Lauksaimniecība

Lauksaimnieku kooperatīvi: ĢMO augu audzēšana nav pieļaujama

Dienas Bizness, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Reaģējot uz Eiropas Komisijas (EK) plāniem atļaut ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšanu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valde aicina atbildīgās Latvijas valsts institūcijas ieviest vēl stingrāku ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli lopbarībā un citās lauksaimniecības izejvielās.

Kā norāda LLKA valdes loceklis un LPKS „Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča, ģenētiski modificētu augu audzēšana nav pieļaujama vairāku iemeslu dēļ.

«Pirmkārt, mani un arī citus lauksaimniekus satrauc tas, ka ĢMO nav līdz galam izpētīti, un arī esošie pētījumi par to ietekmi uz cilvēka organismu ir ļoti pretrunīgi. Otrkārt, būsim godīgi, ĢMO atļaušana tos, kuri audzēs drošus un ar ĢMO nepiesārņotus augus, nostādīs nevienlīdzīgas konkurences situācijā. Sanāk, ka mēs ēdīsim no Eiropas nākušu, ar ĢMO piesārņotu pārtiku, kamēr paši audzēsim drošu. Vienīgais pozitīvais aspekts, kuru saredzu šai ziņai par Eiropas plāniem atļaut ĢMO – patērētājs varbūt beidzot sāks daudz vairāk dot priekšroku vietējām, ar ĢMO nepiesārņotām pārtikas precēm!» saka Bēča.

Arī LLKA valdes priekšsēdētāja vietniece un LPKS Piena ceļš valdes priekšsēdētāja Ilze Aizsilniece pauž satraukumu par plāniem atļaut ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes ražošanu

«Latvijā kukurūza kā lopu pamatbarība ir ļoti izplatīta, un tās audzēšana uz vietas notiek vien eksperimentālā kārtā, līdz ar to, lielais vairums šīs izejvielas tiek importēts. ĢMO caur kukurūzu nonāk govs pienā un gaļā, un mums absolūti šobrīd nav skaidrs, kādu ietekmi tas var atstāt uz mums un mūsu bērniem, un es nevēlos pakļaut tos šādiem eksperimentiem. Lai radītu alternatīvu, mēs aicinām Zemkopības ministriju sniegt lielāku atbalstu lopbarības augu audzēšanai Latvijā, jo īpaši lopbarības pupām,» tā Aizsilniece.

Jau tuvākajā laikā LLKA vadība plāno tikties ar Zemkopības ministrijas un citu valsts institūciju amatpersonām, lai pārrunātu, kādi būs Latvijas mehānismi, lai pasargātu mūsu valsti no pieaugošās ĢMO ietekmes uz kultūraugiem un ģenētiski modificētas pārtikas nonākšanas tirgū.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija visdrīzāk atļaus ģenētiski modificētas kukurūzas audzēšanu par spīti 19 dalībvalstu iebildumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

ĢMO kultūru uzvaras gājiens pasaulē rada bažas pašmāju lauksaimniekiem

Sandra Dieziņa, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ĢMO kultūru uzvaras gājiens pasaulē rada bažas par to ietekmi uz pašmāju lauksaimniecību.

Šī situācija var saasināties pēc tam, kad ES noslēgs Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) līgumu ar ASV un ES tirgū ieplūdīs ASV ražotās lauksaimniecības preces. Pašmāju ražotāji saka kategorisku nē ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai, savukārt zinātnieki norāda, ka to kaitīgā ietekme nav zinātniski pierādīta.

Grib drošību

«Latvijas pozīcija ir, ka esam no ĢMO brīva valsts, bet jautājums – kā to spēsim nodrošināt? Kā pasargāsim 64 tūkstošus km2, lai ĢMO sēkla te neienāk? Mēs pasaulē nevaram konkurēt ar masveida produkciju, bet gan ar produkciju, kam ir pievienotā vērtība, un tas dotu mums priekšrocību pēc 10 gadiem, bet ar kādām metodēm noturēt Latviju kā brīvu no ĢMO?» to Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas rīkotajā diskusijā Vai ģenētiski modificēti organismi ir Latvijas lauksaimniecības nākotne? vaicāja Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Eiropas Savienības komisārs liek saprast, ka ģenētiski modificētie organismi Eiropā tiks regulēti stingrāk

Lietuvas kandidāts uz Eiropas Savienības (ES) veselības un pārtikas drošības komisāra posteni Vītenis Povils Andrjukaitis visai sekmīgajā noklausīšanās reizē Eiropas Parlamentam cita starpā paudis stingru nostāju par pārtikas drošību un ģenētiski modificētās (ĢM) pārtikas izplatību Eiropā, liecina Eiropas Parlamenta (EP) audiovizuālie materiāli.

Varu valstīm

Lietuvas kandidātam vēl jāsaņem galīgais EP apstiprinājums kopā ar visu Eiropas Komisijas (EK) sastāvu, kam vajadzētu notikt nākamnedēļ. Pēc profesijas būdams ārsts un politiķa karjerā arī līdzšinējais Lietuvas veselības ministrs, V. P. Andrjukaitis ir viens no visprecīzāk «tēmētajiem» dalībvalstu kandidātiem uz ES vadošajiem amatiem, jo pārsvarā valstu izteiktās intereses par vēlamajiem EK portfeļiem bija diezgan plašas. Pēc «grilēšanas» EP kaimiņu eksministrs bija visnotaļ pārliecināts par savas kandidatūras akceptu. Par prioritāti amatā viņš deklarēja pašreizējā pārtikas drošības līmeņa nodrošināšanu Eiropā, tomēr izteiktie komentāri par politikas niansēm ļauj domāt, ka gan sevišķi importētās pārtikas kvalitātes, gan ĢMO jautājumā nākamajos piecos gados skrūves tiks pievilktas. Arī telefonsarunā ar DB V.P. Andrjukaitis apstiprināja, ka viņa pārraudzītajā sfērā tieši ĢMO jomā paredzama lielākas teikšanas piešķiršana ES dalībvalstu līmenī. Viņa šefs Žans Klods Junkers devis «ļoti skaidru mandātu sešu mēnešu laikā izvērtēt situāciju pašreizējos regulējumos», lai noteiktu to vājās vietas salīdzinājumā ar dalībvalstu pašnoteikšanās politikas pozīcijām. Par spīti tam, ka tie tika pasniegti kā stingrākie pasaulē, sevišķi Eiropas dabas aizsardzības organizācijas ir kritizējušas šogad jūnijā ES Padomes apstiprinātos noteikumus par ĢMO statusu ES. Vienošanās paredz deleģēt dalībvalstīm teikšanu, vai tās savās teritorijās aizliedz vai ierobežo ĢMO. Nevalstiskās organizācijas Zemes draugi padomes loceklis Jānis Ulme DB komentē, ka tā gan ir patiesības viena puse, jo no otras puses pašreizējā ES likumdošanas ietvarā dalībvalstīm ir vien pilnvaras uz atteikšanās iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uztura speciāliste: Bailes no ĢMO reāli kavē pārtikas industrijas progresu

Anda Asere, 07.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājot par nākotni, kad cilvēku kļūs arvien vairāk un vairāk un ir jāmeklē risinājumi, kā pabarot trešās pasaules valstis, ĢMO ir risinājums, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka uztura speciāliste un bloga ksenijakomente.lv autore Ksenija Andrijanova. Pēc viņas domām, drausmīgākais, ko varēja izdarīt no sabiedrisko attiecību viedokļa, bija nosaukt šos produktus par ģenētiski modificētiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kuri uztura stereotipi jūs pašu visvairāk kaitina?

Globāli mani visvairāk kaitina attieksme pret ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ja papētīsim, kāda ir attieksme pret ĢMO pasaulē un Latvijā, redzēsim, ka pie mums vēstules pret ĢMO rakstīja vairāki tūkstoši, bet tepat blakus Igaunijā – daži simti. Arī Vācijā un Anglijā nav tik lielas bailes. Protams, skeptiķi ir visur, bet atšķiras mērogs. Ja pateiksi latvietim, ka ĢMO ir nekaitīgs, viņš uzreiz tevi norakstīs kā oponentu, domās, ka esi muļķis, neko nesaproti un nav jēgas runāt tālāk. Tas ir gandrīz tāpat, kā pateikt kaut ko pilnīgi neētisku, šausmīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Mierīgas līdzāspastāvēšanas lauksaimniecībā nebūs

Sandra Dieziņa, DB žurnāliste, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinoties to valstu skaitam, kas varētu ļaut audzēt ĢM kultūras, bīstamības loks ap skaidru «nē ĢMO» teikušajām valstīm varētu tikai savilkties.

Tas ir tikai laika jautājums – tā par ģenētiski modificētu (ĢM) kultūru ienākšanu lauksaimniecībā rūpes pauž pašmāju lauksaimnieki. Pasaulē ĢM kultūru audzēšana turpina uzvaras gājienu – to platības ar katru gadu pieaug, 2013. gadā sasniedzot 175 miljonus ha, un arvien vairāk pārtikas un lauksaimniecības preču tiek ražots no ĢM kultūrām. Galvenais arguments – tās ir lētākas, taču joprojām trūkst zinātnisku pētījumu, kas ļautu pierādīt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) kaitīgumu vai gluži otrādi – drošumu. Zinātnieki argumentē – ĢMO izveides mērķis ir zinātniskie pētījumi un to izmantošana lielākas ražības iegūšanā. Tiesa, pētnieki secina, ka ražība nav augusi, gluži otrādi – par 7% palielinājies izmantoto pesticīdu apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki iespējamo aizliegumu ģenētiski modificētai dzīvnieku barībai vērtē kā belzienu konkurētspējai, kā rezultātā uzšvirkstētu cenas; Zemkopības ministrija savā pozīcijā vēl neizlēmīga, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija (EK) likusi galdā priekšlikumus par iespēju atļaut dalībvalstīm pieņemt nacionālos lēmumus ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā. Latvijas prezidentūra ir aicinājusi EK prezentēt jauno regulas iniciatīvu 16. jūnija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. Savukārt priekšlikuma izskatīšanu Padomes darba grupās uzsāks jau Luksemburgas prezidentūra. ZM ir paredzējusi Latvijas pozīciju izstrādāt un saskaņot līdz 1. jūlijam.

ĢM lopbarības iespējamā izmantošanas iegrožošana neilgi pirms ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības noslēgšanas raisa jautājumus par lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju, jo ASV šādi ierobežojumi nepastāv un attieksme pret ĢMO ir nesalīdzināmi liberālāka. Pašlaik ES pārtikā un dzīvnieku barībā atļauts izmantot 58 ĢMO, to vidū kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimniekus uztrauc ģenētiski modificētu organismu ienākšana

Sandra Dieziņa, 18.10.2013

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis: «Veicot šos grozījumus valdības noteikumos, paredzēts nomainīt kompetento ĢMO kontroles iestādi, taču tam līdzi nāk virkne atvieglotu prasību. Zemkopības ministrijai šos ĢMO riskus vajadzētu izvērtē plašāk un padziļināti, nevis vienkāršojot šos noteikumus.»

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki bažījas par rosinātajām izmaiņām valdības noteikumos par Ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kontroli. Lai arī Zemkopības ministrija (ZM) plāno padarīt stingrāku ĢMO kontroli, bioloģiski saimniekojošiem zemniekiem par to pārliecības nav. Ražotāji satraucas, ka, iespējams, steigas dēļ noteikumu grozījumos ieviestas normas, kas rada bažas par noteikumu atvieglošanu potenciālajiem ĢMO izplatītājiem un ražotājiem.

Valdības noteikumu par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu grozījumos paredzēts iestrādāt normu, ka ĢMO uzraudzības padomei ne vēlāk kā 15 darbdienu laikā pēc riska novērtēšanas atzinuma un atzinuma saņemšanas par sabiedrības viedokli jāiesniedz BIOR institūtam rekomendējoša rakstura priekšlikums par atļaujas izsniegšanu konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšanai. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pauž satraukumu par šo traktējumu, jo tas faktiski jau nosaka atļaujas izsniegšanu.

«Veicot šos grozījumus valdības noteikumos, paredzēts nomainīt kompetento ĢMO kontroles iestādi, taču tam līdzi nāk virkne atvieglotu prasību. Uzskatu, ka Zemkopības ministrijai ĢMO riskus vajadzētu izvērtēt plašāk un padziļināti, nevis vienkāršojot šos noteikumus,» skaidro G. Norkārklis. Arī citi laukos saimniekojošie zemnieki iebilst pret prasību vienkāršošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa Latvijas pašvaldību ĢMO aizlieguma noteikšanu joprojām uzskata par lozungu lēmumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ierobežojumus audzēt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugus pašvaldības var noteikt pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata, izdodot pašvaldības saistošos noteikumus un nosakot aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.

Šobrīd lielākā daļa Latvijas pašvaldību aizliegušas savās teritorijās audzēt ĢMO kultūraugus. «Pamatojoties uz Ģenētiski modificēto organismu aprites likumu, pašvaldība, ievērojot sociālekonomiskos, klimatiskos vai vides apstākļus vai izvērtējot lauksaimnieciskās darbības metodes, pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē šādus saistošos noteikumus un sniedz atzinumus atbilstoši likuma Par pašvaldībām regulējumam. Nekādu uzskaiti, kādās teritorijās šādi aizliegumi ir noteikti, VARAM neveic,» informē ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Laura Jansone. Vēlāk, precizējot sniegto informāciju, VARAM pārstāve norāda, ka ir šādas pašvaldības, kas nav nekad noteikušas ĢMO aizliegumu, – Babītes, Engures, Mārupes, Saulkrastu, Strenču novadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP iebilst pret trim ģenētiski modificētu sojas pupu šķirnēm

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Komisijai ir jāatsauc piešķirtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās sojas pupas, kas ir izturīgas pret glifosāta herbicīdiem, teikts Eiropas Parlamenta trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) glifosātu klasificējusi kā iespējami kancerogēnu vielu un ka ES ir atļāvusi lietot ĢMO bez dalībvalstu atbalsta.

EP deputāti norāda, ka herbicīdu glifosātu, pret kuru iepriekš minētās ģenētiski modificētās sojas pupas ir izturīgas (līdztekus citiem herbicīdiem attiecībā uz FG72 un MON 87708 x MON 89788), Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra 2015.gada 20. martā klasificēja kā cilvēkam iespējami kancerogēnu vielu.

Tomēr Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestāde 12. novembrī norādīja, ka vēža risks cilvēkiem no šī herbicīda ir maz ticams.

EP deputāti arī norāda, ka Eiropas Komisija pati paudusi nožēlu, ka, kopš spēkā stājusies pašreizējā ĢMO atļauju piešķiršanas procedūra, lēmumus par ĢMO sugu atļaušanu Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot atbalstu no dalībvalstīm. Līdz ar to tas, kas būtu pieļaujams izņēmuma kārtā, kļuvis par normu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un ES sarunās par brīvo tirdzniecību pārtikas jomā ir novilktas vairākas sarkanās līnijas (ĢMO, hormoni, standarti), kuru pārkāpšana neesot iespējama, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā sarunā ar DB atzīst Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece, Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Krieviņa. Sarkanās līnijas ir novilkušas visas ES dalībvalstis kopā, nevis kāda atsevišķa valsts. «Saprotu patērētāju un arī lauksaimnieku, pārtikas pārstrādātāju bažas par ģenētiski modificētu produktu vai no tiem gatavotu izstrādājumu iespējamu ieplūšanu ES, taču, ņemot vērā šobrīdējo dalībvalstu paustās bažas un mandātu sarunu vedējiem ar ASV, var teikt, ka ES ir stingra nostāja šajā jautājumā,» uzsver R. Krieviņa. ES nosacījumi attiecībā uz ĢMO apriti un prasībām, kas attiecas uz cilvēku veselību, dzīvnieku labturību un vidi, ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma (TTIP) kontekstā nevar tikt upurēti. «Tas nozīmē, ka no ASV, kur ir sastopami ģenētiski modificēti produkti, tie nevarēs brīvi nonākt ES tirgū,» uzsver R.Krieviņa. Viņa gan atteicās vērtēt nelegālo ĢMO iekļuvi ES, jo tā esot krimināli sodāma darbība un kontrolētāju rīcībā esot pietiekami daudz instrumentu, lai to nepieļautu. «ES nepazeminās augstos patērētāju un vides aizsardzības standartus, un tie ASV produkti, kas tiem neatbildīs, ES tirgū netiks ielaisti,» uzsver R.Krieviņa. Vēl viena ES sarkanā līnija ir hormonu gaļa. «Jā, ASV ir hormonu gaļas ražotāja, taču tās ieplūde ES netiek pieļauta jau šobrīd,» apliecina R. Krieviņa. Pēc viņas rīcībā esošās informācijas arī ģeogrāfiskajām norādēm par ES ražotajiem augstas kvalitātes produktiem nevajadzētu tikt mainītām un mīkstinātām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP prasa saglabāt esošo regulējumu ĢMO pārdošanai ES

Žanete Hāka, 28.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments trešdien noraidīja likumprojektu, kas mainītu pašreizējo ģenētiski modificētas pārtikas vai barības pārdošanas un lietošanas regulējumu un ļautu ES dalībvalstīm savās teritorijās ierobežot vai aizliegt ES līmenī atļautas ĢMO pārtikas un barības pārdošanu un lietošanu, informē EP.

EP deputāti pauduši bažas, ka šis tiesību akts varētu nebūt īstenojams praksē vai arī novest pie robežkontroles atjaunošanas starp dalībvalstīm. Viņi aicina Komisiju izstrādāt jaunu priekšlikumu.

«Šīsdienas balsojums ir nepārprotams signāls Eiropas Komisijai. Ja šis priekšlikums būtu kļuvis par tiesību aktu, tā darbotos pretī visam, ko mēs esam sasnieguši attiecībā uz vienoto tirgu un muitas savienību,» teica EP Vides komitejas priekšsēdētājs Džovanni La Via (EPP, Itālija), kura ieteikums noraidīt priekšlikumu tika pieņemts ar 577 balsīm par, 75 pret un 38 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Zaļākās valsts Eiropā dubultā morāle

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 28.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļais iepirkums kā sistēmas detaļa labi raksturo Latvijas lauksaimniecības politikas virzību – vārdos zaļi, bet darbos maļam pa vecam

Zaļa valsts ir tikai politiķu mutēs. Publikāciju ar šādu virsrakstu DB varēja lasīt pirms diviem gadiem (13.04.2015). Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāja Gustava Norkārkļa citāta aktualitāte nav mazinājusies. Tiesa, pa šo laiku bioloģiski apsaimniekoto hektāru kļuvis vairāk, veikts kārtīgs lēciens iespējās izaudzēto atbilstoši pārstrādāt, bet patērētāji arvien vairāk meklē tīru pārtiku un ir kļuvuši zinošāki par to, kā nošķirt produktu, kas atbilst rūpnieciskas kvalitātes standartiem no produkta, ko izauklējusi daba bioloģiskajā saimniecībā Latvijā. Ārēji mūsu politiķiem joprojām patīk piesaukt Latvijas kā zaļas valsts tēlu un ar šādu lozungu greznoties ārvalstu vizītēs. Diemžēl tā ir plika bižutērija, jo seguma šai izpausmei nav. Patiesībā situācija ir visai atšķirīga no tās ainas, ko dažam labam patīk uzburt vienā vai citā auditorijā. Ar katru gadu palielinās Latvijā izlietoto pesticīdu apjoms un aug minerālmēslu patēriņš, Latvijas lauksaimniecībai kļūstot nevis zaļākai, bet ķimikālijām bagātākai. Tas ir arguments, ar kuru pietiek, lai secinātu, ka īstā aina ir politisks atbalsts tādas lauksaimniecības ceļam, kur izdzīvo tikai lielākais un stiprākais, un to vidū bioloģisko saimniekotāju pagaidām īsti nav. Faktiski šis jautājums ir arī par cilvēkiem laukos, ne tikai par to, ko ikdienā kraujam uz šķīvja un bāžam mutē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvija vērš Eiropas Komisijas uzmanību uz kritisko situāciju piensaimniecībā

Lelde Petrāne, 14.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze pirmdien, 13.jūlijā, Briselē piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē. Tā bija pirmā sanāksme, ko, beidzoties Latvijas prezidentūrai ES Padomē, vadīja nākamā prezidentvalsts - Luksemburga, informē Zemkopības ministrija.

Sanāksmes laikā ministri apmainījās viedokļiem par nesen publicēto Eiropas Komisijas priekšlikumu par lēmumu pieņemšanas procesa pārskatīšanu, lemjot par ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO), t.i., par iespējām dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā. Latvija kopumā atzinīgi vērtē iespēju dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt savā teritorijā ĢM pārtiku un barību. Tomēr bažas sagādā tas, ka Komisijas piedāvātā izvēles brīvība var būt pretrunā ES kopējā tirgus brīvas preču aprites principam. Latvija arī domā, ka dalībvalstīm nav pietiekamas informācijas par Komisijas priekšlikuma ieviešanas sekām uz ES lauksaimniecības sektora attīstību. Latvija ierosina Komisijai pārskatīt atļauju piešķiršanas procedūru ĢMO saturošai pārtikai un barībai, kā arī vērš uzmanību, ka bioloģiskā lauksaimniecība ir alternatīva, kas nepieļauj ĢMO izmantošanu un arī nodrošina patērētājiem lielākas izvēles iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kas Tev jāzina 18. oktobra rītā

Dienas Bizness, 18.10.2013

Goda sardzes rotas karavīri pie Brīvības pieminekļa, kur ceturtdien notika Latvijas un Uzbekistānas prezidentu svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Latvijā

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), Ekonomikas ministrija (EM) un Finanšu ministrijas (FM) Eiro komunikācijas nodaļa šodien informēs par pirmajiem secinājumiem kopš obligātās cenu atspoguļošanas latos un eiro.

Šodien plānota 36 likvidējamai a/s Latvijas Krājbanka piederošu bankomātu izsole. Savukārt Zemkopības ministrijā (ZM) paredzēta diskusija par Lauku attīstības plāna 2014. - 2020. gadam nozīmi nozares attīstībā.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis šodien dosies uz Londonu, kur seminārā stāstīs par investīciju vidi Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pieļaujot X stundas iestāšanos, izstrādā plānu B

Sandra Dieziņa, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas eksports uz Ukrainu pilnībā apstājies, taču pagaidām lielu satraukumu neredz; Latvijai vairāk jācīnās pret ĢMO

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure intervijā DB stāsta, ka kopīgi ar Zemkopības ministriju izstrādāts plāns B gadījumam, ja ekonomisko sankciju rezultātā iestātos stunda X.

Kā Ukrainas krīze un valūtas devalvācija Krievijā ietekmējusi pārtikas nozari? Kādi šobrīd ir signāli?

Politiskā situācija nav skaidra, bet panikas noteikti nav. Ir nozares, kas ir vairāk jutīgas, un visgudrākie bija uzņēmumi, kuri jau laicīgi diversificēja savu produktu portfeli.

Ir uzņēmumi, kam jau vēsturiski un pēc patēriņa īpatnībām Krievija kļuvusi par lielāko noieta tirgu. Visjutīgākās ir zivju nozare, gaļa un piens. Situācija gaļas un piena nozarē nav kritiska, jo to portfelis ir samērā diversificēts. Savukārt zivju nozarē ir sāpīgi, jo mūsu šprotes vairāk lieto austrumu zemes, dienvidu republikas un Krievija, bet Rietumos tās neēd. Pat ja mēs gribētu, Eiropā ar savām šprotēm populāri nekļūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināts - Bayer pārņems Monsanto, radot pasaules mēroga līderi

Lelde Petrāne, 14.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV ģenētiski modificētu sēklu gigants Monsanto pieņēmis Vācijas Bayer izteikto pārņemšanas piedāvājumu. Cena - 128 ASV dolāri par akciju, ziņo BBC.

Tas nozīmē, ka tiks radīta pasaulē lielākā sēklu un pesticīdu kompānija, kuras vērtība būs 66 miljardi ASV dolāru.

Apvienojot Bayer un Monsanto, veidosies tirgus līderis gan ASV, gan Eiropā, gan Āzijā.

Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, komentējot šo darījumu, biznesa portālam db.lv norādīja: «Tie ir normāli brīvā tirgus procesi un apvienošanās bieži novērojama ne tikai šāda līmeņa un nozares uzņēmumu starpā. Ja skatāmies pasaules tendences, tad situācija visā pasaule tiek vērsta uz uzņēmumu pozīciju nostiprināšanu un lielu monopolu veidošanu, kas aptver pēc iespējas plašāku jautājumu un piedāvājuma loku. Tā kā Monsanto vairāk ir vērsts uz ģenētiski modificēto sēklu un pesticīdu tirgu, savukārt Bayer ne tikai nodrošina lielāko zāļu ražošanas tirgu, bet arī nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un izplatību – mēs ceram, ka, pārņemot Monsanto, iespējams, vairāk uzmanības un plašāk tiks skatīts jautājums par ķimikāliju, pesticīdu un ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, kā arī būs vairāk inovatīvu risinājumu, būs vairāk finansējuma, lai veiktu nopietnus pētījumus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vesels cilvēks kaitē aptieku biznesam

Sandris Točs, speciāli DB, 29.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāji ir satraukušies. Viņu zaudētā peļņa būs ieguvums Latvijas valstij un pilsoņiem

Tā intervijā saka veselības ministrs Guntis Belēvičs.

Ar veselību un slimību profilaksi cieši saistīts jautājums ir veselīgs uzturs. Pirms kļūšanas par ministru jūs ļoti asi iestājāties pret Trans- atlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līgumu (TTIP), pat sakot, ka «viņi grib mūs noindēt». Kā jūs kā valdības loceklis vērtējat šo vienošanos, kuru citi, tostarp Ārlietu ministrija, ļoti aizstāv?

Man par lielu nožēlu tā ir ne tikai viena no Ārlietu ministrijas prioritātēm, tā ir mūsu ārlietu ministra vismīļākā prioritāte. Tāpēc tas tiek virzīts uz priekšu milzīgos tempos. Man kā veselības ministram ir pilnīgi pretēja pozīcija un pat bažas. Ir vairāki apdraudējumi. Lētā, industriāli ražotā pārtika, kas nav piemērota bērniem un rada lielas bažas par veselību. Ja šis līgums stāsies spēkā, Latvijas kā mazturīgas valsts iedzīvotāji uzturā vēl vairāk lietos neveselīgu pārtiku. Mēs Veselības ministrijā (VM) iesim divus ceļus. Gādāsim, lai skolā būtu tikai veselīga pārtika. Es centīšos pasargāt mūsu iedzīvotājus arī ar ierosinājumu aplikt ar akcīzes nodokli transtauk- skābes, pievienoto cukuru, viskaitīgākās «e» vielas, ģenētiski modificētās sastāvdaļas. Ungārijā tas ļoti labi darbojas, un iegūtā nauda tiek novirzīta veselības aprūpei. Ungārijā Satversmē ir ierakstīts, ka tā ir brīva no ģenētiski modificētiem organismiem (ĢMO). Ar savu politisko darbību centīšos panākt, lai arī Latvija būtu pasargāta no ĢMO.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Krievijas inspektori beiguši pārbaudes Latvijas uzņēmumos

Dienas Bizness, 01.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 1.jūlijā noslēdzas Krievijas Federācijas Federālā veterinārā un fitosanitārā uzraudzības dienesta inspektoru vizīte Latvijā. Tās ietvaros Latvijas zvejas produktu apstrādes un dzīvnieku barības apritē iesaistītos uzņēmumus pārbaudīja divas inspektoru grupas, informē Pārtikas un veterinārais dienests.

Viena inspektoru grupa apmeklēja piecus Latvijas zvejas apstrādes uzņēmumus – SIA Karavela, SIA Baņķis, SIA Unda, SIA Sabiedrība IMS un SIA Gamma A, lai pārliecinātos par to atbilstību Eiroāzijas ekonomiskās savienības valstu, tostarp Krievijas, prasībām.

Uzņēmumos pārbaudīta paškontroles sistēma un tās ietvaros veiktie laboratoriskie izmeklējumi, novērtēta uzņēmumu atbilstība higiēnas prasībām, pārbaudīta izsekojamība un iespējamie piesārņojumu riski, kā arī citi aspekti.

Otra inspektoru grupa apmeklēja divus dzīvnieku barības apritē iesaistītos uzņēmumus - SIA Riagro un SIA Rīgas kombinētās lopbarības rūpnīca, lai pārliecinātos, kā tiek veikta augu izcelsmes barības valsts uzraudzība un laboratoriskie izmeklējumi, kādas ir laboratorisko izmeklējumu iespējas zinātniskajā institūtā BIOR un augu karantīnas laboratorijā, kā arī pārbaudīja barības sertifikāciju saistībā ar ĢMO riskiem un augu karantīnas prasību ievērošanu izsniedzot fitosanitāro sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 16.martā

Dienas Bizness, 16.03.2015

Latvijā

Iepirkšanās ielu idejas – dzīvas

Ar lielu sparu sāktās pašvaldības aktivitātes iepirkšanās/gājēju ielu izveidei Rīgā pieklusušas, savukārt lielāka iniciatīva atkal uzplaiksnījusi biznesa pusē. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā.

ZoomCharts veido interaktīvu datu vizualizācijas programmatūras izstrādes komplektu, kas ļauj profesionāļiem ievietot tīmekļa vietnē vai mobilajā lietotnē interaktīvus grafikus.

Latvijas uzņēmējiem jāmeklē jauni eksporta tirgi gan rietumos, gan dienvidos, vienlaikus jābūt gataviem «ielekt» atpakaļ Krievijā, tiklīdz tāda iespēja rodas; vajadzīgs LTRK likums.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Līdz apēdīsim pēdējo padomju desu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 13.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan gatavojas svinēt simtgadi, Latvija joprojām sirgst ar identitātes krīzi

Pēc padomju nosacītās komas garajiem gadiem tas ir saprotami. Un tomēr. Padomju valsts ir pagalam, bet tās velis joprojām klimst pa mūsu ielām, televizoriem un ar internetu svētītajiem tālruņiem. Latviešu senais gēns liek to pamielot, un to arī cītīgi darām.

Taču šim skābputra šķebina, sklandu rauši ar’ pie sirds galīgi neiet, varbūt vienīgi cauri laikiem dzīvojošo valūtu dzimtenīti pa retam ieklunkšķina, ja nu to kāds sevišķs labvēlis izlicis velīšu cienasta galdā. Parādībai vairāk patīk našķēties ar atmiņām, izsūcot tās no padomju ekspilsoņu galvām, apzelējot, apgremojot, palaižot kādu atraudziņu, kuru vecajam par prieku notranslē vismaz viens no skatītāko televīzijas kanālu plejādes, un tādējādi atkal satūcot atpakaļ ķobī. Kā manuālais terapeits kauliņus, tā šis vēsturiskās pus- un post-patiesības atkal piekoriģē no jauna, lai neizlec no eņģēm. Tas ilgstoši bijis visai pašpietiekams cikls, jo ir gan ēdēji, gan tie, kurus apēd. Un grūti tam paredzēt galu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

54 skolu ēdināšanas uzņēmumos PVD konstatējis būtiskus pārkāpumus

Dienas Bizness, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 13. līdz 17.aprīlim Latvijas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos Pārtikas un veterinārais dienesta (PVD) inspektori veica 78 pārbaudes. Pārkāpumi konstatēti 54 uzņēmumos vai 69% no pārbaudītajiem uzņēmumiem, no tiem uztura normu neievērošanā 37 uzņēmumos, informē PVD pārstāve Anna Joffe.

Pārbaužu laikā inspektori 20 ēdināšanas uzņēmumos konstatējuši, ka ir nepietiekama dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vai uztura vērtība, nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļauto produktu daudzums, galvenokārt augļu, dārzeņu, siera, biezpiena. Atsevišķos gadījumos ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas.

14 uzņēmumos konstatētas dažādas neatbilstības ēdienkartē – tā nav saskaņota ar iestādes vadītāju, tajā nav norādīta visa nepieciešamā informācija, pasniegtie ēdieni neatbilst ēdienkartē norādītajiem, izmaiņas nav saskaņotas ar iestādes vadību.

Vēl 14 uzņēmumos konstatēts, ka uzturā iekļauti produkti, kas neatbilst noteiktajām prasībām vai kurus aizliegts izmantot ēdienu gatavošanai, piemēram, pelmeņi un desa, kuru sastāvā ir nepietiekams gaļas daudzums, kā arī nav informācijas par sāls saturu produktā; tāpat arī konstatēti gaļas produkti, kuriem pievienotas pārtikas piedevas – garšas pastiprinātāji, augu eļļa, kas satur ĢMO, kā arī garšvielu maisījumi, kas satur sāli, cukuru un/vai garšas pastiprinātājus, un konditorejas izstrādājumi, kas satur daļēji hidrogenētus augu taukus vai arī nav informācijas par tauku hidrogenizācijas pakāpi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvirgzdkalni RB saimnieks Rinalds Bukšs līdz putnkopībai nonācis, paziņu un draugu mudināts, sekojot pieprasījumam pēc veselīgas gaļas. Saimniecība izceļas ar 500 izturīgās britu šķirnes Big 6 tītariem.

Sākumā Polijā iegādāti pirmie 80 bioloģiskie cāļi, bet pašlaik ģimenes saimniecībā Sējas pusē buldurē jau pustūkstotis.

«Pirmajās divās nedēļās pēc izšķilšanās tītarēni kā zīdaiņi jābaro ik pēc divām stundām visu diennakti,» stāsta R. Bukšs.

Pašlaik cāļi tiek iegādāti Austrijā, no kurienes tiek vesta arī barība, bet graudi un zirņi tiek iepirkti no z/s Ķelmēni. «Lai izaugtu, šiem putniem vajag lielu devu proteīna, tāpēc piemērotākā barība būtu soja, bet Latvijā pieejamās barības sastāvā ir tikai ĢMO soja, kas bioloģiskajā saimniecībā nav izmantojama,» norāda R. Bukšs.

Pērn viņš sācis sarunas ar AS Dobeles dzirnavnieks, kur pašlaik top pirmā eksperimentālā partija putnu barībai no bioloģiskās sojas. Ja būs pieejama lētāka barība, šogad ganāmpulku iecerēts paplašināt līdz 1000 putniem. «Sākumā nenojautām, cik daudz ieguldījumu tas prasīs. Piemēram, atskārtām, ka Latvijā nav nevienas tītaru kautuves, tāpēc nācās to uzbūvēt un sertificēt pašiem, tērējot ap 30 tūkst. eiro,» stāsta R. Bukšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD konstatējis pārkāpumus teju 100 izglītības iestāžu ēdnīcās

Dienas Bizness, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori divu nedēļu laikā, no 13. aprīļa līdz 24. aprīlim, izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumos veikuši 166 pārbaudes un 96 uzņēmumos konstatējuši pārkāpumus, no tiem 67 pārkāpumus uztura normu ievērošanā, informē PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Anna Joffe.

Izvērtējot pārkāpumus uztura normu neievērošanā, lielākoties konstatēts, ka ir nepietiekoša dienas vai ēdienreizes enerģētiskā vērtība un/vai uzturvielu daudzums; ir nepietiekošs nedēļas ēdienkartē iekļautais produktu daudzums, galvenokārt trūkst svaigu augļu, dārzeņu, piena olbaltumvielām bagātu produktu (siera, biezpiena), retāk piena produktu un kartupeļu.

Tāpat pārbaužu laikā atklājies, ka atsevišķos gadījumos pusdienu ēdienkartē nav iekļauts pamatēdiens vai arī ēdieni nedēļas ēdienkartē atkārtojas, nav ievērota ēdienu daudzveidība. Tā, piemēram, ēdienkartē rīsu zupa ir 2 reizes nedēļā, gaļas produkti - 3 reizes nedēļā, lai gan atļauts ir tikai reizi nedēļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Tramps – Tronī, Iecere – Papīrkurvī

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka cilvēks ir tas, ko viņš ēd. ASV līderis par eiropieti uzēsties, izskatās, negrib

ASV jaunā prezidenta inaugurācijas balles proviantā nebija ne letiņu skābēto kāpostiņu, ne leišu pildītā cūkas kuņģa un droši vien pat ne beļģu miestiņa (varētu pastrīdēties par Briseles kāpostu piederību kādai nācijai, ņemot vērā, ka tie minēti oficiālajā inaugurācijas maltītes ēdienkartē), nebija arī francūžu varžu ķepiņu vai vācu pipardesiņu. No Eiropas pāri okeānam raugoties, Trampa triumfa galds nepārprotami bija klāts defektīvi, jo no vecā kontinenta labumiem tur nebija ne smakas. Donalds Tramps pat nedabūja satauķēt pirkstus ar mūsu šprotēm. Nedabūja, jo negribēja. Vēl trakāk – pirms pāris mēnešiem viņš sociālajos tīklos demonstrēja savu amerikāņa smaidu privātajā lidmašīnā, ar sudraba galda piederumiem knakstoties ap bezformīgu kotleti, kas izķeksēta no blakus stāvošā Kentucky Fried Chicken plastmasas spaiņa, kas turklāt uzstutēts uz laikrakstu čupiņas, tādējādi uzskatāmi demonstrējot ne tikai lojalitāti Amerikas ātrās ēdināšanas un dzīvošanas kultūrai, bet arī norādot uz žurnālistikas vietu pasaules ietekmīgākās valsts līdera vērtību skalā. Internetā atrodamā inaugurācijas lenča ēdienkarte liecina, ka galdi lūzuši no aizokeāna labumiem (no mūsu puses raugoties), sākot ar Amerikas zemes briedinātiem zemesriekstiem un beidzot ar vietējiem Virdžīnijas gaļas lopu sulīgākajiem gabaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru