Rīgas apgabaltiesa šodien noraidīja uzņēmēja Mārtiņa Lauvas pārstāvētās "Basketbola attīstības aģentūras Rīga" jeb SIA "BAA Rīga" prasību piedzīt no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) latviešu basketbolista Dāvja Bertāna 32 269 eiro, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Pārskatot lietu pēc būtības, tiesa šodien pasludinātajā spriedumā ir atzinusi, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikums par atlīdzību ir spēkā neesošs no līguma noslēgšanas brīža un strīda izšķiršanā nevar tikt piemērots, tādēļ prasība, kas tiesā celta, pamatojoties uz šo noteikumu, ir noraidāma.

Spriedums 30 dienu laikā ir pārsūdzams kasācijas kārtībā. Tāpat no Lauvas par labu Bertānam piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi, kā arī nospriests līdz ar sprieduma stāšanos spēkā atcelt lietā piemēroto prasības nodrošinājumu.

Apelācijas instances tiesā, skatot lietu atkārtoti, secināts, ka starp pusēm noslēgtā līguma noteikumi formulēti tā, ka nebija paredzams atlīdzības apmērs, kāds pienāksies "BAA Rīga" par tās sniegto pakalpojumu. Eiropas Savienības tiesa ir norādījusi, ka patērētāju līgumos noteikumiem par atlīdzību jābūt formulētiem saprotami, lai patērētājam būtu skaidras līguma ekonomiskās sekas.

Globālā industriālās loģistikas spēlētāja GEFCO Group meitasuzņēmums GEFCO Baltic, pagarinājis līgumu ar MAN - vadošu vācu kravas automobiļu, autobusu un citu komerciālo transportlīdzekļu ražotāju.

GEFCO nodrošina pilnu piegādes ķēdi, transportējot MAN sastāvdaļas no rūpnīcām Austrijā un Vācijā uz Uzbekistānu ar unikāla multimodālā risinājuma palīdzību.

Komplicētā multimodālā piegādes ķēde aptver vairākus transportēšanas veidus un ir būtiska MAN automobiļu ražošanai pēc just-in-time principa, tūlītēji reaģējot uz pieprasījumu. Loģistikas risinājums tika izstrādāts pēc klienta pieprasījuma nodrošināt laicīgu piegādi ar visaugstāko kvalitāti un pārredzamību visos piegādes ķēdes posmos ceļā no Austrijas un Vācijas uz Uzbekistānu, neskatoties uz sezonālajām kravu apjoma izmaiņām. GEFCO piedāvātais multimodālais piegādes ķēdes risinājums, ko izstrādāja GEFCO Baltic sadarbībā ar citām GEFCO filiālēm, apmierināja visas klienta prasības gan attiecībā uz strikto laika grafiku, gan kapacitātes elastību un budžeta ietvaru.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Mūsu valsts premjeram Krišjānim Kariņam nekādā gadījumā nevajadzētu atsacīties no ASV pilsonības. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kuras premjers ir ASV pilsonis. Tāpēc izmantosim to, ka mūsu premjeram ir Amerikas pase, lai nostiprinātu attiecības ar ASV!

Kariņa pase var būt Latvijas iespēja. Turklāt ne tikai, lai jaunā līmenī paceltu attiecības ar ASV. Latvijas premjers Kariņš var izveidot tiešas attiecības ne tikai ar ASV valdības pārstāvjiem, bet arī pašu ASV prezidentu Donaldu Trampu. Īpaši ņemot vērā to, ka arī kā Eiropas Parlamenta deputāts Kariņš vienmēr ir aktīvi stāvējis ASV interešu sardzē. Nevajag kautrēties no acīmredzamā fakta, ka, vienlaikus būdams Latvijas un ASV pilsonis, Kariņš darbosies gan Latvijas, gan ASV interesēs.

Kariņa ASV pilsonība ļauj veidot citādākas un Latvijai izdevīgākas attiecības ar visām pasaules valstīm. Neskatoties uz to, ka formāli viņš ir tikai Latvijas valdības galva, jebkurš citas valsts vadītājs saprot, ka Kariņš pirmkārt ir ASV pilsonis, kas pārstāv ne tikai Latvijas, bet arī Amerikas intereses. Tas ļauj Latvijas ārpolitiku pacelt pasaules līmenī, ja vien mēs atsakāmies no līdzšinējās provinciālās ārpolitikas, kurā mēs esam uzvedušies kā lauku dukši. Šādu stulbu uzvedību mums uzspieda mazvērtības kompleksi un gļēvums. Premjeram ar ASV pasi jārīkojas tikpat mērķtiecīgi un drosmīgi, kā to vienmēr ir darījuši ASV līderi.

Ministru kabinetam būs jālemj, vai uzņēmējs un Saeimas deputāta kandidāts no Saskaņas Centra (SC) saraksta Mārtiņš Lauva drīkstēs rekonstruēt māju, kas atrodas kāpu aizsargjoslā Jūrmalā.

Rekonstrukcijas projekts paredz, ka tiks nocirsti pieci koki, bet vēl septiņas teritorijā augošās priedes tikšot saglabātas. Transformējamā zemes gabala platība ir 0,0405 hektāri.

Kā liecina zemesgrāmatas dati, M.Lauva īpašumu Jūrmalā, Rotas ielā 9, iegādājās 2006. gadā par 766 tūkst. Ls. Uz šo īpašumu nostiprināta hipotēka 885,5 tūkst. Ls apmērā.

Centrālajai vēlēšanu komitejai M.Lauva norādījis, ka viņš ir valdes priekšsēdētājs uzņēmumos Kurzeme Investment Group, Liepu gatve, Bulduru 29, ML projekts, Solo projekts. Tāpat viņš ir a/s Ventbunkers valdes loceklis. Viņam pieder kapitāldaļas virknē kompāniju – Plaga, Liepu gatve, Atid, BAA Rīga, Solo projekts, Celtex, Reos.

Valdība bez diskusijām atbalstījusi uzņēmējam un Saeimas deputāta kandidātam no Saskaņas Centra (SC) saraksta Mārtiņam Lauvam piederošās zemes transformāciju kāpu aizsargjoslā Jūrmalā.

M.Lauva iecerējis rekonstruēt viņa īpašumā esošo māju, projekts paredz arī vairāku priežu nociršanu.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) bija vienisprātis, ka zemes gabals nav liels un tā transformācija nerada ievērojamu kaitējumu dabai.

Kā ziņots, rekonstrukcijas projekts paredz, ka tiks nocirsti pieci koki, bet vēl septiņas teritorijā augošās priedes tikšot saglabātas. Transformējamā zemes gabala platība ir 0,0405 hektāri.

Kā liecina zemesgrāmatas dati, M.Lauva īpašumu Jūrmalā, Rotas ielā 9, iegādājās 2006. gadā par 766 tūkst. Ls. Uz šo īpašumu nostiprināta hipotēka 885,5 tūkst. Ls apmērā.

No 12. līdz 13.novembrim Taškentā Latvijas un Uzbekistānas pārstāvji pārrunās abu valstu ekonomisko sadarbību.

Uzbekistānas galvaspilsētā notiks Latvijas – Uzbekistānas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās un zinātniski tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) otrā sēde, ko no Latvijas puses vadīs satiksmes ministrs Kaspars Gerhards, bet no Uzbekistānas puses – ārējo ekonomisko attiecību, investīciju un tirdzniecības ministra pirmais vietnieks Nastridins Nažimovs. Latvijas – Uzbekistānas SVK sekretariāta funkcijas Latvijā nodrošina Ekonomikas ministrija.

SVK laikā, 12.novembrī plānots pārrunāt Latvijas un Uzbekistānas divpusējās sadarbības veicināšanu uzņēmējdarbības, transporta un tranzīta, lauksaimniecības, izglītības un zinātnes, IT, investīciju, kā arī citās perspektīvās jomās turpmākās tirdznieciski – ekonomiskās sadarbības attīstībai.

Starp Latvijas kompāniju SIA Global Gateway un Uzbekistānas Fergānas apgabala Tirgus asociāciju noslēgts līgums par kvotu piešķiršanu 45 miljonu dolāru apmērā - dārzeņu un augļu eksportam no Uzbekistānas uz Eiropas Savienības un NVS valstīm.

Līguma darbības un kvotas realizācijas termiņš ir 2015.gads. Līgums ir apstiprināts Uzbekistānas Ārējo sakaru, investīciju un tirdzniecības ministrijā.

«Latvija ir ieinteresēta aktīvākā ekonomiskajā sadarbībā ar Uzbekistānu. Mūsu valsts ģeogrāfiskā izvietojuma priekšrocības, kā arī pieredze transporta un loģistikas jomā ļauj mums veiksmīgi attīstīt jau patlaban labi funkcionējošo Ziemeļu izplatīšanas ceļu. Šī līguma parakstīšana faktiski apstiprinājusi Latvijas un Uzbekistānas sadarbības nozīmi un ļauj mums īstenot šo ekonomisko sadarbību praksē. Tas Uzbekistānas uzņēmumiem pavērs izeju uz Eiropas tirgu, bet mūsu uzņēmumiem rada pieejamus tos tirgus, kas līdz šim bija praktiski ir neapgūti,» stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) oficiālais pārstāvis Centrālāzijas valstīs un SIA Global Gateway valdes loceklis Florens Jansons.

Sava tēva dzimtenē Uzbekistānā biju pagājušā vasarā, un tā bija trešā reize, kad viesojos šajā zemē. Pēdējo reizi tur ciemojos, kad man bija 12 gadi. Šajā reizē Uzbekistānā pavadījām divas nedēļas, kuru laikā apciemojām tur dzīvojošos radus, bijām tēva vecāku piemiņas vietā, izbaudījām dabas skaistumu un apskatījām virkni vēsturisku vietu. Eiropiešiem neierasto pieredzi pastiprina cilvēku savstarpējās attiecības, kas balstās cieņā vienam pret otru.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Jārēķinās, ka Uzbekistānā vasarās ir ļoti karsti, gaisa temperatūra ēnā var sasniegt pat +48 grādus. Es tur biju jūnija sākumā, kad termometra stabiņš ēnā aizsniedzās līdz +42 grādiem. Par spīti faktam, ka pa pusei esmu tatāriete, pa pusei krieviete, slikti panesu karstumu, tādēļ pilnībā ievēroju vietējo sieviešu ģērbšanās ieražas ne tikai, lai izrādītu cieņu, bet arī lai patvertos no saules. Valkāju viegla materiāla (lina, kokvilnas) drēbes, kas nosedz ādu un uz galvas liku lakatu. Ļoti spilgti atceros dienu, kad ar tēti apciemojām manu vecvecāku atdusas vietu, kas atrodas kalnos, kas robežojas ar Tadžikistānu. Tur pavadījām daudz laika, bet karstums bija neciešams, jo kalnos nebija ēnas. Tajā brīdī es pirmo reizi līdz mielēm izbaudīju meditācijas spēku, jo iepriekš man tas nebija izdevies. Es sēdēju svelmē un koncentrējos uz elpošanu, nevis ķermeniskām sajūtām. Man radās ilūzija, ka laiks ir apstājies, un palika vieglāk.

A/s Ceļu pārvaldi pametušas trīs amapersonas – valdes priekšsēdētāja amatu pildījušais Mārtiņš Lauva, padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs, kā arī padomes loceklis Dainis Turlais, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Saskaņā ar Lursoft sniegtajiem datiem minētās Ceļu pārvalde amatpersonas savus pienākumus pildījušas līdz 28. oktobrim.

Jau vēstīts, ka kriminālprocesa ietvaros Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis četras personas. Process uzsākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi, pret vienu a/s Ceļu pārvalde amatpersonu uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu uzmantošanu mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšanā, iepriekš informēja KNAB.

Jau iepriekš ziņots, ka nedaudz vēlāk arī M. Lauvam KNAB piemērojis aizdomās turamā statusu. Līdz ar to šajā KNAB lietā aizdomās turamā statuss piemērots jau piecām personām.

Borisa un Ināras Teterevu fonda programmas Māksla publiskā telpā ietvaros Rīgā parādījies jauns soliņš – pie Latvijas Mākslas akadēmijas otrdien tika atklāts jauns māklas objekts Rīgas lauva. Savukārt Viesturdārzā šīs programmas ietvaros vakar tika atklāts Brigitas Zelčas-Aispures mākslas objekts Mala, teikts paziņojumā medijiem.

«Rīgas lauvas tēls nāk no pilsētas ģerboņa - lauva ir iznākusi no savas oficiālās ikdienas, lai uz brīdi atlaistos netālu no Mākslas muzeja. Tā ir lieliska vieta, kur atpūsties. Jo vairāk lauva tiks glaudīta, jo spožāka spalva tai kļūs. Un, protams, uz lauvas var arī sēdēt - tas ir savdabīgs soliņš,» stāsta objekta autore, māksliniece Liene Mackus.

Darbs Mala norāda uz fenomenu uztveres ierobežotību - mainoties skatpunktam, mainās vēstījums. Šajā gadījumā atklājas vienas parādības divas puses - viena reālistiskā, otra minimālistiskā. Taču skatpunktu var būt arī vairāk, stāsta māksliniece Brigita Zelča-Aispure.

a/s Ceļu pārvalde nu jau bijušajam valdes priekšsēdētājam Mārtiņam Lauvam (SC) kriminālprocesā par kukuļošanu viņa vadītajā uzņēmumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs piemērojis aizdomās turamā statusu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Līdz ar to šajā KNAB lietā aizdomās turamā statuss piemērots jau piecām personām. Lauvam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, tostarp aizliegums pildīt amatpersonas pienākumus. Viņš pirms dažām dienām pats atkāpās no amata.

Līdz šim Lauvam lietā bija statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Jau ziņots, ka otrdien, 18.oktobrī, pēc tikšanās ar Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu (SC) no amata atkāpās AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaļetajevs (SC) un Lauva.

Tuvākajā laikā tiks sasaukta uzņēmuma akcionāru ārkārtas sapulce, kura lems par jauna padomes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja iecelšanu, kā arī par audita veikšanu AS Ceļu pārvalde. Audits tiks veikts, pamatojoties uz Rīgas pašvaldībā saņemto informāciju par akciju sabiedrības Ceļu pārvalde noslēgto līgumu ar akciju sabiedrību Citadele banka par bankas garantiju izsniegšanu, ieķīlājot akciju sabiedrības nekustamos īpašumus un saimnieciskai darbībai nepieciešamo tehniku, un faktoringa līgumu ar SIA Citadele līzings un faktorings, ieķīlājot sabiedrības krājumus un prasījuma tiesības.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Krievijas iedzīvotāji no ekonomiskā kraha draudu māktās valsts masveidā emigrē ne tikai uz Turciju un Gruziju, bet arī Vidusāzijas valstīm, kas Ukrainas kara un Rietumu sankciju dēļ pēkšņi kļuvušas par pievilcīgām biznesa iespēju un civilizācijas zemēm, vēsta Krievijas tīmekļa izdevums "Medialeaks".

Daudzi Krievijas iedzīvotāji prezidenta Vladimira Putina pret Ukrainu sāktā kara dēļ, kā arī bažījoties par politiskajām un ekonomiskajām sekām, nolēmuši valsti pamest.

Pirmie emigranti metās uz Turciju un Gruziju, bet drīz vien šie "atkāpšanās ceļi" kļuva mazāk pieejami un pārmērīgi dārgi. Biļete tiešajam reisam uz Turciju var maksāt 200 000 rubļu (orientējoši 1500 eiro).

Turklāt vienā no lielākajām Gruzijas bankām "Bank of Georgia" jaunos Krievijas klientus gaida pārsteigums - viņiem jāparaksta dokuments, ka piekrīt Tbilisi nostājai par Putina karu Ukrainā, pretējā gadījumā kont netiek atvērts.

Pēdējā laikā Gruzijā ieradies pārāk liels Krievijas iedzīvotāju skaits - 25 000, pavēstīja Gruzijas ekonomikas ministrs Levans Davitašvili.

Uzņēmuma vadītājam ar saviem darbiniekiem jāveido ne tikai profesionāla, bet arī emocionāla un personīga saikne, domā AS Balticovo valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Vislielākais izaicinājums, vadot uzņēmumu, ir spēt uzņemties atbildību, bet tajā pašā laikā arī pietiekami uzticēties saviem darbiniekiem; ja tiek nodibinātas personīgas attiecības, to izdarīt ir daudz vieglāk, spriež V. Mhitarjans.

Viņš atzīst, ka Balticovo komanda gadu gaitā ir kļuvusi par viņa ģimeni, kurā valda abpusēja sapratne, atbildība un uzticība. Iemīl Latviju Es ļoti reti pētu darbinieku CV, to es atstāju personāldaļas ziņā, jo, manuprāt, patiesai vēlmei kaut ko darīt ir daudz lielāka nozīme nekā tam, kas rakstīts uz papīra, uzskata V. Mhitarjans.

“Emocionāla saikne starp darbiniekiem ir ļoti svarīga, jo tieši tā nereti palīdz sasniegt un izdarīt vairāk. Manuprāt, jebkuram vadītājam ir kaut kādā ziņā jāmīl savi cilvēki, jo citādi nemaz nav iespējams sadarboties. Balticovo strādā 350 darbinieki, protams, es nepazīstu visus, bet lielāko daļu gan, ar vadītājiem ārpus darba cenšos uzturēt arī personīgas attiecības – mēs varam runāt par jebkādām tēmām, jo, manuprāt, esam tuvi. Mēs neko neslēpjam viens no otra, un jāteic, ka tas ļoti palīdz arī profesionālajā jomā,” teic Balticovo valdes priekšsēdētājs.

No NASDAQ OMX Riga biržas uzņēmumiem šogad būtisku uzrāvienu rādīja SAF Tehnika. Savukārt lielāko peļņas kritumu I pusgadā demonstrēja Latvijas kuģniecība.

Kopumā I pusgads NASDAQ OMX Riga biržas uzņēmumiem ļāvis atgūties - lielākajai daļai kompāniju peļņas rādītāji uzlabojušies, ko galvenokārt veicinājusi eksporta attīstība un izmaksu optimizācija.

Intervija

Skaidra nauda-brīvas rokas

«Ja jums ir skaidras naudas līdzekļi, jums ir brīvas rokas,» intervijā atzīst VID Finanšu policijas pārvaldes vadītājs Kaspars Čerņeckis, norādot, ka, izmantojot shēmas, uzņēmumi iegūst līdzekļus darbam pelēkajā ekonomikas daļā.

Gāzes cenas

Jādibina struktūrvienība

«Ja runā par vienādu dabasgāzes cenu Eiropā, tad ir jādibina atsevišķa struktūrvienība, kas slēdz gāzes iepirkuma līgumus visai Eiropai ne tikai ar Gazprom, bet arī ar Alžīriju, Norvēģiju, Lībiju,» tā Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs A. Dāvis, komentējot informāciju, ka Vācija par dabasgāzi maksā aptuveni 30% mazāk nekā Latvija.

Lietuva un Latvija kavē dzelzceļa projekta Rail Baltica īstenošanu, uzskata Kaido Simmermans, kurš iepriekš bijis gan Igaunijas dzelzceļa kompānijas Eesti Raudtee vadītājs, gan Latvijas Dzelzceļa galvenais inženieris.

Rail Baltica kopuzņēmums nesāks darbu nākamā gada 1.janvārī, kā bija plānots iepriekš.

Simmermans norāda, ka kopuzņēmuma darbības sākšana kavējas Latvijas un Lietuvas neizdarības dēļ.

Viņš pauž viedokli, ka Latvijas puse neiekļaujas noteiktajos projekta termiņos, savukārt lietuvieši nodarbojas ar novecojuša projekta attīstību.

«Diemžēl latvieši nav pabeiguši konkursu, lai sameklētu firmu, kas veiks tehnisko izpēti, bet ar lietuviešiem vispār nav skaidrs, ko viņi grib. Tad viņi grib Rail Baltica, tad negrib. Viņi vairāk nodarbojas ar tā dēvēto Rail Baltica 1 projektu, kas tiks īstenots ar esošajiem sliežu ceļiem, un pat nedomā, ko darīt nākotnē, tāpēc viņi nesadarbojas ar latviešiem un igauņiem,» uzsver Simmermans.

Oficiālās vizītes esot lietderīgas, atzīst uzņēmēji, steidzot izmantot Centrālāzijas valstu potenciālu. Spriežot pēc lielās uzņēmēju atsaucības, acīmredzot šādām vizītēm ir jēga, norādīja Valsts prezidents Andris Bēziņš, izvērtējot oficiālo vizīšu rezultātus uz Azerbaidžānu, Turkmenistānu un Kazahstānu.

Viņš uzsvēra, ka gan ministri, gan valsts institūciju darbinieki, gan viņš pats ir gatavs aktīvi iesaisīties uzņēmēju interešu aizstāvībā, risinot jebkādas vajadzības visaugstākajā līmenī. Tai pašā laikā Valsts prezidents aicināja Latvijas biznesa pārstāvjus izvērtēt, vai šķēršļi lietu virzībai nav meklējami nevis pretimnākšanas trūkumā konkrētajā valstī, bet pašu nevarēšanā.

Valsts prezidents Bērziņš oficiālajās vizītēs Kazahstānu, Turkmenistānu un Azerbaidžānu apmeklēja šā gada pavasarī. Visās vizītēs prezidentu pavadīja plašas uzņēmēju delegācijas.

Vizītē Azerbaidžānā piedalījušies 80 Latvijas uzņēmēji, Turkmenistānā - 46, bet Kazahstānā - 70, kas pārstāvēja galvenās Latvijas tautsaimniecības nozares, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols. Vislielākā interse Latvijas komersantu starpā bijusi par pakalpojumu un preču eksportu uz šīm valstīm, kā arī šo tirgu izpēti.

Latvija varētu dalīties ar savu platjoslas ieviešanas pieredzi ar Azerbaidžānu, kas pavērtu iespēju arī Latvijas uzņēmumiem piedalīties Azerbaidžānas šīs jomas projektos, norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis, vērtējot panākumus no amatpersonu vizītēm Centrālāzijas valstīs.

Tikšanās Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) speciālistiem ar Azerbaidžānas sakaru ministru ir paredzēta 19. jūlijā.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta DB pastāstīja, ka ik pa laikam notiek šāda veida pārrunas. Piemēram, Azerbaidžāna ir ieinteresēta pieredzes apmaiņā par platjoslas ieviešanas projektu, savukārt Gruzija interesi ir paudusi par Latvijas pieredzi e-paraksta jomā. «Šobrīd ir pāragri runāt par rezultātiem, bet, jā, apliecinu, šāda tikšanās ir paredzēta,» sacīja J. Bokta.

Oficiālās vizītes esot lietderīgas, tā atzīst uzņēmēji (DB 21.06.2013.), steidzot izmantot Centrālāzijas valstu potenciālu.

AS Olainfarm akcionāru sapulcē šī gada 1. jūnijā tika apstiprināts uzņēmuma darbības plāns, kas paredz, ka tā nekonsolidētais apgrozījums 2017. gadā sasniegs 96 miljonus eiro, savukārt konsolidētais apgrozījums – 127 miljonus eiro.

Saskaņā ar provizoriskajiem apgrozījuma rādītājiem 2017. gada pirmajos sešos mēnešos ir sasniegti 50% no visa 2017. gadā plānotā nekonsolidētā apgrozījuma un 46% no gadā plānotā konsolidētā apgrozījuma.

Kompānija informē, ka Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada jūnija rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,11 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā šajā periodā pērn. Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Turkmenistānā, kur tā ir palielinājusies par 1206%, Itālijā – par 296%, Kazahstānā – par 103%, Polijā – par 78%, un Baltkrievijā – par 60%. 2017. gada jūnijā Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Uzbekistānu un Nīderlandi. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā – par 38%. Olainfarmm koncerna lielākie noieta tirgi jūnijā bija Krievija, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

Polija pārtraukusi līgumu ar Ķīnas uzņēmumu China Overseas Engineering Group (COVEC) par autoceļa Varšava-Berlīne posma izbūvi, jo tas nav norēķinājies ar Polijas apakšuzņēmumu. Diemžēl izrādās, ka šā paša projekta ietvaros cietis arī Latvijas uzņēmums Ceļu pārvalde, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Uz laikraksta jautājumiem par radušos situāciju atbildējis a/s Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva.

Viņš stāstījis: «Mēs bijām vieni no COVEC apakšuzņēmējiem, taču arī mūsu sadarbība diemžēl pārtrūka. Jāteic gan, ka šī sadarbība izvērtās ļoti negatīva, jo ķīnieši nesamaksāja par jau paveiktajiem darbiem. Rezultāts ir tāds, ka Ceļu pārvaldei šogad ir negatīva naudas plūsma.»

Vaicāts, par cik lielu summu ir runa, Lauva teicis: «Par to es šobrīd nevaru runāt, bet summa nav maza. Divas trīs mūsu brigādes piecus mēnešus strādāja Polijā uz pilnu slodzi, veicot dažādus darbus. Bijām nodarbināti gan pie pašas maģistrāles būvniecības, gan arī cēlām pievedceļus. Pateikt precīzu ceļa kilometru apjomu, ko izbūvēja Ceļu pārvalde, gan nav iespējams, jo darbu tiešām bija daudz, dažādi. Mēs no savas puses visus darbus, par ko bija vienošanās, izpildījām, bet ķīnieši naudu nesamaksāja.»

A/s Ceļu pārvalde (CP) pagājušā gadā strādājusi ar 11,41 milj. Ls lielu apgrozījumu, kas ir par 1,20 milj. Ls mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt zaudējumi sasnieguši 1,88 milj. Ls.

«Pēdējie divi gadi ceļu būves sfērā bijuši ļoti smagi. Ekonomiskās lejupslīdes dēļ pasūtījumi nozarē ir samazinājušies, konkurence augusi, savukārt uzņēmumu piedāvātās pakalpojumu realizācijas cenas samazinātas. Tas viss neizbēgami ietekmējis arī Ceļu pārvaldes darbību,» situāciju tirgū skaidro CP valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva.

Savukārt uzņēmuma šā gada plānotais apgrozījums sasniedzis jau 20 milj. Ls.

«Salīdzinot ar pagājušo gadu, jau esam teju dubultojuši uzņēmuma finanšu rādītājus. Šogad esam mainījuši uzņēmuma stratēģiju un darbību akcentējam tieši uz ielu rekonstrukcijas darbu veikšanu,» piebilst M.Lauva.

A/s Latvijas Valsts ceļi noslēgusi līgumu ar a/s Ceļu Pārvalde par 9.9 kilometru gara ceļa posma Rīga-Skulte-Liepāja pārklājuma remontdarbiem. Paredzētais finansējums veido 3.12 milj. Ls.

A/s Ceļu pārvalde valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva cer, ka uzņēmums šogad kļūs par vienu no savas nozares līderiem. Veiksmīga izrādījusies arī uzņēmuma stratēģijas maiņa, pārorientējoties no ielu uzturēšanas uz rekonstrukcijas darbu veikšanu. «Mūsu spējas novērtējuši gan vietējie uzņēmumi, gan arī pasūtītāji no ārvalstīm, tādēļ būsim agresīvi un cīnīsimies par katru ceļu būves konkursu,» uzsver M. Lauva. Kā vienu no uzņēmuma priekšrocībām viņš min savu asfaltbetona rūpnīcu.

Līgums par ceļa rekonstrukcijas darbiem paredz jau maijā uzsākt būvdarbus, kuri jāpabeidz sešu mēnešu laikā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis četras personas kriminālprocesa ietvaros, kas uzsākts par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar a/s Ceļu pārvalde noslēgtajiem līgumiem un to izpildi.

Savukārt pret vienu a/s Ceļu pārvalde valsts amatpersonu uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā un kukuļņemšana, informē KNAB.

Birojs arī apstiprina, ka 11.oktobrī veicis kratīšanu uzņēmumā. Izmeklēšanā noskaidrots, ka kukulis 10,5 tūkst. Ls apmērā nodots ar vairāku personu starpniecību un tas bija paredzēts par līguma noslēgšanu un pasūtījuma izpildi viena konkrēta apakšuzņēmēja interesēs.

Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija liecina, ka bijušās un esošās a/s Ceļu pārvalde amatpersonas veikušas pretlikumīgas darbības, lai šīs akciju sabiedrības noslēgto līgumu izpildes rezultātā gūtu noziedzīgus finanšu līdzekļus.

Ceļu būves uzņēmums a/s Ceļu pārvalde iznomājis SIA A PIECI piederošo asfaltbetona ražotni, lai varētu apmierināt augošo pieprasījumu pēc asfalta, informē uzņēmums.

Izvēlēta rūpnīca, kas atrodas Ķekavas novadā blakus Rīgas apvedceļam. Kā norāda a/s Ceļu pārvalde – uzņēmumam tāpēc uz daudziem objektiem vairāk nebūs jāpiegādā asfalts braucot cauri Rīgai, kas ļaušot kompānijai un tās klientiem ietaupīt laiku un līdzekļus. Tā ir jau otrā a/s Ceļu pārvalde asfaltbetona ražotne.

Rūpnīca aprīkota ar Itālijas ražotāja Marini tehnoloģiskajām iekārtām un aprīkojumu, kas ļaujot sasniegt asfaltbetona produkcijas atbilstību visām Eiropas Savienības kvalitātes prasībām, uzsver uzņēmums. Ražotnes nominālā jauda ir 280 tonnas asfalta stundā, ko nepieciešamības gadījumā var palielināt līdz 320 tonnām asfalta stundā.