Lauksaimniecība

Lauksaimnieki sašutuši par bezakcīzes dīzeļdegvielas limitu atcelšanu

Sandra Dieziņa, 19.09.2012

Jaunākais izdevums

Bezakcīzes dīzeļdegvielas limitu atcelšanas jautājumu Zemkopības ministrija (ZM) nav iekļāvusi Finanšu ministrijai pieprasīto budžeta prioritāšu sarakstā un par to sašutuši lauksaimnieki.

«Jau vairākus mēnešus runājām ar Zemkopības ministriju un norādījām, ka apstrādātas platības pieaug un lauksaimniekiem pietrūkst dīzeļdegvielas – īpaši pēc šīs vasaras ražas nozvākšanas laika. Esam ļoti nepatīkami pārsteigti, ka šo jautājumu ZM nav iekļāvusi budžeta pieprasījuma prioritātēs. Vai lauksaimnieku konkurētspēja vairs nav ZM prioritāte? Ar vienu roku kopīgi cīnamies lai izlīdzinātu konkurences nosacījumus Eiropā, bet pašu mājās, liekam lauksaimnieku attīstībai šķēršļus?» sašutumu pauž Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. Trešdien šo jautājumu zemnieki pārrunāja ar finanšu ministru Andri Vilku. Lauksaimnieki jau atkārtoti finanšu minsitram arī pauda neapmierinātību ar Ministru kabinetā apstiprinātai Nekustamā īpašuma nodokļa paketi, kurā paredzēts papildlikmi neapstrādātai zemei noteikt tikai 1,5% apjomā, kamēr lauksaimnieki iestājas par papildlikmi 3,5% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Kad sola vienu, bet dara citu, jeb sitiens pa lauksaimniekiem

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kādai nozarei klājas grūti, tad tai dzīve ir jāsarežģī vēl vairāk, ar nodokļu likumu grozījumiem uzliekot papildu izmaksas

Acīmredzot tāda ir valdības devīze, ar Finanšu ministrijas gādību sagatavojot grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Nomaskēti ar attaisnojumu, ka grozījumi principā izdarīti tikai tāpēc, lai uzliktu akcīzes nodokli tādam produktam kā tabakas lapas un paceltu to dažiem biodīzeļdegvielas veidiem, savu ceļu uz Saeimu budžeta paketē sākušas arī izmaiņas lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas apritē. No akcīzes atbrīvotā degviela lauksaimniekiem būs jāiekrāso jeb jāmarķē, turklāt to drīkstēs izmantot tikai traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās lauksaimniecības produkcijas ražošanai. Minēto grozījumu skarto nozaru – lauksaimnieku un degvielas tirgotāju – pārstāvji pauž sašutumu par to, ka šādas pārmaiņas ministrijas nav laikus pārrunājušas ar tiem, uz kuru maciņiem tās attieksies vistiešāk. «Baidās no diskusijas, nav argumentu,» ministriju attieksmi raksturo biznesa pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Neesam tik bagāti, lai ieviestu krāsoto dīzeļdegvielu

Dienas Bizness, 02.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014.gada nogalē tika veikti grozījumi likumā Par akcīzes nodokli, kas paredz, ka no 2015.gada 1.jūlijā Latvijas lauksaimniekiem būs jāiegādājas iezīmētā (marķētā) dīzeļdegviela. Vairums Latvijas ražojošo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas un degvielas tirgotāji ir kategoriski pret jaunās normas stāšanos spēkā un uzskata, ka šobrīd, kad ir atvērts likums, nepārdomātais lēmums ir jāatceļ, informē biedrības Zemnieku saeima pārstāve Līva Norkārkle.

