Foto

Lembergs: Latvijai neviena priekšā nav jāklanās

Sanita Igaune, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt

Tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. Viņš atgādina, ka Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā (ES) pirms desmit gadiem kā nabadzīgākā valsts, un šobrīd valstij tiek uzspiestas dažādas ES prasības, kuras izstrādā un faktiski pieņem bagātās valstis, kas pēc sava sociāli ekonomiskās attīstības līmeņa ir daudz reižu bagātākas nekā Latvija. Tāpēc tām realizēt prasības ir daudz vienkāršāk, savukārt mēs, akli sekojot šīm prasībām, pieturamies pie principa, ka precīzi tās pildīsim, un pēc tam brīnāmies, ka Latvijai ļoti grūti klājas.

Darbaspēka jautājums

Latvija nodrošina arī t.s. bezmaksas darbaspēku bagātajām valstīm, jo visa sistēma orientēta uz to, lai darbaspēks bez maksas tiktu sagatavots un pēc tam eksportēts, un vienīgā cerība ir tāda, ka aizbraukušie cilvēki sūtīs pabalstus palikušajiem radiniekiem. «Situācija ir traģiska. Es neredzu, ka pārskatāmā nākotnē – desmit gadu laikā – varētu būt izmaiņas,» sacīja A. Lembergs. Piemēram, Ventspilī ir noteikts, ka līdz 2020. gadam iedzīvotāju skaits pieaugs, nevis samazināsies. «Ja mēs to sasniegsim, tas būs ļoti labs rādītājs,» teica A. Lembergs. Aizbraucēji ir ekonomiskie bēgļi, jo Latvijā nav sociālo kataklizmu vai pilsoņu kara, lai būtu citi aizbraukšanas iemesli. Jaunietis par to pašu darbu Lielbritānijā saņem trīs reizes vairāk nekā Latvijā, turklāt ir brīvais tirgus, un viņam nav bijušās Padomju Savienības cilvēka mentalitātes. Tik daudz cilvēku kā pēdējo gadu laikā Latvija nav zaudējusi pat I un II Pasaules kara gados. Ja Latvijā darba alga būtu apmēram 70% apmērā no t.s. veco Eiropas valstu līmeņa, tad cilvēki nekur nebrauktu. «Šāda Eiropas politika ir arī saprotama, jo, ja vāciešiem ir jāizvēlas darbaspēks no Āfrikas vai Latvijas, ko viņi izvēlēsies?» pārdomas rosina A. Lembergs.

Jāskatās kompleksi

Latvijā zaudējam lielus rūpniecības uzņēmumus, un darba vietu skaits samazinās. Kas būtu jādara, lai valstī radītu jaunas darba vietas? – A. Lembergam jautāja Brīvā viļņa valdes loceklis Māris Trankalis. Ventspilī cenšamies attīstīt ražošanas virzienu, bet tas nav viegli, atzīst A. Lembergs. Lai piesaistītu industriālos investorus, jābūt vairākiem priekšnosacījumiem, kas skar loģistiku, infrastruktūru, nodokļu politiku. Tāpēc ES fondu līdzekļus tik daudz nevajadzētu ieguldīt siltumnīcas efektu radošo gāzu (SEG) emisiju samazināšanai, bet novirzīt uzņēmējdarbības veicināšanas virzienā. Vienlaikus Latvijā ir jādomā par izglītību, un šis jautājums jāskata kompleksi. Jāatceras arī ka cilvēki kļuvuši izvēlīgāki un vēlas ne tikai labu darba vietu, bet viņiem svarīgs ir bērnudārzs, sporta zāle un citas lietas. Pilsētās ir jāievieš nevis bezmaksas sabiedriskais transports, kas, manuprāt, ir komunisma gājiens, bet līdzekļi ir jāiegulda izglītībā, sociālajā vidē, norādīja Ventspils mērs.

Vilka nodokļu spīles

Latvijā nodokļiem ir jābūt stabiliem. Ja investors Baltijā vēlas būvēt rūpnīcu, jārēķinās, ka divi trīs gadi paies būvniecībā, bet septiņi gadi būs atpelnīšanas laiks, kopā desmit gadu. Investoriem tas ir svarīgi, bet tā vietā izgulējies vai neizgulējies finanšu ministrs paziņo, ka nodokļi tiks celti. Kāpēc tā notiek? Tāpēc, ka Latvijā politiķi paziņoja par darbaspēka nodokļu samazināšanu, nevērtējot fiskālo, bet aizraujoties ar populistisko pusi, rezultātā pietrūkst līdzekļu, klāstīja A. Lembergs. Latvijā ir nolemts par vairākiem procentpunktiem samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Tādējādi par šādu soli priecājas lielu algu saņēmēji, bet no tautsaimniecības viedokļa tā ir bezatbildība. Latvijā nedrīkst aizmirst par valsts izdevumu daļu. Šobrīd politiķiem ir jāizdara izvēle – atgriezt šo likmi vai domāt par jaunu nodokļu palielinājumu. Ko šajā situācijā dara finanšu ministrs Andris Vilks? Pasaka, ka nodokļi ir jāpaaugstina, un pats dodas prom no politikas. Tomēr Latvijā bez spēcīgas Finanšu ministrijas (FM) būtu jābūt spēcīgai Ekonomikas ministrijai (EM), bet kāda mums ir EM? – jautāja A. Lembergs.

Absurdi piemēri

Ja A. Lembergs kļūtu par premjeru, ko viņš darītu un kādus lēmumus pieņemtu, vēlējās noskaidrot laikraksta Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots. Šobrīd aktuāla tēma ir ES struktūrfondu līdzekļi un to efektīva izmantošana 2014.-2020. gada plānošanas periodā. «Es sarunas ar ES vestu citādi. Protams, tas aizņemtu ilgāku laika sprīdi, bet tas būtu tā vērts,» atbildēja A. Lembergs. Līdz šim ES fondu līdzekļu jomā ir novērojami vairāki pārpratumi, kuru dēļ var netikt realizētas labas idejas. Kā uzskatāmu piemēru viņš minēja FM sarunas ar Eiropas Komisiju (EK) par līdzekļu piešķiršanu infrastruktūras objektu veidošanai degradētajās teritorijās. «Jautāju politiķiem, kāpēc ražotni var būvēt tikai degradētās teritorijās? Ventspilī mēs rūpnīcas vietu izvēlamies ne jau pēc tā, kur ir degradēta teritorija, bet pēc saimnieciskā izdevīguma. Ierēdņi tulko dokumentus ļoti šauri. Piemēram, ja ir zaļa pļava, tad tā ir degradēta teritorija? Cik kaudzes gruvešu man ir jāaizved uz pļavu, lai tā skaitītos degradēta teritorija?» jautāja A. Lembergs. Otrs uzskatāms piemērs bija kopmītņu vietu paplašināšana Ventspilī, kad pilsētas mēram atbildēja, ka par Eiropas naudu kopmītnes būvēt nevar, jo EK neatļaujot. Beigās izrādījās, ka MK noteikumos bija ierakstīts: dienesta viesnīca ir mājoklis un mājoklī tiešām EK neatļauj investēt. «Izņēmām ārā vārdu «mājoklis» un no EK atvedām atļauju, ka var būvēt,» vēl vienu piemēru minēja A. Lembergs.

ES fondu sadale

Šobrīd viena no lielākajām problēmām ES struktūrfondu sadalē ir saistīta ar pasākumiem siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai. Arī plānošanas dokumentos kā uzdevums bieži ir norādīta energoefektīvas politikas realizēšana. «Es uzskatu, ka tā ir ļoti rupja kļūda, jo jebkurai politikai jābūt ekonomiski efektīvai, tai skaitā energoefektivitātes politikai,» uzsvēra A. Lembergs. Latvijai nav jānodarbojas ar aklu energoefektivitāti, bet ar ekonomiski efektīvu energoefektivitāti. Kopumā SEG jautājumam Latvijā nebūtu jābūt aktuālam, jo SEG piesaistām vairāk nekā patērējam. Nedrīkst aizmirst arī par to, ka daba absorbē siltumnīcas efektu radošās gāzes. Latvija drīzāk varētu pārdod SEG, ja būtu šāda sistēma, sacīja A. Lembergs. Eiropai līdz 2015.g. ir jāpieņem SEG politika, ko tā realizēs līdz 2030.g., tāpēc Latvijai vajadzētu aktīvi šajā posmā iesaistīties. Latvijā SEG nevajadzētu uzskatīt par problēmu, jo skaitļi liecina par pretējo. No 2007. līdz 2013.g. ES fondu plānošanas periodā SEG samazināšanas pasākumiem tika atvēlēti 210 milj. eiro. Tai pašā laikā zinātnei atvēlētie līdzekļi bija 124 milj. eiro apmērā, kas ir lielāka problēma Latvijā nekā SEG. 2014. – 2020.g. SEG samazināšanas pasākumiem ir atvēlēts teju miljards. «Kādi ir secinājumi? Vai situācija Latvijā šo gadu laikā ir pasliktinājusies, ka gandrīz ceturtā daļa no kopējā fondu finansējuma ir jāatvēl SEG samazināšanai?» jautāja A. Lembergs.

Energoneatkarības joma

Latvijā ir ļoti moderni runāt par nacionālo drošību un energoneatkarību. Jau 1993. gadā. Birkava valdības deklarācijā bija definēts šāds uzdevums: «Tuvāko gadu mērķis ir nodrošināt līdzsvarotas piegādes no dažādiem avotiem gan Austrumos, gan Rietumos un samazināt Latvijā patērēto enerģiju.» Vēlāk 2005.gadā Kalvīša valdība pieņēma Elektroenerģijas tirgus likumu, 2006.gada 1.augustā stājās spēkā «Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007. – 2016.gadam». Taču 2013.g. 7.jūlijā EM savā ziņojumā MK par šo pamatnostādņu izpildi konstatējusi, ka: «…strādājot pie pamatnostādņu precizēšanas un analizējot aktuālo situāciju, EM, diskutējot ar enerģētikas ekspertiem, nonāca pie secinājuma, ka precizēt esošās pamatnostādnes nav lietderīgi, pamatojoties uz to, ka lielākā daļa no pamatnostādnēs esošās informācijas ir novecojusi un būtu jāgroza, tāpēc tika nolemts izstrādāt jaunas pamatnostādnes...» «Strādāja, strādāja un secināja, ka precizēt nav lietderīgi. Tā ir bezatbildība, tāpēc aicinu prasīt atbildību, lai amatpersonas velti nedzesē muti, bet lai pasaka, ko konkrēti viņi izdarīs,» uzsvēra A. Lembergs. Viņš nevēlas slavēt lietuviešus par sašķidrinātas gāzes termināli, bet «viņi vismaz kaut ko dara, nevis tukši muld,» turpināja A. Lembergs. Attiecībā uz Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas izteikumiem par Latvijas iespējām iepirkt slānekļa gāzi no ASV viņš atzīst, ka Latvija gāzi nopirkt jau varētu, bet daudz būtiskāks ir jautājums, kā to nogādās Latvijā, turklāt šobrīd nekas neliecina par šī jautājuma virzību. «Straujumas kundzes paziņojums ir tukšs, nekas šajā virzienā nav sākts darīt. Jāatceras, ka ir runa par amerikāņu privātām kompānijām, kas nenodarbojas ar labdarību. Mums būtu jāsedz visas izmaksas, taču nedomāju, ka tas ir vienīgais variants,» norādīja A. Lembergs. Viņaprāt, Latvijai būtu jāizvēlas energoneatkarības ceļš un vismaz ogļu stacija būtu vajadzīga. Voldemārs valdes priekšsēdētājs Valdemārs Vaļkūns vēlējās noskaidrot A. Lemberga viedokli par ierobežojumiem zemes pārdošanai ārvalstniekiem. «Tas viss ir pupu mizas. Kas gribēs, tas arī zemi nopirks un atradīs veidu vai shēmu, kā to izdarīt,» atbildēja A. Lembergs.

Kravas uz Afganistānu

Attiecībā uz Latvijas ieguvumiem no dalības NATO A. Lembergam nepatīk, ka visus uzskata par kretīniem. 2004.gadā Latvija tika uzņemta NATO, un ir skaidrs, ka tādējādi tiek risināti ģeopolitiski jautājumi. «NATO ir bizness, militāri rūpnieciskais komplekss,» sacīja A. Lembergs. Kā pozitīvs piemērs tiek minēta kravu sūtīšana uz Afganistānu, taču tas ir blefs, jo cik tālu kravas tiek pārvadātas NATO dalībvalstī Latvijā? 300 km. Vai Krievija, Kazahstāna, Turkmēnija, pa kuru teritoriju kravas pārvadā 2200 km, ir NATO dalībvalstis?» jautāja A. Lembergs. Latvijā drīzāk šajā jomā vairāk būtu jāattīsta IKT nozare. «Vācijā pēc II Pasaules kara tika realizēts Maršala plāns, bet Latvijai šāds plāns netika sniegts. Latvija ir izvēlējusies integrāciju ar rietumiem, kas, manuprāt, ir pareizi, tikai rietumiem par to vajadzētu samaksāt,» rezumēja A. Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa kā apelācijas instance trešdien bijušo Ventspils mēru, pašreizējo Ventspils domes deputātu Aivaru Lembergu ("Latvijai un Ventspilij") atzina par vainīgu virknē epizožu par koruptīviem noziegumiem, bet par gadu samazināja cietumsodu.

Tiesa viņam nolēma piespriest četru gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju. Cietumsodā apelācijas instances tiesa tāpat kā pirmā instance nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā.

Sodā ieskaitīja apcietinājumā pavadīto laiku no 2007.gada 14.marta līdz 2007.gada 10.jūlijam un no 2021.gada 22.februāra līdz 2022.gada 25.februārim, kā arī mājas arestā pavadīto laiku no 2007.gada 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim. Minētais nozīmē, ka Lembergs cietumā un mājas arestā kopumā pavadīja aptuveni 700 dienas.

Ja šāds spriedums stāsies spēkā, tad Lembergam ieslodzījumā būtu jāpavada aptuveni puse no piespriestā soda, taču viņam būtu iespēja pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu. Sodu izpildes kodekss paredz, ka notiesātais nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst kodeksā paredzētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un kodeksā noteiktajiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lembergs uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") uzskata, ka pret viņu ASV vērstās sankcijas ietekmi neatstās.

Lembergs teica, ka ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) lēmumu ir "ļoti pavirši" iepazinies un no atzinuma sapratis, ka tagad pasludināts "par diktatoru, kurš Latvijas cietumos ieslodzījis nevainīgus cilvēkus".

Ventspils mēram jau iepriekš "Rīgas zvirbuļi" esot pačukstējuši, ka šāds ASV lēmums tiek gatavots un to esot kārtojuši divi Latvijas valdības pārstāvji - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP). Ministri šī lēmuma tapšanā esot piedalījušies, jo abi tradicionāli Lembergā saskata nopietnu politisko konkurentu, paziņoja politiķis.

Lembergs uzskata, ka ASV neizprot Ventspils Brīvostas pārvaldes, Ventspils Attīstības aģentūras, Biznesa attīstības asociācijas un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas darbu, proti, Ventspils Brīvostas pārvaldē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir no Latvijas valdības, nevis viens pats Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lembergs ASV tiesā pārsūdzējis pērn OFAC noteiktās sankcijas pret viņu

LETA, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) pirmdien, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

"Korupcija atņem savu valstu iedzīvotājiem resursus, pamata pakalpojumus un ekonomiskās iespējas, kamēr tā padara bagātus dažus atsevišķus cilvēkus un veicina vides iznīcināšanu, politisko nestabilitāti un konfliktus," paziņoja ASV finanšu ministrs Stīvens Mnučins.

Viņš norādīja, ka Starptautiskajā pretkorupcijas dienā ASV vēršas "pret spēlētājiem Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, kuri turpina ar savām nelikumīgajām darbībām graut stabilu, drošu un funkcionējošu sabiedrību pamatus".

OFAC nosauc četras struktūras, kuras pieder Lembergam vai atrodas viņa kontrolē - Ventspils Brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ventspils ostai piedāvāts iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu būvniecības projektā

LETA, 20.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi Noord Natie Ventspils Terminals un Eurohome Latvija saņēmuši piedāvājumu iesaistīties Nord Stream 2 gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projekta realizācijā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebilda, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, uzglabāt tās Ventspils ostas kravu laukumos un attiecīgi no Ventspils ostas nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos uzkrātu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ĀM brīdina bankas par sadarbības risku ar Lembergu un Ventspils brīvostas pārvaldi

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un trīs Latvijā reģistrētām biedrībām ir noteiktas ASV sankcijas, jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus šīm personām, arī var tikt pakļauts ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, brīdina Latvijas Ārlietu ministrija.

Ārlietu ministrija informē, ka saskaņā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) noteikumiem OFAC sankcijas Latvijā ievēro finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, tajā skaitā bankas, kā arī OFAC sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības (ES) fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomā.

"Līdz ar to Ārlietu ministrija lūdz ņemt vērā šo papildu risku, kā arī vērš uzmanību, ka jau noslēgto līgumu izpilde ar OFAC sankcionētām personām var būt apgrūtināta vai neiespējama, kamēr sankcijas ir spēkā," teikts ministrijas paziņojumā.

FKTK skaidro, ka Latvijas normatīvie akti paredz, ka Latvijas finanšu iestādes nesniedz finanšu pakalpojumus OFAC sankciju sarakstā iekļautām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien koruptīvos noziegumos apsūdzētajam Ventspils domes priekšsēdētājam Aivaram Lembergam ("Latvijai un Ventspilij") piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietinās tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Cietumsoda izciešanas laikā tiesa gan nolēma ieskaitīt Lemberga atrašanos apcietinājumā un pavadīto laiku mājas arestā 2007. un 2008.gadā. Lembergs toreiz pēc aizturēšanas apcietinājumā atradās no 2007.gada 14.marta līdz 10.jūlijam, bet mājas arestā - no 10.jūlija līdz 2008.gada 22.februārim.

Tiesa nolēma, ka Lembergam cietušajiem jāmaksā kopumā aptuveni 64 000 eiro. Tāpat tiesa nolēma no Lemberga valsts labā piedzīt procesuālos izdevumus 22 180 eiro apmērā par zvērināta advokāta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir atkāpies no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, apstiprināja pats Lembergs.

Viņš skaidroja, ka to izdarījis, lai netraucētu Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju. "Esmu lūdzis Ventspils pilsētas domi, uz laiku līdz apstākļu noskaidrošanai, manā vietā iecelt citu valdes locekli," norādīja Lembergs.

Viņš informēja, ka otrdien pēcpusdienā ir sasaukta Ventspils domes ārkārtas sēde, kurā tiks lemts par jauna domes pārstāvja iecelšanu Ventspils brīvostas pārvaldes valdē.

Kā ziņots, ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) 9.decembrī, balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu, par korupciju noteicis sankcijas virknei personu un viņu organizāciju Eiropā, Āzijā un Latīņamerikā, tostarp pret Lembergu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamā NATO militārās klātbūtnes palielināšana Latvijā, ievedot NATO spēkus, būtu uztverama kā svešas valsts okupācija un pielīdzināma 1940.gadā notikušajai padomju karaspēka ievešanai Latvijā ar toreizējā valsts vadītāja Kārļa Ulmaņa piekrišanu, savu viedokli pauda Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

«Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku,» savu viedokli pauda Lembergs.

Ventspils mērs uzskata, ka Ventspils osta NATO kuģiem nebūtu piemērota.

«Ja notiks NATO karaspēka ievešana Latvijā, tas nozīmē, ka Latvija kļūs par potenciālu kaujas lauku starp ASV un Krieviju. Tas ilgtermiņā apdraudēs Latvijas ekonomiskās, sociālās un drošības intereses,» savu viedokli pauda Lembergs.

Komentējot izskanējušās ziņas, ka NATO militārā pavēlniecība, iespējams, varētu lemt par ostas piestātnes izveidi kādā no Baltijas valstīm, lai nodrošinātu NATO militāro kuģu piekļuvi reģionam, Lembergs norādīja, ka Ventspils osta tā nevarētu būt, jo nav tam piemērota. Ventspils osta ir paredzēta tirdzniecības kuģiem, bet NATO kuģiem tajā fiziski nebūtu vietas - tikai viens vai divi kuģi tur varētu piestāt uz noteiktu laiku. Turpretim Liepājas osta jau cariskās Krievijas laikā ir būvēta kā militāra osta un šādam mērķim būtu piemērotāka, atzina Lembergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs Rasmusenam negrasās atvainoties

Dienas Bizness, 16.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO jūrnieku uzvedība Ventspils ielās apdraud NATO un Latvijas prestižu, vēlreiz uzsvēra Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka negrasās atvainoties NATO vadītājam Andersam Fogsam Rasmusenam. «Lai pats arī atvainojas, tad incidents būs izsmelts,» norādīja A. Lembergs.

Jau ziņots, ka vairākos incidentos Ventspilī iekūlušies jūrnieki no NATO pretmīnu grupas kuģiem. Kāda nīderlandiešu jūrnieka dzīvība pēc incidenta bija apdraudēta. Kā medijam NRA pauda kāds mediķis, jūrnieki savā brīvajā laikā apmeklējuši arī pilsētas bārus un klubus, lietojuši alkoholu un iekļuvuši kautiņos. Par tiem asi izteicies Ventspils mērs Aivars Lembergs, izsaucot pie varas esošo politiķu nosodījumu. A. Lembergs apgalvoja, ka NATO ģenerālrekretāram būtu jāatvainojas Latvijas valstij un tautai par NATO karavīru nosūtīšanu uz Latviju. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pauda, ka A. Lemberga izteikumi rada draudus Latvijas drošībai un ir pretrunā ar valsts drošības interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Aptaujā par premjera kandidātiem līderos Lembergs un Ušakovs

Dienas Bizness, 09.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas pilsoņiem būtu iespēja balsot par premjerministru, ceturtā daļa - 25,3% - izvēlētos atbalstīt Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Zaļo un Zemnieku savienība), bet vairāk nekā piektdaļa - 21,3% - Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa), liecina pēc Dienas pasūtījuma veiktā tirgus un sociālo pētījumu aģentūras Latvijas fakti aptauja. Pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) ir tikai trešajā vietā ar 13,8%, turklāt viņai uz papēžiem min bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba (No sirds Latvijai) ar apaļiem 13%.

To, ka skandalozais Ventspils mērs Aivars Lembergs ir stabils līderis potenciālo premjeru reitingā, politologs Ivars Ījabs neuzskata par kaut ko pārsteidzošu: «Lembergs ir populārs ne tikai latviešu, bet arī krievu vidū, pietiekami atraktīvs un cilvēkiem patīk. Viņš ir mutīgs vīrelis, kuram ir smuka pilsēta un kurš nebaidās teikt pietiekami šerpas lietas.» Pēc politologa teiktā, aptaujas respondenti ar politiku lielākoties saskaras ikdienas vajadzību līmenī, tāpēc fakts, ka A. Lembergam jau vairākus gadus kā drošības līdzeklis piemērots liegums vadīt Ventspils domi, nevar ietekmēt vēlētāju viedokli par viņu kā potenciālo premjeru. Turklāt A. Lembergs metodiski strādā ar savu publisko tēlu un rūpīgi seko tam līdzi. «Man šķiet, ka tas ir nevis Lemberga panākums, bet Straujumas un Sudrabas krietni sliktāks rezultāts,» jaunākos iedzīvotāju aptaujas datus vērtē I. Ījabs. Viņš īpaši vērš uzmanību uz to, ka Ingunas Sudrabas popularitāte, ja to salīdzina ar situāciju pirms gada, ir piedzīvojusi kritumu, jo viņa savulaik bijusi vienā līmenī ar pašreizējiem reitingu līderiem A. Lembergu un N. Ušakovu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ventspilī fabriku atvērs Krievijas šokolādes ražotājs Pobeda Confectionery; investēs 4,75 miljonus

LETA, 17.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem šokolādes ražotājiem Krievijā Pobeda Confectionery nākamgad plāno atvērt šokolādes fabriku Ventspilī, trešdien preses konferencē informēja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij).

Ventspils brīvosta šokolādes ražotājam ir izīrējusi ražošanas telpas, savukārt investoram ir izdevies piesaistīt finansējumu 2,5 miljonu eiro apmērā no Eiropas Savienības struktūrfondiem kā atbalstu projektam ar augstu pievienoto vērtību.

«Viņi ir ceturtie lielākie šokolādes ražotāji Krievijā un veido šeit savu jauno, moderno ražotni. Viņi meklēja [iespējas sākt ražošanu] Baltijas valstīs, un mēs viņiem varējām uzreiz piedāvāt telpas. Labi sakrita, ka ir šī Eiropas Savienības atbalsta programma projektiem ar augstu pievienoto vērtību apstrādājošajā rūpniecībā. Tā zināmā mērā ir sagadīšanās, jo viņiem vajadzēja uzreiz telpas, un mums kā reiz bija. Tās gan mazliet vēl jāpielāgo, pašlaik tiek precizēts projekts un notiek iekārtu iepirkums,» informēja Lembergs. Investors jau esot pasūtījis ražošanas iekārtas no Austrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Pašvaldību vadītāju deklarācijas: Truksnis pērn aizdevis vairāk nekā nopelnījis

Lāsma Vaivare, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Ventspils brīvostā pieciem uzņēmumiem apturētas darbības ar banku kontiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja Inguna Strautmane.

Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopumā nodrošina ap 52% no Ventspils ostas apgrozījuma. Strautmane sacīja, ka šie uzņēmumi patlaban strādā ar bankām, lai atrisinātu situāciju.

"Kopumā varu apgalvot, ka Ventspils brīvostā patlaban krīzes nav - kuģi ienāk un kravas tiek pārkrautas," skaidroja Strautmane.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile piebilda, ka darbības ar banku kontiem ir apturētas tiem uzņēmumiem, kuru patiesais labuma guvējs ir Aivars Lembergs, bet uzņēmumus kontrolē Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.

"Man ir informācija, ka šie uzņēmumi paši ir vērsušies pie ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) pēc skaidrojumiem, kā viņiem rīkoties, lai izvairītos no sankcijām. Tad, kad uzņēmumi saņems OFAC skaidrojumu, būs skaidrs, kā tālāk rīkoties," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

NATO jūrnieki Ventspilī kaujoties un postot apstādījumus

Dienas Bizness, 13.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī vairākos incidentos iekūlušies jūrnieki no NATO pretmīnu grupas kuģiem. Par kāda nīderlandiešu jūrnieka dzīvību šobrīd cīnās mediķi, tā vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Nedēļas nogalē Ventspils ostā ieradās deviņi NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas kuģi, kas piedalās starptautiskajā mīnu meklēšanas Open Spirit 2014 operācijā. Jūrnieki savā brīvajā laikā apmeklējuši arī pilsētas bārus un klubus, lietojuši alkoholu un iekļuvuši kautiņos, notikušo atstāsta medijs.

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes preses pārstāve Signe Šteinberga informējusi, ka policija uzsākusi trīs kriminālprocesus par gadījumiem, kuros iesaistīti jūrnieki. Tostarp naktī uz sestdienu pagaidām nenoskaidrotas personas uzbruka trijiem jūrniekiem. Viņi piekauti un aplaupīti. Tajā pašā naktī Easy bārā notika konflikts, kura laikā kādam jūrniekam no Latvijas nodarīti miesas bojājumi. Cietušais Neatkarīgajai stāstījis, ka viņš mierīgi sēdējis pie bāra letes, kad pēkšņi viņu no aizmugures kāds pagrāba aiz rīkles, aizvilka uz tualeti un tur viņu piekāva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB lūdz prokuratūru sākt kriminālvajāšanu, iespējams, pret Šleseru un Lembergu

LETA, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), iespējams, lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu tā dēvētajā oligarhu lietā.

KNAB šodien pēcpusdienā izplatītajā preses paziņojumā informē, ka birojs vakar Ģenerālprokuratūrai nosūtīja kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām.

KNAB izmeklētājs rosina vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi.

Personu identitāte netiek atklāta. KNAB preses pārstāvji uz tālruņa zvaniem aģentūrai LETA neatbildēja, taču augusta vidū birojs apstiprināja, ka tā dēvētajā oligarhu lietā divas personas atzītas par aizdomās turētām. KNAB jau augusta sākumā paziņojumā medijiem apstiprināja publiski izskanējušo informāciju, ka politiķis Ainārs Šlesers ir atzīts par aizdomās turēto personu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šogad 10.februārī jau žurnālistiem paziņoja, ka oligarhu lietu prokuratūrai varētu nodot šā gada pirmajā pusē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz nacionālās drošības riskiem baltītais valdības liegums Ventspils brīvostai piedalīties Nord Stream 2 projektā atstāj komersantus neziņā

«Valdības lēmumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā,» skaidrojot Ministru kabineta lēmumu, Db.lv norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis. Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz Aizsardzības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju informatīvajiem ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Stream 2 un sekmē tā īstenošanu. Savukārt Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei valdība uzdeva nodrošināt, ka valdības ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

DB klubs: «Latvijai ārpus Rīgas ir anoreksija»

Daiga Laukšteina, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija jāsadala divos statistikas reģionos, lai attīstītos «izmirstošā» Latvija aiz Lielrīgas robežām

Tā uzskata DB Uzņēmēju kluba jūnija viesis - kārtējo reizi ievēlētais ilggadējais Ventspils pašvaldības vadītājs un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents Aivars Lembergs. Viņš uzsvaru liek uz neatliekamiem pasākumiem reģionālās attīstības stimulēšanai, jo, pēc viņa vārdiem, tīši izraisīts badošanās stāvoklis raksturo Latvijas teritoriju aiz Lielrīgas.

Ap Rīgu izveidojies kompakts reģions, kur iedzīvotāju skaitam atšķirībā no pārējās Latvijas statistikas ir tendence pieaugt. Tā savu izklāstu sāk A. Lembergs, uzreiz pasvītrojot, ka cilvēks no biznesa viedokļa ir darbaspēks jeb resurss, un tā izsīkšana ir problēma. «Uzskatot, ka tā tas ir, apskatīsim IKP uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar ES vidējiem rādītājiem. Rīgas reģionā šis rādītājs sešu gadu laikā (no 2008. līdz 2014. gadam) ir izaudzis līdz 107%, tātad par 7% pārsniedz ES vidējo,» datus tabulā rāda A. Lembergs. Viņš piebilst, ka rādītāja pieaugums ir arī Vidzemes reģionā (par 4%), Kurzemes reģionā (par 2%), Zemgales reģionā (par 2%), bet Latgales reģionā tas ir apaļa nulle. Savukārt visas Latvijas kopējais vidējais rādītājs – IKP uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem sešos gados no 59% pacēlies līdz 64% jeb pieaudzis par 5%. Nenoliedzami, it visur galvaspilsēta aug straujāk nekā pārējā valsts teritorija, un Latvija nav izņēmums, taču problēma slēpjas citur. Proti, kopš iestāšanās ES Latvija ir definēta kā viens liels reģions, no kā teorētiski izriet, ka Latgale ir tikpat attīstīta cik Rīga. Līdz ar to atbalsta intensitāte uzņēmējdarbībai pienākas visiem vienāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Prokurori: Lemberga iekļaušana ASV sankciju sarakstā neradīs šķēršļus politiķa krimināllietas izskatīšanai

LETA, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") iekļaušana ASV sankciju sarakstā neradīs šķēršļus politiķa krimināllietas izskatīšanai, uzskata lietas prokurori.

Valsts apsūdzības uzturētāji nesaskata šķēršļus lietas turpmākai iztiesāšanai, tostarp sprieduma taisīšanai šajā lietā, teica prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Detalizētāk uz šo jautājumu var sniegt procesa virzītājs - Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija, norādīja prokuratūrā.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa vairākus gadus skata krimināllietu, kurā Lembergs apsūdzēts par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam saistībā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Lietā apsūdzēts arī Lemberga dēls Anrijs Lembergs un Lemberga biznesa partneris Ansis Sormulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koruptīvos noziegumos apsūdzētais bijušais Ventspils mērs, pašreizējais Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ir iemaksājis drošības naudu 100 000 eiro un iznācis no cietuma.

Pēc iznākšanas no cietuma turpinās darbu Ventspils domē kā deputāts, kā arī turpinās vadīt politisko partiju "Latvijai un Ventspilij", šodien pēc iznākšanas no ieslodzījumu vietas žurnālistiem paziņoja politiķis.

Lembergs pavēstīja, ka drošības naudu 100 000 eiro apmērā ir iemaksājusi viņa sieva un nauda ir no personīgajiem uzkrājumiem.

Politiķis norāda, ka viņš vēlas tikties ar savu ģimeni, kā arī pievērsties savai veselībai.

Lembergam saglabāsies arī liegums pildīt Ventspils mēra amatu.

Rīgas apgabaltiesa kā pirmā tiesu instance pērn 22.februārī toreizējam Ventspils domes priekšsēdētājam piesprieda piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lembergs aicinājis Latviju ražot ieročus

Dienas Bizness, 20.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai būtu jāražo vairāk ieroču, turklāt ASV būtu jāiegulda Latvijas ieroču rūpniecības attīstībā, tādu viedokli paudis Ventspils mērs Aivars Lembergs LTV raidījumā Rīta Panorāma.

A. Lembergs pauda, ka viņš nav apmierināts ar Latvijas darbību NATO un Aizsardzības ministrijas darbību. NATO esot biznesa projekts, no kura Latvija neko neiegūst, jo pati neražo ieročus, pauda A. Lembergs. Šīs nozares attīstībā ASV būtu jāiegulda līdzekļi Latvijā. Sujmma, kas būtu jāiegulda, varētu būt pusmiljards ASV dolāru.

Tāpat Ventspils mērs kritizēja Latvijas politiķus, kas esot pārāk iztapīgi un «kautrējoties» naudas valodā runājošajai ASV izvirzīt prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji pērn paša paustajam, ka šajās Saeimas vēlēšanās viņš nekandidēs kā Zaļo un zemnieku savienības kandidāts uz premjerministra amatu, Ventspils mērs Aivars Lembergs tomēr neizslēdzot iespēju vēl vienu reizi mēģināt iekarot valdības vadītāja krēslu, to Latvijas Zemnieku savienības kongresā apliecināja partijas līderis Augusts Brigmanis, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

«Mēs varam uzskatīt, ka līdz ar pašvaldību vēlēšanu noslēgumu Aivars Lembergs vairs nav Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, šobrīd esmu tikai Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts,» pēc aizvadītajā gadā notikušajām pašvaldību vēlēšanām paziņoja Ventspils mērs, norāda laikraksts.

A. Brigmanis, jautāts, kas šajā laikā mainījies un vai tiešām A. Lembergu virzīs kā ZZS premjerministra kandidātu, tikai mīklaini pasmaidījis un atteicis: «Dzīve ir pilna ar pārsteigumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pobeda Confectionery par 2,11 miljoniem eiro iegādāsies šokolādes ražošanas iekārtas

Žanete Hāka, 26.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgušies vairāki Pobeda Confectionery izsludinātie ražošanas iekārtu iepirkumi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Pobeda Confectionery ir viens no lielākajiem šokolādes ražotājiem Krievijā un nākamgad plāno atvērt šokolādes fabriku Ventspilī.

Uzvarētājs noskaidrots trīs uzņēmuma iepirkumos. Viens no tiem ir izejvielu samaisīšanas un sajaukšanas, sasmalcināšanas un šokolādes masas konšēšanas līnija. Tajā ietilpst izejvielu samaisīšanas un sajaukšanas iekārta, izejvielu pirmējās sasmalcināšanas iekārta, izejvielu galējās sasmalcināšanas iekārta, tērauda konveijeru sistēma un šokolādes masas konšēšanas iekārta. Konkursā saņemti divu pretendentu piedāvājumi, bet uzvarējusi Šveices kompānija Buhler AG. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 1,5 miljoni Šveices franku (1,2 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Prokuratūra Lembergu un Šleseru oligarhu lietā nesauks pie atbildības par tirgošanas ar ietekmi

LETA, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra tā dēvētajā oligarhu lietā nesauks pie kriminālatbildības ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu (Latvijai un Ventspilij) par tirgošanos ar ietekmi, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) šajā lietā būs jāturpina izmeklēšana par citiem iespējamiem noziegumiem.

Šodien Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēmis izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums pieņemts arī attiecībā uz Šleseru, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA Mediju nams. Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, uzskatīja izmeklētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Ventspils zivju konservu kombināts apsver iespēju ražošanu nākotnē pārcelt uz citu vietu, apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis Ingus Klindžāns.

Ventspils zivju konservu kombināts ražošanu, tostarp zivju kūpināšanu, jau vēsturiski veic zvejas ostas teritorijā. Tā ir gana ekskluzīva vieta līdzās jūrai, netālu no pilsētas pludmales. Kā atzina Klindžāns, ražošana tik tuvu atpūtas zonai nav labākais risinājums un gan iedzīvotājiem, gan tūristiem var būt traucējoša smaka, kas rodas zivju kūpināšanas procesā, tāpēc uzņēmums apsver iespēju ražotni pārcelt citā vietā. Ir izraudzīta arī iespējamā jaunās ražotnes atrašanās vieta - bijušās Ventspils zvēraudzētavas teritorija. Savukārt zivju pieņemšanas terminālis atrastos citā vietā - līdzās paceļamajam Ventas tiltam.

Komentāri

Pievienot komentāru