Jaunākais izdevums

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) ir noslēgušas vienošanos ar Finanšu ministriju par nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu un samazinātās PVN likmes 12% apmērā ieviešanu.

LRB prezidents Jānis Jenzis šodien piedalījās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā un informēja deputātus, ka nozares organizācijas ir izstrādājušas ģenerālvienošanās tekstu un apzinājušas nepieciešamo parakstītāju skaitu.

LRB, LVRA, Latvijas tirgotāju asociācija (LTA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un Transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRs), kā arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atbalsta ģenerālvienošanās parakstīšanu. Arī Ekonomikas un Finanšu ministrijas ir sniegušas papildu ierosinājumus, kas ir būtiski nozares sakārtošanas procesos un ir iekļauti nozares pašsakārtošanās plānā.

"LRB ir nogājusi garu un cerību pilnu ceļu, vairāk nekā divus gadus esam strādājuši pie nozares sakārtošanas jautājumiem. Kopā ar VID, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju izstrādātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns paredz pilnīgu nozares iziešanu no pelēkās zonas, noslēdzot ģenerālvienošanos un ieviešot samazināto PVN likmi, kā to jau saskaņā ar ES direktīvu ir izdarījušas 18 Eiropas valstis," teic J. Jenzis.

J.Jenzis Saeimas deputātiem arī norādīja, ka viņu lēmums būs svarīgs tūrisma konkurētspējai un attīstībai, jo ēdināšana ir būtiska tūrisma nozares sastāvdaļa. 2018. gadā Latvijas Universitātes un "LIVE RIGA" veiktajā pētījumā, kā otrs svarīgākais Rīgas pilsētas apmeklējuma mērķis, uzreiz aiz pilsētas apskates, tika norādīts gastronomiskais tūrisms.

LRB prezidents arī sacīja, ka ēdināšanas nozare pilda būtiskas sociālās funkcijas. Viena no tām - jauniešu nodarbinātība (bieži vien jauniešiem pirmā darba vieta ir tieši ēdināšanas uzņēmums), arīdzan veselīga dzīvesveida popularizēšana un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana, aktualizējot Zero Waste un pārtikas atkritumu neģenerēšanas idejas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Restorānu biedrība aicina VID vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu

LETA, 22.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) aicina Valsts ieņēmumu dienestu (VID) vērtēt ātro ēstuvju nodokļu nomaksas disciplīnu, intervijā sacīja biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Taujāts par ātro ēstuvju, tostarp kebabnīcu skaita palielināšanos Rīgā un ietekmi uz nozari, Jenzis norādīja, ka biedrības redzeslokā ir nonācis nodokļu nomaksas jautājums. "Esam to arī pārrunājuši ar VID sadarbības līguma ietvaros par nodokļu nomaksas disciplīnu," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka ne visas kebabnīcas maksā nodokļus, tādēļ šim aspektam būtu nepieciešams papildu izvērtējums.

Viņš arī minēja, ka apzinās VID noslodzi un saprot, ka šādai izpētei nepieciešami papildu resursi, tādēļ nozare VID apliecinājusi gatavību sniegt algoritmu par nozares katras profesijas algas apjomu, tostarp reģionālā dalījumā, piemēram, pavāra vēlamās algas līmeni Rīgā un reģionos, kā arī nostrādāto stundu skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pasaules čempionāta hokejā norise Rīgā ļoti dažādi ietekmēja viesnīcas un restorānus

LETA, 29.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules čempionāta hokejā norise Rīgā ļoti dažādi ietekmēja viesnīcu un restorānu jomā strādājošos uzņēmumus, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

"Ir viesnīcas un restorāni, kas ir ļoti apmierināti, citi bija gaidījuši lielāku tūristu pieplūdumu, bet kopumā vērtējam atzinīgi gan norisi, gan tūristu pieplūdumu," atzīmēja Latvijas Restorānu biedrības priekšsēdētājs.

Jenzis sacīja, ka restorāni, kuri piedāvāja spēļu skatīšanās iespējas, piesaistīja ne tikai tūristu, bet arī vietējo iedzīvotāju uzmanību, un kopumā ir apmierināti ar rezultātu. Tomēr nozare ir ļoti plaša - ēdināšanā darbojas vairāk nekā 2500 uzņēmumu, - un katram ir savs skatījums, sava pieredze.

Vienlaikus Jenzis pauda, ka jebkurš pasākums, kas piesaista tūristu interesi Rīgai un Latvijai, ir svarīgs.

Tāpat Jenzis minēja, ka starptautiskiem sporta pasākumiem ir tendence piesaistīt unikālus, pirmreizējus tūristus, kuri ir attiecīgā sporta veida fani, un, ja cilvēkam būs pozitīva pieredze, iespējams, viņš nākotnē atgriezīsies ar ģimeni, draugiem vai klientiem un sadarbības partneriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Double Coffee" pārvaldītājam SIA "DC restorāni" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu pieņēmusi pirmdien, 31.oktobrī.

Rīgas pilsētas tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns, kas saskaņots ar kreditoriem, "DC restorāni" jāiesniedz līdz šā gada 31.decembrim.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, kompānijai 2022.gada 31.oktobrī nebija VID administrēto nodokļu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 eiro.

Jau vēstīts, ka "DC restorāni" pagājušajā gadā strādāja ar 769 996 eiro apgrozījumu, kas ir 3,1 reizi mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma zaudējumi samazinājās deviņas reizes un bija 45 036 eiro.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "DC restorānu" pamatdarbība tirdzniecības jomā pērn bija diezgan neveiksmīga - Covid-19 krīze negatīvi ietekmēja uzņēmuma saimniecisko darbību. Pērn Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī tika pieņemti vairāki drošības mēri, tostarp aizliegums apkalpot viesus restorānu telpās. Šī aizlieguma dēļ katastrofāli kritās "DC restorānu" apgrozījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pērn bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro

LETA, 19.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pagājušajā gadā bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

"Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka apgrozījuma rādītājam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevar teikt, ka nozarei ietu labāk nekā pēdējos gados.

Viņš arī pauda viedokli, ka nozare jau četrus gadus ir krīzes situācijā.

Komentējot nodokļu jautājumu, Jenzis minēja, ka, vērtējot ēdinātāju kopējo samaksāto nodokļu apmēru pret nozares apgrozījumu, tas ir krietni virs vidējā, proti, ēdinātāji nodokļos nomaksā virs 30% no apgrozījuma. "Salīdzinājumam, citās nozarēs tas var būt tikai 3-4%," atzīmēja LRB vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) dibinātāju sapulcē par RTAB valdes priekšsēdētāju iecelts Jānis Jenzis, kurš līdz šim ieņēma biroja valdes locekļa amatu, informē Rīgas domē.

Rīgas pašvaldības pusi sapulcē pārstāvēja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš norādīja, ka ir svarīgi, lai RTAB strādātu augsti profesionāli speciālisti. "Jānis Jenzis tūrisma un ar to saistītajās nozarēs strādā jau ilgus gadus un ir pietiekami pierādījis sevi. Uzskatu, ka viņa vadībā RTAB varēs ne tikai atgūties no pērnā gada notikumiem, bet arī ar jaunu jaudu tupināt darbu pie tūristu piesaistes Rīgai," pamato O.Burovs.

"RTAB ir atguvies no pagājušā gada notikumiem un šogad birojam ir nepieciešams restarts. Tūrisma nozarei ir būtiska loma galvaspilsētas ekonomikā. Lai veiksmīgi veidotu Rīgas tēlu ārpus Latvijas robežām, un palielinātu tūristu skaitu, mēs plānojam plaši atvērt savas durvis tūrisma nozares profesionāļiem," uzsver J.Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan tūrisma, gan vietējā kapitāla un Latvijas konkurētspējas Baltijas reģionā kontekstā ir ļoti svarīgi saglabāt ēdināšanas uzņēmumus, īpaši vietējā kapitāla uzņēmumus, sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šajā nozarē ir ļoti daudz mikrouzņēmumu, kas dod darbu pāris cilvēkiem, un tādēļ viņiem nav jāmeklē nodarbe citur vai jāpamet Latvija.

Runājot par energoresursu krīzi un to, kāda šī ziema būs ēdināšanas nozares uzņēmumiem, Jenzis pauda cerību, ka maksimāli daudz uzņēmēju izturēs šo ziemu.

"Jau vārdā "uzņēmējs" ir ietverts kods, ka tas ir "uzņēmīgs cilvēks", kas spēj tikt galā ar dažādiem izaicinājumiem. Viss tiešām ir atkarīgs no valsts iesaistes energoresursu cenu kompensēšanā, vai būs kādi revolucionārāki risinājumi akcīzes un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājumam energoresursiem. Atkarīgs arī no tā, kāds būs atbalsts mazturīgajiem iedzīvotājiem un iedzīvotājiem ar vidējiem ieņēmumiem, arī uzņēmējiem. Ja jaunā Saeima, valdība lems par aktīvāku iesaisti šajā jautājumā nekā pašreizējie lēmumi, tad izdzīvotāju būs vairāk," teica Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds ir sasniedzis 44,2 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas jeb 2020.gada sākumā, pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka nozare ir sasniegusi krietnu apgrozījuma kāpumu, taču tas ir noticis uz inflācijas rēķina.

"Apgrozījuma rādītāji uzrāda rekordlielus apjomus, tomēr par peļņu nevar runāt vispār, uzņēmumi burtiski cīnās par izdzīvošanu, jo nav varējuši palielināt cenas proporcionāli izmaksu pieaugumam, tie ir nokompensējuši izmaksu pieaugumu uz peļņas rēķina," sacīja Jenzis, piebilstot, ka nozares uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 44,2 miljonus eiro.

Tāpat Jenzis norādīja, ka patlaban pie lielāka apgrozījuma nozarē reģistrēts mazāks apmeklētāju skaits, kas liecina par to, ka cilvēki arvien mazāk izvēlas ēst ārpus mājas un nākamais rudens un ziemas periods varētu šo tendenci pastiprināt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rindā uz samazinātu PVN gaida maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un prese

Māris Ķirsons, 24.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie darba laika ierobežojumi izklaides nozarei Covid-19 izplatības mazināšanai nostādījuši Latvijā šajā jomā strādājošos uzņēmumus nekonkurētspējīgā situācijā ar kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā - tajās pašās jomās strādājošajiem.

Tādēļ nozares uzņēmēji aicina valdību pagarināt darba laiku, lai uzņēmēji varētu "nostāties uz kājām" un pildīt uzņemtās saistības. "Ceru, ka valdība ieklausīsies," biznesa portālam db.lv sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Kā vēstīts, noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietās, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās darbs sākams ne agrāk kā plkst.6 un beidzams ne vēlāk kā plkst.24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā plkst.2.

«Pašlaik Lietuvā un Igaunijā strādājošajiem bāriem, naktslokāliem, diskotēkām ir ievērojama konkurētspējas priekšrocība, jo tie var strādāt, cik ilgi vēlas — līdz pēdējam apmeklētājam, savukārt Latvijā spēkā ir valdības noteikts ierobežojums līdz plkst.24,» uz jautājumu par Latvijā strādājošo konkurētspēju salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, atbild J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne visiem iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tomēr ļoti daudz ēdinātāju darbu klātienē atsāks, pēc valdības ceturtdienas lēmuma par galīgajām prasībām āra terašu atvēršanai, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka starp ēdinātājiem ir ļoti daudz mazo un ģimenes uzņēmumu, kuriem jāsaredz biznesa pamatojums, vai darba atsākšana klātienē, apmeklētājiem atverot terases, būs izdevīga.

Vienlaikus Jenzis uzsvēra, ka daudziem uzņēmumiem lēmums par atļauju sākt terašu darbu ir bijis kā "cerību stars, ka viņi varēs izdzīvot".

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Viņš atzīmēja, ka daudzi nozares darbinieki varēs atgriezties no dīkstāves. "Tas ir ļoti iepriecinošs moments, jo viesmīlības nozare pati par sevi pasaka, ka tā nav pārtikas ražošanas nozare, kas varbūt pēdējā pusgada laikā tāda ir bijusi, gatavojot ēdienu līdzņemšanai. Viesmīlības nozarē ļoti svarīgs ir komunikācijas moments ar viesi, tikšanās ar viņu, pozitīvu emociju radīšana," klāstīja Jenzis.

Viņš minēja, ka prasība par darba laika ierobežošanu no plkst.6 līdz 21 ir kompromisa variants, jo sākotnēji esot runāts par iespēju terasēm strādāt līdz plkst.22. No Jenža teiktā noprotams, ka vismaz pagaidām uzņēmēji negrasās prasīt darba laika pagarināšanu, lai arī esot bijuši ēdinātāji, kuri bija jau veikuši rezervācijas līdz plkst.22.

Arī prasības par personu skaitu, kuras varēs atrasties pie viena galdiņa, esot kas tāds, kam ēdinātāji jau bijuši gatavi. Paredzēts, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām, no tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas.

Jenzis uzsvēra, ka arī iepriekš, kad ēdinātāju klātienes darbam bija izvirzīti apmeklētāju skaita ierobežojumi, lielu incidentu par šo prasību pārkāpumiem neesot bijuši. Ja tādi bija, tad vairāk saistīti ar ārvalstu viesiem. "Domāju, ka Latvijas viesi ir ļoti likumpaklausīgi un ciena viens otru," sacīja LRB prezidents. Uzņēmēji arī cer uz labu sadarbību ar Valsts policiju un pašvaldības policiju, ja nu tomēr kādi incidenti būs.

Ēdināšanas iestādēs būs jābūt izvietotiem paziņojumiem par to, kādas prasības jāievēro, un Jenzis izteica cerību, ka iedzīvotāji būs saprotoši un tās tik tiešām arī ievēros.

Jau vēstīts, ka Sākot ar piektdienu, 7.maiju, restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdinātāji un bāru nozares uzņēmumi, atverot terases, kopumā ir spējuši pielāgoties izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, uzskata Latvijas Restorānu biedrībā (LRB) un Latvijas Bāru asociācijā.

LRB prezidents Jānis Jenzis aģentūrai LETA norādīja, ka pirmie novērojumi par terašu atvēršanu liecina, ka vairums uzņēmēju prasības ir centušies ievērot. "Tomēr jāņem vērā, ka pilnībā visas prasības bija zināmas mazāk nekā 24 stundas pirms terašu atvēršanas, kad valdība pieņēma lēmumu. Ja kaut kas nebija, domāju, ka atsevišķiem uzņēmumiem vienkārši vajadzēja dot nedaudz laika vēl pieslīpēties," skaidroja Jenzis.

Vienlaikus Jenzis atzina, ka arī viņš ir redzējis fotogrāfijas sociālajos tīklos, kur bija redzama drošības prasību neievērošana. "Es tomēr gribētu teikt, ka tā ir absolūti mazākā daļa. Negribētos, lai 1% dēļ, kas neievēro, strādāt vairs nedrīkstētu arī pārējie 99%, kas ievēro prasības," sacīja Jenzis un izteica cerību, ka tie uzņēmēji, kuriem pirmajās dienās pēc terašu atvēršanas bijušas problēmas ar drošības prasību ievērošanu, turpmāk kļūs atbildīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas (VM) rosinājums, ka sabiedriskās ēdināšanas vietās pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, atzina Restorānu biedrības prezidents, Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Viņš atzīmēja, ka sabiedriskās ēdināšanas vietas ievēro Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologu rekomendētās vadlīnijas Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanai, proti, tiek ievērota prasītā distance starp galdiņiem, tiek ievērotas visas dezinfekcijas prasības, kā arī ēdinātāji seko līdzi darbinieku veselībai.

Pēc Jenža teiktā, rosinājums, ka ēdināšanas iestādēs pie viena galdiņa varēs būt ne vairāk kā četri cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības, nav saprotams, jo, pēc SPKC epidemiologu sacītā, patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās nav konstatēta vīrusa izplatība. "Ja kompānijā ir seši cilvēki - ne no vienas mājsaimniecības, bet ir tuvi draugi, paziņas - nav loģiski viņus šķirt vai neļaut apmeklēt restorānu," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Darba laika pagarināšana atvieglos epidemioloģiskās drošības protokola ievērošanu

LETA, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas lēmums atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24 ļaus restorānos vieglāk ievērot epidemioloģiskās drošības protokolu, aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš atzina, lai arī par to, kādas prasības iedzīvotājiem jāievēro, apmeklējot āra terases, tika komunicētas ļoti plaši, un viesi par to tika brīdināti arī pirms ierašanās, apmeklētāji ne vienmēr tās gribējuši ievērot. "Protams, ja cilvēks sāk vakariņot pusastoņos, astoņos, tad tas, ka deviņos jādodas prom, var likties nedaudz jocīgi," sacīja Jenzis.

Tāpat viņš uzsvēra, ka lēmums ļaut strādāt līdz pusnaktij dos pozitīvu ekonomisko efektu gan pašiem ēdinātājiem, gan valstij kopumā, tostarp tādēļ, ka tas ļaus samazināt to uzņēmēju skaitu, kuram nepieciešams valsts atbalsts.

"Ņemot vērā visas distancēšanās prasības, viesus terasēs var uzņemt mazāk. Šāda darba laika pagarināšana nozīmēs, ka varēs apkalpot vēl vienu viesu maiņu," sacīja Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ēdinātāji norāda uz sarežģījumiem ievērot valdības izvirzītās prasības

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Viesmīlības nozares restartam rīkos divas Rīgas restorānu nedēļas

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu galvaspilsētas viesmīlības nozari, no 29.jūnija līdz 12.jūlijam notiks Vasaras Rīgas restorānu nedēļas, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

Projektā pieteikušies 32 restorāni. "Nav noslēpums, ka viesmīlības nozare ir viena no tām, kas šo pēdējo mēnešu laikā cietusi vissmagāk, tāpēc brīdī, kad restorāni nesen ir vēruši savas durvis un ar nepacietību gaida apmeklētājus, ir īstais laiks Restorānu nedēļām. Šoreiz gardēžu svētki norisināsies divas nedēļas, lai varētu apkalpot visus viesus, kā arī piesaistīt vairāk kaimiņvalstu tūristu. Restorānu nedēļas laikā lūdzam cilvēkus būt saprotošiem, ja rezervāciju nevar veikt vēlamajā laikā katru dienu - restorāni vēl atkopjas no krīzes ierobežojumiem," uzsver Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

Jau ziņots, ka RTAB ir uzsācis kampaņu "Rīga bez Tevis nav Rīga", kuras uzdevums ir mudināt cilvēkus apmeklēt jau iecienītas Rīgas vietas, kā arī atklāt jaunas galvaspilsētas garšas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja esi izsalcis un nav laika gatavot pašam, tad jāmeklē, kur iespējams garšīgi un ekonomiski izdevīgi ieturēties ārpus mājas. Burgeri Rīgā kļuvuši par vienu no populārākajām patērētāju izvēlēm, bet kur meklēt pašu labāko, garšīgāko un cenas ziņā draudzīgāko piedāvājumu? To palīdz atrast restorānu ceļvedis Meniu.lv.

Kā radās burgeri?

Burgeri restorānu ēdienkartēs pieejami dažādās variācijās, taču pasaulē populārākie ir divi - hamburgers un čīzburgers jeb siera burgers. Abu pārdošanas apjomi ir milzīgi, pateicoties ātro ēdināšanas restorānu ķēžu darbībai un ekonomiskajai cenai. Populāri ir arī dubultie burgeri - ar dubultu gaļu, dubultu sieru, dubultu jebko. Barbekjū burgeri un vistas gaļas burgeri arī ir iecienīti patērētāju vidū, tāpat kā asie un veģetārie. Zināms, ka katrai burgeru vietai ir savs populārākais burgeris un tikai sava, neviena nedota recepte. Lai noteiktu labāko burgeru, ir jādodas un jāmēģina, jo tikai tā būs iespējams noteikt savas top vietas, kuras varēsi ieteikt citiem, piemēram, ne tikai draugiem, bet arī sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

THE CATCH FAMILY restorāns Berlīnē – November Brasserie – pērn kļuvis par pirmo latviešiem piederošo ēdināšanas uzņēmumu, kas iekļauts Michelin ceļveža ieteikto restorānu sarakstā, stāsta Aleksandrs Slobins, THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs un dibinātājs.

Lai gan restorānu November Brasserie atvērām vien pērnā gada jūnijā, īsā laikā tam izdevās sasniegt ne tikai lieliskus biznesa rādītājus, bet arī gūt Michelin atzinību, par ko es ļoti priecājos, atzīmē A.Slobins. Augstu vērtēju arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) iniciatīvu aicināt Michelin veikt gastronomijas izpēti Latvijā, jo tas noteikti varētu palīdzēt mūsu valstij piesaistīt jaunus tūristus, spriež A.Slobins. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz labu ēdiena pasniegšanas vietu, tāpēc pieļauju, ka kāds no augstākā līmeņa vietējiem restorāniem varētu ne tikai saņemt atzinību un tikt iekļauts Michelin ceļvedī, bet pat pretendēt uz zvaigzni, prognozē THE CATCH FAMILY restorānu grupas vadītājs, norādot, ka šāds novērtējums nāks par labu ne tikai konkrētajam restorānam, bet arī visai nozarei kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 krīzes laikā darbību pārtraukuši apmēram 10% ēdinātāju

LETA, 27.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Covid-19 krīzes laikā darbību pārtraukuši apmēram 10% ēdinātāju, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

"Ir dažādas aplēses, gan piegādātāju, kas strādā ar restorāniem, gan arī mūsu pašu aptaujas, bet apmēram 10% kolēģu ir aizgājuši no tirgus," teica Jenzis, piebilstot, ka nozares uzņēmumiem ļoti izšķirošs būs šīs rudens un šī ziema.

Viņš arī atzīmēja, ka šā gada vasaras sezona bija samērā laba ēdinātājiem, kuri apkalpo vietējos iedzīvotājus, kamēr restorāniem, kas pamatā orientējas uz ārvalstu klientu apkalpošanu, klājās krietni sliktāk nekā 2020.gada vasarā, jo ieceļošana Latvijā bija apgrūtināta, tostarp šogad nebija tā saucamā Baltijas burbuļa.

Jenzis norādīja, ka nozarē daudzi uzņēmumi ar bažām skatās uz rudeni, jo, lai gan saslimušo skaits pieaug, joprojām nav skaidra scenārija par valdības turpmāko rīcību, taču uzņēmējiem ir jāplāno gan darbinieku skaits, gan arī produktu iepirkumi. "Ļoti negribētos nonākt pagājušā gada situācijā, kad praktiski dienas laikā viss tiek aizslēgts un tad pusgadu stāv ciet," viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), LIAA Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas (SKV Tūrisms) atbalsta programmas ietvaros, uzsāk informatīvo kampaņu Somijā un Zviedrijā, lai popularizētu Latvijas labāko restorānu piedāvājumu un garšu daudzveidību Latvijas ēdināšanas uzņēmumos.

Kampaņa uzsākta lai veicinātu tūristu interesi par Latviju kā galamērķi un aicinātu ne tikai iepazīt dažādās kultūras un vēsturiskās apskates vietas Latvijā, bet arī baudīt autentiskus un gardus ēdienus.

Kampaņas ietvaros notiks mērķauditorijas uzrunāšana Somijā un Zviedrijā caur digitālajiem kanāliem. Tika izvēlētas un atlasītas pilsētas, no kurām ceļošana uz Latviju ir ērta un viegli pieejama.

"Latvijas dati ir vieni no sliktākajiem Eiropā attiecībā uz tūrisma plūsmas atjaunošanos pēc pandēmijas. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā negatīvi ietekmējis arī tūristu plūsmu uz Baltijas reģionu. Tūristi no Ziemeļvalstīm šobrīd ir tie, kas turpina apmeklēt Baltiju, pareizi izvērtējot apstākļu drošību reģionā. Tādēļ arī šī kampaņa tiek vērsta uz Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju intereses rosināšanu par bagātīgo garšu piedāvājumu mūsu valstī, kas ir kā papildus bonuss ceļošanai. Nozares asociāciju ieskatā būtu nepieciešams arī aktīvāks Latvijas mārketings, mūsu prioritārajos tirgos ārvalstīs, skaidrojot Latvijas piedāvājumu un to, ka apmeklēt reģionu ir droši, " norāda Jānis Jenzis, Latvijas restorānu biedrības prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ nākamie pāris gadi viesnīcām būs izdzīvošanas gadi, sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Jenzis atzīmēja, ka viesnīcām šis laiks ir īpaši smags, jo ir liels pastāvīgo izmaksu slogs. Nekustamā un zemes nodokļa apmērs Rīgā ir lielākais no Baltijas valstu galvaspilsētām - apmēram trīs reizes lielāks nekā Viļņā un gandrīz 10 reizes lielāks nekā Tallinā. Viņš atklāja, ka Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ir tikusies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi (APP), pārrunājot šo jautājumu, un cer uz pozitīvu sarunu iznākumu - iespējamu nodokļu samazinājumu, atcelšanu vai maksājumu atlikšanu.

RTAB vadītājs pauda cerību, ka, neskatoties uz smago krīzi, tūrisma nozare spēs saglabāt labo, konkurētspējīgo infrastruktūru rudens un ziemas periodā, lai pavasarī un vasarā varētu atsākt darbu. Pēc Jenža sacītā, Ekonomikas ministrija ieplānojusi 100 miljonu eiro jaunas infrastruktūras un objektu radīšanai, lai piesaistītu tūristus nākotnē. "Manuprāt, būtu svarīgi šos līdzekļus pamatā novirzīt esošās infrastruktūras saglabāšanai," pauda Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operatīvās vadības grupā šodien varētu tikt izskatīts jautājumu par āra terašu atvēršanu, informē Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Pēc viņa teiktā šodien jautājumu par terašu atvēršanu Ekonomikas ministrija prezentēs Operatīvās vadības grupas sēdē, turklāt viņš cerot, ka tālāk šis jautājums nokļūs jau valdības sēdes darba kārtībā.

Covid-19 atbalsta mazināšanai krīzē skartajiem uzņēmumiem ir jābūt proporcionālai ierobežojumu noņemšanai, aģentūrai LETA uzsvēra Jenzis, komentējot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šonedēļ pausto par to, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Situācija restorānu nozarē ir neapskaužama 

Ja ļautu apkalpot restorāna apmeklētājus ārtelpās, tas pozitīvi ietekmētu ne tikai restorānu...

"Kamēr [ēdināšanā] ir kaut mazākie ierobežojumi, ir jābūt proporcionālam atbalstam," teica Jenzis.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir vairāki nozarē strādājošie, kas dažādu iemeslu dēļ nav kvalificējušies valsts atbalstam vai tas nav bijis pietiekams, tādēļ tiem ēdinātājiem pašreiz esot vitāli svarīgi, lai valdība ļautu atsākt klātienes darbu, atverot terases.

"Tas daudziem uzņēmumiem, kuri ēdināšanā lielākoties ir vietējā kapitāla un Latvijas iedzīvotājiem piederoši uzņēmumi, ir izdzīvošanas jautājumi. Tā nav tāda koķetēšana - "gribam strādāt, mums viss vienalga". Viņiem ir liela atbildība pret sabiedrības veselību," uzsvēra Jenzis.

Viņš arī atzīmēja, ka, āra terasēm atsākot strādāt, nozares organizācijas apņēmušās ēdinātājus uzrunāt ar vienotu memorandu, aicinot viņus būt atbildīgiem. Nozares ieskatā lēmums par terašu darba atsākšanu valdībai būtu jāpieņem pēc iespējas ātrāk.

Jau vēstīts, ka premjers Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī norādīja, ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.

Viņš atzīmēja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts atbalstu.

Kariņš norādīja uz "anekdotiskiem gadījumiem", kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.

Ziņots arī, ka Ministru kabinets 1.aprīlī vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē un āra treniņos pieļaujamā cilvēku skaita palielināšanu.

Lai arī sākotnēji tika piedāvāts šajās jomās pārskatīt ierobežojumus gadījumā, ja Latvijas Covid-19 divu nedēļu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320 slieksni, tomēr tika atbalstīts Kariņa (JV) priekšlikums šo ierobežojumu mīkstināšanu pārskatīt pakāpeniski.

Vienlaikus premjers 22.aprīlī, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, žurnālistiem uzsvēra, ka valdība ir rīcības gatavībā ieviest stingrākus ierobežojumus, ja sabiedrības uzvedība to piespiedīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Cilvēku plūsmu restorānos ietekmē katrs paziņojums par Covid-19 uzliesmojumu

LETA, 04.11.2020

Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku plūsmu restorānos ietekmē katrs paziņojums par Covid-19 vīrusa uzliesmojumu vai kādu jaunu perēkli, jo cilvēki ir atbildīgi un izvērtē nepieciešamību apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas, sacīja Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes priekšsēdētājs un Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka Covid-19 pandēmijas laikā arī ēdinātāji ir atbildīgi. Jau martā sadarbībā ar Pārtikas veterināro dienestu izstrādātas vadlīnijas viesu apkalpošanai un higiēnas pasākumiem. Jenizs uzsvēra, ka katra ēdinātāja mērķis ir strādāt ilgtermiņā un saglabāt klientu plūsmu.

"Nākot no viesmīlības biznesa, kas saistīts ar cieņu pret cilvēkiem un cilvēku mīlestību, mans personīgais viedoklis ir, ka, ja kaut vienam cilvēkam restorānā, veikalā, aptiekā ir bail no vīrusa un viņš uzskata, ka maskas viņu pasargās, es ar vislielāko prieku uzvilkšu masku. Es domāju, mēs par daudz sociālajos tīklos diskutējam par to, vai vilkt vai nevilkt maskas, tā vietā, lai diskutētu par ekonomikas, katras nozares glābšanu valsts budžeta, aizņemto līdzekļu, kā arī Eiropas Savienības (ES) piešķirto līdzekļu izlietojumu ekonomikas un katras nozares glābšanai," sacīja Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas ierobežojumu, inflācijas un tūristu skaita krituma dēļ pēdējo gadu laikā darbu Vecrīgā pārtraukuši vairāki desmiti uzņēmēju; izdzīvojušie saskaras ar virkni izaicinājumu.

Vecrīgas ielas brīvdienu vakaros joprojām neizskatās tā kā agrāk, atzīst vietējo kafejnīcu, restorānu, klubu un bāru īpašnieki. Lai gan daļai uzņēmēju apgrozījums atgriezies pirmspandēmijas līmenī, iepriekš piedzīvotie zaudējumi, energoresursu krīze un sabiedrības vēlme ietaupīt rada negatīvu ietekmi uz biznesa rādītājiem. Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs, uzskata, ka Vecrīgas uzņēmēji vēl nav pilnībā atkopušies no Covid-19 pandēmijas radītajām sekām, tāpēc pārdzīvot energoresursu krīzi daudziem varētu būt sarežģīti.

Orientējas uz tūristiem

Pandēmijas ierobežojumi vēl nebija atcelti, kad sākās Krievijas un Ukrainas karš, kas būtiski ietekmēja tūristu plūsmu uz Latviju, atgādina J.Jenzis. “Ļoti daudz organizēto darījumu un atpūtas tūristu atcēla savas rezervācijas, un to vietā stājās individuālie tūristi ar ievērojami mazāku apjomu, nekā sākotnēji tika plānots. Daudzi Vecrīgas uzņēmēji tradicionāli ir orientēti uz tūristiem, kas automātiski nozīmē - ja nav tūristu, tad nav arī biznesa,” spriež J.Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā pandēmijas ierobežojumu dēļ Rīgas vecpilsētā savas durvis apmeklētājiem uz visiem laikiem slēgušas vismaz desmit agrāk populāras izklaides vietas, vēl vairāki uzņēmēji nav pārliecināti par to, cik ilgi spēs izdzīvot.

Vecrīgas ielās brīvdienu vakaros jau sen vairs neizskatās tā kā agrāk, atzīst vietējo kafejnīcu, restorānu, klubu un bāru īpašnieki. Šobrīd viesus uzņem salīdzinoši neliels izklaides vietu skaits, jo daudzi uzņēmumi nolēmuši darbu atsākt tikai tad, kad varēs strādāt bez darba laika ierobežojumiem.

Jānis Jenzis, Latvijas Restorānu biedrības valdes priekšsēdētājs, norāda, ka kopumā valstī nozari pametuši apmēram 10–15% uzņēmumu, taču Vecrīgā situācija varētu būt vēl dramatiskāka, jo samazinājusies tūristu plūsma, bet telpu nomas maksas joprojām saglabājas augstas. Ierobežojumi netiek balstīti pētījumos Ir steidzami jākliedē maldīgā informācija, kas valda publiskajā telpā par to, ka ēdināšanas uzņēmumi saņem valsts atbalstu, atzīmē J. Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Komentāri

Pievienot komentāru