Jau vairākus gadus darbojas efektīva un moderna Lauku atbalsta dienesta pakļautībā esoša lauksaimniekiem paredzētās bezakcīzes dīzeļdegvielas uzraudzības sistēma. Lai lauksaimnieki būtu tiesīgi iegādāties tiem paredzēto dīzeļdegvielu, viņiem ir jāizpilda virkne nosacījumu. Ar jauno lēmumu papildus tiek ieviesta līdz galam nepārdomāta un neizvērtēta prasība - dīzeļdegvielas iezīmēšana (marķēšana), radot izmaksas gan lauksaimniekiem un degvielas tirgotājiem, gan valstij kopumā. Pēc lauksaimnieku aprēķiniem, iezīmētās (marķētās) dīzeļdegvielas cena pieaugs aptuveni par 5-6 eiro centiem par litru. Izmaksas radīsies arī veidojot papildus infrastruktūru atsevišķai krāsotās degvielas loģistikas nodrošināšanai un uzglabāšanai, kā arī kontroles sistēmai no valsts puses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Asociācija: FM iecere vairs nepiešķirt bezakcīzes degvielu kukurūzas audzētājiem iedragās cūkkopības nozari

LETA, 16.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) iecere nākamgad vairs nepiešķirt degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzei, iedragās jau tā daudz cietušo cūkkopības nozari, atzina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas direktore Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka, piemēram, Latgalē viena no cūku audzēšanas saimniecībām jau spiesta lūgt bankai kredīta brīvdienas, jo biogāze nes zaudējumus, līdz ar to jebkāda atvieglojuma likvidēšana vēl vairāk pasliktinās situāciju nozarē.

«Cūku audzētāju saimniecībām, kurām nepieciešams nodrošināt biogāzes reaktoru darbību ar kukurūzas piejaukumu, atkal gaidāma situācijas pasliktināšanās. Vai FM nesadarbojas ar Ekonomikas ministriju, kurai iesniegti aprēķini par zaudējumiem biogāzes staciju saimniecībām? Vasarā valdībā tika skatīti grozījumi noteikumos, kas būtiski uzlabotu situāciju, bet visi aprēķini balstījās uz esošo situāciju ar kukurūzas audzēšanu biogāzei, kas tagad atkal tiks mainīti. Turklāt, būvējot biogāzes stacijas un ieguldot lielas investīcijas, bija citi nosacījumi,» norādīja Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pieņem noteikumus par bezakcīzes dīzeļdegvielu zemniekiem

Madara Fridrihsone, 16.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013./2014. gadā kopējais dīzeļdegvielas daudzums, ko lauksaimnieki var izmantot, nemaksājot akcīzes nodokli, noteiks 108 992 100 litri, kas ir nedaudz vairāk, nekā 2012./2013. gadā, kad tā maksimālais apjoms noteikts 1 057 945 litru apjomā.

Tā dēvētās bezakcīzes dīzeļdegvielas daudzuma pieaugums saistīts ar to, ka, saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta datiem, pēdējos gados pieaug arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu, ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem.

Atbilstoši Zemkopības ministrijas aplēsēm, augkopības nozarē strādājošajām zemnieku saimniecībām dīzeļdegviela ir nepieciešama 200 kalendārās dienas gadā un tās vidējais patēriņš sezonā sasniedz 89 līdz 164 litrus uz hektāru. Savukārt lopkopjiem dīzeļdegviela nepieciešama visas 365 kalendārās dienas gadā un tās vidējais patēriņš sezonā ir 95 līdz 132 litri uz hektāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Zemnieku miljonu eiro artava budžetam

Māris Ķirsons, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki valsts budžetā par katru litru dīzeļdegvielas maksās 5 centus lielu akcīzes nodokli, vienlaikus diferencēts limits atkarībā no darbības jomas, startē zemes fonds

To paredz šā gada 1. jūlijā spēkā stājušās normatīvo aktu normas. Aptaujātie pozitīvi vērtē Zemes fonda startu, kaut arī par tā darbību vairāk varēšot vērtēt vismaz pēc trīs līdz sešiem mēnešiem. Savukārt par akcīzes nodokļa ieviešanu lauksaimniekiem, turklāt vairāk nekā divas reizes augstāku, par to, kā to prasa ES normatīvi, tiek kritizēti politiķi, vienlaikus viņi tiek slavēti, ka beidzot ir ieviesta jomu diferenciācija, kā arī tas, ka visi var rēķināties ar viņiem pienākošos mazakcīzes dīzeļdegvielas limitu.

Zemnieku artava

Aptaujātie zemnieki nepauž prieku par to, ka lauksaimnieku dīzeļdegvielai tagad noteikts 50 eiro liels akcīzes nodoklis par 1000 litriem, jo līdz šim faktiski tāda nebija. «Valstij ir grūti laiki un zemnieki ar 5 centiem par katru litru dos savu artavu valsts budžeta piepildīšanai,» situāciju komentē aitkopis Andris Pauls-Pāvuls. Viņš atzīst, ka tādējādi noteiktai lauksaimnieku grupai pieaugs ražošanas pašizmaksa, kaut arī realizācijas cenas pašreizējos apstākļos palielināt neesot iespējams. Savukārt kā pozitīvu momentu viņš min to, ka teju vai bezakcīzes dīzeļdegvielas limits tiek diferencēts atkarībā no darbības jomas. Proti, lopkopjiem tas ir paaugstināts no 100 l/ha līdz 130 l/ha, savukārt tiem, kuri tikai pļauj zāli, tas būs vairāk nekā divas reizes mazāks. «Ārzemju tautieši jau deviņdesmitajos gados brīdināja, ka Latvijai nebūtu prātīgi nodarboties ar graudkopību un piena lopkopību, bet gan jāattīsta tieši bioloģiskā lauksaimniecība, diemžēl līdz šim šis ieteikums nav līdz galam sadzirdēts,» tā A. Pauls-Pāvuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Degviela 100 km braucienam: cik ilgi jāstrādā Latvijā, Bulgārijā vai Dānijā?

Latauto.lv izplatīts aprēķins, 17.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cik stundu Latvijā jāstrādā, lai nopelnītu degvielu 100 km braucienam? Vai latviešiem jāstrādā vairāk nekā lietuviešiem, igauņiem, dāņiem vai bulgāriem?

Vidējā alga Latvijā ir 557 EUR, bet dīzeļdegvielas cena – 1,11 EUR litrā. Vēloties veikt 100 km attālumu ar automašīnu, kam nepieciešami 7 litri dīzeļdegvielas, latvietim jānopelna 7,70 EUR.

Jūlijā Latvijā ir 23 darba dienas (184 stundas), un tas nozīmē, ka latvietis, kas saņem vidējo atalgojumu, stundā nopelna 3 EUR.

«Vēloties nobraukt 100 kilometrus, latvietim jāstrādā 2,5 stundas. Salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, latvietim jāstrādā mazāk nekā lietuvietim vai bulgāram, taču ievērojami vairāk nekā dānim vai igaunim,» rēķina Andris Mālnieks, LATAUTO.lv pārdošanas vadītājs.

Piemēram, Dānijā vidējā alga, atskaitot nodokļus, šobrīd sasniedz 3122 EUR. Tas ir gandrīz sešas reizes vairāk nekā Latvijā, bet litrs dīzeļdegvielas Dānijā ir tikai par 0,18 EUR dārgāks (1,29 EUR). Dānis stundā nopelna 17 EUR, tātad 100 kilometru brauciens, izmantojot 7 litrus dīzeļdegvielas, viņam izmaksā 9,03 EUR. Lai veiktu tādu pašu braucienu, dānim pietiek strādāt mazāk nekā stundu, t.i., trīs reizes mazāk nekā latvietim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas policija aizturējusi 66 cilvēkus lauksaimnieku protesta akcijā Elizejas laukos, kur rīta sastrēguma stundas laikā ar traktoriem tika bloķēta satiksme.

Lauksaimnieki Parīzē izvietoja traktorus ap Triumfa arku, ar protesta akciju vēloties "glābt Francijas lauksaimniecību", ziņo Lauksaimnieku savienība "Coordination Rurale".

Lauksaimnieki pie pieminekļa Elizejas laukos izgāza siena kaudzes.

""Coordination Rurale" simboliski un miermīlīgi pārņem Triumfa arku," organizācija paziņoja platformā "X", piebilstot, ka steidzami jārīkojas, lai glābtu "45% mūsu saimniecību, kuras ir finansiālās grūtībās".

Lauksaimnieks Aksels Masons sacīja, ka "miermīlīgi un likumpaklausīgi" no plkst.3 (plkst.4 pēc Latvijas laika) Parīzes centrālajā satiksmes apļveida krustojumā pulcējušies ap simt zemnieku.

Daļa protestējošo lauksaimnieku sastrēgumā pie Triumfa arkas esošajiem autovadītājiem pasniedza maisus ar kartupeļiem, citi pirms aizturēšanas tērzēja ar policistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1.janvāra rīts ausīs ar dārgākām degvielas cenām

Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs, 01.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanot pretrunīgiem paziņojumiem par gāzes krājumu pietiekamību visai ziemai, uzņēmējiem nākas domāt par alternatīviem risinājumiem ražotņu, noliktavu un citu komercplatību apsildīšanai. Pašreizējos apstākļos, kad ir grūtības iegādāties gan dabasgāzi, gan kokskaidu granulas, par glābiņu varētu kļūt laika pārbaudi izturējušie, bet modernie dīzeļdegvielas sildītāji.

Tie iedalās divās grupās – siltā gaisa pūtēji un siltuma izstarotāji. Pirmie, atbilstoši nosaukumam, pūš telpā siltu, tīru gaisu, paši būtiski nesasilstot, kamēr otrie darbojas pēc krāsns principa. To sildīšanas virsma sakarst un uzsilda gaisu visapkārt. Siltā gaisa pūtēji ir noderīgāki plašāku telpu apsildīšanai, bet siltuma izstarotāji vairāk noderēs vietās, kur komfortabla temperatūra jāuztur nelielākā teritorijā vai tieši blakus siltuma avotam. Šāda tipa iekārtu var uzstādīt, piemēram, tieši pie strādājošo darbagaldiem.

Jaudīgās, taču mobilās iekārtas ir ļoti praktiskas un arī ekonomiski izdevīgas. Tās spēj ļoti ātri piesildīt un uzturēt izvēlēto temperatūru gan ražotnēs un noliktavu telpās, gan arī celtniecības objektos. Industriālie sildītāji ir izdevīgs risinājums arī pagaidu darbavietās, kurās neatmaksājas uzstādīt dārgu pastāvīgu apkures iekārtu. Tā kā pārvietojamie industriālie dīzeļdegvielas sildītāji ir novietojami tieši tur, kur nepieciešams siltums, enerģija netiek izniekota velti. Turklāt tos darba gaitā var pārvietot uz jebkuru vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krāsotās degvielas jūlijā nebūs

Māris Ķirsons, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marķēta dīzeļdegviela zemniekiem būs nevis no šā gada 1. jūlija, bet tikai oktobra beigās

Saeima jau šodienas plenārsēdē skatīs grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kas paredz atlikt lauksaimniekiem paredzētās dīzeļdegvielas iekrāsošanu. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka dīzeļdegvielas marķēšanas iedzīvināšanai atvēlētais laiks līdz 1. jūlijam ir pārāk īss, tāpēc šīs prasības ieviešana tiktu atlikta līdz 30. oktobrim. Visas pārējās novitātes, kuras skar lauksaimniekus (dīzeļdegvielas limits – 60 līdz 100 un 130 litri/ha atkarībā no darbības veida) tiek ieviestas. Tāpat spēkā būs nosacījums, ka lauksaimnieku degvielai tiek piemērots akcīzes nodoklis – 50 eiro par 1000 litriem – un vairs nav noteikts maksimālais izmantojamās dīzeļdegvielas (85,5 milj. litru) apjoms saimnieciskajam gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Trīs dienu laikā atsavina gandrīz 15 tūkstošu litru nelegālās dīzeļdegvielas

Jānis Rancāns, 03.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā policijas darbinieki, trijās vietās konstatējot nelegālo akcizēto preču apriti, kopā atsavināja 14,7 tūkstošus litru nelegālās dīzeļdegvielas bez tās izcelsmi apliecinošiem dokumentiem, informē Valsts policija (VP).

Minētās pārbaudes no otrdienas līdz ceturtdienai notika Katlakalnā, Ziepniekkalnā un Kandavas novadā. Visos gadījumos uzsāktas administratīvās lietvedības un turpinās pārbaudes.

Otrdien Ķekavas novada Katlakalnā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes darbinieki pārbaudes laikā konstatējuši deviņas viena kubikmetra tvertnes ar šķidrumu, kuram bijusi raksturīga dīzeļdegvielas smaka. Kopā tika atsavināti 2,2 tūkstoši litru dīzeļdegvielas, elektrosūknis ar skaitītāju un gumijas caurules.

VP norāda, ka minētajā vietā atradās kravas automašīna Mercedez Benz ar Baltkrievijas reģistrācijas numuru. Automašīnas bākā bija ievietota gumijas caurele, kas bija savienota ar sūkni – skaitītāju un kuras otrs gals ar degvielas uzpildes pistoli ievietots noliktavā esošajā 1m3 tvertnē. Noliktavā atradās vēl deviņas 1m3 tvertnes. Automašīnas vadītājs, Baltkrievijas pilsonis, skaidroja, ka uz Rīgu braucis ar mērķi realizēt dīzeļdegvielu, taču nav paguvis to izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenotiekot krasām pārmaiņām nozarē un politiskajā dienaskārtībā, Latvijas lauksaimniecība kā joma var tikt apdraudēta, aģentūrai LETA uzsvēra Kuldīgas novada lauksaimnieku atbalsta grupas pārstāvis, zemnieku saimniecības "Kalna Rinkas" īpašnieks Ēriks Pucens.

Pucens pavēstīja, ka Kuldīgas lauksaimnieki formulējuši vairākas savas prasības, kuras adresējuši Saeimai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijai un plāno pievienoties lauksaimnieku protesta akcijai 5.martā Rīgā.

Pucens norāda, ka jau pašlaik daudzi mazie un vidējie zemnieki ir uz izdzīvošanas robežas, izmaksas nespēj nosegt nopelnīto un "ik dienu kāds pieņem lēmumu beigt cīnīties ar vējdzirnavām" - samazināt saimniecības apjomus vai to likvidēt.

"Esam apvienojušies Kuldīgas novada lauksaimnieku grupā, pārstāvot dažādas lauksaimniecības nozares - sākot no mazām zemnieku saimniecībām līdz pat lielām, no bitēm līdz gaļas liellopiem. Turklāt mums pievienojušies arī zemnieki no dažādām Kurzemes apkaimēm," pauž atbalsta grupas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dūklavs: Naudas atbalsta graudkopjiem nebūs; meklēs iespējas palīdzēt citādi

LETA, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopjiem papildus valsts atbalstu nemaksās, bet meklēs citus situācijas risinājumus, piemēram, nodokļu maksājumu termiņu pagarinājumus, bezakcīzes degvielas daudzuma palielināšanu vai papildu iespējas graudu bunkuru celtniecības finansēšanai, pirmdien pēc tikšanās ar Latvijas lielāko graudkopības kooperatīvu vadītājiem Edgaru Ružu un Induli Jansonu atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

«Maksājumi no valsts nav iespējami, līdzīgi kā tas ir piensaimniecībām. Jāsaprot, ka piensaimniekiem jāglābj šķirnes ganāmpulki, kamēr graudi bunkuros var pagaidīt dažus mēnešus, kamēr pieaug cena. Tomēr jautājumus risinām, piemēram, attiecībā uz iespēju pagarināt nodokļu termiņus, tāpat atklāts jautājums ir bezakcīzes degviela, papildu projekti graudu bunkuru celtniecībai un vēl dažas citas iespējas,» sacīja Dūklavs.

Viņš atzina, ka situācija graudkopībā nav vienkārša, tomēr zaudētāji nav tās saimniecības, kuras laicīgi apdrošināja sējumus.

«Tiem, kas bija apdrošinājušies, situācija pulka labāka. Pasaules gals vēl nav, tomēr zemniekiem ir jāpārskata saimniekošana. Graudkopība, tāpat kā citas nozares, saistīta ar risku. Tie, kas bija apdrošinājušies, faktiski neko nezaudēja,» norādīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ik dienas Latvijā notirgo divas fūres nelegālā alkohola

Gunta Kursiša, 12.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienas Latvijā tiek pārdotas divas «fūres» nelegālā alkohola jeb 2200 kastes 0,5 litru pudeļu 40% degvīna, aprēķinājusi Alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācija (LADRIA). Turklāt ievērojama daļa – 40% - Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, savukārt puse norādījusi, ka zina, kur šādu alkoholu var nopirkt. Latvijas

Šādu ainu atklāj SIA Compass sadarbībā ar SIA Solid Data veiktais pētījums. Aptaujas dati apstiprina Latvijas alkoholisko dzērienu ražotāju un izplatītāju asociācijas (LADRIA) aprēķinus, kas balstīti uz Valsts ieņēmumu dienesta VID) datiem – nelegālā alkohola tirgus Latvijā ir līdzvērtīgs pieciem miljoniem litru gadā jeb 2200 kastēm 0,5 litru 40% degvīna dienā.

Aptauja, kurā atklājās, ka 40% iedzīvotāju ir iegādājušies bezakcīzes alkoholu, tika veikta sociālās kampaņas Aizkulises ietvaros. Kampaņa tiek rīkota, lai vērstu iedzīvotāju uzmanību uz sekām, ko dzīvībai var radīt nelegālas un nepārbaidītas izcelsmes alkoholisko dzērienu lietošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, aģentūru LETA informēja Kuldīgas novada lauksaimnieki. Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa informēja, ka Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Smagākā situācija izveidojusies lopkopjiem. Saimniecības likvidē lopus, jo nespēj tos pabarot. Ganības ir izdegušas, tāpēc lopiem nav, ko ēst. Zemnieki lopus baro ar pagājušā gadā novākto sienu. Tas rada bažas par to, ar ko baros lopus šajā ziemā.

Bioloģiskā saimniecība Rozbeķi no Kabiles pagasta pārdos aptuveni 40 gaļas lopus, lai pabarotu piena govis. Saimniecība ir 300 hektārus liela, un tajā tiek audzēti aptuveni 150 lopi, tai skaitā 50 piena govis. "Audzējam kviešus, miežus, auzas, griķus. No izaudzētā barojam lopus, citus gadus ražu pat pārdodam, taču, tā kā šogad mums ir stipri mazāka raža, nesanāks pat pabarot savus lopus," pastāstīja saimnieks Māris Lankovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas mazumtirgotāji otro reizi šīs nedēļas laikā samazinājuši benzīna un dīzeļdegvielas cenas, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie degvielas mazumtirgotāji.

Degvielas mazumtirgotāja Statoil Fuel & Retail Latvia (Statoil) degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis aģentūrai BNS norādīja, ka ceturtdien Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās benzīna cena ir samazināta par diviem centiem litrā, bet dīzeļdegvielas cena - par vienu centu litrā.

«Kopumā nedēļas laikā benzīna cenas ir samazinātas par pieciem centiem un dīzeļdegvielas cenas par diviem centiem,» sacīja Žubulis.

Tāpat viņš atzīmēja, ka kopš šā gada jūlija Statoil tīklā benzīna cena ir samazinājusies par 22 centiem litrā, bet dīzeļdegvielas cena ir sarukusi par 15 centiem litrā, saglabājoties zemākajā līmenī kopš 2011.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas tirgotāji atkal paaugstina dīzeļdegvielas cenas

Nozare.lv, 19.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas tirgotāji Statoil un Neste atkal par santīmu paaugstinājuši dīzeļdegvielas cenas, liecina apkopotā informācija no degvielas tirgotājiem.

Statoil dīzeļdegvielas litrs patlaban maksā 94,9 santīmus, bet Neste - 93,7 santīmus.

Benzīna cenas pagaidām ir nemainīgas, un Statoil degvielas uzpildes stacijās 95.markas degviela attiecīgi maksāja 96,9 santīmus par litru, bet 98.markas degviela - 99,9 santīmus par litru. Neste attiecīgi 95.markas benzīns maksā 95,7 santīmus, bet 98.markas benzīns - 98,7 santīmus. Lukoil 95.markas benzīns maksā 96 santīmus, bet 98.markas -99 santīmus.

Trešdien trīs lielie degvielas tirgotāji jau paaugstināja benzīna un dīzeļdegvielas cenas.

Statoil Fuel&Retail Latvia skaidro, ka turpinās degvielas cenu kāpums pasaulē. Benzīna Platts cena atkal ir pārsniegusi 1005 ASV dolārus (562 latus) par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 29.maija. Arī valūtas kurss šajā laika periodā pieaudzis par 0,014 latiem pret dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Virši-A: benzīna dzinēju īpatsvars turpinās samazināties, gāzes un dīzeļa - pieaugt

Gunta Kursiša, 29.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmo desmit mēnešu laikā, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, mazumtirdzniecībā pārdotā benzīna apjoms ir pieaudzis par 2%, savukārt dīzeļdegvielas pārdošanas apjomi pieauguši par 5,3%, novērojuši uzņēmumā Virši-A.

Novērots, ka visvairāk pirktais degvielas veids Latvijā ir dīzeļdegviela, kuras pārdošanas apjomi turpina pieaug. Tas sasaucas ar tendenci vairāk iegādāties automašīnas ar dīzeļdegvielas dzinēju - kopš pērnā gada oktobra Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu īpatsvars ar benzīna dzinēju samazinājies par 8%, savukārt dīzeļdegvielas dzinēja automašīnu īpatsvars audzis par 11%, liecina CSDD reģistrēto transportlīdzekļu statistika.

Lai arī benzīna dzinēju automašīnas vēl aizvien veido lielāko daļu no reģistrēto transportlīdzekļu dzinēju veidiem, to īpatsvars gada laikā sarucis līdz 49% no visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem. Dīzeļdegvielas dzinēju popularitāte deviņu mēnešu laikā laikā sasniegusi 45%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

90% Latvijas iedzīvotāju, kuri tuvākajā laikā plāno iegādāties auto, kā vienu no svarīgākajiem kritējiem spēkrata izvēlē nosauc degvielas tipu, secināts SEB līzinga veiktajā aptaujā.

Vispopulārākā izvēle ir auto ar dīzeļdegvielas dzinēju – iespēju iegādāties to apsver 35% aptaujāto. Auto ar benzīna dzinēju doma pirkt 24% aptaujāto, bet auto ar gāzes iekārtu – 23% respondentu. Apmēram 26% potenciālo pircēju labprāt izvēlētos hibrīda auto.

Atbildot uz jautājumu, vai viņu izvēli ietekmē Eiropā valdošā nostāja samazināt dīzeļdzinēju auto izmantošanu, 50% aptaujāto Latvijā atzīmēja, ka viņiem būtiskāki kritēriji ir degvielas patēriņš un efektivitāte.

36% aptaujāto pārliecināti, ka iniciatīvas, kas ierobežo dīzeļdegvielas auto izmantošanu, ir pārāk radikālas un pēc būtības nav nepieciešamas. 16% respondentu atzīmē, ka viņus sarūgtina fakts, ka pēc kāda laika auto ar dīzeļa degvielu var nebūt vispār. Tikai 23% respondentu pārliecināti, ka dīzeļdegvielas auto izmantošanas samazināšana palīdzēs rūpēties par apkārtējo vidi. Interesanti, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā tā uzskata daudz vairāk respondentu – 38% un 37% attiecīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatvežu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) apjomi turpina palielināties, taču būtiski auguši izmaksāto atlīdzību apmērs.

Jau sākotnēji, kad tika pieņemts likums par obligāto grāmatvežu CTA, tika teikts, ka minimālais noteiktais atbildības limits, kas norādīts normatīvajos aktos, ir pārāk zems un nesegs vairumu grāmatvežu radīto zaudējumu. To apliecina apdrošinātāju izmaksāto atlīdzību apjomi, taču vienlaikus vērojams, ka pieaug tā daļa grāmatvežu, kuri apdrošinoties ir godprātīgi un minimālās summas neizvēlas, taču liela daļa aizvien apdrošinās tikai formāli.

