros inovāciju iepirkumam attiecināmais finansējums ir izmantojams tikai inovācijas partnerības iepirkuma procedūrai, kas ir sarežģītākā no visām inovāciju iepirkuma formām. Tas rada jautājumu – vai šis mehānisms sniedz reālu iespēju inovāciju attīstībai, vai tomēr tas vairāk līdzinās lamatām, kur gudrāk ir atstāt finansējumu neizmantotu.

Inovāciju iepirkums ir publiskā iepirkuma veids, kas vērsts uz jaunu risinājumu izstrādi un ieviešanu tirgū. Ir trīs galvenie inovāciju iepirkuma veidi: pirmskomercializācijas iepirkums (PCP), kas fokusējas uz pētniecību un izstrādi (R&D); publiskais inovatīva risinājuma iepirkums (PPI), kurā tiek iegādāts risinājums, kas ir izstrādāts, bet nav mērogots un/vai komercializēts tirgū; un inovāciju partnerība, kas apvieno gan R&D posmu, gan izstrādātā risinājuma iegādi un ieviešanu vienā iepirkuma procedūrā, padarot to par viskomplicētāko, bet arī visaptverošāko inovāciju ieviešanas instrumentu.

Eiropas Komisijas dati liecina, ka šobrīd vidējais inovācijas iepirkuma procentuālais apjoms no visiem publiskajiem iepirkumiem Eiropā ir aptuveni 10%. Eiropa vēlas šo skaitli palielināt līdz 20% un tam tiek virzīti arī ievērojami līdzekļi. Latvijā inovācijas iepirkums nesastāda pat 1% no īstenotajiem publiskajiem iepirkumiem [avots]. Rodas jautājums, bet kur tad ir problēma, ja jau procedūra eksistē un ir aprakstīta, papildus Finanšu Ministrija, Ekonomikas Ministrija un Iepirkumu uzraudzības birojs izdod skaidrojošos materiālus, lai to veiksmīgi piemērotu.

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) nav izdevies izveidot konkrētus nozares politikas plānošanas dokumentus, kā arī ministrijas rīcība neveicina efektīvu piešķirtā finansējuma izlietošanu, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Revīzijā VK secinājusi, ka IZM īstenotā valsts zinātnes politika nesekmē tās mērķa – nodrošināt zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgtspējīgas tās izaugsmes – sasniegšanu, jo zinātnes politika nav veidota tā, lai zinātniskā darbība un tās sasniegumi veicinātu tautsaimniecības attīstību.

VK norāda, ka politikas plānošanas dokumenti faktisko situāciju zinātnē attaino vispārīgi, kā rezultātā arī rīcības virzieni un uzdevumi zinātnes jomā identificēto problēmu risināšanai ir definēti plaši un vispārīgi, un nav orientēti uz konkrētu rezultātu sasniegšanu.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstu paredzot visiem prioritārajiem zinātnes virzieniem, netiek veicināta to zinātnes nozaru attīstība, kurās ir izveidojies izaugsmes potenciāls un ir iespējams piedāvāt starptautiski konkurētspējīgus produktus un pakalpojumus.