Līderu atgriešanās: Roku rokā vides inženierija un pavārmāksla 

Jānis Geduševs septiņus gadus ārvalstu augstskolās apguvis vides inženieriju, bet nesen atgriezies Latvijā, lai sniegtu savu artavu šīs jomas attīstīšanā pašu mājās

Linda Zalāne, speciāli DB, 2019. gada 28. februāris plkst. 8:37
Tevi varētu interesēt

Jānis četrus gadus studējis Nīderlandē Avansas Lietišķo zinātņu universitātē (Avans University of Applied Sciences), kur ieguvis bakalaura grādu. Tad pēc divu gadu studijām Zviedrijā bāzētajā KTH Karaliskajā tehnoloģiju institūtā (KTH Royal Institute of Technology) savai izglītības diplomu bāzei pievienoja arī maģistra grādu. Paralēli mācībām viņš varēja izmantot plašas prakses iespējas, kur attīstīt sevi vides inženierijas jomā, kā arī piedalīties innovāciju izpētē un attīstībā. «Joma, kurā veidoju karjeru, ir saistīta ar industriālo un komunālo ūdens attīrīšanu un to otrreizējo izmantošanu. Atgriežoties Latvijā, turpinu strādāt šajā pašā sfērā, paplašinot savu redzesloku farmaceitisko notekūdeņu attīrīšanā,» stāsta AS Grindeks Notekūdeņu attīrīšanas iecirkņa ķīmiķis Jānis Geduševs.

Jānis atminas, ka doma par studijām ārvalstīs viņa galvā mājoja kopš vidusskolas pirmajām klasēm, jo viņa mamma jau bija pārcēlusies uz dzīvi Lielbritānijā. Tolaik tur lielā daļā augstskolu bija pievilcīga mācību maksa, ap trim tūkst. mārciņu gadā, bet vēlāk mācību maksa tika paaugstināta līdz desmit tūkst. mārciņu gadā, kas Jānim jau vairs nešķita tik vilinoši. Viņš alternatīvas iespējas gāja lūkoties uz ikgadējo izstādi Skola, kur viņam ieteica padomāt par studijām Nīderlandē. «Par šo zemi neko daudz nezināju. Vien to, ka tur dzīvo garākie cilvēki pasaulē, ir liels siera patēriņš un šo valsti regulāri apdraud plūdi, jo aptuveni puse no tās teritorijas atrodas zem jūras līmeņa. Tāpat šī zeme asociējās ar plašo velosipēdistu īpatsvaru satiksmē,» smej Jānis.

Paralēli iestājeksāmenus viņš kārtoja četrās augstskolās – trīs Nīderlandes izglītības iestādēs, kā arī Bioloģijas fakultātē Latvijas Universitātē. Jānis atzīst, ka stress par pārcelšanos svešumā bija, tomēr spīts un vēlme sevi pierādīt bija stiprāka. «Nīderlandē mani uzņēma divas universitātes. Izlēmu par labu Avansas Lietišķo zinātņu universitātei, kura atrodas valsts dienvidos esošajā pilsētā Bredā. Pozitīvi, ka pirmajā pusgadā universitāte ārvalstu studentiem nodrošina dzīves vietu. Tā pirmais pusgads pagāja nemanot, jo dzīvošana internacionālā vidē bija dinamiska. Šajā augstskolā bija daudz ārvalstu studentu, līdz ar to nebija sajūtas, ka esmu vienīgais, kuram jaunā vide ir sveša,» viņš stāsta. Taujāts, vai nākotnes profesiju viņš izvēlējās ar skaidru aprēķinu, ka tā ir pieprasīta, Jānis atbild noraidoši, jo viņa dzinulis iegūt šādas jomas zināšanas bija interese un zinātkāre, nevis aprēķināts karjeras izaugsmes ceļš. Tolaik, kad studējis vides inženieriju, šī profesija bija labi zināma Nīderlandē, bet Latvijā vēl ne. Savukārt pašlaik daudzviet pasaulē, tostarp arī Latvijā, vides inženierija lielās korporācijās ir nepieciešamība.

Jānis nenoliedz, ka pirmajā gadā, studējot Nīderlandē, jautrība mijās ar grūtībām, jo finansiālie apstākļi nebija vienkārši. Kādam laikam pietika ar ietaupījumiem, bet vēlāk bija jāsāk domāt par studiju apvienošanu ar darbu. Turklāt Nīderlandē ārvalstu studentiem ir izdevīgi paralēli mācībām strādāt, jo tad var saņemt stipendiju aptuveni 150 eiro apjomā. Papildus tam ir iespēja iesniegt vecāku ienākumu deklarāciju, un, ja viņi pelna mazāk nekā vidējais Nīderlandes iedzīvotājs, stipendijas apjoms tiek palielināts līdz aptuveni 500 eiro mēnesī. «Sāku paralēli strādāt restorānā par trauku mazgātāju, vēlāk par pavāra palīgu un beigās jau strādāju par profesionālu pavāru. Šī aroda prasmes man lieti noderēja pēc tam, arī studējot maģistrantūrā Stokholmā. Jāatzīst, ka pavāra profesija man ļoti iepatikās un tā visu laiku ir bijusi kā paralēlā dzīve vides inženierijai. Tas ir darbs, kas jau pāraudzis hobijā. Stokholmā šai profesijai pievērsos nedaudz nopietnāk, kamēr gaidīju, kad varēšu sākt studēt maģistrantūrā, strādāju pat pieczvaigžņu viesnīcā, kuras virtuvē vienlaikus darbojas ap 80 pavāru. Viss norit kā smalkā pulksteņa mehānismā. Paguvu gan iegūt prasmes konditorejā, gan strādājot ar jūras veltēm. Atceros, ka reiz kādā dienā bija jāsagatavo pasniegšanai 800 austeres. Būšana pavāru komūnā ir īpaša, tā ir dzīvesveids,» siltās atmiņās par Stokholmas restorānu dzīvi dalās Jānis.


Visu rakstu lasiet 28. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2014. gada 29. maijs plkst. 7:35

Jānis Rutmanis ilgāk nekā dekādi strādā Holivudā kopā ar pasaulē atzītiem aktieriem...

2013. gada 26. jūnijs plkst. 14:25

Vajag strādāt pie satura, kam piemērota interesanta forma, nevis otrādi, tad dizains...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2019. gada 06. marts plkst. 9:50

Kādreizējā Siguldas ūdenstornī, kurā atradās 100 kubikmetru liels ūdens rezervuārs, SIA Saltavots...

2019. gada 27. februāris plkst. 11:31

Grafiskā dizaina aģentūras Brandbox birojā industriālā dizaina elementi savijas ar VEF kvartāla...

2019. gada 26. februāris plkst. 17:25

Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas (EST) labvēlīgo spriedumu, kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas...

2019. gada 22. februāris plkst. 18:00

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...

2019. gada 19. februāris plkst. 17:05

Cilvēki, kuri strādā ilgāk nekā paredzēto darba laiku, nav produktīvāki kā citi,...

2019. gada 14. februāris plkst. 15:38

Aizvadīts organizācijas Junior Achievement Latvia (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības...

2019. gada 14. februāris plkst. 14:58

Par atkārtotu valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kritēriju neizpildi četrām valsts ģimnāzijām...

2019. gada 14. februāris plkst. 9:29

Lai sekmētu jauniešu interesi par IT nozari un sagatavotu darbam starptautiskā vidē,...

2019. gada 13. februāris plkst. 15:41

Bezdarbs pasaulē pērn nokrities līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms globālās finanšu...

2019. gada 12. februāris plkst. 16:49

Bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Normunds Vilnītis iesaistīts...