Apjomi aug

Kompāniju griezumā atšķiras novērojumi saistībā ar apdrošināšanas limitiem. 2018. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, AAS Balta izdoto grāmatvežu polišu skaits palielinājās par teju 30%, stāsta Baltas produktu vadītāja/risku parakstītāja Viktorija Antropova. 2017. gadā par grāmatveža kļūdu izmaksātā vidējā atlīdzība bija 2500 eiro, bet pērn tā nedaudz saruka, taču vienlaikus ievērojami pieaudzis kopumā izmaksāto atlīdzību apjoms – līdz pat 2,5 reizēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Par grāmatvežu kļūdām izmaksāto atlīdzību apjoms ievērojami pieaudzis

Dienas Bizness, 09.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis jau gandrīz gads, kopš spēkā stājušies grozījumi likumā «Par grāmatvedību», kas nosaka ārpakalpojumu grāmatvežu obligāto profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu (PCTA).

Kā liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) rīcībā esošie dati, jaunie noteikumi atspoguļojušies arī straujā izmaksāto atlīdzību apjoma kāpumā – 2017. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA atlīdzībās izmaksāts teju sešreiz vairāk. Vidēji grāmatveža kļūda pērn izmaksājusi gandrīz pusotru tūkstoti eiro.

«To, ka jaunajiem noteikumiem ir priekšrocības, pasargājot ārpakalpojumu grāmatvežus un to klientus no finansiāliem zaudējumiem, apliecina arī Balta statistika: salīdzinot ar 2016. gadu, kad ārpakalpojumu grāmatvežu PCTA apdrošināšana vēl nebija obligāta, pērn atlīdzību pieteikumu skaits pieaudzis par 200%. Visbiežāk atlīdzības tiek izmaksātas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemērotiem sodiem saistībā ar nodokļu maksājumiem, bet esam kompensējuši uzņēmumiem radītos zaudējumus arī gadījumos, kad nav bijuši ievēroti skaidras naudas lietošanas nosacījumi, par kļūdaini veiktiem apkures aprēķiniem, par deklarācijas novēlotu iesniegšanu, kā arī nesaņemto darba nespējas pabalstu grāmatveža kļūdaini aizpildītas VSAOI atskaites dēļ,» tipiskākos gadījumus komentē Viktorija Antropova, Balta īpašuma un speciālo produktu un risku parakstīšanas pārvaldes Produktu vadītāja/Risku parakstītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Protestējot pret valdības plāniem samazināt subsīdijas lauksaimniecībai, Vācijā simtiem lauksaimnieku pirmdien ar traktoriem nobloķēja piekļuvi galvenajām ostām.

Lauksaimnieki novietoja aptuveni 100 traktorus uz stratēģiski svarīgiem ceļiem, kas ved uz Hamburgas ostas teritoriju, traucējot piekļuvi Vācijas lielākajai ostai un vienai no noslogotākajām Eiropas ostām starptautisko konteineru pārvadājumu jomā.

Ar traktoriem tika nobloķētas arī mazākās Vilhelmshāfenas un Brēmerhāfenas ostas. Brēmerhāfenas policija paziņoja, ka notiek sarunas ar lauksaimniekiem par piekļuvi ostas teritorijai.

Lauksaimnieki ar aptuveni 1500 traktoriem nobloķējuši satiksmi arī Hamburgā, paziņoja policija.

Lauksaimnieki Vācijā kopš decembra protestē pret kanclera Olafa Šolca plāniem atcelt subsīdijas lauksaimniecības nozarē. Protesti pamudināja valdību daļēji atteikties no plānotajiem samazinājumiem, solot atjaunot atlaidi transportlīdzekļu nodoklim un pakāpeniski atcelt dīzeļdegvielas subsīdijas vairāku gadu laikā, nevis uzreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru