Jaunākais izdevums

Līdz 2022. gada oktobrim Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras projektā pie starptautiskās lidostas Rīga notiks ceļa izbūve, ietverot zonu starp Ziemeļu ielu un Muzeju ielu, kā arī starp autoceļu P133 un Torņa ielu.

Ceļa kopējais garums ir 900m. Izbūves darbu laikā netiks traucēta ne lidostas darbība, ne arī piekļuve lidostai.

Šobrīd norit sagatavošanas darbi ārējo komunikāciju izbūvei un esošās augsnes kārtas noņemšana, lai pēc tam īstenotu pievadceļa izbūvi. Drīzumā plānots uzsākt testa pāļu noslogošanu.

Uzbūvējot jaunu pievadceļu lidostai, būvlaukums kļūs ievērojami lielāks nekā patlaban. Lai netraucētu lidostas darbu, kā arī piekļuvi lidostai, visus būvdarbus ir plānots realizēt posmos, par kuriem sabiedrība tiks informēta atbilstoši plānotajam darbu grafikam.Par B.S.L. Infra

Pilnsabiedrība B.S.L. Infra ir projekta Rail Baltica dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras starptautiskajā lidostā „Rīga” izbūves realizētājs. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums Swietelsky AG un Latvijas būvniecības uzņēmumi – ceļu būves firma SIA Binders un viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējies daudzfunkcionālu objektu būvniecībā, AS LNK Industries. Rail Baltica projekts starptautiskās lidostas „Rīga” teritorijā būs pirmais ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centrs Baltijā. Būvniecības darbus pilnsabiedrība B.S.L. Infra plāno veikt secīgi piecos posmos – līdz 2025. gada decembrim.

Pirmais darbu posms – Rail Baltica dzelzceļa stacijas termināla, piebraucamo ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūve – būs jāpaveic līdz 2023. gada martam/aprīlim.

Būvniecība notiek, pamatojoties uz atklātā starptautiskā konkursa uzvarētāja – trīs valstu uzņēmumu apvienības PROSIV (Sintagma (Itālija), Prodex (Slovākija) un Vektors T (Latvija)) – projektu. Būvuzraudzību veic personu apvienība, kas sastāv no SIA Forma 2 (Latvija) un Prointec S.A.U. (Spānija).

Šī projekta finansējumu 81-85% robežās nodrošina ES infrastruktūras savienošanas instruments, bet atlikušo daļu – Latvijas valsts budžeta līdzekļi. ES atbalsta saņēmējs un projekta īstenotājs ir Latvijas Republikas Satiksmes ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī izsludinājis apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā.

Konkursa „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā” mērķis ir agrīna būvuzņēmuma iesaiste Rail Baltica dzelzceļa līnijas infrastruktūras būvdarbu nodrošināšanai Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām.

Izsludināts starptautisks konkurss, kas tiks īstenots divos posmos. Ar konkursa uzvarētāju plānots noslēgt līgumu 2022. gada nogalē, lai 2023. gada pirmajā pusē varētu uzsākt jaunās dzelzceļa līnijas būvdarbus.

Projekts līdz 85% tiek finansēts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) līdzekļiem, bet atlikusī daļa – no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

"Šis ir svarīgs nākamais solis Rail Baltica attīstībā, kas apliecina Latvijas gatavību šo projektu īstenot pēc iespējas ātrāk. Jau gadu notiek Rīgas Centrālās stacijas pārbūve un sākusies arī Rail Baltica infrastruktūras izbūve starptautiskajā lidostā “Rīga”. Tagad ejam straujiem un pārliecinošiem soļiem uz priekšu, savlaicīgi sagatavojoties jaunā dzelzceļa pamattrases būvniecībai. To iecerēts realizēt secīgi, atbilstoši trases posmu gatavībai. Tehniski gatavākais ir dienvidu posms līdz Lietuvas robežai. Tādā veidā varam darīt visu iespējamo, lai Latvija būtu savienota ar Eiropas dzelzceļa sistēmu 2026. gadā, kā plānots, un Latvijas iedzīvotāji varētu novērtēt priekšrocības, ko dod jaunā dzelzceļa līnija ērtiem ikdienas braucieniem," komentē satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" projekta īstenošanai 2022.gada budžeta projektā plānots novirzīt 167,7 miljonus eiro, no tiem 124,3 miljoni eiro ir piesaistītais Eiropas Savienības (ES) finansējums, informē Satiksmes ministrijā (SM).

Nozīmīgākie plānotie darbi nākamajā gadā būs - Rīgas Centrālā multimodālā mezgla būvniecība, "Rail Baltica" savienojuma ar lidostu "Rīga" izveide un pamata trases projektēšana.

"Pašlaik notiek projektēšana visai "Rail Baltica" pamata trasei Latvijā - 263 kilometru garumā. Tiklīdz kāds posms būs pabeigts, nodosim to būvniecībai. Nākamajā gadā paredzam noslēgt būvniecības līgumu posmam Misa-Lietuvas robeža, kas ir tehniski gatavākais. Tajā būvniecības sagatavošanas darbus plānots sākt 2023.gadā," pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Ministrs uzsver, ka svarīgi plānotos darbus veikt paredzētajā termiņā, lai vilcienu kustība šajā virzienā varētu sākties no 2027.gada, tādējādi Latviju savienojot ar Eiropas dzelzceļa sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas šī gada 17.decembrī izsludinājis starptautisku konkursu Rail Baltica pamattrases izbūves būvuzraudzības pakalpojumiem.

Konkurss norisināsies divās kārtās. Pirmajai, kvalifikācijas kārtai pretendentiem jāpiesakās līdz 2022. gada 28. februārim. Otro kārtu plānots izsludināt 2022. gada aprīlī. Ar konkursa uzvarētāju līgumu plānots noslēgt 2022. gada nogalē. Līgums tiks noslēgts atbilstoši FIDIC Baltās grāmatas nosacījumiem.

Būvuzraudzības pakalpojumu konkurss norit vienlaikus ar apjomīgāko iepirkumu dzelzceļa trases izbūvei Latvijā – konkursu „Rail Baltica pamattrases būvdarbi Latvijā”. Tādējādi tiks izveidota būvdarbu un to uzraudzības komanda, lai nodrošinātu savlaicīgu būvdarbu veikšanu Latvijā ārpus Rīgas pilsētas robežām un sekmīgi uzsāktu pamattrases būvdarbus 2023. gada pirmajā pusē. Kandidātam jābūt ar ilggadēju pieredzi dzelzceļu un citas inženierinfrastruktūras būvuzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

RB Rail noslēdz 32,3 miljonus eiro vērtu CCS inženiertehnisko pakalpojumu līgumu

Db.lv, 18.01.2022

Agnis Driksna, RB Rail valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors (no kreisās), Frédéric Dufour, Systra Rietumeiropas reģiona direktors, un Marks-Filips El Beze (Marc-Philippe El Beze) RB Rail AS tehniskais direktors un valdes loceklis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS parakstījis līgumu ar starptautisku konsorciju par inženiertehniskajiem pakalpojumiem Rail Baltica vilcienu vadības un signalizācijas iekārtu (Control-Command and Signalling - CCS) apakšsistēmu ieviešanai.

Līguma kopējā summa ir 32,3 miljoni eiro.

Konsorcijā piedalās uzņēmumi SYSTRA, ITALFERR (Ferrovie dello Stato Italiane Group) un EGIS, kuri izvēlēti starptautiska publiska iepirkuma ietvaros, un turpmāk būs atbildīgi par projekta vilcienu vadības un signalizācijas apakšsistēmu ieviešanas sagatavošanu un uzraudzību.

Plānots, ka CCS apakšsistēmas ietvers visas funkcijas, kas nepieciešamas Rail Baltica līnijas ekspluatācijai: satiksmes vadības sistēma, dzelzceļa centralizācijas un ETCS sistēmas, radiosakaru, datu pārraides un komunikācijas, un elektriskās barošanas sistēmas, kā arī citas atbalsta sistēmas. Darbu izpildes līgums būs spēkā visu būvniecības laiku un līdz pat apakšsistēmu nodošanai ekspluatācijā. Līgums tiek finansēts no Eiropas savienošanas instrumenta līdzekļiem 85% apmērā un Baltijas valstu nacionālajiem budžetiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Apstiprināts drošības novērtēšanas pakalpojumu sniedzējs visai Rail Baltica pamattrasei

Db.lv, 12.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica globālā projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS kopā ar projekta nacionālajiem ieviesējiem SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”, Rail Baltic Estonia OÜ un AB “LTG Infra” parakstījuši līgumu 4 543 292 eiro apmērā ar uzņēmumu Certifer SA kā vienīgo drošības novērtēšanas pakalpojumu sniedzēju (AsBo – novērtēšanas institūcija) visai Rail Baltica pamattrasei projektēšanas, būvniecības un integrācijas fāzēs globālā projekta īstenošanas laikā.

AsBo (novērtēšanas institūcijas) galvenais pienākums ir sniegt galīgos drošības novērtējuma ziņojumus, lai izpildītu nacionālo drošības iestāžu obligātās prasības un saņemtu nepieciešamās atļaujas, tādejādi nodrošinot Rail Baltica pamata trases nodošanu ekspluatācijā.

“Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai Rail Baltica megaprojekta īstenošanai ir vienotu standartu un procedūru nodrošināšana visā projektā, īpaši domājot par projekta drošuma aspektiem,” skaidro Marks Filips El Bezs, RB Rail AS Tehniskais direktors un valdes loceklis.

“Novērtēšanas institūcijas iesaiste jau agrā projekta īstenošanas stadijā ir svarīgs solis, lai Rail Baltica infrastruktūra, elektrības, kontroles un signalizācijas apakšsistēmas darbotos droši un uzticami.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada novembrī jaunajā A klases biznesa centrā “Origo One”, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, tika atvērts Rail Baltica Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail AS galvenais birojs.

Jaunajā birojā paredzētas darba vietas 191 kopuzņēmuma darbiniekam. RB Rail AS ir Rail Baltica projekta centrālais koordinators.

“Esam gandarīti, ka mūsu jaunais sadarbības partneris RB Rail AS ir augstu novērtējis gan “Origo One” stratēģiski ļoti izdevīgo atrašanās vietu, gan arī ēkas augstvērtīgās funkcionālās īpašības, veidojot videi un darbiniekiem draudzīgus un energoefektīvus risinājumus. Īpaša uzmanība projektā veltīta vides pieejamībai, tostarp cilvēkiem ar kustību, redzes, dzirdes traucējumiem, velosipēdistiem, kā arī cilvēkiem, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu, auto vai elektroauto. Esam pārliecināti, ka šī sadarbība dos lielisku iespēju mums kopīgi turpināt veidot Rīgas Dzelzceļa stacijas apkārtni par vienu no modernākajām un dinamiskākajām apkaimēm Rīgā,” komentē “Linstow Baltic” un t/c “Origo” komercdirektore Evija Majevska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas izsludinājis iepirkumu, lai izvēlētos uzņēmumu, kas nodrošinās Rail Baltica 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu ēku un pasažieru infrastruktūras projektēšanu un veiks autoruzraudzību, t.sk., veicot visus projektēšanai nepieciešamos priekšdarbus.

Uz Rail Baltica pamatlīnijas Latvijā projektēšanas darbu ietvaros plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie P. Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Papildus vairāku reģionālo mobilitātes punktu iespējamās vietas tiek izskatītas īstenošanai tālākā nākotnē.

Paredzēts, ka reģionālajos mobilitātes punktos jeb multimodālās vietās satiksies dažādi transporta veidi – valsts un pašvaldību autobusi, privātās automašīnas un elektrotransports, skrejriteņi, velosipēdi un visi citi mikromobilitātes rīki, kā arī tiks attīstīti dažādi pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz oktobra beigām iedzīvotāji, apkaimju biedrības un pašvaldības var iesaistīties balsojumā vietnē "www.edzl.lv", lai palīdzētu rast topošo starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" staciju nosaukumus, informē "Rail Baltica" projekta īstenotāja Latvijā, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji.

Vietām, kur pieturēs "Rail Baltica" reģionālie vilcieni, izstrādāti staciju nosaukumu pamata varianti. Tos izstrādājuši pieredzējuši eksperti, ņemot vērā vēstures, ģeogrāfijas un lingvistikas aspektus.

Stacijām, kas atradīsies Rīgas robežās, sabiedrības vērtējumam tiek piedāvāti nosaukumu varianti, kuros iekļauts tuvējās apkaimes vēsturiskais nosaukumus vai tuvumā esošais populārākais objekts. Pēc līdzīga principa veidoti arī staciju nosaukumi ārpus galvaspilsētas.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) informēja, ka tuvākajos gados iedzīvotāji iegūs daudzas jaunas dzelzceļa pieturas un stacijas, kas palīdzēs stiprināt vilcienu pārvadājumus kā sabiedriskā transporta mugurkaulu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvdarbos Rīgas Starptautiskās autoostas teritorijā šonedēļ tiks sākta autoostas nojumes nojaukšana, bet februārī tiks sākta dzelzceļa uzbēruma norakšana, otrdien būvlaukuma atklāšanā sacīja būvnieka "BeReRix" iesaistīto pušu attiecību vadītājs Andis Linde.

Posmā no Prāgas ielas līdz Daugavai dzelzceļa uzbērums pilnībā tiks norakts līdz 2026.gadam, kad dzelzceļa sliedes atradīsies uz estakādes, bet zem tās atradīsies paplašinātā autoostas teritorija un publiskā telpa.

"Rail Baltica" projekta īstenotāja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" Projektu ieviešanas departamenta direktors Einārs Jaunzems sacīja, ka, īstenojot "Rail Baltica" projektu, Rīgā tiks savienotas divas pilsētas daļas - Vecrīga un Maskavas forštate. Turklāt Rīgas Starptautiskās autoostas teritorija tiks modernizēta un pilsētā uzlabosies pieejamība sabiedriskajam transportam.

Tāpat uzlabosies gājēju un velosipēdistu satiksmes savienojamība posmā no jaunā tilta pār Daugavu līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai, teica Jaunzems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica kopuzņēmumam RB Rail AS no 14.decembra pievienojusies Kitija Gruškevica, kura turpmāk pildīs Latvijas filiāles vadītājas pienākumus.

K.Gruškevica ir pieredzējusi valdes locekle un projektu vadītāja ar plašu pieredzi nekustamo īpašumu attīstības nozarē. Iepriekš strādājusi vadošos amatos, t.sk., bijusi Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomniece, Iekšlietu ministra padomniece (2022.-2021.), kā arī Valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle. Kitijai ir pieredze infrastruktūras un būvniecības projektu plānošanā un vadībā, kā arī krīžu un pārmaiņu vadībā, stratēģiskajā plānošanā un starptautiskajās attiecībās.

“Rail Baltica kopuzņēmuma vārdā priecājos sveikt Kitiju mūsu komandā! Rail Baltica globālais projekts turpina attīstīties un ir sasniedzis jaunu fāzi, uzsākot liela mēroga būvniecības darbus visa Baltijā, kas nozīmē arī pilnīgi citu sarežģītības līmeni un izaicinājumus,” komentē Agnis Driksna, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors. “Strādājot starptautiskā organizācijā visās trīs Baltijas valstīs, lai projekts izdodos, mums ir jānodrošina projekta koordinēšana arī katrā no valstīm. Esmu pārliecināts, ka ar pieredzi un prasmēm, ko Kitija ienesīs mūsu organizācijā, kļūsim efektīvāki, lai sasniegtu uzstādītos projekta mērķus.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra un RB Rail AS parakstījusi jaunu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzfinansēšanas līgumu Rail Baltica būvniecībai, kura kopējā summa ir 19,7 miljoni eiro.

No tiem ES nodrošinās 16,7 miljonus eiro jeb 85%, bet atlikušos 15% finansēs Baltijas valstis.

“Papildus piešķirtais līdzfinansējums ne tikai apliecina Eiropas Savienības un Baltijas valstu nemainīgu apņemšanos īstenot šo unikālo pārrobežu infrastruktūras projektu, bet arī ļaus pabeigt atlikušos dzelzceļa pamata trases projektēšanas darbus, paātrināt projektēšanas iepirkumus kritiskajā posmā Kauņa – Lietuvas/Polijas robeža, kā arī Kauņa – Viļņa posmā un uzsākt pamattrases būvniecības iepirkumu Latvijā,” stāsta Agnis Driksna, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.

“Tāpat šis finansējums paredz vairāku globālā projekta īstenošanai būtisku pētījumu, piemēram, jaunas izmaksu un ieguvumu analīzes un ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi. Visu projekta partneru galvenā prioritāte, lai uzsāktu lielapjoma būvniecības darbus, ir pabeigt jau uzsākto pamattrases un saistītās infrastruktūras projektēšanu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" konkursā par Latvijas reģionālo mobilitātes punktu projektēšanu un autoruzraudzību pieteikušies trīs pretendenti, informē projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāve Dana Šauberga.

Atklātā konkursā ""Rail Baltica" 17 Latvijas reģionālo mobilitātes punktu būvprojektu izstrāde un autoruzraudzība" par iespēju slēgt līgumu konkurēs trīs apvienības - Spānijas uzņēmumu "Ardanuy Ingenieria S.A." un "TPF Getinsa Eurostudios" apvienība, Latvijas un Spānijas personu apvienība "ReRe Ineco", kā arī Latvijas SIA "BRD projekts" un Itālijas "Sintagma S.R.L." apvienība.

Līgumu ar uzvarētāju plānots noslēgt 2022.gada maijā.

Līgumā izpildes laiks būvprojektēšanas pakalpojumiem paredzēts 19 mēneši līdz 2023.gada beigām, bet autoruzraudzības pakalpojumiem - līdz attiecīgo būvju pieņemšanai ekspluatācijā.

Uz "Rail Baltica" pamatlīnijas Latvijā plānoti 16 reģionālie mobilitātes punkti (Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā) un viena jauna pieturvieta Rīgā, Āgenskalnā pie Paula Stradiņa slimnīcas uz esošā sliežu ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rail Baltica Rīgas attīstības plānu alfa un omega

Jānis Goldbergs, 01.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu.

Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.

Fragments no intervijas

Rail Baltica var dēvēt par Latvijas un Rīgas gadsimta projektu, kas ietekmēs gan vidi, gan rīdzinieku ikdienu. Kā saredzat šī projekta ietekmi, vai mēs apzināmies visas iespējas, ko varam no tā gūt?

Rail Baltica beidzot atgādina mums, rīdziniekiem, to, ko esam aizmirsuši. Proti, to, ka mēs atrodamies pa vidu starp Tallinu un Viļņu. Rīga ir attīstības ģeogrāfiskais centrs. Nekustamo īpašumu attīstībā tas ir kaut kā aizmirsies. Tas ir gan atgādinājums, gan aicinājums, kam vajadzētu iedarbināt arī dažus trauksmes zvanus, ja paraugāmies uz Tallinas un Viļņas attīstības tendencēm. Tallinai Somijas tuvums daudz ko dod - gan tūristu, gan pircēju pieplūdumu, gan ostas apgrozījumu, kuģu satiksmi, un tas atspoguļojas pilsētas attīstībā. Viļņa pēdējos gados ir spērusi platu soli uz priekšu, veiksmīgi iesaistoties ārpakalpojumu biznesā, Kauņa - piesaistot ražošanas uzņēmumus ap topošo Rail Baltica loģistikas mezglu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs, to rādīs laiks, jo šī projekta īstenotājs vēl nav publiskojis pat iepirkumu stratēģiju, nemaz nerunājot par iepirkumu izsludināšanu, kamēr Igaunijā un Lietuvā šī lielā projekta īstenošana ir sadalīta atsevišķās lotēs un ir izsludināti iepirkuma konkursi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, kurš Ministru prezidenta pienākumus pildīja no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim.

Izsludināts konkurss Rail Baltica pamattrases Latvijā būvdarbu veikšanai  

Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas 12. novembrī...

Viņš norāda, ka ir iespējamas vairākas stratēģijas, – visu 255 km garā ceļa izveidi Latvijā izsolīt vienā vai divos iepirkumu konkursos, taču tas nozīmēs ārvalstu ģenerāluzņēmēju, savukārt pašmāju ceļu būvētāji būs reālā darba darītāji kā apakšuzņēmēji. Vienlaikus Lietuvas un Igaunijas Rail Baltica posmu būvētāji ir devuši iespējas strādāt savu valstu un arīdzan Latvijas ceļu būvētājiem, nekļūstot par apakšuzņēmējiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija Covid-19 pandēmijas laikā 2021. gadā ir bijusi ceļu būvniekiem?

Ceļi bija, ir un būs vajadzīgi neatkarīgi no tā, ir vai nav kāda pandēmija, kāda ekonomiska vai dabas ķibele, un tieši tāpēc šī valstiski nozīmīgā infrastruktūra vienmēr būs jāuztur, jāremontē un arī jābūvē jauni ceļi, šosejas. Kamēr cilvēki un kravas pārvietosies ar auto, nevis ar droniem, tikmēr ceļi būs vajadzīgi. Un arī 2021. gads nav izņēmums. Jā, ir Covid-19 pandēmija, ir tās izplatības ierobežošanai noteikti apgrūtinājumi un liegumi, taču tā nav apturējusi ne ceļu remontus, nedz arī rekonstrukcijas. Kopumā 2021. gads ceļu būvētājiem nav vērtējams kā slikts, kaut arī tika novērots būtisks ceļu būvei un remontam nepieciešamo materiālu – metāla stiegru, betona, arī asfalta un bitumena – cenu pieaugums, ko vēl vairāk saasināja degvielas cenu kāpums, kas, protams, būs ietekmējis šajā nozarē strādājošo rentabilitāti un peļņu. Vienlaikus ar šo problēmu šogad ir saskārušies ne tikai ceļu būvētāji, bet arī nekustamo īpašumu attīstītāji un būvētāji, kravu un pasažieru pārvadātāji – tieši degvielas cenu pieauguma segmentā.

Vai ceļu remontos un būvniecībā izmantojamo preču cenu inflācija neradīja situāciju, ka izmaksu pieaugums pārsniedz samaksu un jādodas pie pasūtītāja pēc papildu samaksas?

Nozares uzņēmumi bija labi sagatavojušies, un tāpēc 2021. gadā nebija jādodas pie pasūtītāja un jāprasa paaugstināt samaksu par izejmateriālu sadārdzinājuma apmēru. Vēl vairāk – neviens ceļu infrastruktūras objekta izveides (remonta darbu) izpildītājs nav atteicies no iepirkuma īstenošanas, kas, piemēram, bija novērojams pirms 10 gadiem. Tā kā neviens pašlaik nevar prognozēt, kas notiks ar ceļu remontos un būvniecībā nepieciešamo materiālu cenām, tad loģiski būtu izveidot mehānismu, kas ļautu darbu izpildītājam vērsties pie pasūtītāja par noslēgtā līguma darbu izpildes samaksas paaugstināšanu atbilstoši, piemēram, degvielas vai bitumena cenu inflācijai. Lietuvā un Igaunijā notiek sarunas starp ceļu būvniekiem un pasūtītāju – valsts struktūru – par šādu mehānismu izveidi. Šāds instruments ļoti būtisks būtu projektos, kuru īstenošana ir garāka par dažiem mēnešiem, bet, piemēram, ilgst gadu vai pat vairākus.

Visu interviju lasiet 16.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijā ceturtdien vienā no tuneļiem kādai kafejnīcai iegruvuši griesti un no ēkas evakuēti aptuveni 100 cilvēki, noskaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Izsaukums saņemts plkst.14.22. Incidents noticis stacijas ēku kompleksa B tunelī.

Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas viens cilvēks pēc incidenta vērsies pie mediķiem.

Notikuma vieta patlaban ir norobežota, un tajā strādā atbildīgie dienesti strādā.

Kā pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, šobrīd notikuma vietā turpina dežurēt divas mediķu brigādes, taču līdz šim mediķu apskate veikta tikai vienai personai.

Tikmēr stacijas ēkas apsaimniekotāja - SIA "Linstow" - pārstāvji aģentūrai apliecināja, ka ceturtdien stacijas B tunelī ir iegruvuši griesti un tas noticis virs kafejnīcas "Sala".

Pašlaik drošības apsvērumu dēļ ir slēgta stacijas A un B tuneļa komercplatības daļa. Detalizētu informāciju par notikušo un tā iemesliem "Linstow" pieprasīs ēkas īpašniekam - VAS "Latvijas dzelzceļš".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijai vēl trūkst aptuveni 400 miljonu eiro, lai varētu īstenot dzelzceļa līnijas "Rail Baltic" projektu, piektdien intervijā sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādījis ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss.

Jau vēstīts, ka uzņēmuma "Rail Baltic Estonia" valdes priekšsēdētājs Tenu Grinbergs šonedēļ paziņoja, ka šo projektu vairs nav iespējams pabeigt līdz sākotnēji noteiktajam termiņam - 2026.gadam - un līnijas pabeigšana būs jāatliek līdz desmitgades beigām. Tomēr vienlaikus viņš uzsvēra, ka darbi visās trijās Baltijas valstīs jau ir sākušies un projekts acīmredzot vairs netiks nolikts plauktā.

Āss atzinis, ka termiņš var iekavēties par četriem gadiem, bet vienlaikus uzsvēris, ka netiek atlikts viss projekts pilnībā.

"Es ļoti gribētu, lai maģistrāle būtu gatava līdz 2026. vai 2027.gadam. Iespējams, tas nozīmētu, ka ne visā trases garumā būtu izbūvēti divi paralēli sliežu ceļi un paliktu dažas vietas, kurās vilcieniem nāktos palaist vienam otru garām, bet nākotnē viss tiktu uzbūvēts līdz galam," viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez ziemas pārtraukuma turpinās būvdarbi topošā Ķekavas apvedceļa (Bauskas šoseja A7) trasē, tā arvien redzamāk iezīmējas apvidū. Būvdarbi jau ir ievērojami pavirzījušies un notiek abpus Rīgas apvedceļam (A5), kur nākotnē būs satiksmes pārvads.

Patlaban tiek izbūvēta Ostvalda kanāla caurteka trases 14,78. kilometrā, uz caurtekas izbūves laiku upīte ir novirzīta no tās gultnes (foto DJI_0065). Uzsākta arī pašvaldības autoceļa C12 pārvada pār Ķekavas apvedceļu (15,33. km) un pašvaldības autoceļa C13 tuneļa zem Ķekavas apvedceļa (16,50. km) izbūve. Tiek būvēts arī ceļa pārvads pār Ķekavas apvedceļu (11,66. km). Trasē turpinās zemes darbi, materiālu pievešana, apauguma noņemšana u.c. sagatavošanas un demontāžas darbi. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lidostā taksometru vadītāji bez licences kartītes nedrīkstēs uzrunāt potenciālos klientus

LETA, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru vadītāji, kuriem nav Autopārvadājumu likumā noteiktajā kārtībā iegūta atbilstoša licences kartīte, nedrīkstēs lidostā uzrunāt potenciālos klientus, lai piedāvātu pakalpojumu, šodien nolēma valdība.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas paredz precizēt regulējumu par pasažieru pārvadājumu ar autobusiem licencēšanu, pastiprināt regulējumu par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru starptautiskās lidosta "Rīga" teritorijā, veikt izmaiņas autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos un papildināt regulējumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus.

Pašlaik pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst konkrētām likumā noteiktām prasībām, ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi. Šobrīd šāds regulējums darbojas Rīgas lidostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildinot lidostas klientiem pieejamo pakalpojumu klāstu, lidostā “Rīga” darbu sākusi elektroautomobiļu uzlādes stacija.

50 kW līdzstrāvas ātrās uzlādes stacija ierīkota pie iebrauktuves lidostas P3 stāvvietā. Tā ir aprīkota ar CCS un CHAdeMO līdzstrāvas uzlādes konektoriem un Type2 maiņstrāvas konektoru, kas nodrošina, ka uzlādi var veikt jebkuram elektromobilim.

“Lidostas “Rīga” ilgtspējas stratēģija, pie kuras pašlaik strādājam, paredz, ka turpmākajos gados arī lidostas attīstībā – gan klientu pusē, gan lidostas darba procesos – pastiprinātu uzmanību pievērsīsim vides jautājumiem. Šis varbūt šķitīs neliels solis ilgtspējīgas lidostas darbības stiprināšanai, bet tā ir atbilde arī aizvien pieaugošam sabiedrības un arī lidostas klientu pieprasījumam un paradumu maiņai,” uzsver lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši plānotiem termiņiem decembrī sākušies valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) posma (7,9-25 kilometros) jeb Ķekavas apvedceļa būvniecības darbi, informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Topošā apvedceļa trasē norit zemes darbi, materiālu pievešana un citi sagatavošanas un demontāžas darbi. Patlaban notiek jaunās trases būvdarbi un nav nepieciešamas ieviest satiksmes ierobežojumus, taču jau nākamā gada sākumā ar tiem būs jārēķinās. Būvdarbu laikā materiālu piegāde notiek pa vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, kuri ir nodoti apsaimniekošanā būvniekam.

Ķekavas apvedceļa, tai skaitā pamattrases, paralēlo ceļu, pārvadu un citas saistītās infrastruktūras tehniskā projekta izstrādi un būvdarbus īsteno privātais partneris AS "Kekava ABT" un tā piesaistītie apakšuzņēmēji, bet būvuzraudzību nodrošina SIA "Firma L4". Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2023.gada beigām, savukārt ceļa uzturēšanu privātais partneris veiks vēl 20 gadus pēc būvdarbu pabeigšanas, līdz ar ko visa publiskās-privātās partnerības projekta pabeigšana plānota 2043.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra sākumā uzsāktā Palangas lidostas lidlauka modernizācija jau ir sasniegusi savu pēdējo posmu: ir pabeigti visi lielākie darbi, nomainīti tūkstošiem kvadrātmetru dažādu lidlauka segumu, atjaunotas citas lidlauka daļas, uzstādītas virszemes notekūdeņu savākšanas sistēmas un pazemes elektroapgādes iekārtas lidmašīnām.

Pēc nepieciešamajām pārbaudes procedūrām Palangas lidosta darbību atsāks 21.oktobrī.

Jau iepriekš vēstīts, ka septembra sākumā Palangas lidosta tika slēgta uz 45 dienu ilgu rekonstrukciju, kuras galvenos būvdarbus veic Latvijas būvuzņēmums “A.C.B.”. Rekonstrukcijas ietvaros ļoti īsā laikā notika lidlauka pacelšanās un nolaišanās ceļa, manevrēšana ceļa un lidaparātu stāvvietu rekonstrukcija, kā arī tika atjaunotas inženiertehniskās un apgaismes sistēmas.

Šobrīd ir pabeigts viens no nozīmīgākajiem Palangas lidostas rekonstrukcijas darbiem – gandrīz 2,3 kilometrus garā un 45 metrus plata skrejceļa atjaunošana. Nomainīta ir lielākā daļa augšējā asfalta seguma, bet kopumā noasfaltēti aptuveni 470 tūkstoši kvadrātmetru. A.C.B. speciālisti ir nodrošinājuši veikto darbu testēšanu atbilstoši avio drošības prasībām, lai šonedēļ atklātu lidostu pasažieriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" terminālī darbu sākuši jaunie pasažieru iekāpšanas karšu pārbaudes e-vārti, kas uzlabos pasažieru apkalpošanas kvalitāti un ātrumu, dodoties uz lidojumu, informē lidostas pārstāve Ilze Salna.

Uzlabojot lidostas "Rīga" tehnoloģisko nodrošinājumu, izlidošanas terminālī nomainīti četri dokumentu kontroles e-vārti, tehniski modernizējot un paātrinot pasažieru apkalpošanu un mazinot nepieciešamību pēc manuālas dokumentu pārbaudes.

"Moderns pasažieru piekļuves kontroles aprīkojums ir daļa no lidostas drošības sistēmas, un ir svarīgi to uzturēt atbilstošā kvalitātē, lai mūsu pasažieri saņemtu ātru, drošu un kvalitatīvu lidostas pakalpojumu," skaidro lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Iekārtu modernizācijas - iegādes, uzstādīšanas un garantijas servisa izmaksas ir 83 tūkstoši eiro, ko lidosta sedz no saviem līdzekļiem. Iekārtas piegādā Francijas ražotājs "Impression Enregistre Resultat SAS".

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga pakāpeniski atsāk darbu

Db.lv, LETA, 04.12.2021

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, "airBaltic" valdes loceklis Pauls Cālītis, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs un lidostas "Rīga" Lidlauka vadības departamenta direktore Dzintra Jātniece piedalās preses konferencē par aviācijas negadījumu lidostā "Rīga", kur stipras snigšanas laikā no manevrēšanas ceļa nobraukusi "airBaltic" lidmašīna.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga", kur piektdien sniegputeņa dēļ tika slēgts skrejceļš, sestdien no plkst.6 pakāpeniski atsākusi drošu skrejceļa darbu, informēja lidostā.

Kā liecina informācija lidostas mājaslapā, pirmā lidmašīna no Rīgas devās plkst.6.30, kas bija lidsabiedrības "airBaltic" reiss uz Dubaju. Savukārt pirmā lidmašīna, kas sestdienas rītā lidostā Rīgā nosēdās plkst.6.56, bija "airBaltic" reiss no Tallinas.

Atbilstoši lidostas mājaslapā pieejamajai informācijai sestdienas rītā sākusies iekāpšana vairākos reisos, tiesa gan virknei lidmašīnu paredzamā izlidošana kavēsies.

Naktī uz sestdienu lidostas dienesti strādāja, lai atjaunotu drošu gaisa kuģu pacelšanos, nolaišanos un apkalpošanu lidlaukā, tai skaitā, veicot skrejceļa un peronu tīrīšanu un sniega izvešanu.

Lidojumi gan atsākti pakāpeniski, tāpēc visas dienas garumā iespējama lidojumu kavēšanās. Pasažieri joprojām tiek aicināti sazināties ar savām aviokompānijām, lai noskaidrotu precīzāku informāciju par lidojumiem. Informācija par lidojumiem tiek regulāri atjaunota arī lidostas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 16.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

  • Vērtējam statistikas datus. Eksporta–importa bilance septembrī sarukusi līdz -188,7 miljoniem, salīdzinot ar augustu, kad tā bija -500,4 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Skatoties pret pērno gadu, eksporta vērtības īpatsvars ārējās tirdzniecības bilancē ir nedaudz krities.
  • Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?
  • Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums, un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem. Pēc Mežaparka estrādes uzbūvēšanas tiesa skata prasību atklāt dokumentus, kurus izpildītājs uzskata par komercnoslēpumu, tomēr līdzīgi var šo prasību pielīdzināt arī dokumentu publiskošanai citos iepirkumos.
  • No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem
  • "Dienas Biznesa" balva "Gazele 2012" pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Nu tā īpašnieki nonākuši finansiālās grūtībās, kurās lielā mērā vaino arī savus kādreizējos sadarbības partnerus. “Pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu,” intervijā saka kādreizējais uzņēmuma vadītājs Dzintars Odiņš.
  • Dāņi gatavi Latvijā ieguldīt miljardus.
  • Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā. Vai tas izdosies, ņemot vērā Latvijas bēdīgo pieredzi ar līdzīgiem projektiem? Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings ir noskaņots cerīgi.
  • Enerģijas cenu kāpums: tendences, pamatojumi, apgrūtinājumi
  • Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģija periodiski maksāja pat 2,5 reizes dārgāk nekā Igaunijā. Kāpēc tā ir? Cik ilgi tā būs?
  • Portrets - AS Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš.
  • Dzimis un audzis Austrālijā, kur ieguvis arī savu pirmo darba pieredzi un izglītību. Pirms diviem gadiem viesojoties Latvijā, saņēmis negaidītu uzaicinājumu uz interviju no Emergn – pāris stundas pirms lidojuma atpakaļ uz Austrāliju. Divas nedēļas vēlāk bijis jau darba piedāvājums, bet jau pēc mēneša kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Latvijā. “Sestdien ielidojām, pirmdien bija mana pirmā darba diena, bet trešdien – tikšanās ar klientu Frankfurtē,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru