Tehnoloģijas

Latvijas iTunes lietotājiem nav jāuztraucas par nelikumīgu mūzikas ielādi

Gunta Kursiša, 18.01.2012

Jaunākais izdevums

«Latvijas autoru tiesības līdz ar iTunes ieviešanu Latvijā nekādā veidā nav pārkāptas, gluži pretēji – tās tiek ievērotas, jo iTunes laicīgi, pirms autoru darbu lietošanas saņēma atļauju darbu lietojumam,» Db.lv norādīja Inese Paklone, Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) izpilddirektore.

«iTunes Latvijā beidzot ir radījis visas iespējas likumiski lietot mūziku vismūsdienīgākajā veidā,» viņa norādīja.

Jau vēstīts, ka ASV tehnoloģiju kompānija Apple paplašinājusi to valstu sarakstu, kurās ir pieejams mūzikas pakalpojums iTunes Match – turpmāk serviss būs pieejams 19 jaunās valstīs, tostarp arī Latvijā.

AKKA/LAA ar pasaules lielāko mūzikas interneta veikalu iTunes slēdza līgumu jau pērn. Līgums paredz, ka autoriem, kuru darbi ievietoti iTunes, tiks maksātas autoratlīdzības.

Ja Latvijas autors deleģējis AKKA/LAA savu muzikālo darbu mehāniskās reproducēšanas tiesības un ja šī autora darbi pieejami iTunes veikalā, tad tie arī automātiski pieejami arī iTunes Match un iCloud, apliecināja I. Paklone.

Apple iTunes Match ļauj noskenēt lietotāja rīcībā esošo mūziku un izvietot to datu «mākonī» iCloud. Izmantojot pakalpojumu «mākonī» iespējams sinhronizēt ne tikai iTunes Store tiešsaistes veikalā iegādāto mūziku, bet arī tādu, kas lietotāja rīcībā ir nonākusi citos veidos. Šajā gadījumā «mākonī» tiek izvietota mūzikas faila kopija no iTunes Store.

iTunes Match un iCloud paplašina iTunes veikala lietotāja iespējas, ļaujot klientam, kurš jau no veikala iegādājies, piemēram, tūkstoti darbu, ielādēt tos «mākonī» un turpmāk lietot no jebkuras vietas pasaulē, piesaistot tos desmit Apple ierīcēm. Arī par šo iespēju AKKA/LAA parakstījusi līgumu ar iTunes, skaidroja I. Paklone.

AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā četrus tūkstošus Latvijas autoru un vairāk nekā četrus miljonus ārvalstu autoru un administrē viņu tiesības mūsu valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju kompānija Apple paplašinājusi to valstu sarakstu, kurās ir pieejams mūzikas pakalpojums iTunes Match. Turpmāk serviss būs pieejams 19 jaunās valstīs, tostarp arī Latvijā.

Apple iTunes Match ļauj noskenēt lietotāja rīcībā esošo mūziku un izvietot to datu «mākonī» iCloud. Izmantojot pakalpojumu «mākonī» iespējams sinhronizēt ne tikai iTunes Store tiešsaistes veikalā iegādāto mūziku, bet arī tādu, kas lietotāja rīcībā ir nonākusi citos veidos. Šajā gadījumā «mākonī» tiek izvietota mūzikas faila kopija no iTunes Store.

Gadījumā, ja serviss lietotāja mūzikas failus neatpazīs, tad tie tiks augšupielādēti «mākonī». iTunes Match padara lietotāja mūziku pieejamu no jebkuras vietas pasaulē. Pakalpojumu iespējams izmantot par gada samaksu 24,99 eiro apmērā. Kopumā iTunes Match var sinhronizēt 25 tūkstošus dziesmu un servisu piesaistīt desmit Apple ierīcēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tehnoloģiju kompānija Apple iepazīstinājusi ar jaunāko operētājsistēmu iOS7, kā arī ar mūzikas straumēšanas pakalpojumu iTunes Radio.

Operētājsistēma piedzīvojusi dizaina izmaiņas. Mobilajā versijā pārveidoti vizuālie elementi, kā arī pārzīmētas lietojumprogrammu ikonas. Apple dizaina grupas vadītājs Džonijs Īvs (Jony Ive) norādīja, ka operētājsistēmas izstrādes mērķis bijis to padarīt «tīrāku» un «izcelt» lietotāju saturu. Līdzīgas izmaiņas piedzīvojusi arī operētājsistēmas versija, kas paredzēta Mac datoriem OS X Maverick. Paredzēts, ka operētājsistēma tirdzniecībā nonāks 2013. gada otrajā pusē.

Pakalpojums iTunes Radio tikmēr piedāvā lietotājiem piekļuvi mūzikas kanāliem, kurus var pielāgot atkarībā no klausīšanās vēstures iTunes. Izmantojot pakalpojumu, iespējams klausīties arī atsevišķas dziesmas, kuras nav lietotāja īpašumā, ieskaitot pat vēl atklātībā neizlaistas un ekskluzīvas, vēsta BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašā divdesmitā gadsimta sākumā, vietā, kur šodien krustojas Lāčplēša un Barona ielas, ar sapni par muzikālu teātri tika likts pamatakmens pamatīgai ēkai. Pagājuši vairāk nekā simts gadi un sapnis ir materializējies – jau kopš 2013.gada rudens vietā, kur reiz bija kinoteātris, dzīvo Mūzikas nams Daile. Laikā, kad joprojām plaši ir izplatīta pārliecība, ka kultūrai ar uzņēmējdarbību īsti nav pa ceļam, Mūzikas nams Daile pierāda pretējo. Izveidots par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem privātiem līdzekļiem, tas ir kļuvis par nozīmīgu vietu Rīgas kultūrtelpā, kur dzimušie pasākumi kļūst par Notikumiem ar lielo burtu, savukārt ar vērienu organizētās balles – par leģendām. Idejas izlolotāja un realizētāja, producente Anda Zadovska teic – vēsturiskā vieta pieprasa cienīgu attieksmi, tāpēc visi pasākumi Mūzikas namā Daile tiek realizēti vadoties pēc augstākajiem mākslinieciskajiem kritērijiem. To novērtējusi arī Rīgas Dome (RD), 2014.gadā Mūzikas namam Daile piešķirot RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balvu Baltais zvirbulis par multifunkcionālas koncertzāles izveidi un augstā mākslinieciskā līmenī īstenotiem projektiem un koncertiem Rīgā.

Ļaut uzplaukt brīnumam

Šķiet, lielākā daļa rīdzinieku vismaz reizi dzīvē ir ieplestām acīm sēdējuši bijušā kinoteātra Daile sarkano krēslu rindās, lai pēc kinematogrāfiskā piedzīvojuma attaptos šaurajā pagalmiņā, no kura izeju rāda vien gaismas no Lāčplēša ielas. No vecā kinoteātra palikušas vien pāris detaļas, ko atpazīs tikai zinātājs – aiz samta aizkariem paslēpies kinomehāniķa lodziņš, kamēr telpa, kur dūkdamas griezušās kinolentes, iekārtota par greznu atpūtas istabu ar skatu uz Rīgas jumtiem. Savukārt zāle, kur agrāk uz ekrāniem zibējuši gan melodrāmu, gan jestru trilleru kadri, ir guvusi pavisam jaunu veidolu. Melnie toņi interjerā gluži vai ievelk, tajā pašā laikā optiskā ilūzija liek neticīgi grozīt galvu – vai tiešām tur iespējams satilpināt 450 sēdvietu? «Lielākos pasākumos, kur koncertu apmeklētāji klausās stāvot kājās, vietas pietiek pat sešiem simtiem,» norāda A.Zadovska. Zāles tumsnējais iekārtojums ir gluži kā ietvars, kas ļauj uz skatuves uzplaukt brīnumam, nav nevienas liekas detaļas, kas nomāktu režisora vai scenogrāfa ieceres. Savukārt vestibila spoži baltais sasaucas ar tumšo zāli tieši tikpat harmoniski, kā stūrī iebīdītā flīģeļa melnbaltie taustiņi. Tīrs, askētisks un vienlaikus drosmīgs dizains, kas turklāt izlolots pašu prātos, ļauj Mūzikas namam Daile paslēpt sevī dažādas pasaules, kur satiekas dzejas un mūzikas dižgari, kur čigānmeitēns Ringla dodas izzināt pasauli, kur notiek Ziemassvētku brīnums un skan dūmakains džezs… Tiesa, lai realizētu visas ieceres, tostarp iespaidīgo skaņas un gaismu aparatūras nodrošinājumu, bijuši nepieciešami nozīmīgi ieguldījumi, kas bijis iespējams, pateicoties bankas finansējumam, sadarbības partnera Latvijas Dzelzceļš atsaucībai atsevišķu kultūras projektu atbalstīšanā, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fonda un RD projektu konkursos gūtu līdzfinansējumu. «Viss notiek par saimnieciskās darbības rezultātā gūtiem līdzekļiem, tādēļ es nevaru atļauties veidot koncertprogrammas un izrādes, uz kurām nenāk skatītāji,» saka A.Zadovska. «Darbošanās šajā nozarē prasa ekonomisku pamatojumu un nopietnus resursus. Mūzikas namam Daile nav valsts dotāciju, gluži pretēji, tas dod pienesumu valsts ekonomikai. Realizējot kultūras projektus kopš 2008.gada septembra līdz šodienai, kopējais mana uzņēmuma apgrozījums ir bijis 1,7 miljoni eiro, autoratlīdzībās izmaksāti vairāk nekā 660 tūkstoši eiro, valstij nodokļos nomaksāts ap 200 tūkstošiem,» reālo kultūras uzņēmējdarbības saimniecisko pusi skaidro A.Zadovska. Viņa arī atzīst – veidojot un vadot Mūzikas namu Daile, kur satiekas uzņēmējdarbība un mākslas, lieti noderējušas gan Latvijas Universitātes ekonomikas un vadības fakultātē iegūtās zināšanas, gan muzikālā izglītība flautas specialitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO,VIDEO: 25 miljonus vērtā Ventspils koncertzāle gatavojas startam

Monta Glumane, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija beigās durvis vērs 25 milj. eiro vērtā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskola un koncertzāle Latvija

Tajā būs divi pasaules mērogā unikāli mūzikas instrumenti, pārdomāti energoefektivitātes un daudzfunkcionāli telpu risinājumi. Mūzikas vidusskola ar klasēm, koncertzāle ar lielo un mazo zāli, publiskā mūzikas bibliotēka, kurā apvienosies Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas bibliotēka ar pilsētas bibliotēkas mūzikas nodaļu, skaņu ierakstu studija, mūzikas instrumentu veikals, kafejnīca divos stāvos ar terasi, ēdnīca un neliela frizētava – tas viss tiks apvienots vienā ēkā.

Šī kompleksa būvdarbi aizsākās 2017. gada februārī. Tiesa, jau tālajā 2005. gadā tika vērtētas arhitektu idejas par Lielā laukuma iekārtojumu un perspektīvās jaunās koncertzāles ēkas veidolu. Pēc Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes Komunālā pārvalde pasūtījuma ēkas būvprojekts izstrādāts vācu arhitekta Deivida Kuka (David Cook) pārstāvētajā Haascookzemmrich Studio 2050 arhitektu birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Apgūt mūzikas instrumentu spēli māca arī pieaugušajiem

Linda Zalāne, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Muzikālā darbnīca vēl nav nosvinējusi gada jubileju, taču tai jau jāsāk domāt, kā palielināt savu kapacitāti.

Mūzikas skolā pieaugušajiem Muzikālā darbnīca iespējams apgūt dažādu mūzikas instrumentu spēli. Pieaugušo vēlme apgūt mūzikas instrumentus viņiem piemērotā vidē esot liela. Pieprasītākās esot klavierspēles nodarbības, bet gribētāju netrūkstot ģitāras, flautas, vijoles, saksofona, perkusiju un dziedāšanas apmācībām. «Sākotnēji loloju ideju tikai par bērnu mūzikas skolas izveidi, kurā varētu likt lietā savas zināšanas un pieredzi mūzikas pedagoģijā un psiholoģijā, jo ilgus gadus strādāju Babītes mūzikas skolā. Brīdī, kas radās iespēja piesaistīt finansējumu pieaugušo mūzikas skolas izveidei, idejas realizēšanā iesaistījās arī dēls Toms,» stāsta Muzikālās darbnīcas direktore un klavieru skolotāja Ilze Rusova. Patlaban skola strādā divos virzienos – pa dienu šeit nāk mācīties bērni, bet vakaros – pieaugušie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzika, kas pastāvējusi visos laikos, allaž ir dalījusies divās daļās – tā, kas ir bez maksas, un tā, par kuras klausīšanos vai atskaņošanu jāmaksā. Modernlifeblogs.com publicēti daži fakti, kas varētu raisīt diskusijas par to, cik daudz par mūziku varētu nākties maksāt nākamgad.

Deviņdesmito gadu laikā pasaulē failu dalīšanās programmatūra Napster vērā vaļā durvis mūzikas satura bezmaksas ielādei. Lai arī Napster darbības juridiskais pamats tika apšaubīts, tas dažādās formās veiksmīgi darbojās vairākus gadus. Patlaban pasaulē plašu rezonansi izraisījis gan pirātisma apkarošanas akts (SOPA), gan pretviltošanas tirdzniecības līgums (ACTA), arī lokālā - Latvijas mērogā - tiek spriests par autoratlīdzību piemērojamību un «bezmaksas mūzikas» klausīšanos.

Moderlifeblogs.com izveidojis laika skalu, kurā redzama viena muzikāla skaņdarba vidējās cenas maiņa ASV, laikam ritot. Tā, piemēram, aprēķināts, ka septiņdesmitajos gados, viens muzikāls skaņdarbs vinila platē maksāja aptuveni 1,45 ASV dolārus, deviņdesmitajos gados kompaktdiskā viens mūzikas «gabals» maksāja 1,30 ASV dolārus, 2000. gadā iTunes un Amazon vienu muzikālu darbu bija iespējams nopirkt par 0,99 ASV dolāriem, bet 2010. gadā, pateicoties mūzikas pieejamībai internetā un tā saucamajai «mūzikas straumēšanai», viena audioceliņa cena samazinājās līdz aptuveni 0,40 ASV dolāriem. Saskaņā ar Moderlifeblogs.com tiek prognozēts, ka maksa par mūziku turpinās sarukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA 3% no iekasētās atlīdzību summas novirza eksporta veicināšanai

Gunta Kursiša, 20.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) piešķīrusi 3% no ikgadējās iekasēto atlīdzību kopējās summas jeb aptuveni 19 tūkstošus latu Latvijā radītas mūzikas eksporta veicināšanai.

Tādējādi daļa atlīdzības novirzīta biedrībai Latvijas Mūzikas industrijas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports. LaIPA arī ir viena no šīs biedrības dibinātājām, kā arī vienīgā finansētāja, kas faktiski nodrošina biedrības darbu.

«Dalība dažādos starptautiskos mūzikas festivālos, ko organizē pasaules līmeņa mūzikas industrijas pārstāvji, ir lieliska iespēja Latvijas mūziķiem un grupām prezentēt sevi, dibināt jaunus kontaktus, spodrināt Latvijas tēlu pasaulē un pārdot savu produktu – mūziku aiz vien lielākos mūzikas tirgos pasaulē,» uzskata biedrības izpilddirektore Agnese Cimuška.

Latvijas Mūzikas eksporta birojs dibināts 2012. gada nogalē, un savas darbības laikā organizējis vairāku Latvijas grupu dalību industrijas forumos ārvalstīs. Piemēram, pēc foruma «The Great Escape», grupas Prāta Vētra un Instrumenti saņēmušas uzaicinājumu no 10. līdz 12. oktobrim pārstāvēt Latviju festivālā Culture Collide Losandželosā (ASV), kurā grupas piedalīsies

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Apple par 3,2 miljardiem dolāru varētu iegādātiesBeats

Gunta Kursiša, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu tehnoloģiju gigants Apple pašlaik ir pārrunu procesā par austiņu ražotāja un mūzikas straumēšanas pakalpojuma sniedzēja Beats Electronics iegādi, vēsta mediji.

Tiek ziņots, ka Apple par Beats iegādi būtu gatavs atdot pat 3,2 miljardus ASV dolāru, turklāt darījums varētu tikt izsludināts nākammēnes, ziņo BBC.

Ja Beats iegāde notiks, tas būs lielākais cita uzņēmuma pārņemšanas gadījums Apple vēsturē. Beats pirkšana signalizē, ka Apple grasās nopietnāk pievērsties telefonu un mūzikas aksesuāru biznesam, kā arī palielināt tiešsaistes mūzikas piedāvājumu. Abām šīm jomām eksperti tuvākajos gados paredz strauju izaugsmi.

Kompāniju Beats dibināja mūzikas producents Džimijs Aivains (Jimmy Iovin) un hip-hopa zvaigzne Dr Dre. Šogad kompānija abonentiem sāka sniegt mūzikas straumēšanas pakalpojumu, taču līdz tam nodarbojās vienīgi ar austiņu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiāli apstiprinātas ziņas, ka amerikāņu tehnoloģiju kompānija Apple iegādāsies mūzikas straumēšanas pakalpojumu sniedzēju un austiņu ražotāju Beats. Darījuma summa – trīs miljardi ASV dolāru, vēsta Reuters.

Tādējādi tiks slēgts lielākais citas kompānijas iegādes darījums Apple vēsturē.

Beats pirkšana signalizē, ka Apple grasās nopietnāk pievērsties telefonu un mūzikas aksesuāru biznesam, kā arī palielināt tiešsaistes mūzikas piedāvājumu. Abām šīm jomām eksperti tuvākajos gados paredz strauju izaugsmi.

Kompāniju Beats dibināja mūzikas producents Džimijs Aivains (Jimmy Iovin) un hip-hopa zvaigzne Dr Dre. Šogad kompānija abonentiem sāka sniegt mūzikas straumēšanas pakalpojumu, taču līdz tam nodarbojās vienīgi ar austiņu ražošanu.

Kompānijai Apple jau pieder mūzikas pakalpojumu vietne iTunes store, kas pašlaik ir pasaulē lielākā mūzikas lejupielādes vietne. Pērn Apple laida klajā arī iTunes Radio, taču līdz šim projektu nevar raksturo kā visai veiksmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Atvieglo mūzikas apgūšanu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klavierskolotāja radījusi mācību līdzekļus ar spēles elementiem, lai atvieglotu mūzikas apgūšanu

Tiem, kas padziļināti apgūst mūziku, bez mācību grāmatām ir pieejami vēl dažādi rīki – digitālie materiāli, aplikācijas. Kristīne Ozola ir izstrādājusi nošu puzli un tonalitāšu domino, ko var izmantot bērnudārznieki, mūzikas skolu audzēkņi, kā arī tie, kuri zinības apgūst pašmācības ceļā.

Interese liela

Individuālā uzņēmuma Sanctus vadītāja K. Ozola astoņus gadus ir strādājusi par mūzikas pedagoģi, skolojot dažāda vecuma audzēkņus. Viņa ir meklējusi dažādas iespējas, kā padarīt mācīšanos interesantāku, bērniem saistošāku un aizraujošu. «Strādājot ar sešgadniekiem, kuri gatavojās doties uz mūzikas skolu, vajadzēja mācīt notis atpazīt nošu līnijās. Sagriezu bērniem notis no papīra gabaliņiem, un tā, kopā dziedot, krāsojot, meklējot atšķirības starp notīm, radās ideja par nošu puzli. Sāku to veidot, sākumā no papīra, bet gabaliņi labi neturējās kopā, ātri nobružājās. Radās ideja izveidot mācību līdzekli – spēli, kas būtu gana praktiska un palīdzētu apgūt mūzikas teorijas pamatelementus,» stāsta K. Ozola. Viņa uzmeklēja uzņēmumu, kas piedāvāja šo spēli ražot no organiskā stikla. «Šis materiāls neplīst, ja nosmērējas, var viegli notīrīt, uz puzles gabaliņiem var pat izliet glāzi dzēriena, jo šķidrums tam nekaitē,» vērtē K. Ozola. Vēlāk radās ideja par domino, ar kura palīdzību bērniem var mācīt salikt augošā secībā tonalitātes. Tāpat mūzikas mācīšanos atvieglo arī kvintu un kvartu aplis, kas ir špikeris tonalitātēm. Mācību līdzekļus ražo SIA For all Tastes. Šobrīd tos izmanto Gulbenes mūzikas skolā, Siguldas mūzikas un mākslas skolā Baltais flīģelis, Ropažu mūzikas skolā, Berģu mūzikas un mākslas skolā, Augusta Dombrovska mūzikas skolā u.c., kā arī interešu izglītības pulciņos. Tos iegādājas vecāki, lai kopā ar bērniem mūziku mācītos mājās, kā arī tos izmanto dažādās radošajās darbnīcās, kuras K. Ozola organizē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Kalnciema kvartāla mākslas galerijā u.c. Ar mācību līdzekļiem viņa iepazīstina dažādos reģionālos mūzikas semināros, kā arī sociālajos tīklos. Tie tika prezentēti arī Latvijas Nacionālajā kultūras centrā Latvijas mūzikas skolu mūzikas pasniedzēju un direktoru vidū. K. Ozola atzīst, ka mācību materiāli skolās ir novecojuši, tiem vajadzētu būt interesantākiem, uzmanību piesaistošiem un vairāk motivējošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijas mūzikas ierakstu gada balvā triumfē Prāta vētra

LETA, 27.02.2013

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma Zelta mikrofona balvu nominācijā Labākais pop-rock albums par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips. Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk «Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvas 2012» šoreiz ieguvusi grupa Prāta vētra, kas uzvarējusi trijās no četrām izvirzītajām nominācijām.

Prāta vētra otrdienas vakarā saņēma «Zelta mikrofona» balvu nominācijā «Labākais pop-rock albums» par dziesmu albumu Vēl viena klusā daba, savukārt grupas dziesma Lantern ieguvusi balvu kā labākā dziesma, bet dziesmas videoklips atzīts par uzvarētāju kategorijā Labākais videoklips.

Grupas dziesma Lantern atzīta arī par gada labāko dziesmu tautas balsojumā, kuru jau piekto gadu organizēja tirdzniecības parks Alfa, savukārt par 2012.gada radiohitu atzīta dziedātāja Dona izpildītā dziesma Signāls.

Par labāko pop albumu šogad žūrija atzinusi Jāņa Stībeļa dziesmu albumu Summer City, savukārt kā labākais rokmūzikā novērtēts Inokentijs Mārpls ar albumu Pupu Mizas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Mūziku ikdienā klausās 93%, taču naudu tās iegādei tērē tikai 23%

Db.lv, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

CFLA: Pastāv risks atmaksāt Ventspils Mūzikas vidusskolai piešķirtos 10,9 miljonus eiro no ES fondiem

LETA, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koruptīvo darbību dēļ pastāv risks atmaksāt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība» piešķirto finansējumu 10,95 miljonus eiro apmērā, apstiprināja Centrālās finanšu līgumu aģentūras (CFLA) Komunikācijas un klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Daiga Reihmane.

Viņa apstiprināja, ka, saņemot informāciju par iespējamām koruptīvām darbībām saistībā ar Ventspils mūzikas vidusskolas ēku, ir apturēta maksājumu veikšana Eiropas Savienības (ES) fondu projektā Valsts Ventspils Mūzikas vidusskolas infrastruktūras attīstība.

«Tā kā Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas būvniecībā tiek izmantoti ES fondu līdzekļi, CFLA vērsās Iekšējās drošības birojā (IDB), lūdzot sniegt informāciju, vai kukuļošanas lieta skar ēkas būvniecības procesu. Tikko ir saņemta apstiprinoša atbilde, un CFLA lems, kādas finanšu korekcijas piemērot šajā ES fondu projektā, neizslēdzot iespēju, ka pastāv risks ES fondu finansējumu atmaksāt pilnā apjomā,» teica Reihmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vidē mūzika nav tikai fona skaņa, kas aizpilda klusumu veikalā vai kafejnīcā; tas ir spēcīgs instruments, kas gan palīdz radīt patīkamu atmosfēru, gan kāpināt pārdošanas apjomu

«Latvijā no 12 tūkstošiem publisku vietu savas mūzikas listes ir izveidojušas aptuveni 1000, kas ir mazāk nekā 10%. Tas apliecina to, ka liela daļa uzņēmēju vēl neapzinās mūzikas ietekmi uz patērētāju un to, ka pielāgots mūzikas saraksts var piesaistīt apmeklētājus un sekmēt biznesa attīstību,» teic Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) izpilddirektore Liena Grīna.

80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem apliecina, ka fona mūzika klientu apkalpošanas vietās ir būtiska, uzsverot, ka patīkamas fona mūzikas pavadījumā pakalpojuma saņemšanas–gaidīšanas laiks paiet ātrāk un tā pozitīvi ietekmē viņu noskaņojumu, tā liecina Kantar TNS veiktā pētījuma dati, kas tika publicēti Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) rīkotajā diskusijā Mūzikas nozīme biznesā. Aptaujā 54% atzina, ka veikalos, kafejnīcās un citās publiskās vietās nevēlas dzirdēt skanam radio, un 85% gribētu dzirdēt speciāli veidotu mūzikas sarakstu. «Pozitīvi, ka šobrīd uzņēmēji apzinās, ka publiskās vietās mūzikai būs būt, tomēr ne visi ir gatavi ieguldīt laiku un investēt, lai profesionāļi izveidotu uzņēmumam atbilstošu mūzikas sarakstu. Tāpat šobrīd ir brīvi pieejami straumēšanas digitālie servisi, kur par salīdzinoši mazu samaksu katrs pats var izveidot sarakstu, kā arī ir vairāki uzņēmumi, kas sniedz šādu pakalpojumu – izveido plašu mūzikas listi, kas skan kafejnīcā vai veikalā, un dziesmas ir tīkamas gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem,» stāsta L. Grīna. Viņa uzsver, ka samaksa par licenci nemainās – vai publiskā vietā skan radio, disks vai speciāli veidota dziesmu izlase. Platībai līdz 50 m2 jāmaksā 14 eiro ceturksnī, bet mazākām platībām ir fiksēta summa – 30 eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākoties jaunajam mācību gadam, Latvijā radītās mūzikas mācību lietotnes Solfeg.io piesaistītais investīciju apmērs sasniedzis vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Šobrīd ik mēnesi par lietotnes izmantotājiem kļūst aptuveni 450 skolas visā pasaulē, un piesaistītās investīcijas ļaus uzņēmumam attīstīties vēl straujāk.

Latvijā radītā lietotne, kas veido nākotnes mūzikas izglītību, radīta ar mērķi iedvesmot vairāk jauniešus nodarboties ar mūziku. Solfeg.io tiešsaistes lietotne palīdz skolotājiem iedvesmot jauniešus mūzikas stundās, izmantojot populārās mūzikas dziesmas.

Solfeg.io jau vairāk nekā 1500 skolās 

Latvijā radīto mūzikas mācību lietotni «Solfeg.io», kas palīdz apgūt mūziku vispārizglītojošās...

“Mūzikas teoriju ir daudz vienkāršāk un aizraujošāk pasniegt, ja vari parādīt reālu piemēru, kā mūzika, ko klausies ikdienā, ir uzbūvēta. Pēc tam ar Solfeg.io palīdzību populārās mūzikas dziesmas jaunieši var apgūt arī uz dažādiem mūzikas instrumentiem,” stāsta Solfeg.io izpilddirektors Toms Rusovs.

Arī investori atzinīgi novērtējuši lietotni un tās nepieciešamību, šajā investīciju kārtā kopumā uzņēmumā investējot 880 tūkstošus eiro, “Iron Wolf Capital” kļūstot par vadošo investoru šajā kārtā. Papildus tam, investīcijas veikuši arī 12 privātie investori no Latvijas, Zviedrijas un ASV, kā arī ASV vadošais izglītības akselerators “LearnLaunch Accelerator” (ASV) un Zviedrijas akselerācijas fonds “Fast Track Capital”.

Šobrīd Solfeg.io tiek izmantots vairāk kā 15 000 skolās 117 pasaules valstīs. Aptuveni puse no lietotnes izmantotājiem atrodas ASV. Turklāt, katru mēnesi Solfeg.io reģistrējas vairāk kā 450 jaunas skolas. Strauji augot pieprasījumam pēc šīs lietotnes, šogad palaista arī tās mobilā versija.

Kā skaidro Solfeg.io izpilddirektors T.Rusovs, lietotne nav paredzēta tikai un vienīgi jauniešiem. “Mūsu radītā aplikācija palīdz apgūt ukuleli, klavieres un drīz – arī ģitāru iesācējiem. Labāku un aizraujošāku jauna mūzikas instrumenta apguvi nodrošina gan populārās dziesmas, gan mūsu radītā unikālā tehnoloģija, kur mākslīgā intelekta robots pielāgo mācīšanās pieredzi katra individuāla cilvēka gaumei un ātrumam. Piemēram, Solfeg.io čatbots palīdzēs atrast vispiemērotāko dziesmu katra prasmju līmenim, ar kuru apgūt jaunu akordu uz ukuleles vai citas prasmes. Iespējams, pandēmijas laikā, kad liela daļa cilvēku meklē jaunus hobijus un veidus, kā aizpildīt laiku, tieši Solfeg.io var palīdzēt iegūt jaunas prasmes. Šobrīd lietotne jau pieejama “Apple iOS” operētājsistēmas lietotājiem, un drīzumā tiks publicēta arī lietotnes “Android” versija,” papildina T. Rusovs.

Sākotnēji ideja par Solfeg.io tā dibinātājiem T. Rusovam un Laumai Kazakai radās Toma izveidotajā privātajā mūzikas skolā.

Sākam biznesu: Mūziku mācās mobilajā lietotnē  

Vērojot, kā jaunā paaudze lieto tehnoloģijas, mūzikas skolotājai Laumai Kazakai radās doma...

Domājot, kā iedvesmot jauniešos un atvieglot mācīšanās procesu gan skolēniem, gan skolotājiem, tika izveidots pirmais lietotnes prototips. Kā izrādījies, pasaulē tobrīd nav bijusi neviena lietotne, kas jauniešiem skolās mācītu mūziku izmantojot populāro mūziku, ko jaunieši paši klausās.

Pirms Solfeg.io izveides Toms ir vadījis tehnoloģiju produktus Baltijas vadošajos uzņēmumos, dibinājis pirmo privāto mūzikas skolu pieaugušajiem Latvijā, kā arī konsultējis lielākos Latvijas uzņēmumus Agile produktu izstrādes metodoloģijas ieviešanā. Lauma ir komponiste un mūzikas pedagogs ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi instrumentspēles un kolektīvās muzicēšanas jomās, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doktorante sistemātiskās muzikoloģijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija Apple pēc 18 gadu darbības varētu slēgt aplikāciju iTunes.

Uzņēmuma vadītājs Tims Kuks ikgadējā konferencē Worldwide Developers Conference, kas sākas šodien, varētu paziņot par atsevišķām aplikācijām mūzikai, TV un podkāstiem. Aplikācijas jau patlaban pieejamas iPad un iPhones lietotājiem. Šajā gadā konference veltīta programmatūras atjauninājumiem un Apple jaunajai pieejai aplikācijām.

Twitter lietotāji pamanījuši, ka no adreses itunes.apple.com jau patlaban tiek pāradresēti uz music.apple.com. Tāpat mainījušās kategoriju adreses uz, piemēram, apps.apple.com, podcasts.apple.com, tv.apple.com, movies.apple.com un books.apple.com.

ITunes aplikācija pirmo reizi lietotājiem bija pieejama 2001.gada 9.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijā dažiem biznesiem, kas varējuši šajos laikos turpināt darbu vai spējuši saviem klientiem piedāvāt ērtas digitālas iespējas, nemaz tik slikti klājies nav. Viena no šādām jomām, šķiet, ir arī mūzikas instrumentu pārdošana internetā.

Proti, tiek norādīts, ka pandēmija daudziem cilvēkiem pasaulē likusi padomāt gan par lielāku laika veltīšanu saviem hobijiem, gan par jaunu prasmju apguvi. Daļa šādas enerģijas spiedusies arī muzikālo prasmju attīstīšanas virzienā.

Piemēram, viens no pasaulē vadošajiem mūzikas instrumentu un tehnoloģiju pārdevējiem “Sweetwater” ziņojis, ka tā pārdošanas apmēri pagājušogad pirmo reizi vēsturē pārsnieguši vienu miljardu ASV dolārus. Līdzīgi “Bloomberg” izceļ, ka “Fender Musical Instruments” ir izdevies savai mobilajai ģitāras spēlēšanas apmācības platformai pieskaitīt klāt 900 tūkstošus jaunus tās lietotājus.

Vēl tiek izcelts, ka sevišķi augusi interese par lietotiem mūzikas instrumentiem. Šāda mazumtirgotāja “Reverb.com” vadība norāda, ka pieprasījums esot gandrīz pēc visa, ko vien varot ietilpināt dzīvojamā istabā. Piemēram, ģitāru pedāļu ražotāja “JHS Pedals” vadība atklāj, ka pagājušogad savu darbinieku skaitu dubultojusi. Attiecīgi arī tās saražoto šādu pedāļu skaits no 48 tūkstošiem esot audzis līdz 100 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas vērtība samazinājusies zem 400 ASV dolāru atzīmes. Tas noticis pēc tam, kad analītiķi nāca klajā ar komentāriem par zemiem iPhone tirdzniecības rādītājiem un kompānijas darbinieku pāriešanu darbā pie konkurentiem.

Pirmdien vērtspapīru tirdzniecības dienas laikā Apple akcijas vērtība samazinājās līdz 398,05 ASV dolāriem, taču tirdzniecību noslēdza ar 402,54 dolāriem. Kopš aizvadītā gada septembra Apple akciju vērtība zaudējusi 43%.

Jaunāko kritumu izraisījuši Jefferies analītiķu komentāri, kas pavēstījuši, ka pieprasījums pēc iPhone viedtālruņiem esot zemāks nekā iepriekš cerēts, kas liekot kompānijai apsvērt iespēju samazināt to ražošanas apjomus. Saskaņā ar Jefferies aplēsēm, pasūtījumu skaits periodam no jūlija līdz septembrim ir samazinājies no 40 – 45 miljoniem vienību, līdz 25 – 30 miljoniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Mūzikas instrumentus rada pat no caurulēm un tukšiem gāzes baloniem

Monta Glumane, 23.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietu un materiālu otrreizēja pārstrāde ir tendence arī mūzikas instrumentu tapšanas procesā - to izveidei noder pat caurules un tukši gāzes baloni, Db.lv pārliecinājās jaunatklātajā izstādē Mūzikas instrumentu būve Latvijā.

Izstādē apkopoti 35 Latvijas mūzikas instrumentu izgatavotāju darbi, piemēram, klasiskās ģitāras, vijoles, čelli, alti, klavihordi, cītaras, cimboles, kokles, dažādi perkusijas instrumenti, marimbas, kā arī basītes, ģīgas, dūdas, stabules un elektriski instrumenti.

Vairums instrumentu top Vidzemē un Rīgas apkārtnē, bet ir pārstāvētas arī tādas vietas kā Krāslava, Jaunpiebalga, Rēzekne, Jūrkalne, Ugāle, Cēsis un Ikšķile.

Instrumentu darināšanai visbiežāk tiek izmantots koks,metāls, māls, bet bungu virsmām - āda. Tāpat arvien vairāk tiek izmantoti netradicionālie materiāli, piemēram, plastmasas caurules, tukši gāzes baloni. Otrreizēja pārstrāde ir viens no veidiem kā šobrīd izpaužas mūzikas instrumentu būvētāji. «Es domāju, ka mūzikas instrumenti arī turpmāk tiks radīti no visa, kas ir apkārt. Tas var attīstīties neierobežoti, bet ir jāizveido tāda vide, lai meistari viens otru redz un saprot, ko otrs dara un spēj viens otru papildināt un pilnveidot,» komentē izstādes organizētājs Rihards Valters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

E. Vīgnera Kuldīgas Mūzikas skolas piebūvē nosvinēti spāru svētki

Lelde Petrāne, 13.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 13. jūlijā, plkst. 11:00 E. Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas piebūvē, piedaloties Kuldīgas novada Domes un būvuzņēmēja AS RERE GRUPA vadībai, būvuzraugiem un ēkas projektētājam, norisinājās spāru svētku svinības un būvnieki ēkas augstākajā punktā pacēla spāru vainagu. Spāres jumta nesošajā konstrukcijā ir galvenais elements, un līdz ar to uzsliešanu ēka iegūst kopskata veidolu.

Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa spāru svētkos pateicās arhitektam un būvniekiem par paveikto darbu un izteica cerību, ka Kuldīgas Mūzikas skolas ēka pēc pārbūves radīs prieku skolas audzēkņiem, viņu vecākiem un pedagogiem, kā arī būs kvalitatīvi uzbūvēta būve, ar kuru varēs lepoties ne tikai kuldīdznieki, bet arī Kurzemē un visā Latvijā.

Projekta direktors, SIA RERE MEISTARI vadītājs Ervīns Koncevičs stāsta: «Kuldīgas Mūzikas skolas pārbūves un piebūves būvniecības darbus uzsākām 2015. gada rudenī. Šobrīd esam gandrīz pabeiguši jaunās piebūves ēkas karkasa mūrēšanas un betonēšanas darbus, savukārt vēsturiskajā ēkā šobrīd tiek pastiprinātas konstrukcijas un notiek grīdas segumu izbūve. Tāpat turpinās piebūves jumta konstrukciju izbūve, vēsturiskās ēkas durvju un logu restaurācija, kā arī tiek izgatavoti logi jaunajai piebūvei. Tuvākajā laikā uzsāksim piebūves fasādes siltināšanu un apmūrēšanu ar dekoratīvajiem ķieģeļiem. Topošā Mūzikas skolas piebūve lieliski sasauksies ar vēsturisko ēku un iekļausies Kuldīgas pilsētas vēsturiskā centra ainavā. Jau tuvākā laikā uzsāksim arī vēsturiskās ēkas fasādes restaurāciju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LaIPA: ar tuvredzīgiem lēmumiem Dziesmu svētkos aplaudēsim vienīgi Maskavas Babuškām

Gunta Kursiša, 05.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lai netiktu pieņemti tuvredzīgi lēmumi, kuru rezultātā var veidoties situācija, ka latviešu Dziesmu svētkos būs jāaplaudē tikai un vienīgi Maskavas Babuškām par Vej veterok, ir jāskaidro notikumi un LaIPA tiesību pozīcija,» norādīja Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) valdes loceklis Arvīds Mūrnieks, skaidrojot LaIPA nostāju autortiesību jautājumos, pauda cerību, ka netiks pieņemti

Diskusijas par autortiesībām un to aizsardzību, kā arī iespējamie Autortiesību likuma grozījumi, «kas ir pretrunā ar autoru, izpildītāju un producentu interesēm un starptautiskiem normatīvajiem aktiem», ir mākslīga «vētra ūdens glāzē», bet valdošā atmosfēra ir «histēriķu radīta gaisotne», viņš pauda.

Runājot par mūzikas atskaņošanu uzņēmējdarbības ietvaros, viņš atgādināja - «ja mūzika tiek izmantota biznesa vides uzlabošanai, tad par šādu mūzikas izmantošanu publiskā izpildījumā tiek prasīta samaksa, un nav svarīgi, vai konkrētajā telpā mūzika skan no radio, kompaktdiska, interneta». A. Mūrnieks norādīja, ka «nekur nav noteikts, ka mūziku, piemēram, veikalā, būtu obligāti jāizmanto, to var arī nedarīt, līdzīgi kā karstā laikā var neizmantot gaisa kondensācijas iekārtas vai tumšā laikā pietiekami spilgtu apgaismojumu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Universal Music Baltics direktors: Jaunie digitālie pakalpojumi Baltijā ir izaugsmes sākumposmā

Anda Asere, 10.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas mūzikas nozarē nes straumēšanas vietnes, kas to padara ērti pieejamu, vienlaikus paverot iespējas par zvaigzni kļūt kādam sešpadsmitgadīgam dīdžejam no Latvijas vai jebkuras citas vietas pasaulē

Tā intervijā uzsver Universal Music Baltics direktors Petri Mannonens (Petri Mannonen). Un šādi piemēri ir – tieši internetā tika pamanīts Džastins Bībers, un arī Gangnam Style savu uzvaras gājienu piedzīvoja tieši virutālo iespēju dēļ. Vairāk par mūzikas klausīšanās paradumiem un izmaiņām industrijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kā šobrīd mainās mūzikas industrija?

Ir lielas izmaiņas patēriņa paradumos – kā cilvēki klausās mūziku. To redzam globāli un arī Latvijā – mūzikas patēriņš virzās digitālajā virzienā un ir pamanāma tādu kanālu kā Spotify, Deezer, Apple Music izaugsme. Protams, joprojām radio klausās ļoti liela daļa – 43%. Tam seko telefons ar tikai 12%, bet tas ir plaši izplatīts tieši gados jaunā auditorijā starp 15 līdz 29 gadiem. Šo cilvēku mūzikas patēriņš virzās uz digitālo pusi. To var redzēt notiekam it visur – vispirms kaut ko lieto jaunā paaudze, kam vēlāk seko masas.

Komentāri

Pievienot komentāru