Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Digitālās televīzijas ētera apraides ieviešanā privātie varētu iztikt bez valsts atbalsta, tomēr atzīst, ka tas nebūtu loģiski un izmaksas būtu augstākas.

Satiksmes ministrijas koncepcija paredz trīs digitālās televīzijas ieviešanas iespējas, valsts un privātie, valsts Latvijas Radio un Televīzijas centra (LVRTC) personā vai privātie brīvā tirgus apstākļos. "Digitālās televīzijas ieviešana jāīsteno pēc valsts privātās partnerības principiem, apvienojot infrastruktūru, kas ir pieejama valstij un Baltcom. Turklāt, ja visas ieinteresētās puses vienojas par labāko risinājumu, digitālo televīziju var ieviest sešos mēnešos," sarunā ar Dienas biznesu atzīst Baltkom direktors Pēteris Šmidre.

Līdz šim nav izdevies ieviest digitālo televīzijas apraidi visā valstī, kā jūs to domājat izdarīt?

Iziešana no nacionālās apraides ļautu palielināt kanāla TV3 pašu saražotās produkcijas apjomu, katru gadu izveidojot 4-5 jaunus televīzijas šovus vai raidījumus.

To stāsta telekompānijas TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena un starptautiskā raidorganizāciju koncerna Modern Times Group vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

Tādēļ patlaban kanāla vadība turpina aktīvas sarunas, lai saprastu visus juridiskos aspektus, kas notiks, kad TV3 pieņems lēmumu iziet no nacionālās apraides un kļūt par maksas kanālu.

«Finansiāli uz papīra tas izskatās pietiekami skaidri - nacionālam kanālam, kura vienīgais ienākumu avots ir reklāma un citi nav atļauti, milzīgs slogs ir apraides maksa, kas gadā ir 650 000 latu. Protams, izejot no nacionālās apraides, rēķināmies - kaut kāda auditorijas daļa potenciāli varētu palikt nesasniegta un līdz ar to reklāmas ieņēmumi varētu tikt ietekmēti. Taču, saliekot kopā apraides izmaksas, reklāmas ieņēmumu samazinājumu un potenciālo abonentmaksu ieguvumu no operatoriem, telekompānijas bilance tik un tā būtu pozitīva,» sacīja Zūzena.

Otrdien Ministru kabinetā (MK) izskatīti un atbalstīti grozījumi Pavienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā.

Izmaiņas pilnveidot likuma regulējumu, nosakot atvieglotus nosacījumus juridiskās personas, kurai pasludināts maksātnespējas process, reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un attiecībā uz PVN atbrīvojuma piemērošanu asins piegādei.

Tāpat likums paredz precizēt PVN likuma regulējumu attiecībā uz Francijas tālākajiem reģioniem.

Likumprojekta mērķis ir arī precizēt regulējumu attiecībā uz elektronisko sakaru, radio un televīzijas apraides (apraide) un elektroniski sniegto pakalpojumu, ja tos sniedz personai, kura nav PVN maksātājs, sniegšanas vietu.

Tāpat tas paredz īpašo režīmu piemērošanu elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, ja tos sniedz personai, kura nav PVN maksātājs.

Ciparu televīzija Latvijā paver plašas attīstības iespējas ne vien daudziem tālrādes nozares uzņēmumiem, bet arī vairo kopējo valsts tehnoloģiju eksporta potenciālu.

Ciparu TV ļauj piedāvāt starptautiskā tirgū gan tehnoloģiski, gan saturiski augstas pievienotās vērtības produktus, vienlaikus ieviešot tos pašmāju tirgū. Pie šāda slēdziena pēc divu dienu pieredzes apmaiņas nonāca starptautiskās konferences Ciparu TV dalībnieki.

Satiksmes ministrijā jau ir notikusi starpinstitūciju sanāksme, kurā apkopoti ierosinājumi MK noteikumu projekta par ciparu TV ieviešanu gala redakcijas sagatavošanai, kuru iecerēts vistuvākajā laikā virzīt apstiprināšanai valdībā. Plānots, ka līdz 15. novembrim Satiksmes ministrija konkursa kārtībā noteiks komersantu, kurš realizēs TV ciparizācijas projektu visā Latvijā.

Televīzijas kanāls TV3 nosūtījis Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC) oficiālu apstiprinājumu, ka akceptē LVRTC līguma piedāvājumu, paliekot analogajā apraidē arī pēc 1.jūnija.

TV3 akceptē LVRTC 30.aprīļa piedāvājumu ar jauno apraides tarifu par analogās apraides nodrošināšanu. Tas ļaus nodrošināt analogās apraides turpināšanu visā Latvijā - gan Rīgā, gan reģionos.

TV3 Latvia sabiedrisko attiecību koordinatore Marta Zandersone atgādināja, ka patlaban Ministru kabineta rīkojums paredz analogās apraides termiņu līdz 2011.gada 1.decembrim, savukārt LVRTC ir pienākums nodrošināt apraidi analogajā formātā, tādējādi patlaban nav juridisku šķēršļu analogās apraides turpināšanai.

«Patlaban TV3 notiek sarunas ar Lattelecom par apraidi virszemes ciparu formātā. Savukārt Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmums paredz, ka līdz 2010.gada 22.jūlijam tiek turpināta TV3 apraide virszemes ciparu formātā,» viņa norādīja.

Telekanāls TV3 jaunajā sezonā skatītājiem brīvdienās piedāvās divus jaunus šovus, informē TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

No oktobra sestdienās būs redzams šovs, kas pasaulē jau guvis atsaucību, «Paņem 100 000 … ja vari». Raidījuma producente Baiba Saleniece vēsta, ka šova atlasei pieteikušies aptuveni 2000 interesentu, kuri tiks izvērtēti un atlasīti jaunajam šovam. Vienīgais, kas jādara, lai tiktu pie 100 000 eiro (70 000 latu), jāatbild uz astoņiem vienkāršiem jautājumiem, bet, lai tiktu pie lielā laimesta, ne vienmēr pietiek ar enciklopēdijas zināšanām, atliek vien sekot aktualitātēm ik dienas.

Savukārt no 4.septembra tiešraidē varēs vērot jaunu muzikālo šovu Mūsu Zelta dziesma , kuru vadīs Andris Freidenfelds. Šova mērķis ir apzināt visu laiku labākās latviešu dziesmas un ar skatītāju un žūrijas balsojumu noteikt visu laiku populārāko. Šovs kopumā ilgs desmit nedēļas, no kurām septiņas būs par kādu konkrētu tēmu, diviem pusfināliem un lielo finālu.

Jau vairākus gadus Latvijas raidorganizāciju tirgus dalībnieku vidū jūtama neapmierinātība ar Nacionālās Radio un Televīzijas Padomes (turpmāk tekstā saukta "padome") darbību, Db.lv informēja Radio Skonto.

"Šī neapmierinātība īpaši (bet ne tikai) saistīta ar padomes lēmumiem attiecībā uz konkursiem par radio apraides atļauju izsniegšanu dažādās frekvencēs un teritorijās. Padomes lēmumi vairākkārt pārsūdzēti administratīvajā tiesā, pamatojoties uz to, ka nav ievēroti gan svarīgi Administratīvā procesa likuma punkti, gan Radio un televīzijas likuma tiesību normas. Ne vienā vien lietā administratīvā tiesa dažādās instancēs ir atzinusi, ka padomes lēmumi ir bijuši prettiesiski," teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem.

2006. gada rudenī vairākas raidorganizācijas, ieskaitot Radio Skonto, pārsūdzējušas trīs padomes lēmumus, kas tika pieņemti 2006. gada 5. septembrī un ar kuriem par uzvarētājiem konkursos par radio apraides atļauju saņemšanu Rīgā un tās apkārtnē tika atzīti: 1) SIA Alīna, 2) privātpersona Uģis Polis un 3) privātpersona Ivo Baumanis.

Satiksmes ministrijai līdz šī gada 15. novembrim pretendentu atlasē būs jāizvēlas piemērotākais kandidāts televīzijas programmu digitālās apraides nodrošināšanā.

To paredz noteikumu projekts, kura izskatīšana valdībā uz nedēļu atlikta.

Saskaņā ar noteikumu projektu, pāreja no televīzijas programmu zemes apraides analogajā formātā uz televīzijas programmu zemes apraidi digitālajā formātā būtu jāpabeidz līdz 2011. gada 1. decembrim. Satiksmes ministrijas speciālisti skaidro, ka analogās televīzijas raidīšana Latvijā varētu tikt pārtraukta no 2012. gada.

Noteikumu projekts paredz, ka elektronisko sakaru komersants, kurš Satiksmes ministrijas rīkotajā pretendentu atlasē iegūs tiesības veikt zemes televīzijas apraidi digitālajā formātā, iegūs vairāku radiofrekvenču lietošanas tiesības. Šim pretendentam, kuru apstiprinās Ministru kabinets, būs jānodrošina galalietotājiem iespēja bez maksas saņemt noteiktas televīzijas programmas digitālajā formātā. Programmas, kuras visā Latvijā tiks apraidītas bez maksas, plānots noteikt ar Nacionālās televīzijas un radio programmas lēmumu.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) informē, ka no 2.jūlija uzņēmums pārtrauc nodrošināt bezmaksas zemes TV apraidē esošās Ogres Televīzijas programmas izplatīšanu. Šādu lēmumu uzņēmuma valde pieņēmusi, jo pēdējā gada laikā raidsabiedrībai ir izveidojies ievērojams parāds par saņemtajiem apraides pakalpojumiem un ar Ogres Televīziju nav izdevies vienoties par tādu parāda atmaksas grafiku, kas apmierinātu abas puses.

«Lēmums pārtraukt Ogres Televīzijas programmu izplatīšanu nebija viegls, esam daudzkārt tikušies ar visām ieinteresētajām pusēm, t.sk. Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, tomēr esošajā situācijā šis bija vienīgais risinājums, kā pārtraukt parāda vēl lielāku pieaugumu. Šis ir pirmais gadījums, kad pārtraucam pakalpojuma sniegšanu bezmaksas apraidē esošai raidsabiedrībai,» uzsver VAS LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Kopš 2014.gada 1.jūnija LVRTC tehniski nodrošina piecu bezmaksas zemes televīzijas apraidē esošo televīzijas programmu izplatīšanu. Līdz ar Ogres televīzijas programmas izplatīšanas pārtraukšanu bezmaksas apraidē paliek vairs tikai četras programmas, kas sadārdzinās apraides pakalpojuma cenu pārējām raidsabiedrībām. «Esam lūguši NEPL sniegt informāciju par nākotnes iecerēm par to, kurš no telekanāliem varētu nodrošināt piekto bezmaksas apraides programmu, lai pārējām bezmaksas apraidē esošajām telekompānijām nepalielinātos izmaksas. Informēsim pārējās raidstacijas par iespējamajām izmaiņām,» norāda J.Bokta.

LNT un TV3 palikšana bezmaksas apraidē iespējama, izmainot likumdošanu un samazinot apraides tarifus. Abu TV vadība atzīst – gadījumā, ja valsts nenāks pretī, piemēram, apraides tarifu samazināšanā vai iespējā pretendēt uz 15% no sabiedriskā pasūtījuma, LNT un TV3 pametīs bezmaksas virszemes TV, raksta Neatkarīgā.

«Ekonomiska pamatojuma palikt nacionālam kanālam pašlaik nav nekāda. Beidzot politiķi mūs ir sadzirdējuši, lai apskatītos uz industriju, nevis dažu TV kanālu iegribām,»norāda TV3 Latvia ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

LNT valdes priekšsēdētājs Andrejs Ēķis ir pārliecināts, ka tikai gadījumā, ja abas TV pametīs bezmaksas paketi, to problēmām pievērsīsies atbildīgās amatpersonas. «Tagad šajā bezmaksas paketē ir četri kanāli, kur katrs par apraidi maksā 650 tūkst. Ls gadā. Ja divi izies ārā no šīs apraides, tad par to būs jāmaksā sabiedriskajai TV, un tad mūs sadzirdēs, jo Latvijas Televīzijas (LTV) budžetā būs jāatrod papildus 1,3 milj. Ls, lai kompensētu Lattelecom nodrošinātās apraides izmaksas,» apgalvo A.Ēķis.

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir nekavējoties jāpieprasa LTV ģenerāldirektoram Ivaram Beltem atkāpties. Skaidrs, ka to nedarīs politisko partiju ieceltā NEPLP. Skaidrs, ka to nedarīs Saeima, kuras vairākumu apmierina tāda valsts televīzija, kas kalpo valdošajai varai. Ak, mums ir sabiedriskā, nevis valsts televīzija? Piedodiet, bet nav! Mums ir televīzija, kas piesedz lielos blēžus, bet cīnās pret opozīciju, kad tās reitingi pieaug!

Pagājušajā svētdienā televīzijas raidījums De Facto divus sižetus bija veltījis vienas opozīcijas partijas KPV LV reitinga graušanai. Kopumā gandrīz divdesmit minūtes visas sabiedrības apmaksāta ētera laika bija atvēlētas Artusa Kaimiņa, Alda Gobzema un KPV LV diskreditācijai. Tika publiskotas pirms četriem gadiem notikušas sarunas starp privātpersonu Aldi Gobzemu un ierindas Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu brīdī, kad viņš vēl tikko bija ievēlēts par deputātu. Sarunu saturs – ikdienišķa viedokļu apmaiņa, kurai nav nekādas sabiedriskas nozīmes, tā nesatur nekā krimināla, nekā pārsteidzoša. Forma – visticamāk, no izmeklēšanas iestādes nelikumīgi nopludināti ieraksti. Nelikumīgi nopludinātas informācija publiskošanu medijs var pamatot vienīgi ar sabiedrisko nozīmīgumu, piemēram, ja tajā atklājas lielāki noziegumi nekā pats informācijas nopludināšanas fakts. Šajā gadījumā noziegumi Kaimiņa un Gobzema sarunā neatklājas, bet atklājas kārtējais, visticamāk, KNAB darbinieku izdarīts noziegums – operatīvās informācijas nopludināšana un šoreiz bez maskas. Sižetu mērķis - neapšaubāmi KPV LV reitinga graušana pirms vēlēšanām, respektīvi, vēlēšanu ietekmēšana. Specdienesta iejaukšanās demokrātiskas valsts vēlēšanās ir ļoti rupjš likuma pārkāpums. To vajadzētu saprast sabiedriskās televīzijas vadībai, sabiedriskās televīzijas raidījumu veidotājiem. Grūti noticēt, ka viņi to nesaprot. Un, ja viņi to saprot, tad šeit mēs redzam klaju sabiedriskās televīzijas iesaistīšanos vēlēšanu cīņā vienā tās pusē – un tā ir varas partiju puse, kuras pozīcijas apdraud strauji pieaugošā KPV LV popularitāte opozīcijā.

A/s Aldaris atbalsta iespēju saprātīgi atbalstīt akcīzes nodokļa atvieglojumus patiešām maziem alus ražotājiem, balstoties uz Eiropas Savienības praksi, informē kompanija. Tomēr mazas alus darītavas statusam un izmēram jābūt pārdomāti noteiktam LR likumdošanā saskaņā ar Latvijas alus tirgus attīstības un sabiedrības interesēm. Tajā pašā laikā Aldaris uzskata, ka vairāku Latvijas alus darītavu pašreiz iesniegtā prasība piešķirt tām ievērojamas akcīzes nodokļa atlaides ir nepamatota un atbalstīšanas gadījumā radīs nevienlīdzīgu konkurenci, graus vietējo alus darīšanu un valsts budžetu. A/s Aldaris valdes priekšsēdētāja Ināra Šure uzskata, ka pašlaik alus darītāju vidū apspriestais priekšlikums par akcīzes nodokļu atvieglojumiem ir nepārdomāts, tā radot negodīgus konkurences apstākļus un ievērojamus zaudējumus valstij. Maldinoši interpretējot ES likumdošanu, tā ir iecere panākt, ka 3-4 uzņēmumi – vispirms jau Aldaris – nonāk nelabvēlīgā uzņēmējdarbības vidē un vienīgie būs spiesti maksāt pilnu akcīzes nodokļa likmi. Tikmēr citiem Latvijas uzņēmējiem, ieskaitot tos, kas importēs alu no ES valstīm, tiks piešķirtas atlaides līdz pat 50%. A/s Aldaris lielākais akcionārs – Baltic Beverages Holding AB (BBH) arī norāda, ka atlaižu iniciatoru atsaukšanās uz ES pieredzi ir tendencioza. Tiek uzrādīti milzīgi mazo alus darītavu ražošanas apjomi Vācijā, nenorādot, ka tur darbojas daudzpakāpju un regresīva akcīzes nodokļa likme. Alus darītavām, kas ražo līdz 200 tūkstošiem hektolitru (THl) gadā, atlaides tuvojas nullei. Filozofija sniegt palīdzību mazajām alus darītavām, samazinot akcīzes likmi, ir balstīta uz vēlmi atbalstīt mikro alus darītavas, kas pamatā brūvē alu restorāniem tūlītējam patēriņam uz vietas, bet ne alus tirdzniecībai lielveikalos. Pat daudz lielākos tirgos ar lielāku alus patēriņu atlaides tiek sniegtas tikai patiesi maziem uzņēmumiem. Piemēram, Somijā akcīzes 30% nodokļa atlaides tiek piešķirtas uzņēmumiem, kas ražo līdz 2 THl alus gadā, Lielbritānijā 50% atlaides saņem uzņēmumi, kas ražo līdz 5 tūkstošiem hektolitru, Vācijā – 5 līdz 10 THl. Arī Lietuvā, uz kuras piemēru atsaucas iniciatori, netiek piešķirtas tik milzīgas atlaides, kā tika plānots Latvijā – tur 50% atlaides par pirmajiem 10 THl ir tām alus darītavām, kas ražo līdz 80 THl gadā. Lietuvas alus tirgus ir arī divreiz lielāks un Lietuvas mazās alus darītavas saņems tādas pašas atlaides kā mazie Latvijas aldari. Tā kā šāda prakse nav obligāta visām ES dalībvalstīm, tādas valstis kā Francija, Īrija, Itālija, Grieķija, Spānija u.c. nepiemēro šādas atlaides saviem aldariem. Ir svarīgi noteikt Latvijas sabiedrības un vietējā tirgus realitāti, pirms balstāmies uz ES praksi. Ir svarīgi stingri definēt, kādiem kritērijiem Latvijā atbilst maza, finansiāli un ekonomiski neatkarīga alus darītava, lai netraucētu godīgai konkurencei. Ir acīmredzams, ka viena Latvijas alus darītāju grupa ir būtiski palielinājusi ražošanas apjomus, kuriem sniedzama nodokļu atlaide. Mēs esam pārliecināti, ka Somijas modelis būtu vispiemērotākais Latvijas alus tirgum, kur: 30% nodokļu atlaides piešķir uzņēmumiem, kas ražo līdz 2 THl gadā; 20% alus darītavām, kas ražo līdz 10 THl gadā un 10% atlaides tiem, kas ražo līdz 30 THl gadā.Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi, lai valdība izveidotu skaidru mehānismu, kā kontrolēt un novērst likumdošanas ļaunprātīgu izmantošanu. Baltic Beverages Holding uzskata, ka Saeimas Budžeta un finanšu komisija, ieklausoties Finanšu ministrijas viedoklī, pieņēma pareizu lēmumu, nosakot nepieciešamību definēt mazas alus darītavas statusu un apjomu administrēšanas iespējas. Mēs ceram, ka arī turpmāk likumdevēji no valstiskā viedokļa rūpīgi izvērtēs priekšlikumus un nepieņems atsevišķus ražotājus diskriminējošus lēmumus.

Apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Saeimas frakcija (TB/LNNK) frakcija saņēmusi Tieslietu ministrijas pārsūtītu Latvijas Raidorganizāciju savienības vēstuli, kurā izteikti nopietni pārmetumi Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) par iespējamām nelikumībām radio apraides atļauju izsniegšanā, par politiku, kas esot vērsta uz Latvijā veidotu raidījumu un latviešu valodā strādājošo raidorganizāciju izspiešanu no tirgus, priekšroku dodot krievu valodā veidotām vai no Krievijas retranslētām programmām.

TB/LNNK tuvākajā laikā gatavojas tikties ar Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētāju Ābramu Kleckinu, Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektori Guntu Līdaku, kā arī kādu no Valsts valodas centra pārstāvjiem, lai pārrunātu NRTP darbību apraides atļauju izsniegšanas jomā, Valsts valodas likuma pārkāpumiem radio un televīzijas raidījumos, kā arī NRTP sagatavoto jauno Audio un audiovizuālo mediju pakalpojumu likumprojektu, Db.lv informēja Rolands Pētersons, TB/LNNK preses sekretārs.

Pēc TB/LNNK deputātu domām, daudzās tiesvedības, kurās iesaistīta NRTP saistībā ar apraides atļauju izsniegšanu, varētu liecināt par nepietiekamu apraides atļauju izsniegšanas regulāciju un nepieciešamību NRTP izstrādāt attiecīgas iekšējās instrukcijas, vai arī rosināt izmaiņas Radio un televīzijas likumā. Pretējā gadījumā rodas iespaids, ka taisnība ir Latvijas Raidorganizāciju savienībai, kas norāda uz NRTP selektīvo pieeju dažādiem pretendentiem uz apraides atļaujas saņemšanu brīvajās frekvencēs.

Sakarā ar tendenciozo nostāju, ar kādu televīzijas kanāls TV3 Latvija atspoguļo digitālās televīzijas ieviešanas projekta norisi un vienlaicīgi izvirzītajām pretenzijām attiecībā uz kanāla retranslācijas tiesībām kabeļtīklos, Baltkom norobežojas no šīs televīzijas sabiedrības un turpmāk nesniegs nekādus komentārus kanāla pārstāvjiem.

Pašreiz ir visi iemesli uzskatīt, ka TV3 aktivitātes kopumā ir vērstas uz to, lai visiem spēkiem pretdarbotos Latvijas nacionālajām interesēm attiecībā uz televīzijas apraides formāta maiņu. Papildus nomelnojošiem sižetiem, par kuriem pret TV3 ir uzsākta tiesvedība, šis kanāls izvirzījis prasības pret Baltkom, draudot aizliegt tālāku TV3 translāciju kabeļtīklos, Db.lv informēja Baltkom preses sekretārs Lauris Kļaviņš.

„Šī TV3 nostāja ir vērtējama kā šantāža un mēs tai nepakļausimies. Turpmāk TV3 komentāri netiks sniegti un šī kanāla pārstāvji netiks aicināti piedalīties Baltkom preses pasākumos”, norāda Baltkom valdes priekšsēdētājs Pēteris Šmidre. „Mēs kategoriski iestājamies pret šāda veida diktatūru no ārzemju televīzijas kanāla puses, kas, slēpjoties aiz sabiedrības interešu aizstāvja maskas, klaji lobē noteiktas ārzemju biznesa intereses un visiem spēkiem kavē Latvijas sabiedriskās televīzijas apraides attīstību.”

Salīdzinot ar analogo televīziju, ciparu televīzijas apraides izmaksas ir zemākas, kvalitāte labāka un arī aptveramība lielāka, līdz ar to lielāka ir arī samaksa par pakalpojumiem, intervijā raidījumam 900 sekundes norādīja Lattelecom vadītājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka nacionālās televīzijas ar uzņēmumu ir noslēgušas līgumu līdz 2013.gada beigām un J.Gulbis neredz iemeslus tam, ka kaut kas pus gada laikā būtu mainījies un nacionālajām televīzijām tagad būtu pa dārgu un viņas nespētu samaksāt.

Šobrīdējie protesti pret apraides izmaksām, pēc J.Gulbja domām, ir rupjš veids kā ietekmēt Lattelecom un nevēlēšanās pildīt līgumsaistības. Protams, šo situāciju varot risināt, bet tā nav atkarīga no Lattelecom, tā esot valsts organizāciju puse.

Viens no variantiem, kas samazinātu apraides izmaksas būtu samazināt Latvijas Valsts radio un televīzijas centra apraides pakalpojumu izmaksas, savukārt otrs variants būtu pagarināt līgumu ar Lattelecom, jo piecos gados atpelnīt investīcijas esot ļoti grūti, bet ja termiņš ir desmit gadi, tad arī cenas esot savādākas, skaidroja J.Gulbis.

Rīgas apraides zonā Virszemes televīzijas testa režīmā sāk raidīt jauns reģionālais bezmaksas kanāls – Rīgas apriņķa ziņu kanāls.

Rīgas apriņķa ziņu kanāla saturu veidos līdzšinējā Ģimenes TV, kas līdz šim analogajā ēterā bija skatāma Jūrmalā, Babītes un Engures novados, Ogres televīzija un Latvijas Ziņu Kanāls.

Šobrīd kanāls darbojas testa režīmā, un šajā periodā reģionālās televīzijas savstarpēji pielāgojas, veidojot saturu un sadalot kopīgo raidlaiku. Lattelecom testa periodā nevienai no reģionālajām televīzijām neprasot samaksu par apraides nodrošināšanu.

Šis ir piektais reģionālais kanāls, kas uzsācis apraidi ciparu formātā un Virszemes TV skatītājiem attiecīgajā reģionā skatāms bez maksas.

Šobrīd Virszemes TV testa režīmā raida Vidzemes televīzija, Latgales reģionālā televīzija, Vidusdaugavas televīzija un Ventspils televīzija sadarbībā ar pārējām Kurzemes televīzijām.

Maksas TV operatori neapstiprina klientu migrāciju saistībā ar lielākā TV operatora – Lattelecom – konfliktu ar MTG par TV3 retranslāciju interaktīvajā televīzijā; arī Baltcom nemierā ar MTG cenas piedāvājumu.

Aptaujāju Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) biedrus un secināju, ka Rīgā astoņu dienu laikā kopš Lattelecom interaktīvajā televīzijā pārtraukta Modern Times Group (MTG) ietilpstošā kanāla TV3 retranslācija, klāt nākuši četri abonenti, DB pastāstīja LEKA valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls, apliecinot, ka klienti nāk no Lattelecom, taču vienlaikus tas nenozīmē, ka visi pārgājuši TV3 kanāla dēļ. Lietas būtība ir tāda, ka ir liels troksnis par neko.

Iemesls – interaktīvā televīzija ir komplektā ar internetu, un, ja ir internets, tad viss oriģinālais TV3 saturs ir pieejams internetā. Protams, neliela neērtība – saturs nav pults attālumā, bet pieejams datorā, pamatoja I. Muuls. LEKA biedri bija gatavojušies, ka būs TV klientu pieplūdums pēc 1. aprīļa, neslēpa I. Muuls, tomēr aktivitāte izpalika. Attiecībā uz TV3 reitingiem, viņaprāt, situācija ir nelāga, jo redzams, ka kanāla retranslācijas pārtraukšana Lattelecom interaktīvajā televīzijā neatstāja ietekmi uz klientu migrāciju. Arī līgums ar Baltcom, kurš ir arī IZZI īpašnieks, pagarināts vien par diviem mēnešiem, atgādina I. Muuls, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā MTG rīkosies turpmāk. Pieejamā informācija liecina, ka Baltcom nav apmierināts ar cenas piedāvājumu no MTG puses, tādējādi, ja līdzīgas prasības tiks izvirzītas arī citiem TV maksas operatoriem, pastāv atteikšanās iespējas no TV3 kanāla, brīdināja I. Muuls.

Kanāli Rīga TV24 un Re:TV februārī ir spējuši izpildīt sabiedrisko pasūtījumu, tā šodien, uzklausot revīzijas komisijas ziņojumu, secinājusi Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), un tās locekļi nolēmuši piešķirt abiem kanāliem finansējumu par februāri, savukārt OTV joprojām neatbilst nepieciešamajiem kritērijiem, tādēļ pagaidām paliek bez finansējuma.

Kā pastāstīja NEPLP vadītājs Ainārs Dimants, OTV, ko nodrošina SIA Ogres televīzija, pagaidām nav saņēmusi maksājumu arī par janvāri, un nav zināms, kā situācija veidosies tālāk. OTV, kas uzvarēja konkursā par bērnu un jauniešu programmas veidošanu, nav izpildījusi daudzas nolikuma prasības.

Kā norādīja Dimants, ir noteikts, ka televīzijas izdevumi, izpildot sabiedrisko pasūtījumu, jāpārskaita no atsevišķa konta, kas nav ticis izdarīts. No citiem kontiem pārskaitītu naudu NEPLP neatmaksā. Padomei nav pārliecības, vai sižeti, kas tiek rādīti, patiešām atbilst sabiedriskā pasūtījuma izpildei, turklāt OTV joprojām nav bijusi spējīga izveidot televīzijas programmu un joprojām nav skaidrības arī par kanāla kopējo saturu. Tiesa, patlaban OTV ir iesniegusi papilddokumentus par februāri, kuri tiks vērtēti.

No nākamā gada bezmaksas virszemes TV skatītāji vairs neredzēs TV kanālus TV3 un LNT, jo kanālu īpašnieka MTG vadība ir pieņēmusi lēmumu – mainīt kanālu TV3 un LNT juridisko statusu, no 2014. gada 1. janvāra savus kanālus raidot tikai maksas platformās.

«Televīzijas darbību būtiski ietekmē skatītāju paradumi un jaunākās tehnoloģiju tendences, kas liek mums skeptiski raudzīties uz piecu gadu ilga līguma slēgšanu par bezmaksas apraidi,» skaidro MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena. MTG norāda, ka ietaupītās apraides izmaksas palīdzēs palielināt vietējā satura īpatsvaru.

MTG sagaida, ka lēmums ietekmēs aptuveni 6-7% skatītāju, kuri televīziju pašlaik skatās bezmaksas apraidē. Savukārt, atbilstoši Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) datiem, bezmaksas virszemes TV artava ir lielāka - 10% un vairāk.

Tāpat jāņem vērā, ka šāds MTG lēmums nozīmē to, ka kanāli nevarēs piedalīties sabiedriskā pasūtījuma izpildē, par ko iepriekš MTG grupa bija izrādījusi interesi. Likums šobrīd nosaka, ka tie varētu būt 15%, kas no sabiedriskā pasūtījuma tiek novirzīti komercmedijiem. Šāda veida maksājumu MTG, piemēram, saņēma uz pašvaldību vēlēšanām. Jāpiebilst, ka piedalīšanās sabiedriskā pasūtījuma tirgū MTG nozīmētu to, ka ir svarīgi saglabāt vismaz vienu kanālu bezmaksas virszemes TV apraidē.

Latvijas Neatkarīgā Televīzija (LNT) vienojusies ar Lattelecom par pilnīgu pāreju uz ciparu apraidi un analogās apraides pārtraukšanu, informē LNT pašreklāmas daļas vadītāja Ingūna Sermole.

Sākot no 1.aprīļa LNT pilnībā uz ciparu apraidi būs pārgājis Rīgas apraides reģionā, proti, 70 km rādiusā ap galvaspilsētu, bet no 1.jūnija visā Latvijā.

Latvijā analogo ētera televīziju šobrīd skatās ap 220 tūkst. mājsaimniecību.

Pirmais TV ētera kanāls no analogās apraides pērn decembrī atteicās TV5, LTV7 pilnībā uz ciparu formātu pāries 1.martā, bet LTV1 analogā signāla atslēgšanas grafiks būs tāds pats kā LNT. Savukārt TV3 Latvia apliecinājusi, ka TV kanāls vēl visu 2010.gadu plāno palikt analogajā apraidē.

SIA «Latgales reģionālā televīzija» tuvāko divu gadu laikā televīzijas tehnikas modernizēšanā, kā arī studiju pilnīgākā aprīkošanā plāno investēt apmēram 50 000 Ls. Televīzijas tehnikas modernizācijā, studiju aprīkošanā un jaunu raidījumu veidošanā paredzēts ieguldīt pamatā televīzijas nopelnītos līdzekļus. Pagājušā gada decembrī agrāko, gandrīz bankrotējošo «Rēzeknes televīziju» iegādājās jauns īpašnieks un no šī gada janvāra tā darbojas kā «Latgales reģionālā televīzija» (LRT). Tās īpašnieki ir SIA «Rika» un SIA «Rēzeknes gaļas kombināts». SIA «Latgales reģionālā televīzija» direktors Juris Kruglovs uzsver, ka galvenais televīzijas iegādes mērķis ir sakārtot uzņēmumu un izveidot no tā pelnošu televīziju. «Mēs vēlamies, lai Latgales reģiona uzņēmumi sekmīgi darbotos, arī televīzija ir sākotnēji jāatbalsta un jāgatavo skatītāju pieprasīta programma. Tāpēc ir jāveido komanda ar jaunu domāšanu,» saka J. Kruglovs. Pašlaik LRT apraides rādiuss, atkarībā no reljefa, ir 50 — 100 km, bet skatītāji, pēc agrāk veiktajiem pētījumiem, ir 15 — 20 % šīs teritorijas iedzīvotāji. LRT šobrīd ir 17 darbinieki (agrāk 9). Uz šo brīdi LRT ir ieguldīti ap 40 000 Ls, ieskaitot pašas televīzijas, kā arī dažāda aprīkojuma iegādi. šos līdzekļus ieguldīja dibinātāji, bet turpmākās investīcijas tiks veiktas no televīzijas darbības nopelnītajiem līdzekļiem. «Jau tagad LRT raida jaunā veidolā, mainījusies ir arī programma. Jaunajā televīzijā darbosies ziņu un reklāmas nodaļas, kā arī neatkarīgu producentu grupa, kas veidos dažādus autorraidījumus.Raidījumi un filmas tiks pirkti no firmām, kurām ir to izplatīšanas tiesības. Tuvākajā laikā tiks slēgti līgumi ar Latgales reģiona pašvaldībām, lai televīzijā pēc iespējas vairāk informācijas par notiekošo pašvaldībās. Kā reklāmdevējus plānojam piesaistīt gan Latgales, gan arī citu Latvijas reģionu un, iespējams, arī ārvalstu uzņēmējus. Savukārt visus nopelnītos līdzekļus turpināsim investēt tālākajā televīzijas attīstībā,» saka J. Kruglovs.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pauž bažas par situāciju, kas radusies, SIA Lattelecom nevienojoties ar mediju grupu Modern Times Group(MTG) par TV3 kanāla raidīšanas nosacījumiem interaktīvajā televīzijā, tādējādi atstājot nelabvēlīgā situācijā patērētājus.

Kā informē PTAC, saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu, šādā situācijā patērētājiem ir tiesības atkāpties no līguma bez līgumsoda samaksas, tomēr PTAC aicina patērētājus nerīkoties pārsteidzīgi un nesteigties ar līguma laušanu. Vienlaicīgi PTAC aicina Lattelecom un TV3 rast abpusēji pieņemamu risinājumu, lai patērētājiem nodrošinātu TV3 apraidi interaktīvajā televīzijā.

Ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo informāciju, ka gadījumā, ja patērētāji TV3 pārraides pārtraukšanas dēļ vēlas atkāpties no līguma ar Lattelecom, varētu tikt piemērots līgumsods, PTAC norāda, ka elektronisko sakaru pakalpojuma sniedzēja piedāvājumā esošā TV programmu pakete, par kuru puses vienojušās līguma slēgšanas brīdī, ir uzskatāma par līguma sastāvdaļu un saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 23. panta 3.daļu abonentam ir tiesības izbeigt elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu bez līgumsoda piemērošanas, ja abonents saņēmis elektronisko sakaru komersanta paziņojumu par līguma nosacījumu grozījumiem, bet tiem nepiekrīt.

Nacionālo kanālu prasība dot tiem tiesības iekasēt samaksu par to satura izplatīšanu no kabeļtelevīzijas operatoriem, vienlaikus paliekot nacionālajā apraidē, ir prettiesiska un pilnīgi neloģiska, uzskata telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

«Jau šobrīd valsts uzlikusi operatoriem par pienākumu pārraidīt klientiem nacionālos kanālus par saviem līdzekļiem, tādēļ šādas maksas iekasēšana principā ir jāuztver kā papildu nodoklis, jo operatoriem nav iespēju izvēlēties, pārraidīt LNT un TV3 saturu vai nē. Turklāt šāda maksājuma piemērošana tikai kabeļtelevīzijām, nevis visiem nozares dalībniekiem, ir diskriminējoša un ievieš absolūti negodīgas konkurences principus. Vēl vairāk – tas nevis ir nodoklis, ko valsts uzliek komersantam, bet viens uzņēmējs piemēro citam pēc paša ieskatiem. Tādēļ šāda iniciatīva uzskatāma par prettiesisku un uzņēmējdarbības vidi graujošu,» uzsver IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

Licence PRO 100 piešķirta bez konkursa, lai arī šī televīzija līdz šim pārsvarā raida krievu valodā un tās pilnais nosaukums skan «просто телевидение».

Ābrams Kleckins, kurš vada Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, apgalvo, ka viss noticis likuma robežās. Tam gan nepiekrīt padomi uzraugošās Saeimas komisijas vadība, kas tagad apsvēršot, vai Kleckinu drīkst atstāt viņa amatā arī turpmāk.

Pro100 televīziju pašlaik var vērot digitālajā formātā un kabeļtīklos. Kā vēsta krievu valodā pieejamā mājas lapa, kanāls piedāvā ,«katram kaut ko interesantu – multfilmas, mūsdienu krievu un ārzemju seriālus, krievu kino zelta fondu». Arī Rīgas kinostudijā veidotās un ,«izzinošas filmas par dabu, ceļojumiem un vēsturi». Ir arī krievu valodā tapušas ziņas par notikumiem Latvijā, intervijas ar politiķiem un citiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem.