Eksperti

LBAS neatbalsta ārzemnieku aicināšanu strādāt Latvijā, piemērojot atvieglotus nosacījumus

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Par pēdējā laika aktualitāti ir kļuvusi iniciatīva atvieglot ārzemnieku nodarbinātības procesu Latvijā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) to neatbalsta.

Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017. gada 1. ceturksnī bezdarbnieku īpatsvars vecuma grupā 15 - 24 gadi bija 17,3%, līdz ar to LBAS aicina Ekonomikas ministriju sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura būtu vērsta uz esošā darbaspēka potenciāla izmantošanu un jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās tiek prognozēts būtisks darbaspēka trūkums.

«Latvija var pārvērsties par viesstrādnieku īslaicīgu uzturēšanās vietu Eiropas Savienībā ar mērķi pēc kāda laika pārcelties uz turīgākajām ES dalībvalstīm. Vienlaikus Latvijas darbinieku daļa tiktu izstumta no Latvijas darba tirgus ar algu dempingu,» LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns

LBAS uzskata, ka darbaspēka ievešana būtu ātrākais risinājums, bet ne labākais, jo mazāk kvalificētu darbinieku piesaistīšana no citām valstīm tikai varētu pasliktināt Latvijas darbinieku stāvokli, tādēļ ir efektīvi jāizmanto vietējo cilvēku resursi. Turklāt arvien biežāk publiskajā telpā izskan ziņas par iespējamo darbinieku skaita samazināšanu, - tādēļ ir jādomā, kā apmācīt un pārkvalificēt jau esošos Latvijas darbiniekus. Eksperti uzsver, ka digitalizācija un automatizācija ir alternatīva strādnieku ievešanai, tādēļ LBAS aicina rūpīgi izvērtēt ieceri par plašu ārzemju darbaspēka piesaistes nepieciešamību. Turklāt šobrīd top jauns likums par diasporu, kas paredzēs praktisku palīdzību reemigrantiem, motivējot uz ārzemēm emigrējušo tautiešu atgriešanos Latvijā.

Ministru kabineta komitejā jau tika skatīts noteikumu projekts «Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus», un, pateicoties arī LBAS iebildumiem, šo noteikumu tālāka virzība sākotnēji tika atlikta, bet diskusijas turpinās.

LBAS iebilda pret specialitāšu ārstu iekļaušanu profesiju sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, un norādīja, ka ārstu speciālistu iztrūkums ir saistīts ar nepietiekamo atalgojumu veselības nozarē.

«LBAS atbalsta Ministru prezidenta Māra Kučinska iniciatīvu par tautiešu reemigrācijas plānu un diasporas likuma virzīšanu. LBAS saskata potenciālu tautiešu aicināšanā atpakaļ,» LBAS priekšsēdētāja vietniece Irēna Liepiņa.

Tāpat LBAS iebilda ar programmēšanu un IT tehnoloģijām saistītu profesiju iekļaušanai sarakstā. LBAS norādīja, ka minēto profesiju speciālisti var veikt savus darba pienākumus attālināti, un ir jāliek uzsvars uz nepieciešamo speciālistu sagatavošanu Latvijā. Piemēram, jau šobrīd Valsts izglītības attīstības aģentūra īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu «Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide», kura mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu.

LBAS iebilda arī pret sarakstā iekļautajām profesijām «zinātnieki, fiziķi un astronomi». Latvijā jau ilgstoši netiek nodrošināts atbilstošs bāzes finansējums zinātnei, kā rezultātā Latvijas zinātniekiem ir grūti nodrošināt adekvātu un konkurētspējīgu atalgojumu. Tas savukārt veicina konkurētspējīgu zinātnieku aizplūšanu uz ārvalstīm. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzskata, ka prioritāri ir jānodrošina zinātnes finansējums atbilstoši jau pieņemtajiem normatīvajiem aktiem.

LBAS vērsa uzmanību uz to, ka Ekonomikas ministrija atbalsta atvieglotu ārzemnieku nodarbināšanu, lai gan ES fondu plānošanas periodā 2014.-2020. gadam tiek īstenoti vairāki ESF projekti ar mērķi uzlabot strādājošo prasmes un kompetences. Turklāt arī Eiropas Komisija rekomendē pilnveidot profesionālo izglītību, lai esošo bezdarbnieku prasmes kļūtu atbilstošas tirgus vajadzībām.

LBAS aicina īstenot tādu nodarbinātības politiku, kura vispirms ir vērsta uz Latvijā esošā darbaspēka izmantošanu un uz jauniešu izglītošanu tajās profesijās, kurās nākotnē tiek prognozēts darbaroku trūkums.

? http://www.db.lv/diskusija/vai-latvijai-jaieved-darbaspeks-no-citam-valstim

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀIPL: Covid-19 ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, problēmas gan rada kvalifikācija

leta, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes ietekmē darbaspēks Latvijā ir kļuvis pieejamāks, taču ilgstoša problēma ir tas, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus vajadzībām, intervijā aģentūrai LETA atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa norādīja, ka krīzes ietekmē apmēram puse ārvalstu investoru samazināja darbinieku skaitu. "Tajā pašā laikā tā bija īstermiņa darbinieku skaita samazināšana un bija aptuveni 5% robežās. Ārvalstu investori nespēra lielus soļus, ticot, ka ekonomika atgūsies salīdzinoši drīz," piebilda Jēkabsone.

ĀIPL vadītāja sacīja, ka Covid-19 ietekmē darbaspēks ir kļuvis pieejamāks. "Darbaspēks ir kļuvis pieejamāks, varētu pat izteikt pieņēmumu, ka tas ir pietiekamā daudzumā skaitliski. Taču problēma ir tā, ka darbaspēka kvalifikācija neatbilst pieprasījumam. Tas ir izaicinājums," teica Jēkabsone.

Viņa uzsvēra, ka tādēļ ir vairāk jādomā par darbinieku pārkvalifikāciju. "Ir nepieciešams zināt, kādas prasmes un zināšanas ekonomikai ir nepieciešamas ilgtermiņā, jau apzināti veidojot apmācību programmas. Nodarbinātības valsts aģentūra varētu uzņemties lielāku lomu nākotnes darbaspēka salāgošanai ar tirgus vajadzībām. Darbaspēka jautājumā liels izaicinājums ir arī mobilitāte, cik vienkārši uzņēmējam ir piesaistīt darba rokas ārpus Rīgas," norādīja Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Evolution Gaming: Investori vērtē, vai darbaspēks pieejams uzreiz, nevis kāda būs politika nākotnē

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoriem, lai lemtu par darbības uzsākšanu kādā valstī, būtiski ir tas, vai darbaspēks ir pieejams uzreiz, nevis kāda būs valsts politika nākotnē darbaspēka palielināšanai, diskusijā Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā? uzsvēra Evolution Gaming pārstāve Zita Zilgalve.

Kad uzņēmumi plāno investīcijas, tas ir īss periods, lēmumi tiek pieņemti 3-4 mēnešu laikā un viens no galvenajiem aspektiem ir darbaspēks – kur to dabūt un kā ievest. Šie aspekti izslēdz domāt par tādiem punktiem, vai būs ilgtspējīgs darbaspēks vai izglītība, jo darbaspēku uzņēmumam vajag šobrīd, viņa uzsvēra.

«Latvija augsti kvalificētam darbaspēkam vairs nav lēta valsts, līdz ar to rodas jautājums, kas valsti padara atraktīvu investīcijām šobrīd?» viņa uzsvēra.

Līdz ar to, kā investori lūdzam valsti palīdzēt, lai darbaspēku var dabūt šodien un lai valsts šos darbiniekus nākotnē palīdzētu integrēt, piebilda Z. Zilgalve.

LASI VĒL:

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: lielākajai daļai pašvaldību ir jātaisās ciet

Dienas Bizness, 12.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem.»

«Mēs šobrīd redzam šo kaitīgo situāciju gan Rīgā, gan daudzās citās pašvaldībās, ka pašvaldības mēģina radīt kaut kādus uzņēmumus ar lozungu «Radīt darba vietas». Pašvaldības nekādas darba vietas nevar radīt. Lielākajai daļai pašvaldību Latvijā ir jātaisās ciet, ir jānotiek koncentrācijai,» investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savu viedokli klāstīja RīgaTV 24 raidījumā «Preses klubs».

Rungainis uzskata, ka pašvaldībām būtu jāpiedalās uzņēmējdarbībā tikai ārkārtējos gadījumos. «Pašvaldības un valsts uzdevums nav piedalīties uzņēmējdarbībā, izņemot tad, ja ir kādas problēmas, kas nevar tik atrisinātas kādā citā veidā,» sacīja Rungainis.

Rungainis apgalvoja, ka darbaspēka problēmas risināt ar šādām metodēm nevar. Viņš ir pārliecināts, ka cilvēkiem drīzāk ir jāpārvietojas uz dzīvi vietās, kur darbaspēks ir vajadzīgs. «Cilvēkiem ir jābrauc un jāpārvietojas, kā tas visos laikos ir bijis. Visus pēdējos tūkstošus gadu cilvēki dodas pie darba, nevis darbs dodas pie cilvēkiem. Jo darba vietas tiek radītas tur, kur tās ir izdevīgi radīt,» viņš norādīja. «Darba vietas rada kapitāls, cilvēki, uzņēmēji, tirgotāji. Viņiem ir nauda, līdzekļi, viņi rēķina, ko darīt ir visizdevīgāk. Un darbaspēks ierodas un strādā šajās darba vietās,» skaidroja Rungainis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori: Darbaspēka nepieejamība jau sāk ierobežot investīcijas Latvijā

LETA, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ir iestājusies situācija, kad darbaspēka nepieejamība sāk ierobežot investīciju piesaisti, pirms Latvijas valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) augsta līmeņa tikšanās uzsvēra padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga.

«Mēs jau daudzus gadus runājam par to, ka nepietiekams darbaspēka pieejamības jautājums var ierobežot investīcijas Latvijā. Diemžēl tagad šis brīdis ir klāt. Mēs patiešām jau redzam, ka nepietiekams darbaspēks ierobežo investīcijas. Pašlaik darbinieku trūkst visās jomās - gan augstāk kvalificētu, gan zemāk kvalificētu,» uzsvēra Sundberga.

Viņa pauda, ka ārvalstu investori no valdības beidzot vēlas sagaidīt konkrētu rīcību, lai šo problēmu risinātu.

«Ziņa valdībai ir ļoti konkrēta - mums ir nepieciešama rīcība, mums ir jāieved darbaspēks un tas jādara organizētā veidā. Nesen publiskotajā ēnu ekonomikas pētījumā ir aplēsts, ka Latvijā pašlaik ir jau 10 000 - 15 000 nelegālu darbinieku. Mēs šādā veidā nevaram turpināt. Ja šie skaitļi turpinās augt, situāciju jau būs visai grūti kontrolēt,» teica Sundberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Prasa atvieglot darbaspēka ievešanas nosacījumus

Sandra Dieziņa, 14.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēks pārtikas nozarē nākamgad būs izaicinājums, tā intervijā DB atzīst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure; viņa uzskata, ka, līdzīgi kā Igaunijā, pārtikas nozarē jāatvieglo darbaspēka ievešanas nosacījumi

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar darbaspēku?

Darbaspēks nākamgad noteikti būs izaicinājums. Mēs atpaliekam no Baltijas kaimiņiem, jo ievestā darbaspēka trūkst, gaidāma demogrāfiskā bedre. Jautājums – kā nodrošināsim darbaspēku operatoru, strādnieku, ne tikai direktoru līmenī. Reāla ir situācija, ka lielie uzņēmumi, kam ir meitasuzņēmumi vai māsasuzņēmumi Lietuvā, Igaunijā un citās valstīs, izvērtē, kur investēt. Ja Latvijā būs darbaspēka bedre un nebūs, kas saražo apjomu vai to ražos dārgi, tad investīcijas var izvietot Igaunijā vai Lietuvā. Ievedot viesstrādniekus, Latvijā jāņem vērā vidējā alga, ir jāpierāda daudz birokrātisku lēmumu, bet pārtikas nozare nav bagātākā, algas nav tik augstas kā IT nozarē un maksāt vidējo algu ar visiem nodokļiem ir dārgi. Kā rīkojās igauņi? Viņi likumā iestrādāja normu, ka pārtikas nozarē var strādāt ar minimālo algu un ievest darbiniekus. Viņi saprot, ka pārtikas nozarē nevar būt tik augstas algas kā nozarēs ar pievienoto vērtību. Tas nozīmē, ka pārtikas nozarē var ievest ukraiņus, baltkrievus par minimālo algu, kas ir nedaudz augstāka nekā Latvijā. Jau pašlaik tur daudzos uzņēmumos strādā desmitiem, simtiem ievesto darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Uzņēmējs: Šķērslis ārvalstu tirgu iekarošanai - kvalitatīvs darbaspēks

Db.lv, 24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brāļu Kronīšu kokapstrādes uzņēmuma pirmais klients bija kaimiņiene dzimtajos Sproģos, nelielā apdzīvotā vietā Neretas novadā. Šobrīd uzņēmums domā par paplašināšanos, tomēr viens no lielākajiem šķēršļiem ir kvalitatīvs darbaspēks.

Kaimiņiene 2012. gadā lūdza uztaisīt koka karkasa siltumnīcu, un tā kalpo joprojām. Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Kokapstrādes katedras absolvents Artis Kronītis uzskata, ka Latvijā kokapstrādei ir neizsmeļamas iespējas un paveicies uzreiz atrast savu nišu vietējā tirgū.

"Esam novērojuši, ka mūsu klienti mainās pēc sezonalitātes. Tuvojoties pavasarim, izjūtam lielāku interesi no privātmāju saimniekiem, kuri vēlas savā dārzā uzlikt koka karkasa siltumnīcu. Savukārt vasaras izskaņā, vairāk uz rudens pusi saņemam pieprasījumus no uzņēmumiem, piemēram, stādaudzētājiem, kuri savas sezonas laikā iekrājuši finanses un vēlas attīstīt savu saimniecību, šādam nolūkam pasūtot lielformāta angārus. Tiem ir izturīgākas, smagākas konstrukcijas, kas piemērotas lielākām slodzēm, bet vienalga paliekam uzticīgi kokam," stāsta A. Kronītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cemex: Negodīgas konkurences dēļ apturējām investīcijas

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms vairākiem gadiem diezgan optimistiski sākām investēt karjeru izstrādē, bet negodīgā konkurence padarīja mūsu darbu pilnīgi neefektīvu šajā jomā, diskusijā «Kāda ir diagnoze ārvalstu investīciju videi Latvijā?» sacīja SIA Cemex valdes loceklis Māris Gruzniņš.

«Mūsu kompānijai ir jāstrādā pēc likumdošanas, jāievēro visi nosacījumi - tik kravu jāpārvadā, cik atļauts, cilvēkiem tik stundas jāstrādā, cik drīkst un tas padara mūs nekonkurētspējīgus salīdzinot ar tiem, kas neievēro likumdošanu saistība ar to, ka daudzi nestrādā pēc prasībām,» viņš uzsvēra.

«Šobrīd vairs šajā nozarē neinvestēsim, kamēr pastāvēs ēnu ekonomika,» nolemts uzņēmumā. M. Gruzniņš gan uzsver, ka par šo jautājumu uzņēmums ir diskutējis Ekonomikas ministrijā, kā arī sniedzis virzienus, kuros skatīties. Turklāt, piemēram, tādu informāciju, cik iegūti minerālmateriāli, un citus datus visu var redzēt publiski, taču uzlabojumi nenotiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Algu spiediens apdraud eksporta «trofejas»

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baudot iepriecinošo IKP izaugsmi un eksporta rādītājus, var nākties iztrūkties, saņemot pa aukstai šaltij, ko drīzumā var sagādāt atalgojuma jautājums, kas kā nespēj, tā nespēj mēroties spēkiem ar produktivitāti.

Tā rezultātā, rodoties lielākam saspīlējumam darbaspēka tirgū, biznesa izmaksas var atkal kāpt, bet tas ir bīstami, jo tā var zaudēt eksporta tirgu «iekarojumu trofejas». Labvēlīgos ekonomiskos apstākļos algām pieaugot, var nākties saskarties ar to, ka paplašinās šķēres starp darbinieku atalgojumu un darba ražīgumu. Turklāt kopējais spiediens darba tirgū vai, precīzāk, darbinieku tirgū arī pieaug, turklāt sevišķi izteikti reģionos. Varbūt par to vēl nerunā statistika, bet, kā norādīja eksperti ikgadējā DB konferencē Biznesa prognozes 2018, kas norisinājās 8. novembrī, tieši reģionos ir diezgan būtisks mazkvalificētā ārvalstu darbaspēka pieplūdums. Ukraiņi, baltkrievi un citi šī reģiona pārstāvji ieņem mazkvalificētās darbavietas, un varētu domāt, ka tādējādi labāk atalgotos un prestižākos amatus atstāj Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr vēl nav izvērtēts, kā fakts, ka ik gadu darba tirgū legāli un arī nelegāli ieplūst darbaspēks no malas, korelē ar bezdarba līmeni valstī, atalgojumu un kopumā darba tirgus izmaiņām. Tiesa, nereti uzņēmēji sūdzas par to, ka turpinās darbinieku lielā staigāšana, jo nodarbinātie var patiešām brīvāk sākt atļauties uzskrūvēt sev cenu. Ekonomiskās emigrācijas ceļā lielos apmēros samazinoties gan mazkvalificēta, gan kvalificēta darbaspēka un noteiktu kompetenču pārstāvniecībai vietējā darba tirgū, tiek sarežģīts ne tikai jau strādājošo komersantu darbs, bet tas kļūst par reālu šķērsli arī jaunu ražotņu un pakalpojumu kompāniju ienākšanai – sevišķi provincē. Daudzu uzņēmumu realitāte ir darbinieku «medības» tuvu un tālu, dažkārt strādājošos uz un no darba vizinot pat simt kilometru distancē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū pār Eiropu nobira statistiķu (Eurostat) vēstījums par reģiona demogrāfiskajām tendencēm. Lai gan tas nekāds lielais jaunums vairs nav - kopumā nekas iepriecinošs. Eiropa turpinās kļūt arvien sirmāka, un tam būs ietekme uz daudz un dažādiem procesiem.

2019. gada sākumā Eiropas Savienībā bijis 101,1 miljons sirmgalvju (cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem), kas ir piektā daļa no kopējā iedzīvotāju skaita. Pašreizējā līkņu zīmēšana nākotnē liecina, ka šis īpatsvars 2050. gadā pietuvosies 30%. Cilvēki pamatā dzimst mazāk un dzīvo ilgāk.

Latvija vairākos šādos rādītājos ir gluži vai flagmane – ne tajā pozitīvajā ziņā. Te no 1990. līdz 2019. gadam iedzīvotāju skaits sarucis par gandrīz 750 tūkstošiem, un 2018. gadā pie mums bija vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums Eiropas Savienībā (7,5 cilvēki uz 1000 iedzīvotājiem); lai arī Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits rūk kopš 1990. gada, gan Lietuvā, gan Igaunijā krituma temps ir stabilizējies. Nepatīkami ir tas, ka no Latvijas turpina emigrēt cilvēki darbspējas vecumā. Valdot šādam fonam, arī Starptautiskais Valūtas fonds runājis, ka mūsu valsts līdz 2050. gadam var zaudēt vēl aptuveni trešo daļu no sava darbaspēka. Tādējādi aiz kalniem vairs nav situācija, kad uz vienu strādājošo te būs viens pensionārs. Nebūs cilvēku, būs grūtāk sazīmēt arī valsti - pareizāk sakot, te būs jāstūrē sirmgalvju bariņš, kuram būs grūti atņemt agrāk solīto. Tas, ka cilvēki dzīvo ilgāk, ir milzīgs sasniegums. Tiesa gan, pastāv risks, ka ilgāka dzīvošana nenāks komplektā ar dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gludināmo dēļu un ārtelpu veļas žāvētāju ražotājs SIA "Brabantia Latvia" Pastendē jaunās iekārtās šogad plāno investēt teju divus miljonus eiro un pieņemt 40 darbiniekus.

"Mūsu princips ir krīzes laikā domāt par izaugsmi, savukārt labajos gados domāt par to, ko darīsim krīzes laikā. Mums ir ļoti laba naudas plūsma un uzkrātās peļņas buferis, ko tagad varam veiksmīgi investēt un domāt, kādi produkti būs pieprasīti pēc krīzes un kā varam turpināt savu izaugsmi," biznesa portālam db.lv norāda Sandis Babris, SIA "Brabantia Latvia" vadītājs.

Saistībā ar nākotnes iecerēm uzņēmums šobrīd piesaista jaunus darbiniekus un plānots, ka līdz gada beigām kolektīvam pievienosies vēl 40 kolēģi. Vaicāts, vai šajā laikā vērojamas kādas izmaiņas cilvēku piesaistē, S. Babris teic, ka nevar teikt, ka tagad šis process būtu grūtāks vai vieglāks nekā pirms krīzes – darbaspēks pēdējos gados kopumā ir grūtāk pieejams un dārgāks nekā agrāk. "Vienlaikus mēs redzam, ka ir daudz darbinieku, kuri novērtē uzņēmuma izaugsmi, stabilitāti, sociālās garantijas, drošu un ergonomisku darba vidi un citus nemateriālos ieguvumus, ko uzņēmums var piedāvāt," viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kanādas autodetaļu ražotājs Magna meklē partnerus Baltijas valstīs

LETA, 06.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas autodetaļu ražotājs «Magna» Baltijas valstīs meklē automašīnu komponentu ražotājus, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

«Eiropā vieglo un kravas automobiļu pārdošanas apjomi pieaug. Rietumeiropā jaudu sāk pietrūkt, un skatieni pievēršas Polijai, Čehijai, Slovākijai un Ungārijai. Taču arī šajās valstīs nozares pārstāvji sāk teikt, ka resursu vairs nepietiek - trūkst darbinieku, darbaspēks kļūst dārgāks, vērojama liela darbinieku mainība. Pasūtījumi iekavējas, ražotāji neslēpj bažas. Tādēļ piegādātāju redzeslokā nonākušas Baltijas valstis, un jau pāris gadus notiek intensīvas tikšanās,» pastāstījis Lietuvas inženiernozaru asociācijas «Linpra» direktors, Baltijas autodetaļu klastera vadītājs Darjus Lasjonis.

Pagājušajā nedēļā «Magna» pārstāji tikās ar 32 Baltijas valstu ražotājiem, no kuriem 22 pārstāvēja Lietuvu, un pēc šīs tikšanās Kanādas kompānija atzina, ka puse no visiem uzņēmumiem varētu tai piegādāt produkciju, norādījis laikraksts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Peļņu nesusi gudrā saimniekošana

Armanda Vilcāne, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves galvenā prioritāte ir jauna, moderna tehnika un kvalificēts darbaspēks, kas var palīdzēt uzņēmējam veiksmīgi īstenot klientu vēlmes un vajadzības.

To sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness norāda SIA Rubate ceļu būves projektu vadītājs Sandis Jankovs. SIA Rubate dibināta 1996. gadā. Fiziski gan uzņēmums atrodas Gulbenē, taču tā juridiskā adrese ir Rīgā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Neraugoties uz konkurenci, pēdējos piecos gados Rubates ceļu būves apgrozījums teju divkāršojies, pauž S. Jankovs, norādot, ka šogad uzņēmums šajā jomā plānojis sasniegt septiņu miljonu eiro lielu apgrozījumu. «Jāatzīst, ka šis kāpums gan nav atkarīgs tikai no mums, bet arī no kopējās ekonomiskās situācijas valstī. Tajā pašā laikā apgrozījums nebūt nav galvenais rādītājs, uzņēmējam svarīgāka ir peļņa,» atzīmē S. Jankovs. Lursoft dati liecina, ka kopējā SIA Rubate peļņa 2017. gadā bija 775,3 tūkstoši eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Uzņēmumā šo kāpumu skaidro ar gudru saimniekošanu. «Strādājam tikai ar jaunu un modernu tehniku un instrumentiem. Protams, tas nozīmē lielus un regulārus ieguldījumus, taču tas ir tā vērts, jo tā ir mūsu priekšrocība,» atzīst Rubates ceļu būves projektu vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Cer piepildīt kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu

Anda Asere, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca RB Cafe iecerēta kā pirmā Latvijā, kur lielākā daļa personāla būs cilvēki ar invaliditāti.

«Tā rezultātā šī būs tāda netipiska vieta, kam vajadzētu mainīt daudzus stereotipus un kas piepildītu kafejnīcu tirgu ar kaut ko nebijušu un īpašu,» saka Māris Grāvis, RB Cafe idejas autors. Jau šobrīd diezgan daudzi cilvēki ar invaliditāti strādā, bet lielā daļā gadījumu tas nav redzams, jo tas netiek īpaši uzsvērts. «Šī būs vieta, kur to izcelsim,» viņš norāda. RB Cafe iecerēta kā konditoreja un telpa dažādiem pasākumiem, plānots arī piedāvāt izpildīt individuālus pasūtījumus. Ar pasākumu apkalpošanu uzņēmums nodarbojas jau tagad, un dienas aprūpes centra Cerību ligzda mācību virtuves piedāvā nodrošināt kafijas pauzes, nelielus banketus un sapulces, piedāvājot dažādus konditorejas izstrādājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

DB konference Biznesa prognozes - fotogrāfijās

Dienas Bizness, 09.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, trešdien, 8. novembrī, viesnīcā Radisson BLU Daugava, spraigā viedokļu apmaiņā aizvadīta ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā konference Biznesa prognozes.

Konferences dalībnieki meklēja atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Izdevniecības Dienas bizness valdes loceklis Jānis Maršāns, atklājot konferenci, atzīmēja nepatīkamo situāciju, kādā nonākuši uzņēmēji saistībā ar nodokļu reformu. Pēc viņa teiktā, nodokļu reforma, par kuru sākotnēji tika diskutēts un arī panākta vienošanās ar koalīcijas partneriem, tostarp uzņēmēju pārstāvjiem, salīdzinājumā ar valdības apstiprināto nodokļu reformu ir pavisam cits «produkts». «Es to [apstiprināto nodokļu reformu] uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti,» sacīja J. Maršāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls Baltijā uzkrājas - cilvēkiem paliek pāri nauda, nosedzot ikdienas vajadzības, un viņi sāk domāt, kur izvietot brīvos līdzekļus. Savukārt banku tirgus ir mainījies - līdz šim ierastajam finansējuma veidam piekļūt ir aizvien grūtāk, tādēļ pieaug alternatīvo finansētāju loma tirgū, intervijā stāsta Redgate Capital Jānis Dubrovskis.

Nereti dzirdams, ka uzņēmumi vēlas attīstīties, taču nepieciešams ārējais finansējums. Kāda situācija patlaban ir aizņēmumu tirgū un kur ņemt naudu tālākai izaugsmei?

Banku tirgus nenoliedzami ir mainījies, pieaugusi regulācija ne tikai nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas virzienā, bet arī augušas kapitāla pietiekamības, likviditātes un citas prasības, kas būtiski sarežģījušas situāciju tirgū. Pēdējo gadu laikā banku tirgus ir konsolidējies – banku skaits it kā aizvien ir liels, taču faktiski tās bankas, kas ir gatavas kreditēt Baltijas uzņēmumus un reāli izsniedz kredītus, ir palikušas vien 5-6. Lielajiem uzņēmumiem situācija ir vēl sarežģītāka, jo pastāv kapitāla ierobežojumi – viens kredīts vienam aizņēmējam nedrīkst pārsniegt ceturtdaļu kapitāla, bet tik lielas summas reti kura banka aizdod, un visbiežāk šie limiti ir vēl daudz mazāki. Tāpat pēdējo pāris gadu laikā no tirgus aizgājušas arī vairākas bankas, kas aktīvi kreditēja uzņēmumus. Daudzi uzņēmumi, kuriem ik pa laikam jārefinansē kredīts vai jāatjauno ilgtermiņa kredīts, saskaras ar situāciju, ka aizdevumu likmes ir pieaugušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Vēlēšanu greideris

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Būtiski, lai vietējie ceļi netiktu aizmirsti arī pēc šiem trim dāsnajiem gadiem.

Grants ceļi Latvijas laukos no pirmās brīvvalsts laika pastkartēm līdz mūsdienām ir viens no ierastākajiem un arī būtiskākajiem infrastruktūras objektiem. Pašlaik tie ir arī viens no signāliem globālajām klimata pārmaiņām. Ziemām kļūstot siltākām un izzūdot pastāvīga sala periodiem, ceļi mirkst nebeidzamajās lietavās, kas mijas ar atkušņiem, un zaudē nestspēju. Tāpat grūti izbraucamie ceļi ir kā simbols lauku demogrāfijas bedru māktajai līknei.

Pirms pāris gadiem apmeklēju kokzāģētavu Latgalē, kuras saimniekam ceļa stāvoklis biznesam bija izšķirošs. Varbūt autobuss ar pāris skolasbērniem izmaļas cauri dubļu upei, bet lauku uzņēmumu darbu, piemēram, kokzāģētavu darbu, ceļu stāvoklis faktiski paralizē. Grantenes šķīdonī uzrūgst, tiek noteikti smaguma ierobežojumi, un paša uzņēmēja rokās ir noturēt biznesu, neskatoties uz šo Latvijas nacionālo īpatnību. Reģionu attīstības receptē faktiski ir trīs būtiskākās sastāvdaļas: ceļi, uzņēmēji un darbaspēks. Ja izņem pirmo, sašķobās arī abu pārējo pozīcijas. Šogad grants ceļu cerība ir vēlēšanu tuvošanās, jo šis gads nu nebūs tas, kad uzsvērt kārtējo valstisko problēmu. Raustīt reģionus aiz ūsām politiķi, domājams, neuzdrošināsies. Kā man sarunā apgalvoja kāds ceļu nozares eksperts, finansējums grants ceļu tīkla uzturēšanai ir piliens kopējā uzkrātajā ceļu remontdarbu deficītā kopš 1991. gada, kas, ja nemaldos, pārsniedzis 4 miljardus eiro. Miljons šurp vai miljons turp – pie šādas «bedres» tas, acīmredzot, neko nemaina. Vismaz ierastajā skatījumā no Rīgas pozīcijām, bet reālajiem cilvēkiem reģionos, kuriem ceļu stāvoklis vai nu nodrošina vai nobloķē biznesu, ir gluži citas domas. Jau daudzkārt runāts par to, ka Latvijas iedzīvotāju dilstošais blīvums vismaz tuvākajās desmitgadēs neļaus radīt un uzturēt autoceļu tīklu, piemēram, kā Vācijā. Un tomēr, izgriežot ceļus no laukiem (pārsteidzīgi optimizējot), ceļu tīkls tiks saraustīts gabalos. Un tam līdzi – dzīves vide reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem

LETA, 13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No valsts atbalsta Covid-19 pēckrīzes pasākumu paketes 600 miljonu eiro apmērā vairāk nekā puse tikusi valsts sektoram un uzņēmumiem, teikts Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) piektajā krīzes monitoringa ziņojumā par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju.

FDP iedala valsts atbalstu Covid-19 krīzes un pēckrīzes periodos. Krīzes periodā atbalsts uzņēmējdarbībai bijis 612,2 miljoni eiro, turpretī valsts uzņēmumiem un sektoram kopumā - 603 miljoni eiro. Atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam krīzes periodā bijis 203 miljoni eiro.

Savukārt pēckrīzes periodā valsts atbalsts uzņēmējiem aplēsts 223 miljonu eiro apmērā, valsts uzņēmumiem un sektoram - 311 miljonu eiro apmērā, bet atbalsts iedzīvotājiem un darbaspēkam - 55,1 miljons eiro.

Fiskālās disciplīnas uzraugi secina, ka pēckrīzes perioda pasākumu pakete 600 miljonu eiro apmērā nav izmainījusi atbalsta pasākumu īpatsvaru pa pabalsta saņēmēju grupām - joprojām lielākais atbalsts jeb aptuveni 51% ir novirzīts valsts uzņēmumiem un sektoriem. Uzņēmēji saņems ap 36% no atbalsta, bet iedzīvotāji un darbaspēks ap 14%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu likmes nav spēļmantiņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunās viena no tēmām, kas pietiekami skaļi izskan no atsevišķiem politiķiem, ir, ka dažādās nozarēs un reģionos varētu būt diferencētas nodokļu likmes.

Pirmajā mirklī tā šķiet ļoti laba ideja, kas paredz gana lielu elastību. Būtu taču jauki, ja Aucē būtu zemāki nodokļi nekā Rīgā, un, ja gribam atbalstīt kādu nozari, tad piešķiram nodokļu atlaidi. Praksē tas ir daudz komplicētāk, uzsver DB aptaujātie eksperti. Vispirms par diferencētām likmēm dažādām nozarēm.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka ir ļoti augsta varbūtība, ja kādai nozarei vai uzņēmumam tiks piešķirtas nodokļu atlaides, Eiropas Komisija (EK) to traktēs kā neatļautu valsts atbalstu. Tas pats attiecas uz nodokļu atlaidēm lieliem investoriem. M. Āboliņš norāda, ka katra valsts gudri cenšas atbalstīt investīcijas un to piesaisti, taču tas jādara tā, lai EK neierosinātu pārkāpumu procedūru par neatļautu valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru