Airsofts (straikbols) ir kaujas simulācijas spēle, kurā tiek izspēlēti dažādi stratēģiski un militāri scenāriji. Dalībnieki izmanto īstu ieroču replikas un plastmasas bumbiņas. Ar atbilstošu apģērbu un airsoft aksesuāriem aprīkots dalībnieks vizuāli var izskatīties pēc militārā darbinieka.

##Airsoft spēles norise

Airsoft izklaide ir daudzu azarta un militāru simulāciju fanu dzīvesveids. Tomēr jāteic, ka ir arī tādi, kas airsoft iecienījuši kā sava brīvā laika pavadīšanas iespēju, apmeklējot spēles neregulāri. Airsofts, piemēram, no peintbola atšķiras ar to, ka paši ieroči izkatās kā īstu ieroču replikas jeb kopijas, kā arī ar lodēm, ko šaut. Airsoftā izmantojas 6mm bumbiņas, kuru svars ir sākot no 0,20 gramiem. Trāpījums jūtams vairāk kā dzēliens. Savukārt peintbolā izmanto krāsu bumbiņas, kas atsitoties pret mērķi, izšķīst.

Airsofts Latvijā notiek vairākos veidos:

1. ar savu komandu individuāli rezervēta spēle speciāli tam paredzētos laukumos. Var izmantot savu vai nomas ekipējumu. Spēli iespējams rezervēt jums vēlamā laikā vienkārši kā izklaidi vai, piemēram, team building pasākumu ar kolēģiem;

Latvijas kokrūpnieki šogad varētu sasniegt nelielu kopējā apgrozījuma un eksporta apmēru kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Pieņemu, ka mums būs neliels eksporta un neliels kopējā nozares apgrozījuma pieaugums, sacīja Klauss, piebilstot, ka kokrūpnieki arvien vairāk savu produkciju pārstrādā uz vietas Latvijā, tādējādi palielinot tās eksporta vērtību.

Viņš arī atzina, ka precīzi dati par nozares kopējiem rādītājiem šā gada pirmajā ceturksnī tiks apkopoti vēlāk, taču kokrūpnieki šā gada pirmo ceturksni aizvadījuši labāk nekā sākotnēji prognozēja. "Pagājušā gada beigās mums bija pamatīgas bažas par mežizstrādes un kokrūpniecības blakus produktu - malkas, papīrmalkas, šķeldas un skaidas - tirgiem. Šķita, ka būs izaicinājumi šo produktu noieta ziņā, nemaz nerunājot par cenu. Taču cena ir kritusies un noiets fiziskos apmēros bijis daudz labāks nekā mēs bijām domājuši," sacīja Klauss. Pozitīvi esot vērtējams arī tas, ka atsevišķu produktu, piemēram, zāģmateriālu cena globālajos tirgos ir paaugstinājusies. Labi klājas arī kokrūpniecības produkcijas tālāk apstrādes jomā. Piemēram, uzņēmums "Cross Timber Systems", kas ražo lielizmēra masīvkoka plātnes, realizējis vairākus projektus.

1. septembrī Rīgā ieradīsies Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas ( CEI-Bois) priekšsēdētājs Bo Borgström, lai kopīgi ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) prezidentu Juri Biķi apspriestu Eiropas kokrūpniecības attīstības plānus un Latvijas vietu un lomu šajos procesos, norādīts LKF informācijā. Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) kopš 2000. gada ir pilntiesīgs Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas (CEI-Bois) biedrs. CEI-Bois apvieno divdesmit Eiropas valstu nacionālās kokrūpniecības federācijas un astoņas Eiropas koksnes produktu federācijas. Lai veicinātu Eiropas kokrūpniecības konkurētspēju CEI-Bois sadarbībā ar dalīborganizācijām ir izstrādājusi un uzsākusi realizēt stratēģiskās attīstības projektu „Industrijas karte 2010”, kura stratēģiskie mērķi ir palielināt koksnes produktu pielietošanu un jaunu produktu attīstību. CEI-Bois sadarbībā ar Eiropas Meža īpašnieku konfederāciju (CEPF) un Eiropas papīra nozaru konfederāciju (CEPI) izstrādā zinātnes, izglītības un IT tehnoloģiju attīstības projektu Eiropas meža nozarei – „Mežsaimniecības un uz koksnes resursiem balstītas rūpniecības tehnoloģiskā platforma” . Šī projekta mērķis ir palielināt inovāciju, zinātņietilpīgu tehnoloģiju un jaunu produktu izstrādi ES kokrūpniecības konkurētspējas paaugstināšanai globālajā tirgū. Visos šajos projektos aktīvi piedalās arī LKF eksperti un uzņēmēji, tādejādi veicinot Latvijas meža nozares integrāciju un stiprinot tās lomu ES meža nozares attīstības procesos, norādīts LKF informācijā.

Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas (CEI-Bois) ietilpstošajām nozares organizācijām (EPF – Eiropas plātņu materiālu federācija, EOS – Eiropas zāģētāju organizācija), sadarbojoties ar Francijas Eiropas Parlamenta deputātiem, no 7. - 9. februārim Eiropas Parlamenta ēkā Briselē rīko izstādi «Apturiet klimata izmaiņas - lietojiet koksni!» (Tackle climate change: Use wood). Izstāde paredzēta, lai uzsvērtu koksnes un koksnes produktu pozitīvo ietekmi uz ilgtspējīgu sabiedrības sociāli ekonomisko attīstību, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācijas informācijā. Uz izstādes atklāšanu ir aicināti visi Eiropas Parlamenta deputāti, tāpat arī ES kokrūpniecības nozares organizāciju pārstāvji. Latvijas Kokrūpniecības federācija pēdējos četros gados aktīvi ir iesaistījusies ES profesionālo nozaru organizāciju darbā un, pats svarīgākais, aktīvi piedalās kopējo ES kokrūpniecības stratēģisko attīstības dokumentu izstrādē un to ieviešanā. Pirms trīs gadiem Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas vadībā tika uzsākts un pašlaik veiksmīgi turpinās darbs pie Eiropas kokrūpniecības stratēģiskās attīstības dokumenta «Roadmap 2010». Viens no šīs aktivitātes stratēģiskajiem procesiem ir Koksne ilgtspējīgā attīstībā»,norādīts latvijas Kokrūpniecības federācijas informācijā.

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

No 23. līdz 25. novembrim Latvijā, Cēsīs, notiks starptautiskais koksnes hakatons Garage48 Wood 2. Tajā jau otro reizi vienkopus pulcēsies Igaunijas un Latvijas kokrūpniecības nozares praktiķi, industriālie dizaineri, arhitekti, inženieri, kā arī saistīto jomu studenti, kuri kopā ar profesionālu un nozarē atpazīstamu mentoru palīdzību 48 stundu intensīvā komandu darbā izstrādās jaunu koksnes produktu prototipus, šoreiz meklējot risinājumus kokmateriālu izmantošanai publiskajās telpās un nozarē kopumā.

“Pirmais koksnes hakatons, kas norisinājās pirms gada Igaunijā, aktivizēja kokrūpniecības nozari. Starpdisciplinārās komandas darbs pasākuma ietvaros, kad vienā komandā darbojas dažādu specializāciju pārstāvji, palīdzēja MVU pārplānot dažādus procesus uzņēmumu iekšienē vēlāk. Balstoties uz atsauksmēm, kopš pagājušā gada koksnes hakatons ir viens no gaidītākajiem pasākumiem nozarē,” uzsver projekta “Koksne un mēbeles” vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā Laima Engere, kura ikdienas darbā cieši sadarbojas ar kokrūpniecības industrijas uzņēmējiem.

Hakatons kā ideju un pieredzes apmaiņas formāts ir ierasts jaunu ideju un virzienu atklāšanas instruments daudzās citās radošo industriju nozarēs. “Kopā ar sadarbības partneriem Igaunijā nolēmām organizēt hakatonu tieši kokrūpniecības nozarei, tajā sapulcējot starpdisciplināru dalībnieku sastāvu – gan nozares profesionāļus, gan dizainerus, arhitektus. Jau pērn pasākuma laikā redzējām šīs idejas efektivitāti un vērtību – 48 stundu laikā komandas radīja patiešām inovatīvas idejas ar augstu potenciālo pievienoto vērtību. Turklāt virkne no hakatonā dzimušajām idejām jau ir pārtapušas ļoti konkrētos projektos,” norāda Laima Engere.

Lai stiprinātu nozares interešu pārstāvniecību, Latvijas Kokrūpniecības federācijā izveido prezidiju, kurā kopā ar organizācijas prezidentu Induli Kovisāru strādās divi viceprezidenti — SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks un līdzšinējais federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kura vietā šajā amatā darbu sāks Artūrs Bukonts.

Tā nolemts Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) kopsapulcē.

Pārmaiņu mērķis ir papildināt LKF vadības komandu ar pieredzējušiem meža nozares profesionāļiem, kuru uzdevums būs gan regulāri uzraudzīt LKF darbu, gan un iesaistīties interešu pārstāvniecībā. Prezidiju veidos LKF prezidents, par ko atkārtoti ievēlēts Indulis Kovisārs, un divi viceprezidenti – Andis Araks un Kristaps Klauss.

Viceprezidentiem ir izdalītas arī atsevišķas atbildības jomas – Anda Araka kompetencē būs mežsaimniecības pakalpojumu, kā arī mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu interešu pārstāvniecība, savukārt Kristaps Klauss pievērsīsies Zaļā kursa un citiem Eiropas Savienības līmeņa jautājumiem, kas tieši ietekmē meža nozari Latvijā.

Db.lv veica uzņēmumu aptauju, lai noskaidrotu, kādas sporta un kultūras aktivitātes tie organizē saviem darbiniekiem. Vairāki no aptaujātajiem uzņēmumiem motivē darbiniekus piedalīties ne vien ikgadējās sporta spēlēs vai dažkārt rīkotos atpūtas pasākumos, bet pat organizē uzņēmuma sporta komandas, korus, hobiju izstādes utml..

Antra Viļuma, RBSSKALS sabiedrisko attiecību speciāliste:

"RBSSKALS grupas uzņēmumu darbiniekiem tiek piedāvāts atbalstīt viņu iniciatīvu un idejas. Tās nav regulāras iknedēļas aktivitātes, bet gan dažādu ideju realizēšana. Vairākus gadus RBSSKALS komanda piedalījās AVE SOL rallijā, pagājušajā vasarā mūsu komanda piedalījās Streetbola čempionātā. Katru gadu ir citas aktivitātes, jo mēģinām nevis darbiniekus izklaidēt, bet atbalstīt viņu vajadzības, vēlmes un iniciatīvu. Dažkārt top projekti, kas ir pārsteigums citiem darbiniekiem un vadībai. Piemēram, uz uzņēmuma 15 gadu jubileju tika iestudēts muzikāls priekšnesums uz būvmateriāliem.

Meža nozares eksporta ienākumi šogad ir par 181 milj. Ls jeb 39.6 % mazāki. To liecina Zemkopības ministrijas apkopotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

«Realizācijas cenu kritums ārvalstu tirgū ir tas, kas visvairāk «nosēdināja» eksporta ieņēmumus un ko Latvijas rūpnieki nekādi nevar ietekmēt,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš atzīst, ka vidējā cenas kritums šogad salīdzinājumā ar analogu periodu pērn ir 13 %.

Turklāt jārēķinās ar to, ka vairāki Latvijā strādājošie kokrūpnieki, lai paplašinātu savu produktu pielietojamību, ir atsākuši savu izstrādājumu realizāciju daudz lētāko preču grupās, kas tādējādi rada mazākus ienākumus nekā dārgās preču grupas, norāda K. Klauss. Viņš uzsver, ka šogad salīdzinājumā ar 2008. gada I pusgadu ir ļoti atšķirīgs eksportēto preču grozs.

Meža nozares kontroles un servisa iestāžu būtiski apcirptais finansējums var negatīvi ietekmēt kokapstrādi. Tā atzīst Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norāda, ka pirms pieņemt kādu lēmumu tomēr ir nepieciešams izvērtēt risku, kāds attiecīgā lēmuma rezultātā var iestāties. «Meža nozarei ir būtiski pirms tiek veikta jebkāda mehāniska izdevumu griešana, tomēr ir nepieciešams novērtēt iespējamos risku ar kuru var nākties saskarties — eksportrētājiem,» skaidro K. Klauss. Viņš norāda, ka valdības lēmums Valsts meža dienestam un Valsts augu aizsardzības dienestam par vairākiem simtiem tūkstošu Ls var apdraudēt koksnes izstrādājumu eksportu.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Kokrūpniecības eksportā šogad, visticamāk, gaidāms kritums, lēš Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš atzina, ka koronavīrusa Covid-19 pandēmijas sākumā - marta vidū un aprīļa sākumā - nozare pieļāva sliktāku scenāriju, nekā īstenojies realitātē, proti, tika gaidīta realizācijas apstāšanās, pasūtījumu neesamība, taču, iespējams, ir izpildījies labvēlīgākais scenārijs.

Klauss skaidroja, ka kokapstrādes uzņēmumiem pasūtījumi šobrīd ir ilgākam laika periodam uz priekšu, tostarp daudziem uzņēmumiem pasūtījumi ir divus vai trīs mēnešus uz priekšu. Tāpat - ja sākotnēji tika prognozēts, ka Apvienotajā Karalistē būvniecība atjaunosies tikai jūnijā, aktivitāte atsākās jau maijā un atsevišķos produktu segmentos šobrīd šajā tirgū ir samērā liels deficīts.

Latvijas kokrūpniekiem visgrūtāk ir piesaistīt darbiniekus Rīgā un Pierīgā, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

«Runājot par darbaspēka pieejamību, tā ir ļoti apgrūtināta Rīgā un Pierīgā - tur jau trūkst visa veida speciālistu. Rīgā arī oficiālais bezdarba līmenis ir ļoti zems. Savukārt reģionos vairums federācijas uzņēmumu nav veikuši tādas investīcijas, kas liktu krietni palielināt darbinieku skaitu. Ja nodarbini 50 vai 100 cilvēkus un tev ir jāatrod vēl divi, tad tā nav lielākā bēda, ja vien šiem diviem netiek izvirzītas kosmosa tehnoloģiju izglītības prasības,» teica federācijas izpilddirektors.

Viņš piebilda, ka kopumā nozarē nav akūta darbinieku trūkuma, taču vienlaikus nav pārliecības, ka būtu viegli palielināt darbinieku skaitu par vienu maiņu vai īsā laikā piesaistīt konkrētus speciālistus, kuri ir apmācīti, piemēram, darbam ar simtiem tūkstošus eiro vērtiem darba galdiem, ja tas pēkšņi būtu nepieciešams. Retais uzņēmums būtu drošs, ka atradīs cilvēkus un var to darīt. «Deficīts palielinās atkarībā no pret darbiniekiem izvirzītajām prasībām. Ja tev vajag tūlīt, uz vietas cilvēkus, kas strādā ar tādu programmējamo darba galdu, kas ir konkrēti tev, un nākamajā dienā viņam ir jāspēj darīt to, ko viņa kolēģis ir darījis iepriekšējos trīs gadus, protams, tādus nevar ātri atrast, var tikai pārpirkt,» sacīja Klauss.

Mežu un kokapstrādes nozare Latvijā jau patlaban ir gatava palielināt koksnes produktu īpatsvaru būvniecībā, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš atzīmēja, ka būtu apsveicami, ja Latvijas būvindustrijā tieši šo materiālu sāktu izmantot biežāk ne vien privātmāju, bet arī publisko ēku celtniecībā. "Patlaban jau varam runāt par atsevišķiem pozitīviem signāliem, piemēram, Salaspilī no koka būvmateriāliem top bērnudārzs. Valsts mērķtiecīgais atbalsts varētu veicināt videi draudzīgu un ilgtspējīgu koka ēku būvniecības renesansi visā Latvijā," teica Klauss.

Publisko ēku iepirkumos jāparedz obligāta koksnes būvmateriālu izmantošana

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata...

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors skaidroja, ka koksnes produktu plašāka izmantošana būvniecībā varētu palīdzēt virzībai uz klimatneitralitāti, tostarp CO2 izmešu samazināšanu. "Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas atzīmēja, ka tikšanās savstarpējās tikšanās laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV) paudis līdzīgu viedokli, uzskatot, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos.

Ministrs esot norādījis, ka obligāti vajadzētu paredzēt koksnes materiālu izmantošanas minimumu ēkām, kas tiek celtas par valsts budžeta līdzekļiem, vismaz 20% apmērā.

Klauss skaidroja, ka koksnes atjaunojamo resursu izmantošanai nākotnē būs arvien lielāka loma, jo koksnes būvmateriāli ir starp videi visdraudzīgākajiem. Koka ēkas ļauj samazināt energoietilpīgu materiālu izmantošanu un tāpēc visā pasaulē ir atzītas par vienu no galvenajiem sabiedrotajiem klimata izmaiņu mazināšanā.

Latvijas Kokrūpniecības federācija ir dibināta 2000.gada augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgi strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā.

Aizraušanās ar galda spēlēm rosina izveidot savu spēli Cargomaster par Latvijai svarīgu nozari – tranzītu, ko iecerēts piedāvāt arī citu valstu spēļu entuziastiem

«Latvijai svarīga ekonomikas attīstības sfēra ir tranzīts, gribējās šo tēmu iesaistīt spēlē, tāpēc ņēmu to par pamatu. Sākumā bija vairāki varianti – gribējām, piemēram, iesaistīt dzelzceļu, bet pēc vairākiem izstrādes variantiem palikām pie smagajām mašīnām. Ja cilvēkiem patiks šī spēle, varam paplašināt gan karti uz dažādām pusēm, gan ieviest jaunus transporta līdzekļus,» norāda Artūrs Jaunzems, galda spēles Cargomaster idejas autors un SIA BKU Group īpašnieks. Idejas līdzautore Liene Ziediņa piebilst, ka šobrīd šāds modelis – spēlei vēlāk iznāk papildinājumi – ir populārs. Tāds, piemēram, ir Katanai. «Tagad mums ir Eiropas karte, un, ja tiešām spēle cilvēkiem iepatiksies, ir iespēja izplesties pa citiem kontinentiem,» viņa teic.

Latvijā radīta jauna spēle Deserted Animals (Noklīdušie zvēri), kuras radītāji cer finansiālu atbalstu projekta īstenošanai gūt ar «pūļa investīciju» jeb CrowdFunding palīdzību, savukārt, spēlei gūstot panākumus un ienākumus, tās veidotāji sola daļu līdzekļu novirzīt labdarībai – reālu noklīdušu dzīvnieku glābšanai.

Deserted Animals paredzēta diviem līdz astoņiem spēlētājiem un spēlējama 40 minūtes un ilgāk. Spēles aprakstā norādīts, ka tā piemērota ballītēm, spēļu vakariem un sacensību turnīriem. Saskaņā ar spēles izveidotāju teikto, Deserted Animals spēlētājos attīsta taktisko domāšanu, intuīciju, sabiedrisko izturēšanos, plānošanu, veiksmi, drosmi, maldināšanu, atmiņu, aprēķinus un nepadošanos.

Spēles galvenā mērķauditorija ir jaunieši, kas vecāki par divdesmit gadiem, tomēr tā ir arī vienkārši saprotama bērniem no 12 gadu vecuma un viņu vecākiem, stāsta spēles autors Reinis Butāns. Spēle paredzēta dažādās variācijās – to var pielāgot, atkarībā no spēlētāju vecuma.

Spēles Parex Annual Forex Game 20 līderi divu nedēļu laikā nopelnījuši 118 828 ASV dolāru, informēja Parex banka. Uzvarētāja nopelnītās naudas summas apjoms divu nedēļu laikā pārsniedza 296%.

Šodien, 30.oktobrī, viesnīcas Reval Hotel Latvia telpās notika ikgadējās spēles Parex Annual Forex Game 20 līderu apbalvošana.

Spēle risinājās laika posmā no šā gada 8.oktorba līdz 19.oktobrim. Tās dalībnieki pārbaudīja savas zināšanas un praktiskās iemaņas, veicot tirdzniecības darījumus starptautiskajā valūtu tirgū Forex. Katram spēles Parex 8th Annual Forex Game dalībniekam tika atvērts maržinālais konts ar nosacītiem naudas līdzekļiem 5000 ASV dolāru apmērā, kuru ietvaros spēles dalībnieks varēja veikt darījumus starptautiskajā valūtu tirgū Forex. Lai pretendētu uz balvu saņemšanu, spēles dalībniekam bija jāveic vismaz viens darījums.

Latvijā tapusi jauna spēle Swipe Bo, kas paredzēta spēlēšanai iOS ierīcēs un kuras lejupielāžu skaits AppStore nepilnu divu mēnešu skaitā sasniedzis 35 tūkstošus, turklāt lielākā interese ir no Ķīnas spēļu faniem.

Latvijā radītās spēles ideja ir palīdzēt spēles galvenajam varonim Bo sakrāt atslēgas, lai atvērtu portālu, kas aizved uz nākošo spēles līmeni. Pašlaik spēlē ir pieejami 80 līmeņi. Dažādos spēles līmeņos atrodami arī interaktīvi elementi: portāli, caur kuriem iespējams teleportēties no vienas vietas uz otru, un bīdāmi bloki, kuri palīdz atrast noslēptus spēles elementus. Savukārt, ja spēles līmenis tiks paveikts ar pēc iespējas mazāk gājieniem, spēlētājs tiek apbalvots ar attiecīgu kausu: zelta, sudraba vai bronzas. Ja spēles līmenis šķiet par grūtu, to ir iespējams arī izlaist.

Spēli, kuru izstrādājusi divu cilvēku komanda – mākslinieks Artūrs Cimmermans un programmētājs Vasilijs Siņicins –, lejuplādējama AppStore un to var spēlēt iPhone un iPad ierīcēs. iPhone versija ir bezmaksas, bet iPad versija nopērkama par 0,99 ASV dolāriem (aptuveni 50 santīmiem), Db.lv stāsta galvenais spēles idejas autors Guntis Pontags.

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

Hamburgā, Vācijā pirms aptuveni mēneša tika paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ieguvēji bērnu spēļu kategorijā Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem). Par gada labāko galda spēli bērniem tika atzīta Latvijā radītā galda spēle Ice Cool.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Spēles autori ir: Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Kopā šie četri Brain Games darboņi strādā ar pseidonīmu Brian Gomez, kas lasāms uz spēles kastes vāka. Savukārt, spēles ilustrators ir mākslinieks Reinis Pētersons.

Spēles būtība ir virzīt pa spēles laukumu pingvīnu figūriņas– spēlētāji var likt tām slīdēt, virpuļot, atsisties pret sienām un lēkt tām pāri. Spēlei ir laukuma izkārtojums 3D formātā, ko veido kastes, kas pēc spēles beigām sakārtojamas viena otrā un kopā veido kompaktu iepakojumu vienā kastē.

«Līdz balvas iegūšanai gada laikā bijām pārdevuši 100 000 Ice Cool eksemplāru vairāk nekā 40 valstīs. Kopš Ice Cool ieguva balvu, principā esam pārdevuši vēl 100 000 eksemplāru (ieskaitot priekšpasūtījumus uz rudens/ziemas sezonu). Ice Cool pamazām top par pasaules mēroga hītu. Pagājušajā nedēļā saņēmām vēl vienu ļoti nozīmīgu balvu ASV - Best Family Game no Dice Tower. Esam ļoti lepni par spēles starptautisko veiksmi,» biznesa portālam db.lv saka Egils Grasmanis.

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF), ņemot vērā kokrūpniecības uzņēmumu interesi par sadarbību ar Baltkrievijas meža nozares uzņēmumiem un Baltkrievijas koksnes resursu tirgu jau vairākus gadus uztur kontaktus ar meža nozares pārstāvjiem Baltkrievijā, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācija informācijā. Šodien 14. oktobrī LKF parakstīs sadarbības līgumu ar Baltkrievijas universālo preču biržu. Līgumā atrunāta sadarbība informācijas apmaiņas jomā, par meža sektora attīstību un koksnes produktu tirgus stāvokli abās valstīs, kā ietvaros Latvijas Kokrūpniecības federācijas struktūrvienība Meža nozares informācijas centrs sniegs konsultācijas par koksnes produktu standartizāciju un citiem metodiskiem jautājumiem,, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācija informācijā. LKF prezidents Juris Biķis uzskata, ka šis līgums pavērs ceļu Latvijas meža nozares pārstāvjiem aktīvākai sadarbībai ar Baltkrievijas kolēģiem, jo, lai pieņemtu lēmumus par jebkādas darbības uzsākšanu, vispirms ir nepieciešama kvalitatīva informācija uz ko balstīt savus nodomus. Biķa kungs izsaka cerību, ka informācijas apmaiņas līguma ietvaros izveidosies abpusēji izdevīgi biznesa kontakti starp mūsu valstu uzņēmējiem,, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācija informācijā.

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, šodien nolēma Ministru kabinets.

Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.

Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.

Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, mežsaimniecības un kokrūpniecības kravas arī pērn bijusi lielākā kravu grupa Rīgas ostā, ko krauj 15 stividorkompāniju termināļos. 2022. gadā pārkrautie 5,5 miljoni tonnu koksnes produktu veidoja 23% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

2022. gads bijis izaicinājumu pilns visās nozarēs, bet Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā tas bija force majore gads, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

“Visas pārmaiņas nozares tirgos 2022. gadā viennozīmīgi izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Pirms kara Krievija, Baltkrievija un Ukraina nodrošināja Eiropai aptuveni 60 % no bērza saplākšņa patēriņa, 10 % no skujkoku dēļu patēriņa un vienu trešdaļu no granulu tirgus apjoma. Sākoties karam, sankcijām un kokmateriālu piegāžu pārtraukšanai no šīm valstīm, tirgus ažiotāža pacēla koksnes produktu cenas neiedomājamā augstumā. Savukārt gada beigās piedzīvojām tikpat strauju cenu kritumu, ko izraisīja recesija pasaules ekonomikā, būvniecības tirgus sagruvums un kokmateriālu pārprodukcija”, tā K.Klauss.

15.- 16. novembrī Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas (CEI-Bois) Ģenerālā asambleja notiks Latvijā, Jūrmalā Baltic Beach Hotel telpās. Šajās dienās Latvijā ieradīsies 43 Eiropas kokrūpniecības pārstāvji, kas reprezentēs 20 nacionālo valstu kokrūpniecības federācijas un 8 Eiropas kokrūpniecības produktu asociācijas, norādīts Latvijas Kokrūpniecības federācijas informācijā (LKF). LKF prezidents J.Biķis uzskata: „CEI – Bois ģenerālās asamblejas norise Latvijā norāda, ka mums šajā nozarē ir konkrēta vieta un loma, tiesības un pienākums līdzdarboties Eiropas konkurētspējas veicināšanā. Latvijas kokrūpniecība un tās straujā attīstība atspoguļojas ne tikai Latvijas eksporta rādītājos, bet arī pašreizējā Eiropas partneru attieksmē pret savstarpējiem sadarbības projektiem.”

Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju galda spēles nav ierasts laika pavadīšanas veids, tomēr tirdzniecības centrs ir laba vieta, kur auditoriju pie tām mēģināt pieradināt

Tā uzskata Baiba Altena, viena no galda spēļu zīmola Kokmaizītes (IK Kurland Woodcake) idejas autorēm. «Šeit Alfā esam sapratuši, ka cilvēkiem patīk spēlēt galda spēles, vajag tikai dot iespēju. Arī šādiem dizaina produktiem ir vieta tirdzniecības centrā, bet vajag pieradināt cilvēku, ka kaut kas tāds te ir. Šobrīd tā ir savā ziņā arī misijas apziņa,» atzīst Baiba. Viņa novērojusi, ka jāpaiet laikam, lai cilvēks kaut ko iegādātos – vienā reizē viņš paskrien garām, citā pamana, trešajā atnāk aprunāties un tikai ceturtajā varbūt izdara pirkumu. Daudzi cilvēki paņēma uzņēmuma kontaktinformāciju, domājot par Ziemassvētku dāvanām. «Tā ir mūsu niša, galda spēles šādā izpildījumā pērk dāvanām. Jebkuram šādam tirdzniecības pasākumam atdeve būs ilgtermiņā,» saka Baiba.